Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vasara, kad mainījās okupanti
Andris Tomašūns

Kopš vācu un padomju okupācijas maiņas 1941. gada vasarā pagājis vairāk nekā pusgadsimts, tomēr vēsture vēl arvien nedod atbildes uz daudziem jautājumiem – kas, kad, kāpēc. Ieskatoties dažos tā laika liecinieku atmiņu stāstos, avīžu «Nacionālā Zemgale» un «Zemgale» lapaspusēs, vēsturnieku pētījumos, radās šīs raksts.

Padomju varas necilvēcīgo attieksmi visspilgtāk demonstrēja masveida deportācijas 14. jūnijā nedēļu pirms Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai. Bailes, denunciācijas, ieslodzīšana cietumā un neziņa par arestētajiem bija ikdienā pazīstamas izjūtas. Sarkanās armijas daļas un padomju aktīvisti pameta Jelgavu 29. jūnijā. Bet līdz pat pēdējam brīdim darbojās represīvie institūti – čeka, milicija, cietums.

Meklēja savējos

Ienākot vāciešiem, avīzē «Nacionālā Zemgale» raksturīgi bija sludinājumi, no kuriem dažus citēju. «Bez vēsts pazudis šoferis Alfrēds Pinka, dzīv. Jelgavā, Pavasara ielā 21, dz.19 b. Aizbraucis 27. jūnijā ar automašīnu uz Rīgu. Pazudis šoferis Alfrēds Lubiņš. Ziņot Jelgavas tirdzniecības uzņēmumam Lietuvas ielā Nr.13/15. Kas ko zinātu par Augustu Ķeidānu no Elejas pagasta. Apcietināts 1940. gada 1. novembrī un ievietots Jelgavas cietumā. Meklē vecāki. Kas ko zinātu par Jāni Briču, dzīv. Jelgavā, Šķūņu ielā 3. Pazudis 29. jūnijā rītā. Ziņot sievai Margrietai Bričs. Artūrs Kuģis, 17 g. vecs, dzīv. Lielajā ielā 117, dz. 3, izgājis no mājām 27. jūnijā un nav atgriezies. Ģērbies melnā uzvalkā, svītrotā kreklā; kailu galvu, tumšiem matiem. Kas par viņu zinātu, lūdz ziņot tēvam uz minēto adresi. Jevgeņijs Krīgers no Jelgavas linu fabrikas š. g. 26. jūnijā mobilizēts un aizsūtīts uz Olaini tranšejas rakt. Pazudis bez vēsts. Ziņot sievai Dobeles ielā 14 – 12. Teodors Arnolds Pelūde apcietināts Ventspilī un izsūtīts ar ešelonu kopā ar pārējiem trimdiniekiem. Kas par viņu ko zinātu, lūdz paziņot sievai E.Pelūdei un meitiņai Sesavas pagasta Laimās. Dzelzceļnieks Kārlis Lielramans 25. jūnijā izgājis no mājām un nav atgriezies. Lūdz ziņot M.Lielramanim Parka ielā 6. Mirdza un Arvīds Grūtupi aizvesti 14. jūnijā. Lūdz ziņot vecākiem Kazarmju ielā 8 – 2. Jānis Blūmfelds pazudis š. g. 27. jūnijā. Ziņot mātei Jelgavā, Mātera ielā 6 – 5. III pamatskolas skolnieks Zigfrīds Šulcs apcietināts š. g. martā. Bijis Jelgavas cietumā un jūnija sākumā Rīgā. Kas par viņu ko zinātu, lūdz ziņot mātei Jelgavā, Ausekļa ielā 32 – 10.» Simtiem uzvārdu publicēts meklējamo sarakstos.

Pārdrošais uzbrukums

ASV dzīvojošā Artūra Neparta atmiņas par kara sākumu liecina, ka pirms vāciešu ierašanās veidojās pašaizsardzības spēki, kas vāca ieročus, sniedza ziņas par padomju karaspēka kustību. Viņu vadītājs bija virsleitnants Reķelis. Jauniešu grupa Bergmaņa, Langmaņa un Sīpola vadībā 27. jūnijā pārdroši devās uz Jelgavas cietumu Palīdzības ielā, un no kamerām tika izlaisti vairāki desmiti ieslodzīto.
No komunistiem atbrīvotajā Jelgavā cilvēki devās uz Veismaņa ielu, kur 22. mājas pagalmā tika atrasti nežēlīgi nomocīti Juris Skalders, dzimis 1922. gada 17. jūlijā, dzīvoja Svētes ielā 13 – 3, Kārlis Grosbergs, dzimis 1908. gada
4. augustā, elektromontieris, strādājis Jelgavas Cukurfabrikā, un Edmunds Līcis, kas bija iegājuši Sarkanā Krusta slimnīcā un palūguši kārti, lai pie cietuma uzvilktu Latvijas karogu. Viņus arestēja sarkanarmiešu patruļa, aizveda uz kara komandatūras sētu un nogalināja, līķus sakropļojot. Vēl sētā atrada noslepkavotus Kārli Taurīti, dzimušu 1895. gada 11. jūlijā, dzīvoja K.Barona ielā 11 – 11, Jāni Startu, dzimušu 1915. gadā 3. jūlijā, dzīvoja Annas ielā 4 – 7, kā arī divus neatpazītus līķus. Naktī no 28. uz
29. jūniju uz Tērvetes šosejas aiz pirmās dzelzceļa pārbrauktuves sarkanarmieši apturēja Jelgavas telefona – telegrāfa vecāko līnijstrādnieku Artūru Jaunzemi un gribēja atņemt velosipēdu. Atraduši papīrus, kuros iezīmēta telefonu līnija ar pārbaudāmo bojājumu vietām, sarkanarmieši ar vairākiem durkļa dūrieniem un šāvieniem viņu nogalināja.

Iesaistījās drošības dienestā

Jelgavā vācieši izveidoja savu kara lauku komandatūru 818, ko vadīja majors Šefers. Par latviešu drošības dienesta priekšnieku Jelgavā, vēlāk Jelgavas apriņķī un Zemgalē iecēla «pērkonkrustieti» agronomu Mārtiņu Vagulānu. Viņš tūlīt sāka izdot avīzi «Nacionālā Zemgale». Visos pagastos M.Vagulāns veidoja vietējās drošības dienesta vienības. Krimūnās vīrus komandēja aizsargu vada komandieris Anševics. Pieminēti A.un O.Brachmaņi, aurenieks Celcherts, aizsargi Ozols, Zorgenfreijs, Drēska. Auru – Krimūnu drošības dienesta priekšnieks bija A.Pedraudzs. Cīņās krita krimūnieks Kārlis Ozoliņš. Tērvetē pašaizsardzības spēki vieni no pirmajiem sāka cīņas ar bēgošo komunistu varu. Partizānus komandēja Žanis Butkus. Cīņas notika pie Kroņauces un Silakuršiem, Rimeikām, Lūsverem, Punslejām. Tajās izcēlās Baltiņš, Muzikants. Jēkabnieku pagastā pie Gudēnu mājām tika nogalināts aizsargs Harijs Ginters. Drošības dienestu tur vadīja V.Ritums. Vienībā darbojās K.Biezbārdis, Z.Mitrevics, K.Grīnbergs. Elejā pie Meitenes stacijas sadursmēs piedalījās pašaizsardzības spēki, kurus vadīja Mārtiņš Vagulāns. Vēlāk Elejā drošības dienestu vadīja Strautnieks. Zaļeniekos cīņās ievainoja Rūdolfu Kārkliņu no Teimēm. Sesavas pagastā drošības dienesta priekšgalā bija no cietuma izbēgušais krejotavas vadītājs A.Orleāns. Vircavā sadursmes ar padomju aktīvistiem notika pie Biciņiem. Līvbērzē drošības dienesta priekšnieks bija kapteinis Pauls Švarcbergs no Žagatu mājām. Vienībā darbojās skolotājs Reķis, elektromontieris Kaufmanis, policijas kārtībnieks Lauciņš, mežzinis Dragūns. Krita Pauls Albāts, Andrejs Birznieks, tika nodedzinātas Rapu mājas. Glūdā drošības dienestu organizēja Jānis Neiberts. Pie Potēnu mājām krita Jānis Kaufmanis, ievainoja Laimoni Legzdiņu. Jaunsvirlaukā traģiski gāja bojā Roķu mājas saimnieks Arvīds Freimanis, no ievainojumiem mira pagasta valdes loceklis Artūrs Akmens. Vecsvirlaukā drošības dienesta nodaļu organizēja Pēteris Freibergs. Nodaļā vēl bija Ķēpulis, Augusts Lieljuris. Šķibē pie pagastmājas krita lauksaimnieki Garoza un Rozentāls. Pašaizsardzības spēkus vadīja kapteinis Heniņš. Grupā bija arī Ž.Blankenfelds, O. un V.Bištēviņi. Valgundē krita Upmaļu māju saimnieks Voldemārs Ūdris. Pēternieku pagastā pretošanos organizēja Fricis Kalniņš, kas darbojās kopā ar pagasta sekretāru E.Strautmani, J.Krūmiņu. Cīņās pie Uzvaras līduma šķūņiem tika ievainots aizsargs V.Gailis. Kalnciemā pašaizsardzības spēkus organizēja vecākais policijas kārtībnieks Kārlis Sūngailis. Darbojās arī pagasta sekretārs F.Lisners. Nošauts tika bijušais skautu priekšnieks K.Sūngailis. Nodibinoties vācu okupācijas varai, drošības dienesta galvenais uzdevums bija veikt apsardzes pienākumus pie tiltiem, aizturēt sarkanarmiešus un padomju darbiniekus. Sākumā, kad latviešiem vēl bija ilūzija, ka galvenais ienaidnieks ir komunisti un ka vācieši ļaus atjaunot neatkarīgu Latviju, bija vērojama liela atsaucība sadarbībai ar vāciešiem. Situācija mainījās, kad jaunā okupācijas vara parādīja savu īsto dabu. Daļa patriotu pārstāja sadarboties ar to. Daļa turpināja sadarboties ar vācu varu un tika iesaistīti nacistu noziegumos.

Raksts no «Zemgales Ziņu» interneta lapas http://www.zz.lv/raksti.php?lasit=17578

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home