Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 
… kā ataug lauzts koks
Jūlijs Trops

Visi, kam nav svešs patriotisma jēdziens, Latvijas brīvība un tās skarbā vēsture, katru vasaru jūlija vidū dodas uz Latvijas robežu Ludzas rajona Krivandā. Pirms 60 gadiem dažus kilometrus aiz Zilupes – tagad Krievijā, Mozuļos, traģiski tika iznīcināta pulkveža Kārļa Aperāta vadītā vienība. Krievu karotāju daudzkārtēja pārspēka priekšā gāja bojā vairāk nekā 400 latviešu, daudzus ievainotos sanitārajos punktos samala krievu tanki. Smagi ievainotais pulkvedis Aperāts nošāvās. Izdzīvoja daži desmiti Latvijas aizstāvju. Krivandā ierodas jo gads, jo mazāk to dienu aculiecinieku. Šogad tikāmies ar Voldemāru Eglīti, kurš šeit nosvinēja arī savu 81. dzimšanas dienu, uzskatot, ka pirms 60 gadiem Mozuļu kaujā bijusi viņa otrā piedzimšana.

Saimniece – Ciblas novada domes priekšsēdētāja Rudīte Laizāne – ar kuplo pašdarbnieku pulciņu un vietējo Eversmuižas draudzes prāvestu Andri Jonānu šoreiz sagaidīja krietni vairāk ciemiņu nekā citās vasarās. No Rīgas ieradās Saeimas deputāti, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji, Nacionālo karavīru biedrības un partizānu organizācijas dalībnieki, Mozuļu kaujas dalībnieku radi, piederīgie, organizācijas "Daugavas vanagi Latvijā" Latgales nodaļu dalībnieki. Pats par sevi saprotams, ka piemiņas pasākumu kuplināja arī robežsargi un viņu godasardze piemiņas kompleksā, kura galvenā simboliskā ideja iemūžināta atziņā: Latvijas otrreizējo okupāciju, upurējot savas dzīvības, centās novērst latvieši no Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Krievija joprojām nav izrādījusi pretimnākšanu, lai K. Aperāta vienībai piemiņas vietu iekārtotu īstajā traģēdijas vietā – Mozuļos, liegta pat sauja zemes no kauju vietas, lai to patronas čaulā novietotu Krivandas pieminekļa pakājē. Tāpēc šoreiz Rēzeknes "vanagu" vadītāja Antonija Brasla un viņas dēls Tālivaldis Brasla svētītu zemi uz Krivandu atveduši no Rēzeknes kapsētas, kur atdusas Latgales atbrīvotāji 1919. un 1920. gadā.

Skanēja kvēlas runas, patriotiskas dziesmas un dzejas Zilupes krastā kā sveiciens kritušo latviešu dvēselēm, kā atgādinājums, ka varbūt aiz kalniem nav tā diena, kad karš būs galā, proti, mūžīgā atdusa tiks apzīmogota ar iesvētītu zemi Mozuļos, kā tas piederas civilizētai sabiedrībai.

Kamēr mēs atceramies savus senčus, kamēr neaizmirstam, ko viņi mums devuši, tikmēr mēs zinām, ko varam zaudēt, zinām, kā svēto mantojumu sargāt. Un to it lieliski Krivandā pie valsts robežas it kā priekšā pasaka nejauši ieraudzīti divi bērzi. Viens stalts, vesels, bet otrs aizlauzts, taču izveidojis jaunu stumbru un atkal pacēlies debesīs blakus veselajam kokam. Ja spēj ataugt lauzts koks, kāpēc lai tas nebūtu pa spēkam tik bagātajai latviešu tautai?

Latvijas Avīze 2004. gada 03. augusts

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home