|
Viņi tika represēti...
likumīgi
Dans Titavs, NIP birojs, speciāli Dienai Spriežot par genocīda noziegumiem pret Latvijas tautu, parasti tiek minēts 1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts. Tad vienā dienā uz attālajiem PSRS rajoniem tika izsūtīti vairāki desmiti tūkstoši Latvijas pilsoņu. Tomēr padomju režīma represijas notika gan pirms, gan pēc šiem datumiem. Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa (TRNIN) pirms diviem gadiem ierosināja krimināllietu par VDK darbiniekiem, kas veica pēdējo plašo represiju akciju LPSR, proti, par tiem, kas 1983. gadā vērsās pret tā sauktās Gaismas akcijas (GA) dalībniekiem. Tagad krimināllieta ir izbeigta. Tam pamatojums - trūkst nozieguma sastāva, šajā gadījumā LPSR VDK, prokuratūras un tiesu iestāžu darbinieku rīcības motīvus noteica to laiku likumi un konkrēti Latvijas teritorijā spēkā esošās normas LPSR KK 65. pants;. Prokurors: Disidentu vajāšanā visi vainīgi No šāda formulējuma izriet, ka 1983. gadā notiesātie Gunārs Astra, Gunārs Freimanis, Lidija Doroņina, Jānis Rožkalns, Ints Cālītis ir vajāti, tie sāti un represēti likumīgi un šādai rīcībai nav nozieguma sastāva. Viņi bija saistīti un tika represēti kā GA dalībnieki: viņi nodarbojās ar savstarpēju informācijas izplatīšanu un grāmatu apmaiņu, kā arī iespēju robežās informēja Rietumus par stāvokli Latvijā. TRNIN nodaļas prokurori apgalvo, ka lieta tika pārtraukta tikai tāpēc, ka augstākstāvošas instances izdarījušas spiedienu. Vairākums TRNIN prokuroru ir pirmspensijas vecumā un, nevēloties zaudēt darbu, spiesti pakļauties. Pēc ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa pavēles radītā TRNIN darba pārbaudes komisijas vadītājs prokurors P. Paukšēns uzskata, ka ierosināt lietas par LPSR tiesībsargājošo orgānu darbinieku piedalīšanos genocīda noziegumos vai noziegumos pret cilvēci nav pamata. Līdz piecdesmitajiem gadiem Latvijā notika izsūtīšanas bez tiesas sprieduma un tur bija genocīda nozieguma sastāvs, bet vēlāk, kad pieņēma LPSR kriminālkodeksu, pret citādi domājošiem pielietoja tos pantus, kas bija spēkā LPSR teritorijā. Šos likumus pieņēma LPSR Augstākā padome, deputātus mēs paši ievēlējām. Tā nu sanāk, ka paši vien esam vainīgi pie represijām. VDK darbinieki tikai pildīja tā laika likumus. Latvijā par noziegumiem pret cilvēci var saukt pie atbildības tikai tos, kas represēja Latvijas iedzīvotājus pēckara gados. Tos vecos čekistus, kuri tagad arī tiek tiesāti, bet vēlākos laikos tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem nebija nodoma veikt noziegumus pret cilvēci. 1983. gads: Pēdējās masveida represijas 1983. gadā sākās pēdējais politisko prāvu vilnis Latvijā, represēti tika daudzi GA dalībnieki. 6.janvāra rītā VDK veica vismaz 60 kratīšanas visā Latvijā (pēc dažādiem datiem, kratīšanas notika no 15 līdz 100 dzīvokļos). Kā atceras vēlāk sodītais par pretpadomju darbību Jānis Vēveris, ;mašīnai, kurā atrados es, piebraucot pie čekas mājas, ieraudzīju, ka tur stāvēja vairākas bobiku rindas, kas acīmredzot veda uz VDK arestētos cilvēkus un kratīšanās izņemtos pierādījumus;. Toreiz sodīti tika G. Astra, G. Freimanis, I. Cālītis, L. Doroņina-Lasmane, J. Rožkalns, J. Vēveris, viņus tiesāja pēc LPSR KK 65.panta par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Uz psihiatrisko slimnīcu tika nosūtīts Ģederts Melngailis. Kratīšanā 6. janvārī ar sirdstrieku mira Alfrēds Lēvalds. Dažādi ir šo cilvēku likteņi G. Astra un G. Freimanis jau miruši, J. Rožkalns kā grupas Helsinki-86 dalībnieks izraidīts uz Vāciju 1987. gadā un dzīvo tur joprojām. I. Cālītis tagad darbojas DPS, J. Vēveris strādā Latvijas muitā, L. Doroņina-Lasmane Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC). Vai atgriežas padomju laiki? Saeima 1996. gada Deklarācijā par Latvijas okupāciju norāda, ka ;visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu. (..) Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kā zināms, par genocīda noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem ir notiesāts vienīgi bijušais LPSR Valsts drošības ministrs Alfons Noviks. Tiesas laikā viņš savu vainu neatzina un paskaidroja, ka rīkojies saskaņā ar tā laika likumiem. 1982. gada jūnijā LPSR VDK atzinusi, ka GA dalībnieki tieši piedalās pretinieka ideoloģisko akciju veikšanā, uzkurinot LPSR nacionālismu, veidojot naidīgas pagrīdes grupas, organizējot nelegālus sakaru kanālus ar nacionālistiskiem elementiem republikā, vācot un nododot uz Rietumiem apmelojošu informāciju par stāvokli Latvijas PSR; (TSDC arhīvs). Tomēr tagad brīvās Latvijas valsts prokuratūra atzīst, ka pret padomju varu savulaik darbojušies cilvēki ir notiesāti likumīgi. Vai atgriezušies padomju laiki? Sākt kriminālvajāšanu pret LPSR tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kas darbojās Latvijā astoņdesmitajos gados, kā uzskata TRNIN darbinieki, patlaban nav iespējams Ģenerālprokuratūrā valdošās atmosfēras dēļ. Pēc neatkarīgu juridisko ekspertu domām, krimināllietas izbeigšana par GA vajātājiem ir pretrunā ar Latvijas likumiem, un tā būtu atjaunojama. Ja pieņem, ka pēc LPSR KK 65. panta (par pretpadomju aģitāciju un propagandu) notiesātie ir represēti likumīgi, tad arī viņu reabilitācija ir bijusi nelikumīga. Latvijas kriminālkodeksa 68.-1 pantā teikts, ka par ;tīšu rīcību, nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu (..), tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji tos fiziski iznīcina, kā arī šajā pašā nolūkā atņemot vai ierobežojot pamatiedzīvotāju ekonomiskās, politiskās un/vai sociālās tiesības, soda ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem;. Pēc TRNIN darbinieku domām, pēc šā panta var un vajag sodīt LPSR tiesībsargājošo orgānu darbiniekus, kuri bija iesaistīti 1983. gada represijās. Neapmierinātība tagad krājas gan bijušajos politieslodzītajos, jo Latvijas valsts uzskata, ka neviens konkrēts cilvēks nav vainojams viņu ciešanās, gan arī bijušie LPSR tiesībsargājošo orgānu darbinieki nejūtas droši, kā tiks un vai vispār tiks vērtēta viņu darbība. Represētāji ir visiem zināmi Atšķirībā no četrdesmitajiem gadiem, astoņdesmitajos represētāju bija vairāk par represētajiem. Piemēram, GA izbeigtajā krimināllietā atrodami tādi čekistu uzvārdi kā Rēvalds, Pūris, Bērziņš, Ņevickis, Rudzītis, Kārkliņš, Neilands, Leinarts, Dembovskis, Fridrihsons, Dombrovskis, Jumītis, Strautmanis, Vanags, Pugo, prokurori Dzenītis, Batarags, Daukšis, Stikāns un citi. Bijušais VDK priekšsēža vietnieks ģenerālis Jānis Trubiņš uzskata, ka genocīda formulējums Latvijas likumdošanā ir pārāk nekonkrēts, izplūdis un pēc tā jebkurā brīdī var apsūdzēt jebkuru. Vajag beidzot pateikt, kurš ir vainīgs, kurš ne. Nedrīkst tā būt, ka pirms 25. Marta regulāri tiek apcietināts kāds bijušais VDK darbinieks. Tāpat arī LPSR laikos uz svētkiem tika palaists kosmosā kāds kosmonauts, atklāta kāda rūpnīca un arestēts kāds spiegs. Tagad bijušie VDK darbinieki ir lojāli valstij, bet viņi nezina savu nākotni. Atkarībā no politiskās situācijas nedrīkst represēt cilvēkus.; Bijušie VDK darbinieki tagad ir uzrakstījuši vēstuli Saeimas priekšsēdētājam, Valsts prezidentam un arī Krievijas prezidentam, ka Latvijā tiek pārkāptas bijušo VDK darbinieku cilvēktiesības un sākta viņu vajāšana. Toparakstījis gan tikai bijušais LPSR iekšlietu ministrs, bijis arī VDK augsta ranga darbinieks Bruno Šteinbriks. TRNIN prokurori pastāstīja, ka, izmeklējot krimināllietu par GA dalībnieku represēšanu, arī bijušie politieslodzītie nemaz īpaši nesteidzas sniegt liecības. Viņu motivācija ir jums taču tāpat neļaus šo lietu izmeklēt, pārāk daudzi bijušie prokuratūras, tiesu un VDK darbinieki patlaban ir augstos valsts amatos un viņi jums to neļaus turpināt. 1998. gada 14. Aprīlis. © DIENA |