Latvijā minstinās vērtēt pagātni

Latvijā nav vienotu kritēriju padomju laika darbības izvērtēšanai, grēkāži tiek atrasti pa vienam

Ņemot vērā protesta vēstules un daļas sabiedrības noraidošo attieksmi, prokurors Aivars Zaķis lūdzis atsaukt savu kandidatūru Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatam. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to akceptējusi, taču vēlreiz aicinājusi pagātnes nodarījumu izvērtēšanā izmantot vienādus kritērijus.

Tieši pirms gada sabiedrībā tika aktualizēts jautājums par lustrāciju – iespēju bijušajiem PSRS speciālo dienestu darbiniekiem atzīties labprātīgi. Saeimas komisijām tika piedāvāti pat divi likumprojekti, taču abi tika noraidīti galvenokārt politisku apsvērumu dēļ.

A. Zaķis, kas pagājušajā nedēļā tika nominēts kā jaunais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, pēc daļas sabiedrības protestiem lūdzis atsaukt savu kandidatūru. Neatkarīgā jau rakstīja, ka uzreiz pēc A. Zaķa kandidatūras nosaukšanas sabiedrībā izraisījās asa diskusija par viņa atbilstību Prezidenta kancelejas vadītāja amatam, jo atklājās, ka 80. gados viņš bijis VDK lietu uzraugs. Vairāki bijušie politieslodzītie nosūtīja prezidentei protesta vēstuli, iebilstot pret A. Zaķa iecelšanu par kancelejas vadītāju.

V. Vīķe-Freiberga intervijā Latvijas Radio vakar atzina: «Es ņēmu vērā šīs protesta vēstules un izteiktās personiskās liecības, un, protams, Zaķa kungs tās ņēma vērā. Tādā gaisotnē, es domāju, viņam būtu ļoti grūti šādā amatā strādāt, tāpēc esmu pieņēmusi viņa kandidatūras atsaukšanu.»

Prezidente gan atgādināja, ka pirms A. Zaķa izraudzīšanās viņa īpaši lūgusi Satversmes aizsardzības birojam, Totalitāro seku dokumentēšanas centram un arī ģenerālprokuroram Jānim Maizītim pārbaudīt viņa saistību ar VDK vai represīvajām struktūrām, taču tāda nav atrasta. Prezidente prognozēja, ka jebkuram kandidātam, ko viņa izraudzītos, klātos «diezgan smagi». Viņasprāt, Latvijā nav cilvēka, par kuru kāds cits nevarētu pateikt ko sliktu.

Jau svētdienas Panorāmā prezidente aicināja pagātnes nodarījumu izvērtēšanā lietot vienādus noteikumus visām amatpersonām, raugoties nevis uz viņu amatiem, bet atbildību par nodarījumu. V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka jātiek galā ar pagātni, taču tas jādara konsekventi, izvēloties kritērijus, pēc kuriem piedot un pēc kuriem – ne. Arī intervijā Latvijas Radio viņa vēlreiz izteica sašutumu, ka cilvēkiem tiek piemērotas dažādas mērauklas.

Pēc V. Vīķes-Freibergas teiktā, ir daudz ļaužu, kuri ieņēmuši augstus amatus institūcijās, ko var uzskatīt par komunistiskās sistēmas balstiem, piemēram, policijā un tiesā. «Tad jau jebkuram tiesnesim, jebkuram policijas darbiniekam, kas tajā laikā strādāja, var pārmest, nerunājot nemaz par ideologiem, komjaunatnes aktīvistiem, kas tagad ir partiju un frakciju vadītāji, politaģitatoriem, marksisma pasniedzējiem un ateisma sludinātājiem, – kur ir morālā atbildība viņiem kā šīs sistēmas atbalstītājiem,» sacīja prezidente.

Pirms gada Saeimā bija mēģinājums pieņemt likumu, kas ļautu bijušajiem VDK vai speciālo drošības dienestu darbiniekiem brīvprātīgi pieteikties, lai viņu vārdi netiktu publiskoti. Šāds likums darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, taču Saeimas komisijas noraidīja gan Tēvzemei un Brīvībai/LNNK projektu, kas paredzēja brīvprātīgu bijušo čekistu pieteikšanos, gan Tautas partijas (TP) projektu, kas ieteica publicēt bijušo VDK štata darbinieku un ziņotāju vārdus, kas minēti čekas maisos.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pret TP likumprojektu Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izturējās ļoti noraidoši, uzskatot, ka nav saprotama tā motivācija. Deputāti apšaubīja čekas sarakstu autentiskumu, norādot arī uz to nepilnību. Komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts toreiz sacīja, ka čekas maisu publicēšana varētu radīt masveida cilvēktiesību pārkāpumus, jo bērniem var nākties atbildēt par savu priekšteču grēkiem.

Tēvzemiešu piedāvātais Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums jeb lustrācijas likums tika atzīts par labāku, taču arī tajā tika konstatētas vairākas nepilnības. Galvenais iebildums bija pret normu, kas īpašai komisijai dotu tiesības izlemt, vai konkrētās personas vārds būtu iekļaujams publiskojamo sarakstā vai ne. Projekts paredzēja, ka to cilvēku vārdi, kas būs pieteikušies Satversmes aizsardzības birojā (SAB), netiks publiskoti un uz šīm personām neattieksies amatu ierobežojumi, izņemot ja vēlēsies kandidēt Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Ja cilvēks nepieteiktos SAB, sadarbības faktus bija paredzēts publicēt laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Galīgais lēmums par abu likumprojektu likteni bija jāpieņem Saeimai, taču parlamenta interneta datu bāze liecina, ka pēc dokumentu nodošanas komisijām nekāda tālāka virzība nav notikusi. Pirmais mēģinājums pieņemt lustrācijas likumu Latvijā bija jau 1992. gadā.

Igaunijā šāds likums darbojas vairākus gadus, savukārt Lietuvā tas stājās spēkā pērn 1. februārī. Likums aizliedz ieņemt valsts amatus Lietuvas iedzīvotājiem, kas sadarbojušies ar PSRS slepenajiem dienestiem, galvenokārt Valsts drošības komiteju, –  ziņo Lietuvas informācijas aģentūra ELTA.

Sešu mēnešu noteiktajā reģistrācijas laikā aptuveni 1400 Lietuvas pilsoņu labprātīgi atzinušies valsts varas iestādēm, ka padomju varas laikā sadarbojušies ar VDK. Visas bijušo čekistu liecības īpašā komisija ierakstīja slepeno datu bāzē. Tie, kas neuzdrošinājās pieteikties valsts varas iestādēm un lustrācijas kampaņas laikā tiks atmaskoti, var zaudēt darbu, un viņu vārdi var arī tikt publiskoti. Likums bijušos čekistus aizliedz pieņemt darbā ne tikai noteiktās valsts iestādēs, bet arī dažās privātās struktūrās. Šādi ierobežojumi neattiecas uz tiem bijušajiem čekistiem, kas labprātīgi atzinušies sadarbībā ar VDK.

Pēc neoficiālām ziņām, ko publicējuši masu mediji, laikposmā no 1944. līdz 1990. gadam Lietuvā ar bijušajiem PSRS slepenajiem dienestiem sadarbojušies aptuveni 30 tūkstoši cilvēku.

Neatkarīgā Rīta Avīze 2001 gada 20. marts. Evija CERA.   Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta  

uz sākumlapu