Pārbaudīs Lileiķa un Gimžauska veselību
Ilze PUNCULE-AGINTA, Latvijas radio, Viļņā, speciāli Neatkarīgajai

   Viļņā šonedēļ atsākti tiesas procesi ebreju genocīdā apsūdzēto Aleksandra Lileiķa un Kazja Gimžauska lietās, kuras pērn bija apturētas apsūdzēto sliktās veselības dēļ. Viļņas apgabaltiesas tiesnešu kolēģija abiem apsūdzētajiem nozīmējusi tiesu psihiatrisko ekspertīzi un atlikusi lietu izskatīšanu līdz ekspertu slēdziena saņemšanai maija vidū.
   Vakar Viļņas apgabaltiesas sēdē, kurā tika nolemts par A. Lileiķa lietas atjaunošanu, advokāts Aļģirds Matuiza pavēstīja, ka viņa aizstāvamais, zinādams par šo procesu, jau no trešdienas vakara uztraucas un mājās pie viņa tagad pastāvīgi atrodas mediķi. Tiesai tika iesniegtas trīs izziņas, kurās atkārtoti nosauktas daudzās A. Lileiķa slimības, kuru dēļ, kā norādījušas agrākās ekspertīzes, apsūdzētā dzīvībai ir bīstams jebkāds stress.
   Uz sēdi izsauktā Valsts tiesu medicīnas psihiatrijas un narkoloģijas dienesta eksperte Zita Kazēniene atzina, ka konstatēto galvas smadzeņu slimību dēļ A. Lileiķim varētu būt arī psihiskā stāvokļa traucējumi. Tāpēc tiesnešu kolēģija papildus nozīmēja A. Lileiķim kompleksu medicīnisko un psihiatrisko ekspertīzi, kuras rezultātus gaidīs līdz 19. maijam.
   Analoģiska situācija ir arī K. Gimžauska lietā - tā tika atjaunota otrdien, bet trešdien tiesnešu kolēģija pēc tiesu medicīnas eksperta nopratināšanas nozīmēja apsūdzētajam papildu psihiatrisko ekspertīzi un par lietas turpmāko izskatīšanas kārtību lems 15. maijā pēc speciālistu slēdziena saņemšanas.
   Otrā pasaules kara gados Viļņas drošības policijas priekšnieka amatā bijušais A. Lileiķis vainojams 75 ebreju nāvē, bet viņa bijušajam vietniekam K. Gimžauskam izvirzīta apsūdzība par līdzdalību 5 ebreju nogalināšanā. Abi savu vainu kategoriski noliedz, turklāt A. Lileiķis šopavasar Lietuvā izlaistajā atmiņu grāmatā apgalvo, ka tieši otrādi, viņš ir palīdzējis Lietuvas antinacistiskajai kustībai glābt nāvei nolemtus ebrejus.
   Saskaņā ar A. Lileiķa teikto pagrīdes organizācijas labā darbojies arī K. Gimžausks. Šī atmiņu grāmata izsauca kārtējo sašutuma un neapmierinātības vilni no Simona Vīzentāla centra darbiniekiem, kuri grāmatas izdošanu nosauca par pietiekamu pamatu apgalvojumiem, ka A. Lileiķis nepavisam nav tik slims, kā izliekas.
   Sliktā veselības stāvokļa dēļ A. Lileiķa lieta bija apturēta kopš pagājušā gada septembra, bet K. Gimžauska - kopš februāra. Pēdējais nebija parādījies nevienā tiesas sēdē, savukārt A. Lileiķis bija ieradies tikai vienu reizi, taču pēc pārdesmit minūtēm jau aizvests uz slimnīcu.
   Viņu tiesu atjaunošana kļuva iespējama, kad marta sākumā Lietuvā stājās spēkā parlamenta pieņemtās bezprecedenta normas Kriminālprocesa kodeksā - kara noziegumos un genocīdā apsūdzēto personu sliktais veselības stāvoklis, kura dēļ viņi nevar ierasties sēžu zālē, vairs netiek uzskatīts par pamatu lietas izskatīšanas apturēšanai.
   Šādos gadījumos paredzēts, ka apsūdzētais tiesas sēdēs var piedalīties ar audio un videotehnikas palīdzību (televīzijas konferences veidā) vai arī tiesneši sēdes var noturēt apsūdzētā mājās.
   Taču, ja apsūdzētais tiks atzīts par vainīgu, spriedumu īstenos tikai pēc notiesātā izveseļošanās. Pēc Lietuvas Ģenerālprokuratūras Speciālās izmeklēšanas nodaļas vecākā prokurora Rimvida Valentukeviča teiktā, grozījumi skars arī patlaban apturēto tiesu pret Ignu Pauļuku, kas tiek vainots par padomju okupācijas laiku noziegumu.
   Lielākā daļa parlamentāriešu uzskata, ka, pieņemot šādu likuma normu, tiks pabeigti divi skandalozākie procesi, par kuru vilcināšanu Lietuvu neatlaidīgi kritizē gan starptautiskās ebreju organizācijas, gan atsevišķi ārvalstu politiķi.
   Citi ir pārliecināti, ka lietuviešu parlaments ir padevies starptautiskajam spiedienam un pieņēmis likuma normas, kas apsūdzētajām personām neļauj visā pilnībā īstenot savas konstitucionālās tiesības aizstāvēties. A. Lileiķa advokāts A. Matuiza sarunā ar Neatkarīgo to nosaucis par nejēdzību un uzsvēris, ka pieprasīs šīs nostādnes izskatīšanu Konstitucionālajā tiesā.

© Neatkarīgā Rīta Avīze 28. aprīlī, 2000              Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

uz "Noziegumi pret cilvēci"