Lustrācijas likums nonākšot komisijās
INESE KĀRKLIŅA

   Paredzams, ka Saeimas vairākums šodien atbalstīs Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) deputātu izstrādātā lustrācijas likumprojekta, kas paredz iespēju bijušajiem PSRS specdienestu darbiniekiem brīvprātīgi atzīt savu sadarbību, nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās.

   Par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām nolēmušas balsot Tautas partija (TP), TB/LNNK un sociāldemokrāti, bet pret to balsošot Latvijas ceļa (LC) un apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Saeimas frakcijas, savukārt Jaunā partija balsojumā atturēšoties.
   Likumprojekts nosaka, ka to personu vārdi, kuras brīvprātīgi pieteiksies Satversmes aizsardzības birojā, netiks publiskoti un uz tām neattieksies šajā likumā noteiktie amatu ierobežojumi, kurus projektā paredzēts vispār atcelt desmit gadus pēc sarakstu publicēšanas. Ja brīvprātīgi atzinusies persona kandidēs uz Valsts prezidenta vai Saeimas deputāta amatu, informācija par sadarbību tiks publiskota. To bijušo specdienestu darbinieku, kuri nepieteiksies labprātīgi, saraksti tiks publicēti sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās. Sadarbību neatzinušām personām likumprojekts paredz desmit gadu aizliegumu ieņemt dažādus amatus. Tām aizliegts atrasties ar ieroču nēsāšanu un glabāšanu saistītos amatos, būt par valsts amatpersonām un ierēdņiem valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, valsts aizsardzības sistēmā, iekšlietu sistēmā, muitā, prokuratūrā, tiesās, valsts drošības iestādēs, diplomātiskajā dienestā, Valsts kontrolē. Aizliegts strādāt arī kredītiestādēs, stratēģiskos saimniecības objektos, sakaru sistēmās, drošības dienestos un to struktūrās, par advokātiem un notāriem.
   LC Saeimas frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane Neatkarīgajai sacīja, ka «frakcija gandrīz vienbalsīgi nolēma neatbalstīt likuma nodošanu komisijām, un tāds projekts bija jāpieņem pirms daudziem gadiem, nevis desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas». Tāpat LC nav pieņemami paredzētie amatu ierobežojumi. Savukārt TP, kas nolēmusi atbalstīt projekta tālāku virzīšanu Saeimā, frakcijas vadītājs Gundars Bērziņs sacīja, ka «jāmeklē kompromiss čekas maisu problēmai, kuras risinājumu jau sen gaida sabiedrības vairākums».

© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000    Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta
uz "Noziegumi pret cilvēci"