Latvijas Politiski represēto apvienības
p a z i ņ o j u ms
2000.gada 14.jūnijā
pieminot komunistiskā terora upurus.

            Ir pagājuši 60 gadi, kopš divu totalitāru, teroristisku lielvaru sadarbības rezultātā mūsu valsts, likteņa kopībā ar Lietuvu un Igauniju, zaudēja neatkarību un brīvību, ievadot traģisku notikumu pārpilnu, pus gadsimtu ilgu vēstures posmu, kurš aizsākās ar mūsu robežsargu un civiliedzīvotāju noslepkavošanu pie Latvijas austrumu robežas Masļenkos 1940.gada 15.jūnijā.

            Šodien, komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, mēs pieminam viņus, pirmos sarkanā terora upurus ceļā uz Latvijas pakļaušanu austrumu lielvarai. Mēs pieminam 14194 cilvēkus, kurus padomju vara nolēma iznīcībai pirmajā masu deportācijā 1941.gada 14.jūnijā. Pieminam toreiz aizrestotos lopu vagonos uz Sibīriju vardarbīgi aizvestos 1614 bērnus, jaunākus par 7 gadiem, 2137 bērnus vecumā no 7-16 gadiem, 9240 iznīcībai nolemtos cilvēkus brieduma gados, 55 sirmgalvjus vecākus par 60 gadiem. Pieminam 11418 deportētos latviešus, 1771 komunistu varas represēto Latvijas ebreju, 742 krievus, 36 vāciešus, 227 citu tautību represētos Latvijas iedzīvotājus. Godbijībā pieminam  Latvijas patriotu tūkstošus, kurus čeka apcietināja pirms 14.jūnija deportācijām, kuriem piesprieda un izpildīja nāves sodus Latvijā un tos, kurus Latvijā notiesāt nepaguva, bet karam ar Vāciju sākoties, izveda uz Krievijas cietumiem, kur gandrīz visiem izpildīja nāves sodu. Šodien piemiņas ziedus mūsu svētvietā pie Brīvības pieminekļa noliekam visiem 34250 padomju okupācijas pirmajā periodā represētajiem Latvijas cilvēkiem.

            Mēs nezinām, vai arī turpmāk mums būs lemts komunistiskā terora upurus pieminēt šeit, Latvijas sirdī pie tautu vienojošā Brīvības pieminekļa. Rīgas dome ir nolēmusi celt atsevišķu pieminekli komunistiskā terora upuriem, kas šķeltu granīta bluķu veidā, rīdzinieku centrālajā atpūtas laukumā Esplanādē, ikdienā visiem atgādinātu postu un iznīcību, kas gājusi pāri mūsu zemei. Ir skumji, ka Latvijas Politiski represēto apvienības vairakkārt paustais viedoklis, par okupācijas laika vēstures posma iemūžināšanu piemiņas ansamblī Rīgas centrā, saistībā ar Brīvības piemineklī kalto mūžīgās Latvijas tēmu nav ticis uzklausīts.

            Ar Dieva svētību un politiski represēto draudzes aktīvistu pašaizliedzīgu darbu mums, kopš šā gada 11.jūnija, Rīgā, Lielo kapu teritorijā ir iesvētīts Rīgas Augšamcelšanās ev.lut. draudzes dievnams, kura atjaunošanas darbu turpinājumā paredzēts izveidot atsevišķu telpu okupācijas terora upuru piemiņai.

Daudz vētru mums ir pāri gājis.
Un ja vēl daudz mums viņu būs
Dievs aicinās, kā aicinājis
Ar vienu atkal saulē mūs !

            Mēs ticam Dieva taisnības visuvarenajam spēkam, mēs ticam mūsu jaunatnei - Latvijas nākotnei, mēs uzskatām, ka esam tiesīgi paust arī okupācijas varu nomocīto upuru ticību un nepiepildītās cerības.

Rīgā, 2000.gada 14.jūnijā  

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Visvaldis Aivars

uz Noziegumi prert cilvēci