Pirms 65 gadiem 23. augustā komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija noslēdza savstarpējo vienošanos jeb paktu par neuzbrukšanu, kurai tika pievienoti slepenie protokoli par Austrumeiropas, tajā skaitā Baltijas valstu, vardarbīgu sadalīšanu un pakļaušanu.

Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("TB"/LNNK) sagatavojis Eiropas Nāciju grupas rezolūcijas projektu, kas nosoda 1939. gadā noslēgto noziedzīgo vienošanos un aicina novērst tās radītās sekas, tostarp neļaut Krievijai izmantot padomju laikos iepludinātos "tautiešus" kā politiska spiediena instrumentu.

Publicējam rezolūcijas pilnu tekstu.

Eiropas nākotnes, attīstības un stabilitātes interešu vārdā, apliecinot, ka brīvība, demokrātija, vienlīdzība un tiesiskums ir mūsdienu sabiedrības kopējās vērtības,

Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju grupa:

- ir gandarīta par 2004. gada ES paplašināšanās procesu, kas pārtrauc vairāk nekā pusgadsimtu pastāvējušo Eiropas valstu un nāciju politisko nošķirtību;

- nosoda 1939. gada 23. augustā noslēgto Hitlera–Staļina (Ribentropa–Molotova) līgumu un tā noziedzīgos slepenos pielikumus, kas sadalīja Eiropu komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas ietekmes sfērās;

- iestājas par šo noziedzīgo nodarījumu un to seku izvērtēšanas nepieciešamību.

Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju grupa nešaubīgi atzīst, ka:

- pirms 65 gadiem komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija savu ģeostratēģiski impērisko mērķu sasniegšanas nolūkā vienojās par Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas (un Besarābijas) sadalīšanu, to suverenitātes, politisko un civilo tiesību iznīcināšanu.

Saskaņā ar 1939. gada 23. augusta noziedzīgo vienošanos:

- 1939. gada 1. septembrī Vācija uzbruka Polijai un sākās II pasaules karš. Daļu Polijas nekavējoties okupēja PSRS;

- ar viltu un ar spēka lietošanas draudiem 1939. gada oktobrī PSRS piespieda Baltijas valstis bez ierunām slēgt ar to "savstarpējās palīdzības līgumus". PSRS nekavējoties ierīkoja karabāzes Baltijas valstu teritorijās, 1940. gadā īstenojot šo valstu okupāciju, aneksiju un inkorporāciju.

- Tā kā Somija nepadevās līdzīgam PSRS spiedienam un draudiem, tai nācās uzsākt aizstāvēšanās karu pret PSRS bruņotu uzbrukumu.

Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju grupa konstatē, ka starptautiskā sabiedrība:

- nosodot uzbrukumu Somijai, no Tautu Savienības izslēdza PSRS;

- neatzina PSRS nelikumīgi realizētos Baltijas valstu okupācijas un inkorporācijas pasākumus;

- tomēr pēc nacistiskās Vācijas sagrāves savu drošības interešu vārdā pieļāva, ka komunistiskā PSRS saglabā Staļina–Hitlera noziedzīgo vienošanos rezultātā nelikumīgi inkorporēto Eiropas valstu teritorijas un tautas.

Apzinoties šo netaisnību, Eiropas Nāciju grupa aicina Eiropas Parlamentu:

- veicināt objektīvu un vispusīgu komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas 1939. gada 23. augusta noziedzīgo darījumu un to seku starptautisku vērtējumu;

- taisnīgi izvērtēt okupētajām Eiropas valstīm, teritorijām un iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus, mazināt to sekas, prasot kompensācijas;

- nepieļaut, ka PSRS uzspiestos savstarpējās palīdzības līgumus un tā slepenos papildprotokolus Krievija joprojām skaidro vienpusīgi un attaisno atbilstoši totalitārās komunistu ideoloģijas argumentiem, kas apdraud starptautisko drošību un demokrātiju Eiropā;

- atzīt, ka sarkanās armijas ievešana PSRS ietekmē nonākušo valstu teritorijās 1939. gada rudenī tika panākta, pielietojot lielvalsts militārā pārspēka iebrukuma draudus vai militāru uzbrukumu. Atbilstoši Vīnes konvencijai par nolīgumu likumību PSRS uzspiestie savstarpējās palīdzības līgumi atzīstami par spēkā neesošiem (51. pants, a iedaļa);

- atzīt, ka 1939. gada 23. augusta noziedzīgie darījumi un līdz 1991. gadam inkorporētajās valstīs realizētā PSRS politika nelikumīgi un vardarbīgi izmainīja iedzīvotāju nacionālo sastāvu, - nepieļaut, ka Krievija izmanto PSRS okupētajās un inkorporētajās valstīs nelikumīgi izvietotos tautiešus kā politiska spiediena instrumentu pret neatkarību atguvušo valstu un to pilsoņu tiesībām,

- veidojot Eiropas Savienības ārējo, tajā skaitā pierobežu, politiku, pievērst īpašu uzmanību Krievijas un to valstu attiecībām, kas tika inkorporētas PSRS sastāvā atbilstoši komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas 1939. gada 23. augusta līgumā un slepenajos pielikumos noteiktajam, lai mazinātu spriedzi un veicinātu to attiecību uzlabošanos.

2004. gada 23. augusts