Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Mazais cilvēks lielā karā
Artis Drēziņš

Latviešu karavīra Viļņa Bankoviča nesen izdotā grāmata "Los, los! Davai, davai! Otrais pasaules karš manās atmiņās", manuprāt, varētu būt iesakāma vidusskolēniem kā papildu mācību līdzeklis par Latvijas vēsturi. Viens ir mācīties no vēsturnieku sarakstītām mācību grāmatām, pavisam kas cits (papildus) — izsekot viena jauna, tikko vidusskolu beiguša cilvēka dzīves gaitai laika posmā (1940 — 1950), par kuru šobrīd visvairāk tiek lauzts šķēpu. Vai latvieši krievu armiju sagaidīja kā atbrīvotāju no Ulmaņa kliķes? Vai latvieši bija fašistu līdzskrējēji un pakalpiņi, nezvēri un civiliedzīvotāju slepkavas frontē? Ko nozīmē mazas tautas pārstāvim dienēt svešas varas — gan vācu, gan vēlāk krievu — armijā? Kā ir tad, kad mēnešiem jācieš cietumā un vergu nometnēs bads, jāguļ pie mēslu mucas, jābaro utis un blaktis, jācīnās, mežonīgi jācīnās un jāstrādā, lai dabūtu riecienu skaidu maizes?

V. Bankovičam svešs didaktisks stils, viņš faktiski nepiesauc patriotismu un valstiskas vērtības. Jaunajam cilvēkam vienkārši gribas ar pašcieņu dzīvot un izdzīvot svešu ideoloģiju cīņā. Vienkārši un tajā pašā laikā tēlaini, bieži ar humoristisku piesitienu viņš apraksta 1940. gada notikumus, darbu Baložu kūdras purvā, vēlāk darba dienesta mācības Vācijā, cīņas Volhovas purvos, Vācijā, Čehijā, Polijā, dzīvi cietumā un nometnē Vorkutā, dienestu padomju armijas darba bataljonā Igaunijā. Šī grāmata ir dienasgrāmata un autora nolūks nav bijis kādu pārliecināt, bet gan izstāstīt — viņš pasauli neredz tikai baltu un melnu, piemēram, labus vārdus izpelnās krievu karavīri, kas viņu saņēma gūstā, jo tie bija cilvēcīgi, ēduši pat no viena katla. Šī grāmata ir stāsts arī par to, kā saglabāt cilvēcību un mazliet ironisku attieksmi pret dzīvi arī tad, kad šķiet, kad tas vienkārši nav iespējams: kad no bada pietūkusi seja, kad miesa no vienas vietas noklāta utīm, kad tev līdzās satrakojies čekists nošauj draugu, kad, lai nenosaltu, nakts jāpārlaiž, parokoties zem sniega, kad, šķiet, apstākļi tā sazvērējušies, lai tu no cilvēka kļūtu par zvēru. Bet mazajam cilvēkam, izrādās, pietiek spēka, lai stāvētu tam visam pāri un galu galā uzvarētu.

Latvijas Avīze 2004. gada 26. februāris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home