Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Ruta Ozoliņa
Nacionālās operācijas

Pēc inspirētajām 1936. un 1937. gada plašajam politiskajam prāvām pienāca kārta masu represijām pēc nacionālās piederības. Laika ziņā pirmā šāda nacionāla operācija skara vāciešus, tad sekoja poļi, harbinieši, latvieši.

Nacionālās operācijas ieņēma īpašu vietu valsts represīvajā politikā. Tās tika vērstas galvenokārt pret tautībām, kuru etniska izcelsme bija saistīta ar PSRS pierobežas valstīm. Šīs valstis jau a priori veidoja naidīgu ielenkumu, bija "nepieteiktā kara stāvoklī" pret PSRS. To tautību piederīgie, kas pārstāvēja šīs valstis, varētu tikt izmantoti pret padomēm, kaitnieciskā darbībā, diversiju, spiegošanas organizēšanā utt. Ja piederība šādai tautībai bija aizdomu pamatā, tad ieceļošana, pārbēgšana vai jebkuri sakari ar ārzemēm — tiešs nozieguma pieradījums. Bet pret ienaidniekiem padomju vara lietoja "iznīcināšanas un sagraušanas metodes", kā to ieteica Staļins.

Nacionālās operācijas 1937. un 1938. gadā kļuva par galveno NKVD darbības virzienu un kopā ar politiskiem procesiem veidoja Lielā terora gada saturu. NKVD izdotās pavēles faktiski tikai leģitimēja jau plaši uzsākto tautību vajāšanu. Pavēles noteica represējamo kategorijas un likvidācijas termiņus. Tā, pēc NKVD 1937. gada 25. jūlija pavēles Nr. 00439 triju dienu laika bija jāsastāda visu Vācijas pavalstnieku saraksti, kuri strādāja kara rūpnīcas vai uz dzelzceļa. Ar 29. jūliju bija jāuzsāk aresti, kas jāpabeidz piecās dienās. Vienlaikus bija jāuzskaita arī visi Vācijas pavalstnieki, kas strādāja citos uzņēmumos, kā arī tie, kas jau ieguvuši PSRS pilsonību. Par katru bija jāiesniedz sīkas ziņas un kompromitējoši materiāli, lai varētu tālāk lemt par apcietināto likteņiem. Soda mērus noteica Augstākās Tiesas Kara kolēģija. Tomēr šī pirmā nacionālā operācija vēl nebija skaitliski īpaši plaša.

Masu terors pret Padomju Savienībā dzīvojošām nacionālā mazākumtautībām faktiski sākās ar NKVD 1937. gada 11. augusta operatīvo pavēli Nr. 00485 par "Polijas izlūkdienestu pretpadomiskās darbības sagrāvi un vietējo poļu kara organizāciju, diversiju, spiegošanas un sacelšanās kadru pilnīgu likvidāciju rūpniecībā, transportā, sovhozos un kolhozos". VK(b)P CK šo akciju apstiprināja 9 augustā.

Saskaņā ar šo pavēli bija jāapcietina visi poļu kara organizācijas (šajā laikā jau neeksistējošas) locekļi, visi Padomju Savienībā palikušie kādreizējās Polijas armijas karagūstekņi, pārbēdzēji, politemigranti, dažādu partiju biedri, vietējie pretpadomju nacionalistiskie elementi, izmeklēšanas gaitā apsūdzēto liecībās visi no jauna nosauktie. Poļu operācijai tika atvēlēti trīs mēneši, bet tik vērienīgi uzsākta masveida akcija tik īsā laikā nebija realizējama. Termiņus vairākkārt pagarināja, tā ievilkās gada garumā.

Pēc mēneša bija ieplānota Ķīnas Austrumu dzelzceļa būvē un ekspluatācijā iesaistīto harbiniešu masveida likvidācija, vēl pēc trim mēnešiem sākas latviešu akcija.

Apcietināto cilvēku likteņus šajās nacionālajās operācijās būtība noteica divi cilvēki — t.s. "dvoika" — NKVD priekšnieks un prokurors, kas izvērtēja izmeklēšanas datus un izlēma, kādu no divām soda kategorijām apsūdzētajam piemērot: 1. kategorija nozīmēja augstāko soda mēru — nošaušanu, bet 2. kategorija paredzēja ieslodzījumu uz 10 vai 5, vai atsevišķos gadījumos uz 2 gadiem. Apkopotos sarakstus albūmu veidā apstiprināja Maskava NKVD komisārs N. Ježovs un PSRS ģenerālprokurors A. Višinskis vai viņu pirmie palīgi. Ik diennakti tika izskatītas 200 līdz 300 lietas. Šāda kārtība tomēr kavēja nacionālo operāciju gaitu, krājas neizskatītu lietu kaudzes. 1938. gada 15. septembri kompartijas Politbirojs (NKVD — 17. septembri) pieņēma lēmumu uzticēt sarakstu izskatīšanu īpašam reģionālām "troikām", ko veido partijas, NKVD un prokuratūras pirmās amatpersonas. Šīm "troikām" piešķīra tiesības cīnīties arī pret pārspīlējumiem un atbrīvot nepamatoti arestētos. Divu mēnešu laikā reģionālās "troikas" bija izskatījušas visas nacionālajās operācijās uzkrājušās 105.032 lietas. Atbrīvoja 137 cilvēkus...

NKVD pavēle Nr. 00485 kļuva par sava veida modeli visu nākamo nacionālo operāciju veikšanā. arī latviešu lietas noformēja un izskatīja saskaņa ar šīs operatīvas pavēles 6. punktu. Par to liecina izmeklēšanas materiāli par "vadošo līdzdalību Ļeņingradas latviešu nacionālistiskajā centrā" apsūdzēto J.Gaiļa, R.Bauzes, J.Lutera, J.Vitola, K.Laukmaņa lietās.

Tūlīt pēc šīs pavēles par poļu nacionālo operāciju 1937. gada 15. augustā tika parakstīta ļoti sīki izstrādāta operatīvā pavēle Nr. 00486 par notiesāto tautas ienaidnieku sievu represēšanu. Partijas CK direktīvs lēmums šajā lietā jau bija pieņemts jūlijā. Vēlāk pavēli papildināja vēl divi cirkulāri par "tautas ienaidnieku" bērnu likteņiem (1938. gada 7. janvārī un 20. maijā).

Vienlaikus ritēja "atlikušo pretpadomisko elementu" likvidācijas akcija saskaņa ar NKVD 1937. gada 30. jūlija pavēli Nr. 00447 ar patiesi šausminošu represiju plānu pēc pirmās un otrās kategorijas — 300 tūkstoši cilvēku 4 mēnešu laikā. Šīs pavēles izpildes laikā tapa arī pretplāni, apņemoties papildus noteiktajiem skaitļiem represēt vēl desmitiem tūkstošus cilvēku.

Latviešu masveida iznīcināšanas kārta pienāca 1937. gada novembra beigās. Tika deklarēts, ka Maskavā un cituviet atklātas latviešu nacionālistiskās, kontrrevolucionāras trockistisko un kara sazvērnieku, spiegu un diversantu organizācijas, kas saistītas ar Latvijas un citu ārvalstu izlūkdienestiem. Ar 3. decembri bija vienlaikus visa valstī jāapcietina visi spiegošana, diversijās, pretpadomju darbībā aizdomās turētie latvieši, visi politiskie emigranti, latviešu iestāžu, "Prometeja", klubu, strēlnieku sekciju un citu biedrību darbinieki. Īpaša uzmanība bija jāpievērš NKVD orgānu, aizsardzības, transporta, enerģētikas uzņēmumu attīrīšanai no latviešiem. Par rezultātiem bija jāziņo ik pēc 5 dienam.

Līdzīgi citām nacionālajām operācijām šī pavēle bija tikai oficiāls apstiprinājums Bērtuļa nakšu un dienu sākumam. Operācijas sagatavošana bija sākusies jau krietni agrāk. Tika ierobežota uzņēmumu darbība. Latviešu dienas avīze "Komunāru Cīņa" ar 1935. gada sākumu tika pārveidota par nedēļas laikrakstu. Tika likvidētas nacionālās ciemu padomes. Jau 1937. gada vasarā apcietināja vairākus ievērojamus latviešu tautības valstsvīrus. 22. jūnijā arestēja CK propagandas daļas vadītāja vietnieku un it ka Staļina uzrakstīta "VK(b)P vēstures Īsā kursa" īsteno autoru V.Knoriņu. 24. maijā no partijas izslēdza J.Rudzutaku un viņa lietu nodeva NKVD. Uz rezultātu nebija ilgi jāgaida — 25. jūnija PSRS TKP priekšsēdētāja vietnieku J.Rudzutaku apcietināja. Viņu nošāva 1938. gada 29. jūlijā

Visur valdīja saspringta un nedrošības pilna gaisotne. Latviešu grāmatnīca Ļeņingradā 1937. gada 9. jūnijā saņēma "Prometeja" izdevniecības norādījumu izņemt no apgrozības "tautas ienaidnieku" LLaicena un R.Eidemaņa grāmatas. 17. jūnijā pienāca noradījums izņemt no apgrozības Tuhačevska runu, grāmatas "Sargāsim Padomju zemi" un "Literārais krājums". Bet ko darīt ar kalendāriem, mācību grāmatām? Grāmatu apgāda sienas avīzē kultūras sektora instruktors raksta "Politiska bezrūpība ir noziegums" pārmeta "Prometejam" novēlotu informāciju. Rakstā saskatāmas gan bailes, gan pārliecīga politiskās modrības demonstrēšana, gan izmisums.

1937. gada janvārī "Prometeja" ienākošajos dokumentos iegrāmatota vēstules kopija no Novgorodas apgabala Berezovas latvju nepilnās vidusskolas skolniekiem, ar lūgumu to katrā ziņa publicēt avīzē "Komunāru Cīņa" vai "Darba Bērni". Vēstulē "patrioti" raksta:

"19. janvāri 1937. gadā bija Berezovas latvju skolas komjauniešu sapulce. Sapulcē mēs apskatījāmies, kā kurš skolnieks uzvedas skolā un arī kolektīvisti kolektīvā. Sapulcē izrādījās, ka 7. klases skolnieki Tiļuk Roda, Ozoliņ Līvija un 5. klases skolniece Alma Štern slepeni uzstājas pret padomju valdību. Piemēram, Alma Štern (viņa dzīvo kolektīvā Tružeņik) nākot mājās ar citiem skolniekiem, visiem atklāti pasacīja: "tas maz, ka Kirovu nošāva, vajadzēja vēl Staļinu nošaut!". Zināms, kāpēc Alma Štern to runā, tikai tāpēc, ka viņas vecāki ir bijušie budži un baznīcu piekritēji. Štern Almas vecāki stāsta mājās sava starpā, bet Alma Štern stāsta skolnieku aprindās." Tālāk vēstulē rakstīts par aģitāciju pret pionieriem un slikto darbu kopsaimniecībā, bet vēstules nobeigumā teikts: "Mēs varam pievest ļoti daudz piemēru, kuri visi liecina, ka šie biedri iet pret mūsu sabiedrību un mīļo vadoni bied. Staļinu". Uz kopijas stūra lakoniska un traģiska piezīme: "Oriģināls nodots iekšlietu tautas komisariātā 31.1." (LVA, 1339.f., l.apr., 404.1., 40.1p.).

Notika valstiski plānots garīgs genocīds. Spilgta lappuse tajā bija kultūrizglītības biedrības "Prometejs" sagraušana. 1937. gada 20. jūnijā Maskavas pilsētas Frunzes rajona slepenā daļa pieprasīja divu dienu laikā iesniegt ziņas par darbinieku skaitu, viņu adreses, tālruņu numurus, viņu politiskos un darba raksturojumus. Tad "Prometeja" uzskaitē vēl bija 151 darbinieks, no tiem 98 bija radošā darba pārstāvji. 16. jūlijā apcietināja J.K.Daniševski — valdes priekšsēdētāju, tajā pašā diena pieņemts PSRS TKP lēmums Nr. 1129 par "Prometeja" likvidāciju.

Ar 21. jūliju sakās darbinieku atbrīvošana — kadru daļa drudžaini izdeva pavēles ar brīdinājumiem par atlaišanu, atsaukšanu no atvaļinājumiem, tika parakstītas atbrīvošanas pavēles. Vēlāk daudzu apcietināto anketās bija ierakstīts "bez noteiktas nodarbošanās", bet tas viņus neglāba no sasaistes ar "noziedzīgo" "Prometeju". 33 izdevniecības darbiniekus izdevās pārcelt uz "Internacionālā strādnieka" izdevniecību, arī tas viņus nepaglāba. 28. jūlijā kārtējā atskaitē lietu pārvaldnieks uzrādījis jau tikai 54 darbiniekus. Saraksta 11 ailēs atspoguļots gan iebraukšanas laiks Padomju Savienībā, gan varbūtēja soda izciešana. Pēdējā, ar roku aizpildītajā ailē paredzēta vieta kompromitējošiem datiem, kādi atradušies astoņiem cilvēkiem. Te nosaukts modrības trūkums, tikšanās ar jau apcietināto kolēģi, apcietinātā brāļa, kas atzīts par tautas ienaidnieku, aizstāvēšana. "Prometejs" atlaida visus darbiniekus, nodeva savus daudzos uzņēmumus, veikalus, tipogrāfiju, vasarnīcas, inventāru, gleznas un skulptūras. Paredzētajā termiņā — 10. augusta likvidācijas akcija bija pabeigta.

Taču aresti turpinājās. "Prometeja" māja Smoļenskas bulvārī 3/5 divos stāvos 32 dzīvokļos vēl dzīvoja Kominteme Latsekcijas un "Prometeja" bijušo darbinieku ģimenes. Vēl nebija apstiprināti saraksti par masveida arestiem, bet sākot ar oktobri visa māja katru nakti stinga bailēs. Ar bažām ieklausījās mašīnu rūkoņā un pa logiem vēroja, uz kuram parādes durvīm šoreiz virzās atbraukušie NKVD vīri. Sievietes apcietināja arī dienas laikā, vienu izsauca no veikala rindas, otru paņēma konferences laikā. Oktobrī arestēja K.Grīsli, E.Stūrīti, K.Mežuli, novembrī — V.Štrausu, J.Aunu, J.Lencmani, K.Saulīti, E.Zandreiteru. 29. novembrī apcietināja E.Bemovski, K.Jokumu, J.Lasi, K.Ozoliņu, R.Salnu, decembrī — A.Ratnieku, V.Zandreiteri, J.Ķuzi, E.Ego, H.Tuppi, L.Brinkmani, J.Larozi, I.Ziemeli. "Prometeja" mājā no tur dzīvojošiem 25 vīriešiem apcietināti tika 24 un visi viņi nošauti. No 25 sievām tika apcietinātas 16, 4 no tām nošautas, pārējās nonāca Gulaga lēģeros. No 7 vientuļajām sievietēm visas 7 tika arestētas, 2 nošāva, 5 nosūtīja uz lēģeriem.

Sakās arī Valsts teātra "Skatuve" darbinieku aresti. Jau 30. novembrī apcietināja režisorus T.Amtmani un Ā.Vanadziņu. 1. decembrī arestēja toreizējo teātra direktoru KPFRS Nopelniem bagāto mākslinieku Robertu Bancānu. Un tad viens pēc otra krita teātra aktieri: 3. decembri — A.Krūmiņš, 4. decembri — O.Zēbergs un A.Zvagulis, 5. decembri — J.Baltauss, 8. decembrī — L.Bērziņa un li.Lesiņa, 10. decembn — Z.Boksberga, 14. decembrī — J.Balode, 1;). decembrī — K.Baltauss, R.Cīrulis, R.Bancāns, V.Forstmanis, A.Osis, M.Leiko, Z.Zudraga, 16. decembri — vēl palikušie K.Krūmiņš un baletmeistars N.Zubovs.

Visiem apcietinātajiem inkriminēja piederību latviešu nacionālistiskajai (arī — fašistiskajai, kontrrevolucionārai, militāri kaujinieciskai, spiegošanas, diversantu vai teroristiskai) organizācijai, spiegošanu un izlūkdarbību Latvijas (vai Vācijas, Francijas, Japānas) Izlūkdienestu uzdevumā, kas vērsta pret pastāvošo iekārtu. Spriedums vairuma gadījumu bija stipri vienveidīgāks — pirmā kategorija, tātad augstākais soda mērs — nošaušana.

Raksts (saīsināts) no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti"

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home