4. septembrī, 2004

Satrauc jezga ap pieminekli
Kristīne HARMSENA

Karalaika liecības un atmiņas iemūžina diskutablā piemiņas vietā

Igaunijā, Lihulas pagastā, līdzās trim kapsētām šovasar uzstādīto pieminekli igauņu leģiona 20. divīzijas karavīriem pirms nedēļas apmeklēja arī Neatkarīgās korespondente, šodien pieminekļa vairs nav.

Lihulas pagastā atklāts piemineklis vīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās Vācijas pusē. Piemineklis pēc būtības ir līdzīgs tam, kādu pirms diviem gadiem atklāja Pērnavā. Toreiz izraisījās liels skandāls, pēc kura pieminekli demontēja.

Piemiņas vieta līdzās kapsētām

Piemineklis leģionāriem atrodas ārpus Lihulas nelielā ciematiņa, kapsētas teritorijā. Piemineklis ir nožogots, ne apsardzes, ne godasardzes pie tā nav.

Pēc pirmajām vētrainajām debatēm valstī piemiņas vietā valda miers. Ik pēc desmit minūtēm sestdien pieminekli apskatīt ieradās gados cienījami kungi un dāmas. Nākamajā dienā atdusas vietās bija paredzēti kapusvētki un ne viens vien, ierodoties sakopt tuvinieku mūžamājas, atnāca arī līdz piemineklim. Pie tā sastaptie cilvēki īpaši nevēlējās runāt – ne krievu, ne angļu valodā. Kāds 59 gadus vecs Igaunijas iedzīvotājs Valle Neatkarīgajai pastāstīja, ka atbraucis sakopt kapus un pie reizes apskatīt nesen uzstādīto pieminekli. "Tas ir labi, ka šāds piemineklis ir uzstādīts. To nevajadzētu nosodīt ne iedzīvotājiem, ne valdībai," uzskata Valle, kam pašam ar tā laika kaujām saistības nav, arī viņa radiniekiem ne.

Atgādina atbildību pret valsts Konstitūciju

Pieminekli Lihulas pagastā atklāja 20. augustā. Uz tā ir bareljefs, kurā attēlots karavīrs vācu armijas formā. Uzraksts vēstī: "Igauņiem, kas 1940.–1945. gadā cīnījās pret boļševismu un par Igaunijas neatkarības atjaunošanu."

Igaunijas premjerministrs Juhans Partss nosodijis šā pieminekļa uzstādīšanu, aicinot no šādas ieceres atteikties. "Domāju, ir laiks saprast, ka šādi, atvainojiet par izteicienu, muļķīgi joki ir jāpārtrauc," teica J. Partss, raksturojot pieminekļa atklāšanu kā provokāciju. "Ceru, ka Lihulas pagasts saprot, ka viņiem ir atbildība valsts, tautas un Konstitūcijas priekšā," piebilda J. Partss – premjeru citē Igaunijas laikraksts Päevaleht Online.

Valdības vadītājs uzskata, ka uzraksts uz pieminekļa ir nepieļaujams un nepareizi ataino Igaunijas vēsturi un tās tautas ciešanas, nemaz nerunājot par visas Eiropas kontekstu. Igaunijas parlaments ir nosodījis nacismu, savas valsts sabiedrībai atgādināja Tallina.

Maskava pārmet heroizāciju

Līdzīgu nosodījumu ir izteikusi Krievija, vērtējot pieminekļa izstādīšanu kā "apkaunojošu rīcību, kas apvaino fašisma upuru piemiņu jebkurā pasaules valstī", teikts Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta izplatītajos komentāros.

"Nopietnas bažas izraisa arī apstāklis, ka revanšistiskas tendences arvien skaidrāk parādās valstī, kas nesen kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO locekli. Neviļus rodas jautājums – kā uz bijušo fašistu līdzskrējēju aktivizēšanos Igaunijā, cenšoties pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, skatās Briselē," uzsvērts Maskavas dokumentā, piebilstot, ka SS vienību darbu par noziedzīgu esot atzinis Nirnbergas tribunāls. Pēc Krievijas diplomātu domām, piemineklis patiesībā vēsta par 20. igauņu SS divīzijas leģionāru heroizāciju.

Piemiņas vietas iekārtošana sakrīt ar kādu apaļu gadskārtu. 1944. gada 24. jūlijā no Auveres ciema sākās padomju karaspēka uzbrukums Sinimēda kalnu virzienā. Vissmagākās kaujas norisinājās no 24. jūlija līdz 4. augustam. Vācu un igauņu vienības 18. septembrī saņēma pavēli pamest pozīcijas Sinimēda kalnos. Abās karojošajās pusēs toreiz krita desmitiem tūkstoši vīru. Tās bija visasiņainākās kaujas, kuras Otrā pasaules kara laikā norisinājās Igaunijas teritorijā.

Horvātijā novāc slavinošas liecības

Arī Horvātijā pagājušās nedēļas nogalē novāktas divas piemiņas plāksnes, kas bija veltītas pronacistiskās valdības amatpersonām. Tas bija pirmais šāds gadījums, kopš 1991. gadā Horvātija ieguva neatkarību. Lovinačas pilsētā Horvātijas vidienē tika novākta rakstniekam Mile Budakam veltītā plāksne. Budaks ieņēma izglītības ministra vietu pronacistiskajā ustašu valdībā, kas atradās pie varas Horvātijā no 1941. līdz 1945. gadam, ziņo aģentūra Hina.

Piemiņas plāksne tika uzstādīta augustā, neraugoties uz protestiem, kurus izteica gan valdība, gan cilvēktiesību aizstāvju grupas, gan katoļu baznīca. Plāksnes uzstādīšanu veica organizācija, kuru finansē horvātu emigrācijas pārstāvji Austrālijā un Kanādā, informē LETA. Otra piemiņas plāksne, kas bija veltīta ustašu militāro vienību komandierim un ar savu darbību Bosnijā bēdīgi slavenā Melnā leģiona dibinātājam Jurem Frančetikam, tika uzstādīta 2002. gadā Slunjā. Arī šī plāksne piektdien tika novākta.

Igaunijā jāuzrauga sarkanarmijas karavīru pieminekļi
Māris Krūmiņš

Pēc tam, kad Igaunijas varas iestādes pagājušās nedēļas nogalē steigšus demontēja Lihulā uzstādīto pieminekli, kas bija veltīts tiem igauņu karavīriem, kuri Otrā pasaules karā karoja Vācijas pusē, palielinājies sarkanarmijas karavīriem uzcelto pieminekļu apgānīšanas gadījumu skaits. Vakar Igaunijas policija bija spiesta apsekot šādus monumentus valsts rietumu daļā un sākt apsargāt pieminekli Tallinā.

Nedēļas nogalē tika apgānīti trīs sarkanarmijas karavīriem uzstādītie monumenti – Lihulā (tas noticis jau otro reizi pēdējo dienu laikā), Hāpsalu un Sāremas salas miestā Kārmu. Kā raksta Postimees, Lihulā "naktī uz svētdienu vandaļi noņēmuši no pieminekļa divas marmora plāksnes ar uzrakstu Mūžīga piemiņa varoņiem, kas krituši par mūsu brīvību un neatkarību divās valodās, aplējuši piecstaru zvaigzni uz pieminekļa ar cementu un tajā iestiprinājuši keramikas flīzes". Pagājušajā nedēļā šis piemineklis tika apliets ar sarkanu krāsu. Tas atrodas kapsētā, kurā ceturtdien atbilstoši valdības rīkojumam tika demontēts 20. augustā atklātais piemineklis Otrajā pasaules karā Vācijas pusē karojušajiem igauņiem.

Igaunijas premjerministrs Juhans Partss piektdien atzina, ka piemineklis demontēts "ārpolitisku apsvērumu dēļ".

Lihulas pagasta valde, kas iepriekš nosodīja valdības lēmumu aizvākt pieminekli vācu pusē karojošajiem igauņiem, vakar nāca klajā ar publisku paziņojumu, kurā tā nosoda vandalisma aktus pret pieminekļiem, arī pret tiem, kas palikuši no padomju laikiem. "Nepakļaujieties mirkļa emocijām un nekļūstiet tik zemiski kā tie cilvēki, kuri izpostīja mūsu pieminekļus 1940. gadā vai darīja to pašu 2004. gadā," teikts paziņojumā. "Respektēsim mūsu tautas vēsturi, būsim cieņas pilni savā rīcībā."

Nedēļas nogalē arī Igaunijas pilsētā Hāpsalu uz brūna granīta pieminekļa nenoskaidrotas personas ar krāsu uzrakstījušas: "Slava Juhanam Partsam." Ar krāsu aprakstīts arī piemineklis Sāremā salā Kārmas ciematā. Kāds salas iedzīvotājs BNS pavēstīja, ka viņš Kārmas kapsētā uz divus metrus augstas dolomīta plāksnes atklājis uzrakstu sarkanā krāsā: "Slava, biedri Partss."

Igaunijas iekšlietu ministrs Marguss Leivo solījis, ka policija darīs visu, lai atrastu cilvēkus, kuri izpostīja pieminekli sarkanarmijas karavīriem. Laikrakstam Postimees M. Leivo uzsver, ka vandaļi demonstrējuši tikai savu muļķību, izpostot padomju pieminekli. "Ikvienam, kurš cer atrisināt šo jautājumu šādā veidā, jāsaprot, ka patiesībā tas uzkurina Krievijas propagandas mašīnu, kurai Lihulas pieminekļa atklāšana bija liels ieguvums," teica M. Leivo. Viņš pauda cerību, ka šādu aktu vairs nebūs, tāpēc viņš negatavojoties dot rīkojumu stingrāk apsargāt padomju pieminekļus Tallinā.

BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējās dienās teritorijā pie tā sauktā bronzas karavīra Tenismegi kalnā redzēta stāvam policijas mašīna. Policijas Ziemeļu prefektūras pārstāvis gan BNS pavēstījis, ka policija neesot saņēmusi rīkojumu apsargāt pieminekli.

Lihulas pagasta sapulces priekšsēdētājs Jāks Kastepelds savukārt informējis, ka vakarrīt esot redzēti daži cilvēki, kas uzrauga padomju pieminekli Lihulā. "Es nezinu, vai tie bija policijas darbinieki. Bet ir skaidrs, ka kāds tur novēro, tur visu laiku notiek kaut kāda darbība," BNS sacīja J. Kastepelds.

Igaunijas policija apseko arī visus padomju karavīriem veltītos pieminekļus, kas atrodas Lēnes apriņķī valsts rietumos. Hāpsalu apgabala prokurors Indreks Kalda, kas izmeklē pārkāpumus, kuri notikuši pēc pieminekļa demontāžas Lihulā, intervijā radiostacijai Raadio Pärnu izteica varbūtību, ka tiks atklāti arī citi pieminekļi, kurus apgānījuši vandaļi. Policijas preses sekretārs BNS pastāstīja, ka visā Igaunijā pieminekļus nepārbaudīs.

9. septembrī, 2004

---

Vai jūs patiešām cienāt nacismu?
Artis Drēziņš

Piparu gāze, gumijas steki no vienas puses un akmeņi no otras. Ir 2004. gada 2. septembris un Igaunijas valsts represīvie spēki cīnās pret saviem nacionāli noskaņotiem pilsoņiem.

Ja pirms kāda laika kāds apgalvotu, ka kaut kas tāds iespējams mūsdienu Igaunijā, būtu grūti noticēt. Bet tā tas bija. Lihulā Igaunijas ziemeļrietumos vairāki simti cilvēku mēģināja aizkavēt nojaukt 20. augustā atklāto pieminekli, kurā attēlots karavīrs vācu formas tērpā un kuru rotā uzraksts "Igauņiem, kuri cīnījās pret boļševismu par Igaunijas neatkarības atgūšanu 1940. – 1945. gadā".

Skaidrs, ka šāda notikumu attīstība pārsteigusi sirmos leģionārus nesagatavotus, viņi paspēja tikai akmeņus no zemes pacelt... Arī Latvijas brīvības cīnītāji brīnās, rausta plecus un, jāsaka godīgi, palikuši domīgi. Jo līdz šim likās, ka valsts attieksme pret viņiem ir ja ne katrreiz labvēlīga, tad vismaz neitrāla.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis uzskata, ka Igaunijas valdības rīcība bija nepārdomāta un tautu pazemojoša, ar to izrādīta vislielākā necieņa igauņu brīvības cīnītājiem. Zīmīgi, ka pieminekļa demontāža notika tumsas aizsegā, – no vēstures zinām, ka nelietības represīvie orgāni parasti arī veic naktī. Un sevišķi skumji ir tas, ka Igaunijas valdība lēmumu pieņēmusi ārvalstu spiediena ietekmē, premjerministrs Juhans Partss, lūk, nevarot atbildēt uz jautājumu, kas šim pienākot no aizrobežas: "Vai jūs patiešām cienāt nacismu?" Nu, laikam igauņu lēnīgums nav tikai anekdotēs...

– Es, vecs latviešu leģionārs, varu Partsam pateikt priekšā atbildi! – man teic N. Romanovskis. – Viņam vajadzēja sacīt: nē, mēs necienām nacismu, bet mēs cienām tos igauņu vīrus, kuri, apstākļu spiesti, vācu formās un ar vācu ieročiem rokās cīnījās pret Igaunijas lielāko ienaidnieku – Staļina komunistisko armiju!

N. Romanovskis latviešu leģionāru vārdā izsaka līdzjūtību igauņu ieroču brāļiem un nožēlu Igaunijas valdībai, ka tā necenšas skaidrot pasaulei vēsturisko patiesību un akli pakļaujas ārvalstu un to spēku spiedienam, kas aizstāv komunismu un kuri nevēlas, lai komunisms tiktu saukts pie tiesas par daudzu noziegumu pastrādāšanu.

Patiesi, atliek vien nobrīnīties, cik dzīvotspējīga ir komunistiskā propaganda un cik akli tai kopš Otrā pasaules kara, kad Staļinam atļāva paturēt Baltijas valstis, pakļaujas civilizētā Rietumu sabiedrība. Šie propagandas spēki ir lieli un ietekmīgi un tos labi izjūtam arī mēs Latvijā, un tos izjūt arī latviešu leģionāri. Zinot, kas noticis Igaunijā, arī sirmie latviešu karavīri palikuši nervozāki: un ja nu arī Latvijas valdība nezina atbildi uz jautājumu: vai jūs patiešām cienāt nacismu? Latviešu leģionāri gan šoreiz bijuši tālredzīgāki par igauņiem un savus pieminekļus sacēluši bez nacisma simboliem, bet vienalga – varbūt pēc laika kādam nepatiks arī vārds "leģionārs", kas daudzviet tomēr ir iekalts akmenī?

2004. gada 08. septembris