Vecgulbenes (Madlienas) revolucionārais tribunāls Maliena's (Vecgulbene's) Revolutionary Tribunal (Summary)
Āris PuriņšNāves deja Vecgulbene iesākās 1918. gada 24. decembri. Tāpēc pirmo Malienas tribunāla akciju, kas, iespējams, ateistiski demonstratīvi tika sarīkota tieši šajā dienā, var dēvēt par Ziemassvētku slaktiņu: saskaņā ar revolucionāro sirdsapziņu tika piespriesti seši nāves sodi. Jaungulbenes pagasta vecākajam Ernestam Josefejam - "par kontrrevolūciju, nodevību un baltās gvardes organizēšanu", Litenes pagasta mežsargam Jānim Pinkam - "par provokāciju, spiegošanu un nodevību" un Vecgulbenes rakstvedim Jūlijam Lībietim par to, ka bijis spiegs, policists, t.i., par "kontrrevolucionāru darbību".
Malienas tribunāla pirmais priekšsēdētājs bija Alfrēds Lācis. Taču viņam drīz vien izcēlās domstarpības ar Vecgulbenes un Lubānas lieliniekiem skolotāja Jēkaba Graubiņa lietā, un kopš 18. janvāra līdz pat 9. maijam tribunāla sēdes vadīja Jūlijs Bormans, bet A. Lāci no tribunāla padzina. Maijā un jūnija vidū priekšsēdētāja krēslā sēdēja Jānis Žīgurs.
Tāpat kā citos LSPR revolucionārajos tribunālos, arī Malienas soģu kopas sastāvs veidojās savdabīgi. Tomēr vispārēja tendence bija tāda pati kā citur, t.i., notika pakāpeniska pāreja no plašā sastāva uz šauro: no padomju Krievijas tribunāla skaitliskā sastāva tradīcijas (priekšsēdētājs un seši piesēdētāji) uz padomju Latvijai raksturīgo trīs locekļu sastāvu (priekšsēdētājs un divi piesēdētāji). ieraksti spriedumu protokolos liecina, ka Vecgulbenē jau kopš pirmās tiesas dienas bijuši tikai trīs it kā pilntiesīgi locekļi. Tādu skaitu paredzēja vēlāk, janvāra beigās, Padomju valdības pieņemtie Pagaidu noteikumi par revolucionāro tribunālu, kas reglamentēja arī tā locekļu skaitu. Līdz februāra beigām piesēdētāju vietas pārmaiņus ieņēma R. Kārkliņš, E. Pilmans, O. Šmukinš un J. Žīgurs. 18. februāri tika pieņemts Dekrēts par revolucionāro tribunālu LSPR. Tā ietekmē arī Vecgulbenē tika pasteidzināta tribunāla sastāva samazināšana: kopš 1. marta tajā vairs nepiedalījās t.s. "pieaicinātie pārstāvji", un tribunāls turpmāk darbojās pēc iepriekš pieminētās kārtības: priekšsēdētājs un divi piesēdētāji. Kopš šis dienas, t.i., no 1. marta līdz 16. maijam, piesēdētāju sastāvs nemainījās: 0. Smukiņš un J. Žīgurs. Pēc 21. maija, kad par tribunāla priekšsēdētāju kļuva J. Žīgurs, viņam pārmaiņus asistēja O. Smukiņš un Lesners (21.05.) vai Vaivariņš (27.05.), bet pēdējās sēdēs -13. un 16. jūnijā, kas notika pēc atkāpšanās uz Velikije Lukiem, arī J. Bormans. Tribunāla sēdēs līdz 28. februārim piedalījās arī t.s. "pieaicinātie pārstāvji". Protokolos viņi dēvēti par "nodaļu vadītājiem no revolucionārās komitejas un priekšstāvji no Malienas organizācijas (t.i., partijas) komitejas". Šādā statusā sēdēs piedalījās 3 līdz 5 cilvēki: A. Lācis, Degters, R. Kārkliņš, J. Krūmiņš A. Šmerliņa un Vītols.
Izlemjot apsūdzēto likteni, tribunāla locekļu un pieaicināto pārstāvju viedoklis ne vienmēr sakrita. Jau pirmajā sēdē izcēlās domstarpības, gatavojot spriedumu Jēkaba Graubiņa lietā. Protestējot pret partijas komitejas pārstāvju pret tribunālu izdarīto spiedienu, kā rezultātā gluži apolitiskais J. Graubiņš, apvainots par kontrrevolucionāru sazvērestību, atradās par matu no nāves, trīs tribunāla locekli: priekšsēdētājs A. Lācis un piesēdētāji J. Bormans un E. Pilmans izteica "īpašu viedokli", kas fiksēts protokolā. Tajā izteikta neapmierinātība par vairākiem formulējumiem J. Graubiņa apsūdzībā un spriedumā. Domstarpības noslēdzās ar A. Lāča atstādināšanu no priekšsēdētāja pienākumiem, kaut arī J. Graubiņu galu galā attaisnoja.1
Visas pieminētās personas - tribunāla priekšsēdētāji un piesēdētāji - tāpat, kā tas konstatējams attiecībā uz Cēsu revolucionārā tribunāla sastāvu, bija Vecgulbenes Izpildu komitejas darbinieki. Piemēram, 0. Šmukinš bija apriņķa milicijas priekšnieks, bet J. Žīgurs pats strādāja par izmeklētāju.
Par izmeklēšanā esošo (apvainoto) personu un lietu skaitu, kā arī par viņiem izvirzīto apsūdzību sastāvu liecina 1919. gada janvāra, februāra un aprīļa izmeklēšanas komisijas darba pārskati, kas saglabājušies. Šajos mēnešos tika uzsākta 349 lietu izmeklēšana, kurās bija apvainotas 606 personas.
1. tabula
Vecgulbenes (Malienas) tribunāla izmeklēšanas komisijā ierosināto lietu un apvainoto personu skaits, un apvainojuma sastāvs
Nr. p.k. Apvainojuma saturs Janvāris Februāris Aprīlis Kopā
Lietas Personas Lietas Personas Lietas Personas Lietas Personas 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 1 Kontrrevolūcija 93 147 61 82 46 134 200 363 2 Sabotāža 8 13 8 9 9 9 25 31 3 Spiegošana 4 5 7 10 6 12 17 27 4 Nelietības 12 23 8 12 4 11 24 46 5 Nepatiesu ziņu izplatīšana 3 6 4 6 1 1 8 13 6 Dezertēšana - - 3 10 - - 3 10 Kopā 120 194 91 129 66 167 277 490 % 82,9 83,3 79,8 75,9 74,5 82,3 79,4 80,9 7 Zagšana 9 15 9 12 6 9 24 36 8 Laupīšana 7 11 2 9 - - 9 20 Kopā 16 26 11 21 6 9 33 56 % 11,0 11,2 9,6 12,4 6,7 4,4 9,5 9,2 9 Spekulācija 7 10 7 11 3 4 17 25 10 Kukuļdošana 2 2 - - - - 2 2 11 Dienesta pārkāpumi 1 1 4 8 11 20 16 29 12 Padomju iestāžu dokumentu viltošana - - 1 1 3 3 4 4 Kopā 10 13 12 20 17 27 39 60 % 6,8 5,6 10,5 11,8 19,1 13,3 11,2 9,9 Pavisam kopā 100% 146 233 114 170 89 203 349 606 Tabula sastādīta pēc: LVA, 625. f., 2. apr., 4. 1., 35.-37. lp.
Daļas lietu izmeklēšana tika pabeigta, un tās nosūtīja vai nu revolucionārajam tribunālam, vai tautas tiesai, vai Izpildu komitejas Administratīvajai nodaļai. Nelielu daļu lietu izmeklēšanu izbeidza, nesaskatot nozieguma sastāva. Janvāri turpinājās arī decembrī uzsākto, bet nepabeigto 48 lietu izmeklēšana par 61 apvainoto personu, februārī - 88 janvāri nepabeigto lietu izmeklēšana par 147 personām, no marta uz aprīli pārceļoja 348 lietas par 62 apvainotām personām, bet no aprīļa uz maiju attiecīgi 31 un 77. Statistiskās ziņas par decembri, martā un maijā ierosinātajām lietām nav saglabājušās. (Skat. 1. tabulu)..
Izmeklēšanas komisijā nobeigto lietu tālākā virzība liecina, ka līdz pat maija beigām revolucionārais tribunāls Malienas apriņķi saglabāja nozīmīgāko vietu lietu iztiesāšanā. Tomēr tā nozīme blakus tautas tiesai un Administratīvajai nodaļai sašaurinājās. Ja janvāri tribunāls no izmeklēšanas saņēma 84,9% izmeklēto lietu, tad aprīlī vairs tikai 64,6%. Turpretim vērojams citu tiesas instanču nozīmes pieaugums: janvārī tās saņēma 11,3, bet aprīlī 21,9% izmeklēto lietu. Minētajā laikā pieauga to lietu skaits, kuras izbeidza bez iztiesāšanas (skat. 2. tabulu). Šī statistikas pārskatos viegli konstatējamā tendence liecina par sarkanā terora pirmā viļņa atslābumu, kad vairums "vecā režīma kalpu" acīmredzot bija neitralizēti. No janvāra līdz aprīlim ierosinātie apvainojumi ar nosacīti politisku nokrāsu (skat.: 1. tab. 1.-6. rindu) samazinājās gan skaitliski (no 120 uz 66), gan procentuāli (no 82,9 % līdz 75,9 %). Turpretim pieauga apvainojumi ar nosacīti ekonomisku nokrāsu, no 10 līdz 17 un attiecīgi no 6,8 līdz 19,1% (skat.: 1. tab. 9.-12. rindu). Krimināli nodarījumi (zagšana un laupīšana) šajā kontekstā samazinājās gan absolūtos skaitļos, gan procentuāli (skat.:1. tab.7.-.8.rindu).
2. tabula
Vecgulbenes (Malienas) revolucionārā tribunāla izmeklēšanas komisijā
1919. g. izmeklēto lietu statistika
Rādītājs Janvāris Februāris Aprīlis Kopā/ vidēji (%) Nobeigta izmeklēšana RT
Izmeklēšanas komisijā
Lietu skaits 106 80 96 282 Personu skaits 147 105 188 440 iesniegts RT
221 Lietu skaits 90 69 62 % 84,9 86,3 64,6 78,4 'i77 Personu skaits 124 87 116 327 % 84,4 82,9 61,7 74,3 Iesniegts tautas tiesai vai IK administratīvajai nodaļai
Lietu skaits 12 5 21 38 % 11,3 6,3 21,9 13,5 Personu skaits 19 12 53 84 % 12,9 11,4 28,2 19,1 Izbeigtas lietas bez apsūdzības izvirzīšanas
Lietu skaits 4 6 13 23 % 3,8 7,5 13,5 8,2 Personu skaits 4 6 19 29 % 2,7 5,7 10,1 6,6 Tabula sastādīta pēc: LVA, 625. f., 2. apr., 4. 1., 35. - 37. lp.
Tribunāla izmeklēšanas komisijā darbojās tikai daži cilvēki (Andersons, R. Caune, V.Jēkabsons, F. Pētersons, V. Podziņš, J. Žīgurs). Īsā laikā viņi izmeklēja daudz lietu; tas rada aizdomas par paviršību vai fantastisku ražību izmeklēšanas darbā. Vairāku saglabājušos lietu dokumenti tomēr liecina, ka izmeklēšana veikta visai rūpīgi: dažā lietā nopratināti pat vairāki desmiti liecinieku un sastādīti protokoli. Tomēr šie izmeklētāji nebija vienīgie, kas nodarbojās ar izmeklēšanu. Šis darbs notika ciešā sadarbībā ar Izpildu komitejas Politiskās apakšnodaļas vīriem (Bērziņš, A. Kalniņš, Liepiņš, P. Ostrovs, Pinnis, A. Vaivariņš).
Laikā no 1918. gada 24. decembra līdz 1919. gada 16. jūnijam Malienas tribunāls sarīkoja vismaz 33 sēdes: decembrī divas (24., 30.),janvāri astoņas (4., 9., 11., 15., 18., 23., 30., 31.), februārī piecas (5., 7., 10., 17., 28.), martā četras (l., 13., 24., 27.), aprīlī sešas (l., 4., 11.,, 18., 22., 25.), maijā sešas (2., 9., 16., 21., 26., 27.),jūnijā divas (13., 16.). Nāves sodi tika piespriesti sešās sēdēs. Uz nāvi notiesāto saraksts, kurā fiksēti 152 uzvārdi un liktenīgās tiesas dienas datums, saglabājies Malienas tribunāla reģistrācijas žurnālā.2 Tomēr trūkst ziņu, vai visi notiesātie nošauti. Minētajā dokumentā gan atzīmēts, ka 26. maijā notiesātās 28 personas sprieduma brīdī atradušās Stukmaņu koncentrācijas nometnē. iespējams, ka lēmums par viņu nošaušanu pieņemts aizmuguriski, tām klāt neesot, un viņi nošauti pēdējā bridi, lieliniekiem atkāpjoties. Taču drošu zinu nav. Bez tam aizmuguriski tiesātas vēl četras personas, kuras nebija notvertas. Tie bija kriminālnoziegumos apsūdzētie V. Ivanovs, K. Silinš, K. Ginters un P. Bite. Viņus izsludināja ārpus likuma, bet nāves sodu piesprieda tikai diviem pirmajiem.
Tādējādi var droši apgalvot, ka nāves sods tika izpildīts 122 personām no 152, kurām tas tika piespriests Malienas tribunālā līdz 1919. gada 27. maijam.
Minētajā reģistrācijas žurnālā atsevišķi reģistrētas 406 personas, kuru lietās no 24. decembra līdz 9. maijam pieņemts tribunāla lēmums.3 No tiem 106 reizes piespriests nāves sods, 58 gadījumos - naudas sods, 154 gadījumos - cietuma sods vai sabiedriskie spaidu darbi, 69 personas attaisnotas vai atsvabinātas, bet 19 gadījumos piespriesti citi sodi: pasludināšana ārpus likuma (2 reizes), stingrs sabiedriskais rājiens (9 personām), mantas konfiskācija (3 gadījumos), paturēšana par ķīlnieku (2 gadījumos), pa reizei piespriesta pilsoņa tiesību atņemšana, nosūtīšana pa etapu uz dzīvesvietu, nodošana politiskā uzraudzībā.
Kaut aptuveni, tomēr šajā sarakstā fiksētie apvainojumu formulējumi ļauj spriest par nodarījumu/ apsūdzību sastāvu. Varam konstatēt, ka 76 gadījumos nāvessods piespriests par politiska rakstura nodarījumu, 15 gadījumos tas piespriests par kriminālu nodarījumu, bet 15 gadījumos apvainojumu formulējums satur it kā jauktu politisku un kriminālu rīcību.
Gadījumos, kad piespriests naudas sods (58 reizes) apsūdzības formulā jaušams it kā politisks, 18 gadījumos krimināls, tikpat, t.i., 18 gadījumos administratīva pārkāpuma sastāvs, bet vienu reizi - jaukts politisks un krimināls nodarījuma sastāvs. No tiem 154 gadījumiem, kad piespriests cietuma sods vai sabiedriskie spaidu darbi, 94 personas notiesātas par politisku nodarījumu, 32 - par kriminālu, 12 - jauktu, 15 - administratīvu, 1 - par jauktu kriminālu un politisku nodarījumu.
No 69 attaisnotajām personām 39 bija apsūdzētas par pret lieliniecisku politisku darbību, 19 - par kriminālu, 2 - par jauktu, bet 9 - par administratīviem pārkāpumiem.
Šeit jāatzīmē kāda Latvijas lielinieku tribunālu darbībai raksturīga kopēja iezīme. Daudzi tribunāla spriedumi pieļāva cietuma sodam alternatīvu soda mēru, t.i. , noteikta apjoma naudas sodu, ko notiesātais pats varēja izvēlēties vai noraidīt. Visos gadījumos, kas konstatēti dokumentos, izvairoties no cietuma soda, notiesātie izvēlējušies naudas sodu, bet nekad otrādi.
Malienas tribunāla reģistrācijas žurnālā personas ierakstītas, domājams, to tiesāšanas secībā. Taču nav nekādu atzīmju par tribunāla sēžu datumiem. Turpretim fiksēti pārkāpumu izdarīšanas datumi. Pēdējais ieraksts ar 406. numuru attiecas uz 12 aprīli, bet sarakstā iepriekš figurē arī daži vēlāki datumi: pēdējais pārkāpums ar 392. numuru attiecas uz 25. aprīli.
Šī saraksta sevišķa vērtība ir tā, ka tas sniedz notiesāto personu raksturojumu arī sociālā tuvplānā, pie tam dažādos rakursos. Tajā ir ziņas par apvainotās personas dzimumu, vecumu, tautību, izglītību, civilstāvokli, nodarbošanos, kā arī īpašumu. Ziņu apjoms gan nav vienādi pilnīgs par visām personām, taču ir izmantojams apkopojumam un analīzei vairākos aspektos. Konstatējams, ar ko aizturēšanas brīdī vai pirms tam agrāk nodarbojušās 46 ar politisku ieganstu uz nāvi notiesātas personas. Skaitliski lielāko grupu pārstāv zemkopji, lauksaimnieki - 9 cilvēki (0. Banka, A. Grīnbergs, A. Ķirsons, J. Laucs, R. Nora, A. Snipe, V. Stroms, L. Timenieks). Ar tribunāla spriedumu nošāva arī 6 rakstvežus (K. Dakers, J. Feldmanis, J. Lainiņš, J. Lībietis, G. Ratenieks, G. Vihmanis,), 4 pagasta vecākos (E. Josefejs, J. Ošups, J. Rikentāls, K. Strautiņš), 3 policistus (F. Andersons, A. Katenbergs, R. Muižnieks), 3 mežsargus (P. Eglītis, R. Kazainis, J. Pinka), 2 skolotājus (D. Rozītis, E. Zeltiņš), 2 tirgotājus (P. Bernovskis, E. Miesnieks) un 13 citu dažādu nodarbju pārstāvjus: muižnieku Gerhardu fon Magnusu, tiesnesi B. Eizenšmitu, virsnieku J. Biti, slepenpolicistu H. Timmermani, muižas pārvaldnieku A. Blumbergu, melderi A. Grasu, krāsotāju J. Lorencu, rentnieku A. Panderu, dārznieku R. Volfu, mašīnistu A. Villeru, laukstrādnieku K. Aboliņu, kalēju P. Boiku un strādnieku P. Krāmeru. Biežāk piemērotās apsūdzības formulas ir šādas: "par kontrrevolūciju un nodevību", "par spiegošanu", "par baltās gvardes organizēšanu" u.c.
Līdz 9. maijam Malienas tribunālā tika tiesāts 21 krievs, 9 ebreji, 6 vācieši, 4 igauni, 3 čigāni, pa vienam baltkrievam un polim. Visi pārējie bija latvieši.
Tribunāls tiesāja arī vienu lielinieku partijas biedru - A. Lazdiņu. Viņš bija saņēmis algu vienlaikus divās padomju iestādēs, kas partijas biedram acīmredzot nebija atļauts. Soda mērs: sabiedriskie darbi uz 6 mēnešiem, kā arī izslēgšana no partijas.
Lielinieku diktatūras ekonomiskās politikas - kara komunisma - īstenošanas paņēmieni atspoguļojās E. Lapiņa spriedumā. Par atteikšanos nodot iestādēm vienu rekvizējamo zirgu viņam bija jāsamaksā 5 000 rubļu un jāšķiras no diviem namiem Alūksnē. Tos konfiscēja ar tribunāla spriedumu.
Pirmā maija svētku reizē pasludinātā amnestija skāra 19 tribunālā sodītas personas. Desmit cilvēki tika atbrīvoti. Deviņi no viņiem bija sodīti ar neilgu ieslodzījumu - līdz 6 mēnešiem. Deviņiem notiesātajiem, kuru ieslodzījuma laiks bija no viena līdz pieciem gadiem, to samazināja caurmērā uz pusi.
Malienas tribunālā tiesāja arī 25 sievietes. Māsas Alīnu un Mildu Mellinas tiesāja "kā līdzzinātājas pie tēva kontrrevolucionārās darbības", tomēr attaisnoja. Turpretim Paulīni Lasi 30. janvārī tiesāja par "nodevību un kontrrevolucionāru darbību", un viņai piesprieda nāves sodu. Viņas vīru par tādu pašu noziegumu nošāva jau nedēļu iepriekš. Vairākas apvainotās tika attaisnotas: Natālija Āboliņa - apsūdzēta "par nepatiesas liecības došanu", Emīlija Brose no Litenes muižas -"par sakaru uzturēšanu ar kontrrevolucionāriem". Emmu Blumbergu arestēja 16. februārī un " par produktu piegādi kontrrevolucionāriem" 1. martā sodīja ar 5 000 rubļiem naudas soda. Viņas vīram tajā pašā prāvā piesprieda nāves sodu. Mariju Ozolu sodīja ar diviem mēnešiem brīvības atņemšanas "par nodošanu". Trīs mēnešus piesprieda Ernai Glinkai no Annas pagasta "par provokatorisku ziņu izplatīšanu". Deviņpadsmitgadīgo pārdevēju Annu Morozovu no Jaroslavļas guberņas "par spekulāciju" pēc tiesas gan atlaida brīvībā, bet piesprieda brīvības atņemšanu uz iepriekšējā izmeklēšanā ieslodzījumā pavadīto laiku. "Par sakaru uzturēšanu ar izbēgušo kontrrevolucionāru" 35 gadus veco Emīliju Luiku pa etapu nosūtīja atpakaļ uz dzīves vietu Omulu pagastā. Atsvabināja arī sešdesmitpiecgadīgo atraitni vācieti, vecmāti Rozāliju Kohu, kuru tiesāja par "sakaru uzturēšanu ar baltgvardes oficieriem". Turpretim Marijai Pakalnietei "par kontrrevolūciju" piesprieda pusotra mēneša sabiedriskos darbos. Igaunietei Marijai Kerei kopā ar vīru Jāni, rentnieku, kā "baltgvardu spiegiem" piesprieda sēdēt cietumā, "kamēr beigsies šķiru karš". Tādu pašu sodu piesprieda kalponei Jūlei Lapsiņai no Alsviķu pagasta "par kontrrevolucionāru darbību". Divus gadus cietumā "par spekulāciju un sakaru uzturēšanu ar kontrrevolucionāriem" nopelnīja moderniece Anna Saulīte no Odzienas pagasta. Divdesmitgadīgajai dienestniecei Martai Mednei piesprieda pusgadu cietumsodu "par baltgvardu pabalstīšanas pie sacelšanās". Turpretim laukstrādnieci Lizeti Pilsneburgu "par nodevību" atsvabināja.. "Par baltgvardu apgādāšanu ar pārtiku" saimnieci Karlīni Jasperi sodīja ar ieslodzījumu uz vienu gadu. Precētā mājsaimniece, 22 gadus vecā Elza Kaufmane "kā baltgvardiste" nopelnīja divus mēnešus nebrīves. Mežsarga sieva Emīlija Tauriņa no Kraukļu pagasta kopā ar vīru Gustavu ar tribunāla spriedumu kļuva par ķīlnieci "par baltgvardu pabalstīšanu un revolucionārā tribunāla izmeklēšanas komisijas maldināšanu".
Šie spriedumi liecina, ka lielinieku politiskais režīms nav spējis saraut tiesāto latviešu sieviešu saites ar tradicionālo sociālo vidi, īpaši ģimeni, pat ja tuvinieki izrādīja aktīvu pretestību lielinieku režīmam.
Atsauces un skaidrojumi
1
Sk.: Jēkabs Graubiņš un sarkanie soģi // Latvijas Arhīvi. - 1994. -Nr. 2. - 44.-50. Ipp.
2 LVA, 625. f., 2. apr., 4. l., 28-71. lp.
3 Turpat, 4-22. Ip. Laikā no 1960. līdz 1987. gadam ar šo dokumentu bija iepazinušies daudzi pētnieki, tomēr nekur tas nav izmantots publikācijās.Latvijas Vēsture 1999/1(33)
Summary
Maliena's (Vecgulbene's) Revolutionary Tribunal
The article reflects one of the bloodiest episodes in the history of the Soviet Socialist Republic of Latvia - activities of the Maliena's (Vecgulbene's) Revolutionary Tribunal and its investigation committee (December 1918 - June 1919). A description of the methods of the red terror inflicted by the tribunal and a summary of membership in the above tribunal and committee are provided, based on studies of Latvian State Archive documents. Statistics about the Revolutionary Court - number, gender, social and professional status, composition of prosecution, imposed penalties, including 152 death penalties etc. provide in-depth characterisation of the political face of the tribunal and its terrorist activities. It is concluded that mitially the terror realised by the tribunal was directed towards the officers of the occupation regime and other officials of the former tsarist Russia and Germany, and that a prominent role of the tribunal was also fighting against criminals. However, before long the target of the terror was changed and it was directed mainly towards the economical and political antagonists of the Soviet regime, including supporters of the independent Latvia.