JĀŅA
VASIĻEVSKA (SAB TSDC) MATERIĀLI
LNAP
DARBĪBA (1944 .g. nogale - 1947 .g. pirmā puse)
LPSR IeTK-VDM struktūras cīņai ar nacionālās pretošanās kustību
Nacionālo partizānu darbības sākums Kurzemē beidzoties 2.p. karam
Īles grupa
LATVIEŠU
LEĢIONĀRI NACIONĀLO PARTIZĀNU RINDĀS
No grāmatas LATVIEŠU LEĢIONĀRI
Amatu ielas noslēpums
Vecrīgā atrodas kāds nams, par
kuru padomju okupācijas gados klīda runas, ka tie, kuri tajā ienāk,
atpakaļ vairs neatgriežas. Tā ir 1903. gadā eklektiskās gotikas stilā
būvētā ēka Amatu ielā 4, kur drīz pēc okupācijas varu maiņas Rīgā
1944. gada 13. oktobrī izvietojās sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvalde
SMERŠ, turpmākajos gados represējot simtiem nevainīgu cilvēku.
Pieminot bojāgājušos, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība šopavasar
vēlas pie šā nama sienas atklāt piemiņas plāksni...
Piemiņas
zīme Matīsa kapos
Tautas sēru dienas priekšvakarā
Matīsa kapos pārklājs noslīd no melna granīta stēlas - piemiņas zīmes
Centrālcietumā nomocītajiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem...
PIRMS 60
GADIEM. Nacionālie partizāni. 2006. gadā pieminot
Karš
Latvijā pēc kara
Čekisti pret nacionālajiem partizāniem
(1944-1956). Referāts (saīsināts) nolasīts starptautiskajā
konferencē "Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem
Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara".
Astoņpadsmitais
Novembris. Latviešu cīņas laikraksts
1944. Nr.1 (18.nov.) Nr.3
(25.dec.) Izdevējs - Nacionālo partizānu štābs
Partizānu
cīņu izpēte turpinās
Profesors Heinrihs Strods, kas agrāk
bija labi pazīstams kā talantīgs Latvijas lauksaimniecības vēstures
un katoļu baznīcas pagātnes pētnieks, pagājušā gadsimta 90.gados
pievērsās latviešu pēckara mežabrāļu kauju ceļu izzināšanai.
1996.gadā iznāca viņa grāmata "Latvijas nacionālo partizānu karš
1944-1956" un 1999.gadā - dokumentu un materiālu krājums
"Latvijas nacionālo partizānu karš", kuru "Latvijas Vēstneša"
2000.gada 1.marta laidienā bija tas gods recenzēt šo rindu autoru...
"Nesalauztie"
"Nesalauztie" tas ir stāsts
par nacionālajiem partizāniem. Jura Podnieka studijas filma
"Nesalauztie" Latvijas televīzijā. Filmas režisors Raits
Valters, scenārija autors Ritvars Jansons, Satversmes aizsardzības
biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālists.
Sakarniece
Otrais pasaules karš Latgalē
nebeidzās 1945.gada 8.maijā. Līdz pat piecdesmito gadu sākumam mežos
darbojās labi noorganizētas partizānu grupas, kurās apvienojās drosmīgi
jaunieši, kas bija gatavi cīnīties par Latvijas neatkarību. Rēzekniete
Antoņina Brasla bija viena no viņiem...
Partizāni
iesoļo Rīgā
Latvijas nacionālo partizānu 15.
salidojums tikai otro reizi notika Rīgā, tas sākās ar ziedu nolikšanu
pie Brīvības pieminekļa.
Partizāni
prasa ierosināt krimināllietu pret Kabanovu
Raksti
laikrakstos Latvijas nacionālo partizānu 14. saieta sakarā, kas notika
2004.g. Ādažu militārajā bāzē.
Kad pie Mordangas ezera magones zied
Latvijas Nacionālo partizānu un viņu
atbalstītāju 8. salidojumā Talsu zemē
Piemiņas
brīdis nacionālajiem partizāniem Subatē
Lietuvā
godina nacionālos partizānus
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā
notika ikgadējais Lietuvas nacionālo partizānu salidojums, tajā piedalījās
arī Latvijas pārstāvji. Cīņas no 1944. līdz 1953. gadam, kurās
piedalījās ap 70 000 nacionālo partizānu, uzskatāmas par vienu no ilgākajām
un lielākajām partizānu kustībām 20. gadsimta Eiropas vēsturē...
Neērtie
partizāni
Lietuvas nacionālo partizānu
salidojumi ik gadu notiek galvaspilsētā Viļņā. Tajos piedalās valsts
prezidents, ministri, deputāti, tiek rīkotas svinīgas pieņemšanas un
armijas parāde, ko noraugās tūkstošiem interesentu. Vienvārdsakot, ar
nacionālajiem partizāniem ir kopā gan valdība, gan tauta. Latvijas
nacionālie partizāni uz Lietuvu dodas ar sajūsmu, jo zina, kā viņus
tur sagaidīs un kā tur būs, bet mājās atgriežas ar asarām acīs, jo
zina, kas ir te.
Ar
nodevību pret nacionālajiem partizāniem
Latvijas nacionālo partizānu kara vēsture
ir sarežģīta un var radīt pretrunīgas izjūtas. Nav noslēpums, ka
viena no iecienītākajām metodēm, ko čekisti izmantoja partizānu
apkarošanai, bija nodevēju iefiltrēšana. Šo paņēmienu kā ļoti
efektīvu vēl tagad presē mēdz slavēt Krievijas specdienestu pārstāvji...
Represiju
plānus izjauca Latgales vanagi
1946.gadā Latgales jaunieši
apvienojās, lai cīnītos pret okupācijas varu.
"Dieva un sarkanbaltsarkanā karoga priekšā apsolos cīnīties par
Latvijas neatkarību, pret nīstamajiem Latvijas okupantiem, nežēlot
savus spēkus un, ja būs vajadzīgs, atdot arī savu dzīvību par
Latvijas brīvību," ar šādu zvērestu 1946.gadā savu darbību
pretpadomju organizācija Latgales vanagi...
Ikšķile
uzņem Latvijas nacionālo partizānu saietu
13. Latvijas Nacionālo partizānu
apvienības saiets Ikšķilē pulcēja ap 200 bijušo mežabrāļu, jau
aizsaulē aizgājušo partizānu tuvinieku un viņu kādreizējos atbalstītājus...
Latvijas Nacionālo partizānu kara upuri
(1944-1953)
Dr. habil. hist. Heinrihs Strods
PĒC KARA
Karastāvoklis Latvijā netika atcelts vēl ilgi pēc
1945.gada 8.maija. Turpinājās arī karš...
Kara un genocīda noziegumus izmeklējot
Ritvars Jansons, Referāts
starptautiskajā konferencē Politiskā atbildība Lietuvas Republikā.
Kara un genocīda noziegumi izmeklēšana un novērtējums
19922002 Viļņā 2002. g.
Mēs
jums nepiekrītam, Vili Samson!
Vai, vienu sodot, drīkst otru godā celt?!
PRETOŠANĀS KUSTĪBA «KURSA»
1945.-1947. g.
Atis Skalbergs (no grāmatas "Ar ticību
Latvijas saulei")
CERĪBA
UN SPĪTS
Šis raksts, kaut stāstīts par vienu, veltīts visiem Pretošanās kustības
dalībniekiem zināmiem uz nezināmiem, dzīvajiem un mirušajiem,
kas cīnījās par Latvijas brīvību, kas nekad nesamierinājās ar
Latvijas okupāciju, kas parādīja īstu latvieša raksturu stipru un
nesalaužamu. Cerība un spīts nekad nav pametuši Nikolaju Barkānu
KOKLE
VĒL DZĪVO
Bija 1945. gada 2. oktobris, kas piecas Alūksnes ģimnāzijas meitenes
satikās kādā dzīvoklī un nolēma cīnīties pret okupantu varu.
PRETESTĪBAS
KUSTĪBA DZIMTENES SILI
Kalpot brīvības idejai
Šī krimināllieta čekā sakopota četros biezos sējumos.
Karš pēc kara Heinrihs Strods.
Divpadsmit gadu ilga Latvijas nacionālo partizānu karš (19441956),
tajā piedalījās ap 20 000 cīnītāju un 80 000 atbalstītāju.
Nostrādāts
pa kluso
M. Mālnieks pērn devies uz Gulbenes
rajona Stradu pagastu, kur 2001. gadā uzstādījis piemiņas akmeni savam
tēvam un viņa vadītās nacionālās pretošanās kustības cīnītājiem,
kā arī viņu atbalstītājiem. Taču iepriekšējā vietā piemiņas
akmeni vairs nav atradis...
Nacionālais
partizāns Antons Circāns
LNPA
aicinājums 1997. gadā
Antonīna
Brasla, pretošanās kustības
dalībniece. Video.
Mikelina Supe, partizāne,
mežā pavadījusi 9 gadus. Video.
Viņš
bija viens no visdrausmīgākajiem
Nav nejaušība, ka, čekas maisiem
gatavojoties atvērties, dienasgaismu ieraudzījusi aģenta Marģera Vītoliņa
kartīte, kas bija redzama "Latvijas Avīzes" 8. marta numura
pirmajā lappusē. Diez vai šajos maisos atrodams vēl kāds aktīvāks
savas tautas nodevējs.
Savdabīgais
bunkerturisms
Pusotru kilometru pirms Igaunijas Latvijas robežas atrodas mazais
Vastse-Roosa (jeb Jaunrozes) ciems. Šajā ciemā, starp laukiem un mežiem,
dzīvo tikai 30 vietējie cilvēki, bet dažos pēdējos gados šo
Igaunijas nomali ir apmeklējuši tūkstošiem interesentu no Igaunijas,
Latvijas, Somijas, Krievijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Anglijas, arī no
Indijas un Japānas. Par magnētu ir kļuvusi 1999. gadā izveidotā Mežabrāļu
saimniecība, kas piedāvā nepieredzētu ekstrēmtūrismu iespēju
nakšņot mežabrāļu pazemes bunkuros un sajust daļiņu no to vīru dzīves,
kas cīnījās par Igaunijas neatkarību.
HOME
Noziegumi
pret cilvēci