Par Lielo teroru pret latviešiem
Par mocekļiem un mocītājiem  1937.-1938.g.
Jānis Riekstiņš
Lielā terora inkvizitori
Par "latviešu sazvērestību"
Izmeklēšanas metode - spīdzināšana
Par "dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem" pēc Lielā terora

Asinskārais "divnieks"

Plašas masu represijas Padomju Savienībā faktiski tika aizsāktas 1936. gada beigās pēc tam, kad 1936. gada 25. septembrī L.Kaganovičs, V.Molotovs un citi VK(b)P CK Politbiroja locekļi no Sočiem saņēma šādu J.Staļina un A.Ždanova telegrammu:

"Uzskatām par absolūti nepieciešamu un steidzamu lietu par iekšlietu tautas komisāru iecelt b. Ježovu. Jagoda trockistu-zinovjeviešu bloka atmaskošanā acīm redzami neatradās savu uzdevumu augstumos. AVPP [Apvienotā valsts politiskā pārvalde] šajā lietā ir nokavējusies par 4 gadiem. Par to runā visi partijas darbinieki un vairums IeTK apgabalu pārstāvju."

Līdz ar to līdzšinējā PSRS iekšlietu tautas komisāra H.Jagodas dienas bija skaitītas: 1936. gada 26. septembrī viņu atbrīvoja no amata, 1937. gada 4. aprīlī arestēja, bet 1939. gada 13. martā notiesāja un nošāva.
Viņa vietā 1936. gada 29. septembrī stājās VK(b)P CK sekretārs N.Ježovs. Līdz ar to aizsākās Lielā terora laiks, tautā saukts arī par "ježovčeinu". PSRS IeTK Galvenās valsts drošības pārvaldes vadošo darbinieku 1937. gada 19. marta sanāksmē N.Ježovs paziņoja:"(..) Mēs ienaidnieku graujam un graujam pamatīgi. Sagrāvām trockistus, stipri sagrāvām. Skaitļus es nenosaukšu, taču tie ir ļoti iespaidīgi, iznīcinājām viņu ne mazumu. Mēs graujam eserus, graujam gan vācu, gan poļu, gan japāņu špikus, taču tas ir pagaidām, kā saka, uz ātru roku, tas vēl nav viss."

Drīz pēc tam N.Ježova pavēles par masu represiju sākšanu sekoja cita citai. Tā, piemēram, saskaņā ar 1937.gada 5. augusta pavēli bija paredzēts arestēt 258 950 cilvēkus. Taču šie N. Ježova noteiktie arestu "limiti" turpmāk tika daudzkārt palielināti.

Izpildot iekšlietu tautas komisāra pavēles instrukcijas un norādījumus, tika safabricētas lietas par arvien jaunām sazvērestībām, spiegu, diversantu, teroristu un nacionālistu organizācijām. Savukārt tiesu un ārpustiesas iestādes apsūdzēto lietas izskatīja dažās minūtēs, visbiežāk piespriežot jau iepriekš noteikto sodu - nošaušanu. Taču tas stāvokli daudz nemainīja - arestēto skaits arvien palielinājās. Tad līdzās Kara kolēģijai, kara tribunāliem, Sevišķajai apspriedei un "trijniekiem" arestēto likteņu izlemšanā stājās tāds ārpustiesas surogāts kā t.s. "divnieks", kurā galvenā loma bija ierādīta PSRS iekšlietu tautas komisāram N.Ježovam un PSRS prokuroram A.Višinskim. Tieši viņš kā valsts apsūdzētājs uzstājās IeTK falsificētajos politiskajos procesos. N.Buharina un A.Rikova tiesas procesā viņš aicināja: "Mūsu tauta prasa vienu: nospiediet nolādēto riebekli! Paies laiks. Nīstamo nodevēju kapi aizaugs ar nezālēm un dzelkšņiem, pārklāti ar godīgo padomju cilvēku mūžīgo nicinājumu. Mēs, mūsu tauta arī turpmāk soļosim pa ceļu, kurš attīrīts no visiem pagātnes netīrumiem un draņķiem, ar mūsu mīļoto vadoni un skolotāju lielo Staļinu priekšgalā."

Šā "ceļa attīrīšanu" N.Ježovs un A.Višinskis veica, arī darbojoties "divniekā", - bez apsūdzētā klātbūtnes, bez lieciniekiem un lietas materiālu izskatīšanas vienā dienā piespriežot nāvessodu tūkstošiem pilnīgi nevainīgu cilvēku. Kā liecina arhīva dokumenti, daudzkārt "divnieks" nāvessodu bija piespriedis agrāk, nekā IeTK izmeklētāji bija paspējuši safabricēt lietu un uzrakstīt apsūdzības slēdzienu.
Šis asinskārais "divnieks" ir atbildīgs arī par daudzu tūkstošu latviešu iznīcināšanu. Izvilkums no PSRS Centrālās komitejas komisijas ziņojuma par masu represiju cēloņiem PSKP CK komisijas ziņojums PSKP CK Prezidijam par masu represiju cēloņu konstatēšanu pret VK(b)P CK locekļiem un locekļu kandidātiem, kuri ievēlēti partijas XVII kongresā.

PSKP CK Prezidijam 1956. gada 9. februārī  
(..) Mēs esam izpētījuši Valsts drošības komitejā esošos dokumentus, no kuriem ir redzams, ka 1935. - 1940. gadi mūsu zemē ir padomju pilsoņu masu represiju gadi.
Pavisam šajos gados apsūdzībā par pretpadomju darbību tika arestēti 1 980 635 cilvēki, no kuriem nošauti 688 503.

Sevišķi plašs represiju vēriens bija 1937.-38.gadā, kas redzams no šādas tabulas:

Gadi

1935

1936

1937

1938

1939

1940

Arestēti

114 456

88 873

918 671

629 695

41 627

127 313

No tiem nošauti

1229

1118

353 074

328 618

2601

1863

 
Tādējādi divos gados - 1937. un 1938. - tika arestēti 1 548 366 cilvēki un no tiem nošauti 681 692. (..)
Masu operāciju dēļ centrā un uz vietām IeTK (Iekšlietu tautas komisariāts) orgānos sakrājās liels daudzums arestēto. Tad "ar nolūku ātrāk izskatīt izmeklēšanas lietas" ar PSRS IeTK 1938. gada 17. septembra pavēli Nr. 00606 tika izveidoti reizē ar pastāvošajiem trijniekiem tā sauktie īpašie trijnieki, kuros ietilpa partijas apgabala komitejas, novada komitejas vai nacionālās kompartijas CK pirmais sekretārs, attiecīgais prokurors un IeTK pārvaldes priekšnieks. Trijnieki pieņēma lēmumus pēc īsas izziņas un lielākajam arestēto skaitam piesprieda nošaušanu. Trijnieka spriedumu izpildīja nekavējoties.

Pēc atskaites ziņām, tikai līdz 1938. gada 10. septembrim, izpildot pavēles, kuras pēc būtības bija pasludinājušas masu teroru pēc nacionālās pazīmes, tika izskatītas lietas par 227 986 cilvēkiem, tajā skaitā ar nošaušanu sodīti 172 830 (..).

Pēc atsevišķām operācijām šie dati sadalās šādi:

N.

p.k.

Tautība

No tiem

Pavisam

izskatītas

Notiesāti ar nošaušanu

Notiesāti ar citu soda veidu

Nodotas

tiesām

Nosūtītas papild- izmeklēšanai

1.

Poļi

106 666

84 471

19 018

943

2234

2.

Vācieši

31 753

24 858

5750

676

509

3.

"Harbinieši"

30 938

19 312

10 609

251

706

4.

Latvieši

17 581

13 944

2741

512

384

5.

Grieķi

11 201

9450

1553

70

180

6.

Rumāņi

6292

4021

2077

42

152

7.

Somi

5880

5224

423

140

93

8.

Igauņi

5680

4672

625

69

224

9.

Irāņi

2180

908

1154

17

101

10.

Afgāņu

691

99

400

12

180

11.

Citi

9064

5781

2494

488

301

 

Kopā

227 986

172 830

46 912

3120

5124 (..)


Par lietu izskatīšanu ārpustiesas kārtībā
(..) Lielo vairumu arestēto notiesāja līdz 1938. gada novembrim pastāvošie IeTK - IeTK pārvalžu trijnieki. Turklāt trijniekiem un IeTK un PSRS prokurora komisijai bija piešķirtas tiesības piespriest jebkādu soda mēru, līdz pat nošaušanai. Patiesību sakot, šie divi orgāni tika speciāli izveidoti, lai visplašākos mērogos pielietotu arestēto nošaušanu.

Trijnieki, Komisija un Sevišķā apspriede bija ērtas lietu falsifikatoriem arī tādēļ, ka tās lietas izskatīja pēc sarakstiem, arestētos un lieciniekus neizsauca, izmeklētāju savāktos pierādījumus nepārbaudīja.
Reizē ar trijniekiem 1937. un 1938. gadā aktīvi darbojās arī tā sauktais "divnieks", kā oficiāli saucās IeTK un PSRS Prokurora komisija. Šī komisija bija speciāli izveidota tālab, lai iznīcinātu cilvēkus, kuri bija arestēti masu operāciju veikšanas laikā.

IeTK vietējie orgāni masu operācijās par katru arestēto sastādīja īsu izziņu, kurā norādīja tikai arestētā anketas datus un ļoti īsu apsūdzības būtību. Šīs izziņas nosūtīja uz Maskavu, un tās izskatīja PSRS IeTK Centrālā aparāta darbinieki.

Pēc šīm izziņām tika sastādīts saraksts ar soda mēra norādi. Pēc tam, kad sarakstu bija parakstījis Ježovs un Frinovskis (no IeTK) un Višinskis vai Roginskis (no prokuratūras), lēmums tika izpildīts nekavējoties. (..)

Par represiju vērienu, kuras pielietoja "divnieks", liecina šāds akts.
Tikai 1937. gada 29. decembrī Ježovs un Višinskis, izskatījuši sarakstu par 1000 cilvēkiem, kuru bija iesniegusi IeTK Ļeņingradas apgabala pārvalde par personām, kuras tika apsūdzētas spiegošanā Latvijas labā, notiesāja ar nošaušanu 992 cilvēkus. (..)

1938. gada 10. janvārī "divnieks" izskatīja sarakstus par 1667 cilvēkiem, 14. janvārī - par 1569, 15. janvārī - par 1884, 16. janvārī - par 1286, 21. janvārī - par 2164 cilvēkiem.

Bijušais IeTK daļas priekšnieks Šapiro, būdams apcietināts, liecināja par situāciju, kādā tika sagatavoti saraksti, lai iesniegtu izskatīšanai "divniekam".

"(..) Līdz 1938. gada martam visas izmeklēšanas izziņas masu operācijās pēc Ježova norādījuma (..) izskatīja Cesarskis un Minajevs. Viņu izskatītās lietas (..) tika noformētas protokola veidā, kurus bez jebkādas pārbaudes, pat bez lasīšanas, automātiski parakstīja tautas komisārs, kā arī mehāniski parakstīja prokurors. Pēc Cesarska aiziešanas (līdz tam laikam bija sakrājušās vairāk nekā 100 tūkstoš izmeklēšanas lietu) lietu izskatīšanai tika piesaistīti daļu ierindas priekšnieki. Taču stāvoklis neizmainījās, bet tikai pasliktinājās. Daļu priekšnieki to uzskatīja par lieku slodzi un centās vienā vakarā izskatīt ne mazāk par 200 - 300 izziņām. (..)
Lietu izskatīšanu noformēja ar protokolu, kuru iesniedza Ježovam vai Frinovskim ( no tautas komisariāta) vai Višinskim un Roginskim (no prokuratūras), kuri šos lēmumus parakstīja, tos nelasot un nepārbaudot. (..)
PSKP CK sekretārs P. Pospelovs
PSKP CK sekretārs A.Aristovs
PSKP CK Partijas kontroles komitejas priekšsēdētājs N.Šverņiks
PSKP CK Partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs P.Komorovs

Реабилитация: как это было. Документы Президиума ЦК КПСС и другие материалы, Март 1953 - февраль 1956. Москва 2000б стр. 317, 321, 322, 344, 345. 

Izziņa par Alfrēda Lusa notiesāšanu
1938. gada 27. janvārī   Izraksts no protokola Nr. 90
Piedalījās: 1. PSRS iekšlietu tautas komisārs
2. PSRS prokurors

Klausījās:
Materiālus par personām, kuras apsūdzētas spiegošanas un diversiju darbībā Latvijas labā, kurus iesniegusi IeTK Smoļenskas apgabala pārvalde

Nolēma:
97. Luss Alfrēds Andreja dēls, dzimis 1900. gadā Rīgā - Nošaut
Izraksts pareizs: PSRS MP VDK uzskaites - arhīva daļas 10. nodaļas priekšnieks - pulkvedis Ševeļevs
1956. gada 18. janvārī*
LVA, 1986.f., 2.apr., P-3558.l., 82.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Alfrēds Luss - Baltkrievijas kara apgabala štāba darbinieks. Arestēts 1937. gada 5. decembrī. Kopā ar Pāvelu Galviņu, Emīlu Sniedziņu, Georgiju Klipestu, kā arī daudziem citiem latviešiem tika apsūdzēts spiegošanā Latvijas labā un par piedalīšanos " kontrrevolucionārā nacionālistiskā latviešu organizācijā". Arī viņiem t.s. divnieks 1938. gada janvārī piesprieda augstāko soda mēru - nošaušanu. Tajā pašā laikā nāvessods tika piespriests arī citos PSRS reģionos arestētajiem latviešiem. Tā, piemēram, ar "divnieka" 1938. gada 5. janvāra lēmumu nošāva Kijevas 2. maizes fabrikas direktoru Jāni Treju, bet ar 1938. gada 8. janvāra lēmumu - Kijevas rūpnīcas "Ozola ekstrakts" meistaru Otto Grīnbergu.

Izziņa
1958. gada 4. janvārī  

Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu, dzimušu 1901. gadā, bijušo Harkovas latviešu kluba "Darbs" direktoru, IeTK un PSRS Prokurora komisija kā pretpadomju nacionālistiskās latviešu spiegu - diversantu organizācijas, kura pastāvēja Harkovā, vadītāju 1938. gada 4. februārī notiesāja ar augstāko soda mēru - nošaušanu.

1957. gada 19. janvārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija ar savu lēmumu Nr. 4-n-023553/56 PSRS IeTK un PSRS prokurora 1938. gada 4. februāra lēmumu (protokols Nr. 110) attiecībā pret Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu atcēla, bet lietu pārtrauca nozieguma sastāva trūkuma dēļ Rozentāla darbībā.

Kijevas kara apgabala kara prokurora palīgs Harkovas apgabalā justīcijas majors Arseņjevs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-3528.l., 195.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Akts par Jāņa Rudzīša nošaušanu
Pilnīgi slepeni
1938. gada 5. janvārī  1938. gada 5. janvārī. Es, IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes komandants valsts drošības vecākais leitnants A.R.Poļikarpovs, pamatojoties uz IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes priekšnieka valsts drošības vecākā majora biedra Šapiro 1938. gada 4. janvāra rīkojumu Nr.218066 un PSRS iekšlietu tautas komisāra 1938. gada 3. janvāra rakstu Nr. 50036, izpildīju spriedumu Jānim Kārļa dēlam Rudzītim.

Augstāk minētais notiesātais ir nošauts.

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes komandants valsts drošības vecākais leitnants Poļikarpovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-4605.l., 19.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Jānis Rudzītis - 1. aviācijas brigādes muzikants. Arestēts 1937. gada 27. novembrī. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā un diversiju gatavošanu

Izziņa par Heinriha Bites notiesāšanu
Slepeni
1956. gada 3. janvārī  Henrihu Jāņa dēlu Biti, dzimušu 1903. gadā Rīgā, IeTK un PSRS Prokurora komisija īpašā kārtībā 1938. gada 11. janvārī notiesāja ar augstāko soda mēru.
Protokols Nr.31.
PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas arhīva-uzskaites nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Smirnovs
LVA, 1986.f., 2.apr., P-4792.l., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas 

Izvilkums no pārskata izziņas H.Bites apsūdzības lietā
Slepeni
1956. gada 19. jūlijā  Pārskata izziņa arhīva-izmeklēšanas lietā Nr.645926 par H.J.Bites apsūdzību

Bite Henrihs Jāņa dēls, dzimis 1903. gadā Rīgā, latvietis (..) līdz arestam dienēja SZSA, pēdējais amats - Sarkankarogotās Baltijas flotes Gaisa kara spēku štāba kadru daļas priekšnieks, kapteinis. (..)

H.J.Biti SBF IeTK Sevišķā daļa arestēja 1937. gada 4. decembrī, apsūdzot spiegošanā Latvijas labā.
Arests izdarīts uz izziņas pamata, kurā, neatsaucoties uz pierādījumiem, ierakstīts, ka Bite uzturējis "nelegālus sakarus" ar Latvijā dzīvojošiem radiniekiem, 1923. un 1928. gadā apmeklējis Latvijas konsulātu Ļeņingradā, kur it kā ticis savervēts spiegošanas darbam.

Viņu 1937. gada 4., 5. un 8. decembrī pratināja SBF Sevišķās daļas operatīvais pilnvarotais Meijers, bet pēdējā pratināšanā piedalījās bijušais SBF Sevišķās daļas priekšnieks Birnis.

1937. gada 4. decembra pratināšanā Bite nosauca savus radiniekus un paziņas, tajā skaitā arī radiniekus, kuri dzīvoja Latvijā (māti, māsu un citus). Par apsūdzības būtību nopratināts netika.

1937. gada 5. decembrī, pratināšanas sākumā Bite paziņoja, ka ar spiegošanu viņš nav nodarbojies, bet 1923. gadā Latvijas konsulātu Ļeņingradā apmeklējis pēc šīs iestādes izsaukuma, jo tur bija saņemts Bites mātes lūgums atļaut viņam izbraukt uz divām nedēļām uz Latviju, lai tiktos ar radiniekiem, bet viņš pats no tā atteicās. 1928. gadā Bite pats iesniedza lūgumu atļaut viņam iebraukt Latvijā, turklāt viņš to izdarīja spontāni, nevis spiegošanas nolūkā.

Tālāk lietai pievienots H.J.Bites 1937. gada 8. decembra pratināšanas apkopojošs protokols ar atzīšanos kontrrevolucionārā darbībā. Pēc tam viņš vairs pratināts netika. Apsūdzētā paraksts zem šā protokola teksta ir rakstīts ar citu tinti nekā pats protokols. (..)

Izmeklēšana Bites lietā ir veikta, pārkāpjot likumu. Apsūdzība viņam netika uzrādīta, KPFSR Kriminālprocesa kodeksa 206. pants netika ievērots, prokurora uzraudzība netika veikta, un lietu tiesu orgānos neizskatīja.
Apsūdzības slēdziens par lietu sastādīts 1938. gada 31. janvārī, un to neviens nav apstiprinājis.
Lietai pievienots akts par to, ka H.J. Bite uz PSRS IeTK 1938. gada 15. janvāra rīkojuma Nr. 450256 pamata nošauts 1938. gada 18. janvārī, t.i., līdz apsūdzības slēdziena sastādīšanai viņa lietā. (..)

PSRS MP VDK Sevišķās daļas
vecākais izmeklētājs SBF kapteinis Koroļovs
LVA, 1986.f., 2.apr., P-4878.l., 2.sēj., 78., 79.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas

Izziņa par Jāņa Kangizera nošaušanu
Pilnīgi slepeni   Izraksts no akta

PSRS iekšlietu tautas komisāra valsts drošības ģenerālkomisāra biedra Ježova un PSRS prokurora biedra Višinska 1938. gada 10. aprīļa lēmums par Jāņa Kārļa dēla Kangizera nošaušanu izpildīts 1938. gada 8. maijā.
IeTK Krasnojarskas novada pārvaldes 1. specdaļas priekšnieks valsts drošības kapteinis Dankovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3427.l., 104.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas

Jānis Kangizers - 21. atsevišķās Hakasijas robežapsardzības komandantūras komandants. Kapteinis. Apsūdzēts trockismā un kaitniecībā

Izziņa par Viļa Vanaga nošaušanu

Pilnīgi slepeni  Saskaņā ar PSR Savienības iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1938. gada 31/VIII lēmumu (protokols Nr.294) Vanags Vilis Viļa dēls nošauts 1938. gada 13. septembrī.
Pamats: 1938. gada 13. septembra akts.
Izraksts pareizs: IeTK Orenburgas apgabala pārvaldes 8. daļas priekšnieks valsts drošības leitnants Trojeļņikovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-5099.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Vilis Vanags - dzimis 1894. gadā, līdz arestam - artilērijas kursu pasniedzējs. Kapteinis. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā, kaitniecībā un diversiju rīkošanā. Bijušie IeTK Orenburgas apgabala pārvaldes darbinieki (..) Šarovs, Kozlovs un citi 1955. - 1956. gadā atzinās, ka J.Vanaga lieta tikusi safabricēta

Izvilkums no pārskata izziņas Kārļa Taltes apsūdzības lietā
Slepeni
Baltijskā, 1956. gada 15. aprīlī   

Pārskata izziņa arhīva - izmeklēšanas lietā Nr. 6462 63 par K.J.Taltes apsūdzību
Talte Kārlis Jāņa dēls dzimis 1884.gadā Jelgavā (Latvija), latvietis (..), aresta brīdī - Ļeņingradas apgabala Kronštadtes rajona Civilstāvokļa aktu biroja vadītājs.

(..) K.J. Talti arestēja SBF IeTK Sevišķā daļa 1937. gada 4. decembrī pēc izziņas, kuru bija parakstījis SBF Sevišķās daļas bijušais priekšnieks Birnis. (..)

Apsūdzības slēdziens sastādīts un parakstīts 1938. gada februārī (..), neviens to nav apstiprinājis. Saskaņā ar šo apsūdzības slēdzienu lieta tika nosūtīta PSRS IeTK izskatīšanai pēc pirmās kategorijas (1.kategorija paredzēja augstāko soda mēru - J.R.).

Lietai pievienota PSRS MP VDK uzskaites - arhīva daļas 1955. gada 23.X izziņa par to, ka IeTK un PSRS Prokuratūras komisijas lēmums par K.J.Talti izpildīts 1938. gada 18.janvārī.

Uzmanību pievērš tas, ka apsūdzības slēdziens Taltes lietā tika sastādīts 1938. gada februārī, pēc tam, kad viņš jau bija nošauts. (..)

PSRS MP VDK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs Sarkankarogotajā Baltijas flotē kapteinis Koroļovs
LVA, 1986.f., 2.apr., P-4878.l., 81., 84.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
  

Izvilkums no slēdziena Kirila Stuckas apsūdzības lietā
Slepeni
"Apstiprinu"
PSRS MP VDK Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks Ļeņingradas kara apgabalā pulkvedis Šurepovs
1956. gada 28. aprīlī   

Slēdziens arhīva - izmeklēšanas lietā Nr.646517 par K.A.Stuckas apsūdzību
Ļeņingradā, 1956. gada 28. aprīlī  

Karaspēka daļas 74162 VDK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs Kotovs, izskatījis arhīva - izmeklēšanas lietas Nr. 646517 materiālus par Stuckas Kirila Andreja dēla dzimuša 1890. gadā Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Jaunzemju mājās, latvieša (..), ar augstāko izglītību, līdz arestam - Ļeņingradas bruņutanku komandējošā sastāva kvalifikācijas kursu priekšnieka, korpusa komandiera apsūdzību, - konstatēju:

Stucku 1937. gada 29. novembrī arestēja bijusī IeTK pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas 1. nodaļa.
Stuckas arestu Ļeņingradas kara apgabala kara prokurors sankcionējis 1937. gada 3. decembrī. (..)
Stuckas liecības par viņa piedalīšanos nacionālistiskajā organizācijā un terora akta gatavošanā pret biedru Ždanovu, kā redzams no lietas materiāliem, tika saņemtas pēc viņa notiesāšanas.

Jautājumā par terora akta sagatavošanu Stucka tika nopratināts 1938. gada 21. janvārī, bet viņš ar IeTK un PSRS prokuratūras 1938. gada 17. janvāra lēmumu bija notiesāts un 1938. gada 22. janvārī nošauts.
Kā redzams, ar nolūku novērst tādas atšķirības dokumentos, tajā pašā protokolā, kura oriģināls rakstīts uz mašīnas, ar pratinātāja roku ierakstīts 1938. gada 8. janvāra datums, bet ar Stuckas roku pirmās lappuses apakšā uzrakstīts 1938. gada 21. janvāra datums. (..)

PSRS Ministru Padomes VDK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs, k/d 74162 majors Kotovs (..)


LVA, 1986.f., 2.apr., P-4506, 80., 84., 85.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas 

Izvilkums no pārskata izziņas Eduarda Blaua apsūdzības lietā

1956. gada 6. septembrī  Pārskata izziņa arhīva - izmeklēšanas lietā Nr. 765312 par E.J. Blauu
Lieta glabājas PSRS MP VDK arhīva - izmeklēšanas daļā Maskavā.

Blaus Eduards Jura dēls dzimis 1887. gadā Vidzemes guberņas Ērgļu pagastā, latvietis, ar vidējo izglītību (..).
Līdz arestam viņš bija Odesas tējas fabrikas direktors. Dzīvoja Odesā, Tarlo ielā Nr. 19. Viņam bija sieva Natalija Ivana meita un 5 nepilngadīgi bērni.
Ar 6. strēlnieku korpusa kara prokurora sankciju viņu 1937. gada 14. decembrī* arestēja IeTK Odesas apgabala pārvaldes 3. daļa.
Lēmumā par arestu un drošības līdzekļa piemērošanu teikts, ka Blaus ir "pretpadomju persona, kura uztur sakarus ar kontrrevolucionāriem trockistiskiem elementiem, tiek turēts aizdomās par piederību ārvalstu izlūkdienesta kontrrevolucionārai spiegošanas darbībai". Taču nekādu materiālu, kuri apstiprinātu teikto, lietā nav. Nav arī nekādu citu pierādījumu par kādu Blaua noziedzīgo darbību.
Visa Blaua lieta sastāv tikai no diviem viņa pratināšanas protokoliem - 1937. gada 7. un 9. decembrī. 1937. gada 7.decembra pratināšanas protokols satur tikai biogrāfiskas ziņas par Blauu. Un tikai 1937. gada 9. decembra Blaua pratināšanas protokolā ir fiksētas viņa liecības par it kā viņa veikto kontrrevolucionāro darbību, taču šās liecības izmeklēšanas gaitā nemaz nav pārbaudītas. (..)
Par organizācijas spiegošanas darbību Blaus liecības nesniedza, paziņojot, ka viņam par to nekas neesot zināms.
Ar šo Blaua pratināšanas protokolu visa izmeklēšana viņa lietā aprobežojas (..). Par izmeklēšanas pabeigšanu Blauam nav paziņots.
Lietai pievienota IeTK pārvaldes izziņa par to, ka 1938. gada 15. janvārī Blaus nošauts, pamatojoties uz PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1938. gada 7. janvāra lēmumu.

Izziņu sagatavoja:
Odesas kara apgabala PSRS MP VDK Sevišķās daļas 6. sektora priekšnieks pulkvedis I. Gņezdins

LVA,1986.f., 2.apr., P-3682.l., 161., 162.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas  

*Tā tekstā - J.R. (dokumentā norādīts, ka Blaus pratināts jau 7. un 9. decembrī)  

Izziņa par Pētera Melngalva nošaušanu

PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1938. gada 29.I lēmums par Pētera Mārtiņa dēla Melngalva nošaušanu izpildīts 1938. gada 9.II pulksten 24.
IeTK Voroņežas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 8. daļas priekšnieks valsts drošības leitnants Čerņikovs*
LVA, 1986.f., 2.apr., P-3181.l., 70.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas  

Apsūdzības slēdzienu par 1937. gada 13. decembrī arestētā 55. strēlnieku pulka komandiera pulkveža Pētera Melngalva apsūdzību IeTK Voroņežas apgabala pārvaldes priekšnieks valsts drošības majors Korkins parakstīja 1938. gada 31. janvārī, t.i. pēc tam, kad N.Ježovs un A.Višinskis viņam nāvessodu jau bija piesprieduši.
PSRS IeTK un PSRS prokurora komisija, patiesībā t.s. divnieks - N. Ježovs un A.Višinskis, Lielā terora hronikā ierakstīja patiešām asiņainu lappusi, kura lielā mērā aizpildīta arī ar latviešu uzvārdiem, noslepkavoto latviešu likteņiem.

Par N.Ježovu

Pēc IeTK Ivanovas apgabala pārvaldes priekšnieka valsts drošības vecākā majora V.Žuravļova sūdzības VK(b)P CK par N. Ježova dažādām nelikumībām N.Ježovs 1938. gada 23. novembrī uz J.Staļina vārda uzrakstīja lūgumu atbrīvot viņu no PSRS iekšlietu tautas komisāra amata. 1938. gada 24. novembrī VK(b)P CK Politbirojs šo lūgumu atbalstīja, atstājot N.Ježovu par VK(b)P CK sekretāru un ūdens transporta tautas komisāru. Bet 1939. gada 4. aprīlī viņš tika arestēts. 1939. gada 11. jūnija lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības N.Ježovs tika apsūdzēts valsts nodevībā spiegošanā, valsts apvērsuma gatavošanā, kā arī daudzos citos grēkos, tajā skaitā arī par to, ka viņš bijis "pretpadomju sazvērnieku organizācijas vadītājs IeTK orgānos un karaspēkā." 1940. gada 3. februārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija N. Ježovu notiesāja ar augstāko soda mēru - nošaušanu un mantas konfiskāciju. Spriedums par viņa nošaušanu tika izpildīts Maskavā 1940. gada 4. februārī.
Moris savu bija padarījis... Tas pats jau bija noticis ar H.Jagodu, un tas pats pēc 13 gadiem notika ar L.Beriju, kurš 1938. gada rudenī stājās N.Ježova vietā...

Par A. Višinski

"Par sekmīgu darbu revolucionārās likumības nostiprināšanā" un "par izcilu darbu kaitniecisko un kontrrevolucionāro organizāciju atmaskošanā" A. Višinskis daudzkārt saņēma augstus apbalvojumus un amatus. 1939. gadā viņu ievēlēja par VK(b)CK locekli un 1939. gada 31. maijā iecēla par PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Vienlaikus no 1940. gada līdz 1946. gadam viņš bija PSRS ārlietu tautas komisāra 1. vietnieks, bet no 1949. līdz 1953. gadam - PSRS ārlietu ministrs.
Višinskis sarakstījis daudz darbu par kriminālprocesa teoriju. Tajos viņš juridiski "pamatoja" tēzi par šķiru cīņas saasināšanos, virzoties uz komunismu, kā arī par pretpadomju elementu vajāšanas pastiprināšanu. Viņš izstrādāja arī teoriju par apsūdzētā atzīšanos, kurš tika turēts aizdomās par valsts nozieguma izdarīšanu, kā galveno vainas pierādījumu. Faktiski visi A. Višinska darbi bija vērsti uz to, lai attaisnotu padomju justīcijas un valsts drošības iestāžu nelikumības līdz 1953.gadam.
Pēc Latvijas militārās okupācijas 1940. gada 18. jūnijā A. Višinskis kā Kremļa emisārs ieradās Latvijā, lai režisētu un vadītu "sociālistiskos pārkārtojumus" un Latvijas sovjetizāciju.

Par M.Frinovski

Pēc dienesta dažādos PSRS Apvienotās valsts politiskās pārvaldes amatos 1930.gadā M.Frinovskis saņēma kārtējo paaugstinājumu un kļuva par Valsts politiskās pārvaldes priekšnieku Azerbaidžānā. No šā laika viņa karjera virzījās ļoti strauji. 1936. gada oktobrī viņš jau bija PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks, bet no 1937. gada aprīļa - 1. vietnieks. Viņš vienlaikus vadīja arī Galveno valsts drošības pārvaldi. M. Frinovskis bija viens no Ježovam vistuvākajiem darbiniekiem un viens no galvenajiem masu represiju organizatoriem, piedalījās visos "pasākumos", tajā skaitā falsificējot lietu par "militāri fašistisko sazvērestību strādnieku un zemnieku Sarkanajā armijā". Lielu daļu aresta orderu (bez prokurora sankcijas) ir parakstījis tieši viņš. Viņš tika arestēts 1939. gada 6. aprīlī, bet 1940. gada 4. februārī notiesāts par "sazvērestību IeTK" un nošauts.
 

"LV", 03.04.2003,  16.04.2003
Lielā terora inkvizitori
Par "latviešu sazvērestību"
Izmeklēšanas metode - spīdzināšana
Par "dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem" pēc Lielā terora

Krievijas latviešu iznīcināšana