Latvieši Krievijas gulagā
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents,- "Latvijas Vēstnesim"
Sakarā ar plaši izvērstajām represijām divdesmito gadu beigās - trīsdesmito gadu sākumā Padomju Savienībā tika izveidota koncentrācijas nometņu sistēma, kura plašāk pazīstama ar nosaukumu - gulags (Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenā pārvalde). Ja 1932.gadā tajā bija 11 labošanas darbu nometnes, tad 1935.gadā tādu jau bija 15, bet 1939.gada sākumā - 42. 1940.gada pavasarī gulaga sistēmā pastāvēja 53 nometnes ar vairāk nekā 600 filiālēm un 475 labošanas darbu kolonijām.
Ar PSRS Ministru padomes 1948.gada 21.februāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr.416-159 PSRS Iekšlietu ministrijai tika uzdots Kolimas, Galējo ziemeļu, Noriļskas, Komi APSR, Mordovijas APSR Temņiku rajonā un Karagandā noorganizēt sevišķās nometnes, kuras bija paredzētas ar brīvības atņemšanu sodīto "spiegu, diversantu, teroristu, trockistu, labējo, meņševiku, eseru, anarhistu, nacionālistu, baltemigrantu un citu pretpadomju organizāciju un grupu dalībnieku", kā arī citu bīstamu personu ieslodzīšanai.
Minētais PSRS Ministru padomes lēmums noteica, ka uz Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm ir jāpārvieto augstākminēto kategoriju notiesātie, kuri sodu izcietuši vai arī atrodas Iekšlietu ministrijas labošanas darbu nometnēs, izņemot hroniski slimos un invalīdus, kuri bija jāatstāj iepriekšējās ieslodzījuma vietās.
Sevišķajās nometnēs tika noteikts daudz stingrāks režīms, aizliedzot tur ieslodzītajiem piemērot saīsinātus soda termiņus, kā arī citus atvieglojumus. Darba spējīgie ieslodzītie bija jāizmanto galvenokārt smagā fiziskā darbā.
Pēc soda izciešanas sevišķajās nometnēs ieslodzītos vajadzēja nosūtīt trimdas nometinājumā PSRS Valsts drošības ministrijas iestāžu uzraudzībā.
1951.gada martā gulaga struktūrā atradās 105 labošanas darbu nometnes un 9 sevišķās nometnes.
Gulaga sistēma tika likvidēta tikai 1960.gadā.
Kopš gulaga izveidošanas tā nometnēs tika ieslodzīti arī daudzi latvieši. Trīsdesmito gadu beigās tie bija PSR Savienībā dzīvojošie latvieši, 1941.gadā tie bija 14.jūnijā represētie, kurus galvenokārt nosūtīja uz t.s. Noriļlagu, Vjatlagu, Usoļlagu, kā arī uz Severurallagu un dažām citām gulaga nometnēm. Daudzus latviešus uz gulagu nosūtīja arī pēckara gados, no kuriem liela daļa nokļuva arī Iekšlietu ministrijas sevišķajās nometnēs. Šeit publicētie, no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemtie, dokumenti uzskatāmi parāda gan dažādas šajās nometnēs ieslodzīto kategorijas, gan arī latviešu skaitu tajās 1952.gada nogalē. Savukārt Latvijas Valsts arhīva dokumenti apliecina, ka daudzi latvieši no Vjatlaga un citām gulaga nometnēm četrdesmito gadu beigās pārvietoti uz kādu no gulaga sevišķajām nometnēm, bet pēc soda izciešanas tajā nosūtīti trimdas nometinājumā.
Šeit publicētie dokumenti apliecina arī to, ka attieksme pret latviešu tautības ieslodzītajiem gulaga sistēmā ir bijusi īpaši barga. Pat piecdesmito gadu vidū, kad daudzu citu tautību ieslodzītajiem atļāva atgriezties viņu dzimtajās vietās, latviešiem bija jādodas uz vietām, kur specnometinājumā atradās viņu ģimenes locekļi.
1939.-1941.gadā gulaga nometnēs ieslodzīto nacionālais sastāvs (pēc stāvokļa uz katra gada 1.janvāri)
Tautība Gadi 1939 1940 1941 Krievi 830 491 820 089 884 574 Ukraiņi 181 905 196 283 189 146 Baltkrievi 44 785 49 743 52 064 Gruzīni 11 723 12 099 11 109 Armēņi 11 064 10 755 11 302 Azerbaidžāņi (nav ziņu) 10 755 9996 Kazahi 17 123 20 166 19 185 Turkmēņi 9352 9411 9689 Uzbeki 24 499 26 888 23 154 Tadžiki 4347 5377 4805 Kirgīzi 2503 2688 2726 Tatāri 24 894 28 232 28 542 Baškīri 4874 5380 5560 Burjati 1581 2700 1937 Ebreji 19 758 21 510 31 132 Vācieši 18 572 18 822 19 120 Poļi 16 860 16 133 29 457 Somi 2371 2750 2614 Latvieši 4742 5400 4870
Lietuvieši 1050 1344 1245 Igauņi 2371 2720 2781 Rumāņi 395 270 329 Irāņi (nav ziņu) 134 1107 Afgāņi 263 280 310 Mongoļi 35 70 58 Ķīnieši 3161 4033 3025 Japāņi 50 80 119 Korejieši 2371 2800 2108 Citi 76 055 67 451 148 460
PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora direktīva
Nr.221
1941.gada 22.jūnijāVisiem republiku iekšlietu tautas komisāriem, Iekšlietu tautas komisariāta novadu, apgabalu pārvalžu priekšniekiem, IeTK labošanas darbu nometņu priekšniekiem, IeTK nometņu operatīvo daļu priekšniekiem, republiku, novadu un apgabalu prokuroriem un labošanas darbu nometņu prokuroriem pavēlam:
1. Pārtraukt kontrrevolucionāru, bandītu, recidīvistu un citu bīstamu noziedznieku atbrīvošanu no nometnēm, cietumiem un kolonijām.
2. Minētos ieslodzītos, kā arī poļu, vācu un citu valstu pavalstnieku kontingentus sakoncentrēt pastiprināti apsargājamās zonās, pārtraukt bezkonvoja izmantošanu darbos. Nometnēs ieslodzītos turēt maksimāla konvoja apsardzībā.
3. Arestēt tos ieslodzītos, par kuriem ir materiāli par pretpadomju darbību.
4. Nometņu, cietumu un koloniju apsardzi pārcelt kara stāvoklī.
5. Pārtraukt visu nometņu, cietumu un koloniju darbinieku un labošanas darbu nometņu prokuratūras darbinieku atvaļinājumus, atvaļinājumā esošos nekavējoties atsaukt.
6. Pārtraukt jebkādu ieslodzīto, kā arī specciematos turēto saraksti ar ārpasauli. (..)
PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora direktīva
Nr.185
1942.gada 29.aprīlīIzmainot PSRS Ie TK un PSRS Prokuratūras 1941.gada 22.jūnija direktīvu Nr.221, pavēlam:
1. Tos ieslodzītos, kuri ir izcietuši sodu un saskaņā ar 1941.gada 22.jūnija direktīvu Nr.221 aizturēti nometnēs, cietumos un kolonijās, no ieslodzījuma atbrīvot, izņemot notiesātos par nodevību, teroru, spiegošanu, diversijām, trockistus, labējos un bandītus, viņiem paziņojot, ka viņi ieslodzījumā atstāti līdz kara beigām. (..)
Izvilkums no PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras norādījuma
Nr.194/17/11692/-s
1942.gada 7.maijāSakarā ar pieprasījumiem no vietām par PSRS Ie TK un PSRS Prokuratūras 1942.gada 29.aprīļa direktīvu Nr.185 tiek paskaidrots:
1. PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras 1941.gada 22.jūnija direktīvas kārtībā no atbrīvošanas aizturētie, pēc tautības vācieši, itāļi, somi, rumāņi, ungāri, bulgāri, latvieši, igauņi, lietuvieši, kā arī Besarābijas iedzīvotāji, kuri notiesāti par kontrrevolucionāriem noziegumiem, direktīvas Nr.185 darbībā neiekļūst.
Šo pašu tautību ieslodzītie, kuri notiesāti par amata sadzīves un saimnieciskiem noziegumiem, ir pakļauti atbrīvošanai un pēc PSRS IeTK gulaga norādījuma nosūtīšanai uz darbiem nometnēs, kur ir vāciešu darba kolonas, pie kam latvieši, igauņi, lietuvieši un bulgāri un Besarābijas iedzīvotāji tiek atbrīvoti saskaņā ar direktīvas Nr.185 2.punktu (..) .(Visur tekstā latviešu izcēlumi mani -J.R. )
Dekrēts par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku pēc soda izciešanas nosūtīšanu trimdā uz nometinājumu PSRS attālās vietās
1948.gada 21.februārī
PSRS Augstākās padomes Prezidija dekrēts
1. Uzdot PSRS Iekšlietu ministrijai visus sevišķajās nometnēs un cietumos sodu izcietušos spiegus, diversantus, teroristus, trockistus, labējos, meņševikus, eserus, anarhistus, nacionālistus, baltemigrantus, citu pretpadomju organizāciju un grupu dalībniekus, kuri rada bīstamību ar saviem pretpadomju sakariem un naidīgo darbību, - pēc soda beigām pēc PSRS Valsts drošības ministrijas norādījuma nosūtīt trimdas nometinājumā Valsts drošības ministrijas orgānu uzraudzībā:
uz Kolimas un Tālo austrumu rajoniem, uz Krasnojarskas novada un Novosibirskas apgabala rajoniem, kuri atrodas 50 kilometrus uz ziemeļiem no Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles (..).
Šo personu nosūtīšanu trimdas nometinājumā izdarīt pēc PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķās apspriedes lēmuma.
Gulaga ieslodzīto nacionālais sastāvs
1951.gada 1. janvārī
Tautība Pavisam Tajā skaitā nometnēs kolonijās Tautība Pavisam Tajā skaitā nometnēs kolonijās Krievi 1405511 805995 599516 Ukraiņi 506221 362643 143578 Baltkrievi 96471 63863 32608 Azerbaidžāņi 23704 6703 17001 Gruzīni 23583 6968 16615 Armēņi 26764 12029 14735 Turkmēņi 5343 2257 3086 Uzbeki 30029 14137 15892 Tadžiki 5726 2884 2842 Kazahi 25906 12554 13352 Kirgīzi 6424 3628 2796 Somi un karēļi 4294 2369 1925 Moldāvi 22725 16008 6717 Lietuvieši 43 016 35 773 7243 Latvieši 28 520 21689 6831 Igauņi 24 618 18 185 6433 Tatāri 56 928 28 532 28 396 Baškīri 7847 3619 4228 Udmurti 5465 2003 2472 Ebreji 25 425 14 374 11 051 Vācieši 32 269 21 096 11 173 Poļi 23 527 19 184 4343 Rumāņi 1639 1318 321 Irāņi 606 202 344 Afgāņi 131 100 31 Mongoļi 83 70 13 Ķīnieši 2039 1781 258 Japāņi 1102 852 250 Korejieši 2512 1692 820 Grieķi 2326 1558 768 Turki 362 300 62 Citi, 87 030 48 351 38 679 no tiem: PSRS pamattautības 78 832 41 688 37 144 ne pamattaut. 8198 6663 1535 Pavisam: 2 528 146 1 533 767 994 379 Notiesāto nacionālais sastāvs PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr. 2
1952. gada decembrī
PSRS tautības Krievi 3121 Ukraiņi 10 803 Baltkrievi 583 Gruzīni 64 Armēņi 66 Azerbaidžāņi 27 Kazahi 87 Turkmēņi 33 Uzbeki 82 Tadžiki 36 Kirgīzi 18 Tatāri 85 Baškīri 10 Čuvaši 3 Moldāvi 121 Somi un karēļi 61 Latvieši 1150
Lietuvieši 1367 Igauņi 993 Ebreji 125 Citas tautības Citi 51 Pavisam 18 886 Citu valstu tautības Anglosakši - Franči 1 Vācieši 260 Zviedri, norvēģi, dāņi - Spāņi, portugāļi 1 Itāļi 1 Poļi 610 Rumāņi 15 Grieķi 1 Bulgāri 76 Serbi - Ungāri 98 Turki - Afgāņi - Irāņi - Arābi - Mongoļi 4 Ķīnieši 65 Japāņi 87 Korejieši 21 Citu valstu Citi 41 Pavisam 1281*
Ieslodzīto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši 17 092 Sievietes 3075 Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414. f., 1. apr., 1385. l., 2. lp. Tulkojums no krievu valodas.
* Sevišķā nometne Nr. 2 tika izveidota 1948. gadā uz Noriļskas labošanas darbu nometnes bāzes. Tā atradās Krasnojarskas novada Noriļskas rajonā.
Notiesāto nacionālais sastāvs PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr. 3
1952. gada decembrī
PSRS tautības Krievi 3812 Ukraiņi 8889 Baltkrievi 1031 Gruzīni 69 Armēņi 104 Azerbaidžāņi 56 Kazahi 27 Turkmēņi 27 Uzbeki 69 Tadžiki 13 Kirgīzi 1 Tatāri 155 Baškīri 9 Čuvaši 25 Moldāvi 143 Somi un karēļi 47 Latvieši 1112
Lietuvieši 1552 Igauņi 1200 Ebreji 306 Citas tautības Burjati 4 Čečeni 3 Citi 148 Pavisam 18 802 Citu valstu tautības Anglosakši 2 Franči 3 Vācieši 524 Zviedri, norvēģi, dāņi 4 Spāņi, portugāļi 2 Itāļi 1 Poļi 774 Rumāņi 62 Grieķi 14 Bulgāri 12 Serbi 4 Turki 3 Ungāri 401 Afgāņi - Irāņi 10 Arābi - Mongoļi - Ķīnieši 6 Japāņi 7 Korejieši 16 Citu valstu Austrieši 14 Čehoslovāki 16 Citi 3 Pavisam 1878*
Ieslodzīto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši 13 365 Sievietes 7315 Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414. f., 1. apr., 1385. l., 4. lp. Tulkojums no krievu valodas.
* Sevišķā nometne Nr. 3 tika noorganizēta 1948. gada februārī uz Temņikovas labošanas darbu nometnes bāzes. Tā atradās Mordovijas APSR, Zubovas-Poļanskas rajonā.
Notiesāto nacionālais sastāvs PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.5
1952.gada decembrī
PSRS tautības Krievi 3651 Ukraiņi 12 712 Baltkrievi 981 Gruzīni 99 Armēņi 87 Azerbaidžāņi 69 Kazaki 169 Turkmēņi 41 Uzbeki 89 Tadžiki 30 Kirgīzi 21 Tatāri 103 Baškīri 12 Čuvaši 21 Moldāvi 183 Somi un karēļi 42 Latvieši 1037
Lietuvieši 2189 Igauņi 786 Ebreji 99 Citas tautības citi 288 Pavisam 22 709 Citu valstu tautības Anglosakši - Franči - Vācieši 349 Zviedri, norvēģi, dāņi 3 Spāņi, portugāļi 2 Itāļi - Poļi 936 Rumāņi 52 Grieķi 14 Bulgāri 21 Serbi 2 Ungāri 78 Turki 5 Afgāņi - Irāņi - Arābi - Mongoļi 2 Ķīnieši 41 Japāņi 25 Korejieši 78 Citu valstu citi 114 Pavisam 1722*
Ieslodzīto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši 19 871 Sievietes 4560 Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414.f., 1.apr., 1395.l., 6.lp. Tulkojums no krievu valodas
* Sevišķā nometne Nr.5 tika noorganizēta 1948.gada februārī. Tā atradās Habarovskas novada Magadanas apgabalā.
Notiesāto sadalījums PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.6
Pilnīgi slepeni
Forma Nr.23 pie tabulas Nr.2, kura izziņota ar PSRS Iekšlietu ministrijas 1951.gada 14.jūnija pavēli Nr.00359Skaitliskās ziņas par sevišķi bīstamiem valsts noziedzniekiem, kuri atrodas Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.6
1952.gada decembrī
1. Notiesāto kustība 1. Skaitījās ieslodzītie uz atskaites mēneša 1.datumu 35 282 Atskaites mēnesī ieradās: 2. No jauna notiesāti 221 3. No citām ieslodzījuma vietām (ar pārcelšanu) 115 Aizbrauca: 4. Trimdas nometinājumā 70 5. Pārvietoti uz citām nometnēm 50 6. Etapēti uz Valsts drošības ministrijas orgāniem un tiesām 28 7. Atbrīvoti pēc lēmuma, sprieduma pārskatīšanas - 8. Miruši 19 9. Bēguši - 10. Skaitās ieslodzīto uz atskaites mēneša pēdējo datumu 35 451 No tiem pēc notiesāšanas termiņiem 11. Uz 25 gadiem 10 639 12. Uz 20 gadiem 6010 13. No 11 līdz 15 gadiem 7032 14. No 6 līdz 10 gadiem 11655 15. Līdz 5 gadiem (ieskaitot) 101 2. Notiesāto sadalījums, kuri skaitās uz atskaites mēneša pēdējo datumu
Noziedznieku kategorija Skaitās ieslodzīti No tiem jāatbrīvo uz atskaites mēneša 1953. 1954. 1955. Vēlākajos pēdējo datumu gadā gadā gadā gados (1.sadaļas 10.iedaļa) Spiegi ASV 1 1052 - 1 3 1048 Anglija (ar domīnijām) 2 409 2 3 2 402 Turcija 3 22 3 19 Irāna 4 33 1 4 28 Afganistāna 5 11 1 10 Ķīna 6 26 2 2 3 19 Japāna 7 79 7 8 64 Francija 8 109 1 108 Itālija 9 7 3 4 Somija 10 37 8 4 25 Rumānija 11 66 1 6 5 54 Vācija 12 1023 9014 79 188 662 Grieķija 13 Spānija 14 1 1 Portugāle 15 Holande, Beļģija, Luksemburga 16 3 3 Bulgārija, Dinvidslāvija 17 2 2 Ungārija, Čehoslovākija 18 15 1 3 11 Polija 19 16 4 1 4 7 Austrija 20 Dānija, Zviedrija, Norvēģija 21 2 2 Irāka, Sīrija, Ēģipte, Transjordānija 22 Brazīlija, Meksika, Čīle, Argentīna u.c. Latīņamerikas valstis 23 Vatikāns 24 2 1 1 Bijušās Latvija, Lietuva, Igaunija 25 9 2 3 4 Citas valstis (norādīt, kuras) 26 27 28 29 Diversanti 30 503 18 22 60 403 Teroristi 31 1651 30 25 66 1530 Trockisti 32 154 9 7 16 122 Labējie 33 Meņševiki 34 7 1 6 Eseri 35 3 3 Anarhisti 36 8 Nacionālisti Ukraiņu 37 8945 161/2 691 1112 6979 Baltkrievu 38 134 10 7 117 Gruzīnu 39 14 1 3 10 Armēņu 40 30 2 3 2 23 Azerbaidžāņu 41 6 1 2 1 2 Uzbeku 42 Igauņu 43 1433 10 30 225 1168 Latviešu 44 964 3 16 39 912 Lietuviešu 45 2815 63/1 245 525 1981 Karēļu-somu 46 Moldāvu 47 4 4 Panturku 48 1 1 Panislāmistu 49 6 1 5 Panmongoļu 50 Ebreju (cionisti, bundieši) 51 45 1 1 43 Poļu 52 499 11 41 69 378 Ungāru 53 1 1 Citi (norādīti kādi) 54 55 56 Citu pretpadomju org. un grupu dalībnieki Baltemigranti 57 53 1 2 5 45 Dumpju 58 462 62/2 50 71 277 Baznīcas un sektantu 59 433 5 6 11 411 Profašistiskie 60 471 29 20 25 397 Frakmasonu 61 Citu pretpadomju organizāciju 62 1054 72/2 69 396 512 un grupu dalībnieki 63 Personas, kuras ir bīstamas savu pretpadomju sakaru un naidīgās darbības dēļ Aiziešana pār robežu vai pie ienaidnieka ar pretpad. nolūku 64 523 16 35 45 425 Dienests okupantu soda orgānos atbildīgā darbā 65 2508 49 56 74 2324 Piedalīšanās okupantu zvērībās un padomju pilsoņu izdošana, lai ar viņiem izrēķinātos 66 3065 24 72 71 2898 Pārbēdzēji no aizrobežas ar nenoskaidrotiem nolūkiem (aizdomas par spiegošanu) 67 4 3 1 Okupantu soda orgānu slepenie aģenti 68 2319 106/2 213 202 1796 Sociāli bīstami sakaru dēļ ar ārzemju izlūkiem 69 217 17 4 10 186 Sociāli bīstami citu pretpadomju sakaru dēļ 70 3738 85 176 199 3278 Vāciešu izveidoto militāro formējumu dalībnieki 72 422 9 16 52 345 Sociāli bīstami savas pagātnes dēļ (skat. piezīmi) 71 35 1/1 2 3 28 73 74
3.Notiesāto nacionālais sastāvs
PSR Savienības tautības
Krievi 5648 Ukraiņi 14336 Baltkrievi 1503 Gruzīni 90 Armēņi 151 Azerbaidžāņi 68 Kazahi 48 Turkmēņi 17 Uzbeki 57 Tadžiki 12 Kirgīzi 10 Tatāri 119 Baškīri 11 Čuvaši 30 Moldāvi 288 Latvieši 1968
Lietuvieši 4348 Igauņi 2038 Ebreji 288 Citas tautības Udmurti 16 Osetīni 37 Čečeni 9 Citi 248 Kopā 31400 Citu valstu tautības Anglosakši 2 Franči 16 Vācieši 2338 Zviedri, norvēģi, dāņi 3 Spāņi, portugāļi 4 Itāļi 1 Poļi 1192 Rumāņi 71 Grieķi 29 Bulgāri 42 Serbi 3 Ungāri 183 Turki 22 Afgāņi Irāņi 2 Arābi Mongoļi Ķīnieši 38 Japāņi 9 Korejieši 24 Citu valstu (norādīt kādu) Holandieši 7 Čehi 23 Beļģi 5 Citi 37 Kopā 4051 4. Notiesāto sadalījums pēc dzimuma Vīrieši -31731 Sievietes -3720 5. Notiesato vecums Līdz 18 gadiem 1 No 18 līdz 25 gadiem 3829 No 26 līdz 35 gadiem 14533 No 36 līdz 45 gadiem 9760 No 46 līdz 60 gadiem 6849 Vairāk par 60 gadiem 419 Kopā 35451
6. Citu valstu pavalstnieki (no notiesāto skaita) No tiem pa valstīm No tiem pa valstīm ASV 3 Anglijas 1 Francijas 18 Itālijas 4 Vācijas 1881 Polijas 137 Rumānijas 56 Somijas 8 Spānijas, Portugāles Beļģijas, Holandes, Luksemburgas 11 Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas 1 Grieķijas 9 Bulgārijas 10 Ungārijas 151 Austrijas 10 Turcijas 25 Irānas 37 Afganistānas 7 Ķīnas 30 Japānas 11 Latīņamerikas valstu (Brazīlijas, Argentīnas, Čīles, Peru u.c.) Citu valstu (norādīt kādu) Dienvidslāvijas 16 Čehoslovākijas 37 Korejas 13 Šveices 2 bez pavalstniecības 513 Kopā 2992 3., 4., 5. un 6.sadaļu aizpilda divas reizes gadā: 1.janvārī un 1.jūlijā.
Piezīme pie 71.rindas.
Pie sociāli bīstamiem savas pagātnes dēļ pieder: bijušo privileģēto slāņu personas, muižnieki un fabrikanti, bijušie atbildīgie ierēdņi, augstākie virsnieki, žandarmi, policisti, cietumu darbinieki un ohrankas slepenie aģenti - cara režīma laikā un Deņikina, Kolčaka, Judeniča kontrrevolucionārās varas laikā, kā arī ukraiņu, gruzīnu, armēņu pilsoņu kara laika kontrrevolucionāro valdību laikā, kā arī buržuāziskās Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Rumānijas valdību laikā.
Iekšlietu ministrijas Sevišķās nometnes Nr.6 priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Derevjanko
specdaļas (nodaļas) priekšnieks iekšējā dienesta kapteinis Kožemjakins1953.gada 5.janvārī*
Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414.f., 1.apr. 1385.l., 7.lp. Tulkojums no krievu valodas.
* Sevišķā nometne Nr.6 tika izveidota 1948.gada augustā uz Vorkutas nometnes apakšvienības bāzes. Tā atradās Komi APSR, Vorkutas pilsētā.
1952.gada decembrī PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.7 atradās 1696 latvieši, nometnē Nr.10 - 254, nometnē "Daļnaja" - 204, nometnē "Peščannaja" - 1584, Valsts drošības ministrijas cietumu nodaļas nometņu punktā - 5 latvieši.
Šīs ziņas, protams, ir ļoti nepilnīgas, jo neaptver visas gulaga nometnes, kurās tolaik bija ieslodzīti latvieši.
Komisijas slēdziens par ieslodzītā Pētera Daukstes pārvietošanu no Vjatkas nometnes uz sevišķo nometni
Slepeni
Slēdziens
1948.gada 27.maijā komisija ieslodzīto atlasīšanai, kuri tiek turēti PSRS Iekšlietu ministrijas Vjatkas labošanas darbu nometnē, izskatīja personīgo lietu Nr.42192 ieslodzītā - Pētera Franča d. Daukstes, dzimuša 1896.gadā, (latvietis) no Latvijas PSR Daugavpils apriņķa. Līdz arestam strādāja par ceļa meistaru Daugavpils stacijā.
Dzīvoja LPSR Šivanu (pareizi - Līvānu) pagasta "Šķinumu" mājās.
Valsts drošības tautas komisariāta sevišķa daļa arestējusi 1941.gada 6.jūnijā Daugavpils stacijā.
Notiesāts - PSRS Iekšlietu tautas komisariātu Sevišķajā apspriedē 1942.gada 25.decembrī uz 10 gadiem un labošanas darbu nometnē par piedalīšanos militāri-fašistiskā organizācijā "Aizsargi". Par aktīvu piedalīšanos kaujās pret Sarkano armiju apbalvots ar viensētu un ordeni "Lagilešo" (Lāčplēša - J.R.). Termiņa beigas - 1951.g. 14.VI.
Vadoties no PSRS Iekšlietu ministrijas - Valsts drošības ministrijas un PSRS Ģenerālprokurora 1948.gada 16.marta pavēles Nr.279/00108/72-ps
nolēma:
notiesāto Pēteri Franča d. Dauksti pārvietot no vispārējām labošanas darbu nometnēm uz sevišķajām nometnēm.
Komisijas priekšsēdētājs:
PSRS IeM Vjatlaga pārvaldes priekšnieka vietnieks
operatīvajā čekistu darbā apakšpulkvedis - VoļskisKomisijas locekļi:
PSRS Valsts drošības ministrijas priekšsēdētājs (tā tekstā - J.R.)
kapteinis - Kopitovs
PSRS Iekšlietu ministrijas Vjatlaga prokurors
justīcijas vecākais padomnieks TarasovsLVA, 1986.f., 1.apr., 2824.l., 32.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.
Izraksts no PSRS Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības ministrijas un Prokuratūras Centrālās komisijas sēdes protokola par to ieslodzīto atlasīšanu, kuri no Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnes ir jāpārvieto uz Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm un sevišķajiem cietumiem
Ieslodzītajam nepaziņot
Pilnīgi slepeni
Pielikums Nr.2 PSRS Iekšlietu ministrijas 1948.gada 5.jūlija rīkojumam Nr.393
Personīgā lieta Nr.42 192
Protokola kārtas Nr.1/513
1948.gada 25.augustāIzraksts
no PSRS Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības ministrijas un Prokuratūras Centrālās komisijas 1948.gada 25.jūlija sēdes protokola par to ieslodzīto atlasīšanu, kuri no Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnes ir jāpārvieto uz Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm un sevišķajiem cietumiem.
Ieslodzītais - Pēteris Franča dēls Daukste. Dzimis 1896.gadā, LPSR Daugavpils apriņķī, notiesāts 1942.gada 19.decembrī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē par - piedalīšanos militāri fašistiskajā organizācijā uz desmit gadiem - kā sevišķi bīstams valsts noziedznieks ir jātur Iekšlietu ministrijas sevišķajā nometnē vai cietumā.
Centrālās komisijas protokols glabājas Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnē.
Izraksts pareizs: Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnes speciālās daļas
priekšnieks vecākais leitnants BusmistrovsLVA, 1986.f., 1.apr., 2824.l., 33.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.
PSRS Iekšlietu ministrijas nometnes "Mineraļnaja" pārvaldes priekšnieka lūgums izsūtīt sardzi, lai etapētu uz trimdas nometinājumu Pēteri Dauksti
Pilnīgi slepeni
Nr.6/006340
PSRS Valsts drošības ministrijas PSRS Iekšlietu ministrija
"A" daļas priekšnieka palīgam Nometnes "Mineraļnaja" pārvalde
apakšpulkvedim b.Krotovam SpecdaļaMaskavā 1950.g.12.XII
Lūdzam izsūtīt sardzi, lai etapētu uz trimdas nometinājumu ieslodzīto Pēteri Franča d.Dauksti, dzimušu 1896.gadā Latvijas PSR Daugavpils apriņķī, latvieti, PSRS pilsoni.
1941.gada 14.jūnijā arestējis Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts.
1942.gada 25.novembrī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede par līdzdalību kontrrevolucionārajā organizācijā notiesājusi uz 10 gadiem.
Termiņš, piemērojot darba dienu ieskaitīšanu, beidzas 1951.gada 25.februārī. Pēc nokrāsas: profašistiskas organizācijas dalībnieks.
Ieslodzītā P.F.Daukstes tuvie radinieki: sieva Ieva Pētera m.Daukste, dz.1902.g. un bērni dzīvo Krasnojarskas novada Taimiras nacionālajā apgabalā, Sopkargā. (..)
Iekšlietu ministrijas nometnes "Mineraļnaja" pārvaldes priekšnieks
administratīvā dienesta pulkvedis Haļejevs
Iekšlietu ministrijas Minlaga pārvaldes specdaļas priekšnieks
- majors Kaminskis*
LVA, 1986.f., 1.apr., 2824.l., 32.lp. Tulkojums no krievu valodas.
* Nometne "Mineraļnaja" (arī - sevišķā nometne Nr.1) atradās Komi APSR Kožvinskas rajonā, Intas ciemā. To izveidoja 1948.gada februārī uz Intas labošanas darbu nometnes bāzes.
PSRS Augstākās Padomes Prezīdija dekrēts par PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 21.februāra dekrēta atcelšanu
1956.gada 10.martā
1. Atcelt PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 21.februāra dekrētu "Par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku pēc soda izciešanas nosūtīšanu trimdas nocietinājumā uz attālām PSRS vietām".
Noteikt, ka turpmāk trimdā var nosūtīt tikai pēc tiesas sprieduma.
2. Sodu izcietušos lietuviešu, latviešu un igauņu nacionālistus, kuru ģimenes saskaņā ar speciāliem valdības lēmumiem atrodas specnometinājumā, nosūtīt pie ģimenēm.
3. Visas pārējās personas, kuras saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 21.februāra lēmumu atrodas trimdas nometinājumā, - no turpmākās atrašanās trimdā atbrīvot.
Šis materiāls nekādā ziņā nepretendē uz šās plašās, traģiskās tēmas vispusīgu izklāstu. Plaša informācija par 1941.gada 14.jūnijā deportēto latviešu atrašanos Gulaga nometnēs atrodama 1995.-1996.gadā Latvijas Valsts arhīva izdotajā "Represēto sarakstā". Viņu likteņi tiks precizēti grāmatā "Aizvestie", kuru izdošanai gatavo LVA darbinieki. Tāpat pētniekiem būtu janoskaidro, kādās Gulaga nometnēs tika ieslodzīti 1937.-1938.gadā represētie latvieši, uz kurieni nosūtīja tos, kurus apcietināja pēckara gados, kādi bija viņu turpmākie likteņi. Gribētos cerēt, ka reiz nākotnē kopējiem pētnieku spēkiem tas arī tiks izdarīts.
© Latvijas Vēstnesis, 30.08.2000 Nr. 303/306 (2214/2217)
atpakaļ uz Noziegumi pret cilvēci