Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Ruta Ozoliņa
Maskavas kapu lauki

.... Ja saka — nāves pļauja,
Tad šķiet, ar izkapti kāds darbā iet,
Tas simbols novecots.
Ir tagad nāves grauja,
Ir nāves mašīna un fabrika.
Linards Laicens

Kamēr represiju vilnis nebija sasniedzis masveidīgu mērogu, upurus apraka dažādās Maskavas kapsētās vai pēc kremācijas Donas krematorijas kapsētā kopīgajā kapa. Maskavā apzinātas pāri par 10 represiju upuru apbedīšanas vietas: Jauzas slimnīcas kapsēta (no 1921. līdz 1929. gadam), Vagaņkovas kapsēta (no 1926. līdz 1936. gadam), Donas krematorijas kapsēta (no 1934. līdz 1953. gadam pēc kremācijas). Pēc A.Miļčakova liecībām šādi apbedījumi atrodas praktiski visās Maskavas kapsētās, arī Rogožkas, Preobraženskas, Kaļitņikova un citas, kaut arī oficiālo iestāžu atzinuma par to nav. Joprojām nav izsmeļošu ziņu par apbedīto upuru skaitu. Divas iznākušās grāmatās "Nošauto saraksti" (Rasstreļnije spiski) publicēti uz to brīdi atrastie un apkopotie saraksti. Pirmajā grāmatā ievietoti 670 upuru vārdi kuru pīšļi sabērti Donas kapsētas kopīgaja kapā Nr.1. Nosaukti latviešu uzvārdi, lai gan arī ne visi, kas tur atraduši pēdējo mājvietu — R.Eidemanis, R.Eihe, J.Gavēnis, A.Drīzulis, L.Laicens, J.Lencmanis, I.Smilga un citi.

Daudzkārt palielinoties politiskā terora upuru skaitam, kopš 1936. gada NKVD sāka izmantot divus jaunus objektus — Piemaskavas NKVD poligonu Butova un bijušā NKVD priekšnieka Jagodas vasamicas teritoriju NKVD palīgsaimniecibā "Komunarka". Poligona izveidi Butova par masu slepkavibu un apglabāšanas vietu, kā arī slepkavošanas virsvadību veica Maskavas apgabala NKVD Pārvaldes priekšnieka vietnieks, vienlaikus arī Milicrjas parvaldes priekšnieks M.Semjonovs. Vairumu nāves spriedumu Maskavā un Maskavas apgabala parakstīja divas NKVD "troikas" — Maskavas NKVD priekšnieka S.Rodena, kuru 1938. gadā nomainīja GJakubovičs, un M.Semjonova vadībā. Vispārēju uzraudzību veica Ježova vietnieks M.Frinovskis.

Butovas poligons bija ar koka žogu apjozta un dzeloņdrātīm nostiprināta vairāk nekā 5 ha liela teritorija. Mehanizēti izraktas līdz 3 m dziļās un puskilometru garās tranšejas te aprakti pēc patreizējām ziņām 25 līdz 30 tūkstoši cilvēku, "Komunarkas" teritorija vēl ap 10 līdz 14 tūkstoši. Pētnieki pieļauj iespēju, ka apbedīto upuru skaits varētu būt vēl ievērojami lielāks, jo Maskavā nereti nāves sodu izpildīja arī citās republikās notiesātajiem. Cilvēkus šāva speciālas nāvinieku komandas 3 līdz 4 cilvēku sastāvā. Masu slepkavības Butovas poligonā sākušās 1937. gada 8. augustā kad tika nošauts 91 cilvēks.

Apmēram 70 % no Butovā apbedītajiem ir krievi, tad lielākas grupas ir poļi un latvieši, tālāk pēc skaita ebreji, ukraiņi, vācieši baltkrievi, vairāk nekā no 50 tautībām. Viņu vidū līdz 85 % bija bezpartijisko, pusei no visiem — zemākā izglītība.

Butovas poligonā nošauto skaits laikposmā no 1937. gada augusta līdz 1938. gada oktobrim.
(Dokuments publicēts pēc P.Ozola un K.Ļubimovas apsekojumiem Krievijas valsts arhīvos Maskavā)

1937. gads

Augustā

Septembri

Oktobrī

Novembrī

Decembri

1296 cilvēki.

3165 cilvēki.

2045 cilvēki.

1743 cilvēki.

2375 cilvēki

1938. gads

Janvārī
Februārī
Martā
Aprīlī
Maijā
Jūnijā
Jūlijā
Augustā
Septembrī
Oktobrī
565 cilveki.
2326 cilvēki.
2335 cilvēki.
882 cilvēki.
1346 cilvēki.
1169 cilvēki.
509 cilvēki.
780 cilvēki.
119 cilvēki.
126 cilvēki.

 

 

 

 

 


Aiz katras skopās rindiņas slēpjas neizdzīvota dzīve un nepadarīti darbi, piederīgo sāpes un izmisums. Tie bija cilvēki pašos spēka gados, tikai daži vecākie upuri sasnieguši 60 gadu robežu, bet pašiem jaunākajiem bija tikai nedaudz pāri 20.

"Komunarkas" kapu laukos apglabāti daudzi valstsvīri, augsta ranga armijas vīri, diplomāti, arī literati un makslinieki. To vidū no latviešiem te pēdējo dzīves mirkli izjutuši — R.Apinis, F.Bernovskis, J.Beika, E.Bērziņš, J.Bērziņš, J.K.Daniševskis, R.Endrups, R.Kirhenšteins, G.Klucis, V.Knoriņš, J.Laroze, J.Lasis, K.Mežulis, A.Ratnieks, J.Rudzutaks, R.Salna, K.Saulitis, E.Stūrits, E.Šillers, V.Štrauss, J.Vācietis un citi, kopskaita pāri par 300 cilvēku. Te atdusas arī 1940. un 1941. gadā apcietinātie un uz Maskavu no Latvijas aizvestie kultūras darbinieki un Latvijas armijas virsnieki.

Staļiniskā terora upuru apbedījumu vietu meklējumus vairākus . gadus veica politisko represēto organizācijas, tai skaitā "Memoriāls", Maskavas žurnālists A.Miļčakovs, M.Mindlina grupa un citi entuziasti. Tikai pēc VDK arhīvu atvēršanas un ar VDK darbinieku līdzdalību kļuva iespējams šis apbedījumu vietas dokumentēt. Daudzās neskaidrības un nepilnības sarakstos un dokumentācija VDK darbinieki skaidro ar to, ka abi šie objekti — nāves lauki bija NKVD pakļautībā un nošauto aprakšana daudzos gadījumos varēja notikt bez īpašu pavadzīmju noformēšanas.

1993. gadā Butovas poligonā "Memoriāls" uzstādīja piemiņas akmeni. 1995. gada rudenī šī teritorija tika nodota Krievijas pareizticīgo baznīcas aprūpē un te uzcelts neliels Dievnams. Tiek domāts par muzeja iekārtošanu. Divas dienas nedēļā tagad poligona vārtus atver apmeklētājiem. Tad jebkurš var apskatīt vārtu tuvumā uzstādīto melno piemiņas akmeni, tālāk krustu un baznīcu un milzīgiem latvāņiem aizaugušo lauku. Daļēji teritoriju aizņem apkārtējo iedzīvotāju sabūvēti šķūnīši, pāri sākotnējai poligona robežlīnijai iespiedusies arī dzīvojamā māja. 1981. gadā toreiz KGB piederošajā poligona iestādīja 300 ābeles....

post scriptum

1938, gada 17. novembrī VK(b)P CK un TKP pieņēma kopīgu lēmumu par visu masu represiju pārtraukšanu. Jaunais NKVD priekšnieks L.Berija 26. novembrī ar pavēli Nr. 00762 atcēla iepriekšējās 7 pavēles, bet 11 pavēles tika pasludinātas par spēku zaudējušām. To vidū bija arī pavēles par visām nacionālajām operācijām, taču asiņainais darbs jau bija paveikts.

Kopš 1937. gada 25. augusta, kad tika parakstīts pirmais upuru albūms, līdz 1938. gada 15. novembrim īpašajās "troikās" un albūmu kārtībā tika izskatītas 346.713 lietas, no šā apsūdzēto kopskaita notiesāti 335.513 cilvēki, no tiem trīs ceturtdaļas — 247.157 cilvēki tika nošauti.

Nu sākās savu uzdevumu veikušo, pašu šo pavēlu izdevēju un pildītāju novākšana. No 1936. gada pieci NKVDVDK priekšnieki - Jagoda, Ježovs, Berija, Merkulovs, Abakumovs — apvainoti pretvalstiskā darbībā un aizgājuši pa savu upuru ceļu — nošauti.

Pēc PSKP XX kongresa 1956. gada sākās briesmīgo notikumu izmeklēšanas un nevainīgi notiesāto reabilitācijas process. Taču, kā gan tika formulēti Prokuratūras pamatojumi represiju upuru lietu pārskatīšanai un reabilitēšanai?

Parasti konstatēts: "Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka iepriekšējā izmeklēšanā iegūtās liecības nav apstiprinājušās (vai arī — ir pretrunīgas, nepelna uzticību, izsauc nopietnas šaubas par to patiesumu, izmeklēšanā pielietotas nelikumīgas metodes (jāsaprot — spīdzināšana), pieļauta izmeklēšanas materiālu falsifikācija utt.). Nereti ir piebilde, ka vainīgie izmeklētāji jau sodīti (starp citu, arī par kaitniecību, spiegošanu, pretpadomju darbību u.c., bet nevis par noziedzīgo pavēļu pildīšanu).

Pati reabilitācijas formula — "otsutstvije sostava prestupļeņija" — faktiski ietver sevī visa PSRS valdošā režīma un NKVD darbības noziedzīguma pierādījumu. Arī pēc skaļajiem personības kulta un tā izraisīto seku nosodījuma apliecinājumiem būtībā nekas nebija mainījies.

Līdz pat 1963. gadam piederīgajiem izsniedza falsificētas ziņas par noslepkavoto likteņiem, norādot izdomātu nāves cēloni un datumu desmit gadu robežas kopš aresta dienas. Pēc tam līdz pat 1988. gadam saskaņā ar KGB priekšnieka 1962. gada 26. decembra,, vēstuli Nr. 3265c sāka uzrādīt patieso nāves gadu, mēnesi un dienu. Tikai no 1988. gada nevainīgo upuru tuvinieki var iegūt ziņas arī par nevainīgo upuru nāves cēloni, kas ietverts traģiski īsajā un daudzkārt atkārtotajā vārdā — "nošauts".

Raksts (saīsināts) no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti"

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home