|
(Filmu var lejuplādēt http://equality.kenga.net/video/BalticNazis.html) Vēstures meli Saeimas namā Juris Ciganovs Trešdien pašā Rīgas centrā, Saeimā pārstāvētās apvienības "PCTVL"
frakcijas telpās, Latvijas žurnālistiem tika sarīkota iespēja noskatīties
kādas Krievijas kinokompānijas "Trešā Roma" saražoto dokumentālo
filmu "Nacisms Baltijas gaumē" ("Nacizm po pribalķijski"),
kuru nākamā gada sākumā it kā rādīšot televīzijas kanālā RTVC, kurš
raida Maskavā un Centrālajā Krievijā. Pati filma, patiesību sakot, ne ar ko
nepārsteidza. Nosaukums jau izsaka tās būtību. Nelielajā frakcijas "PCTVL"
telpā bija sapulcējies gana daudz rakstošo un raidošo masu mediju pārstāvju,
pa vidu bija arī pa kādam vēsturniekam, kuri, raugoties uz visām faktu un
interpretācijas kļūdām šajā, atvainojiet, "garadarbā", bieži
vien bija uz apkrišanas robežas. Tā kā žurnālistu bija daudz, nokrist
nebija kur, tāpat nebija vietas, kur uzlikt papīra lapu, lai visas filmā
teiktās muļķības pierakstītu. Un droši vien arī nevajag. Piekrītu Elitai
Veidemanei, ka filma ir "politiskā pornogrāfija". Piebildīšu, ka vēl
to visu var nosaukt par nemākulīgiem meliem, kuri pat uz propagandas nosaukumu
īsti nevelk. Pārāk acīm redzami ir nepatiesības īleni, kas lien ārā no
šī politiskās vēstures maisa. REAKCIJA Visasāk pret filmas "Nacisms Baltijā" izrādīšanu iebildusi Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Ingrīda Ūdre (Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienība): Saeimā tika rādīta Latvijai absolūti nepieņemama filma. Domāju, ka arī Saeimas prezidijā mēs noteikti par šo tēmu runāsim, izskatīsim deputāta Kabanova, kurš organizēja šīs filmas rādīšanu Saeimā, rīcību. Man ļoti žēl, ka mūsu vidū ir deputāti, kuri rīkojas pret valsts interesēm. Turklāt filmas prezentācija notika krievu valodā, bet Saeima ir valsts iestāde, kurā būtu jārunā latviski. Diemžēl ētikas apakškomisija Saeimā vēl nav nodibināta un prezidijs reāli nekādi šādus deputātus nevar ietekmēt, mēs varam tikai aizrādīt. Jānis Strazdiņš (ZZS frakcijas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs): Plenārsēdes starpbrīdī viens no galvenajiem Baltijas "nacisma" komentētājiem deputāts Nikolajs Kabanovs man iedeva disku ar šo filmu un lūdza to nodot Okupācijas muzejam. Ievēroju, ka šī filma uzņemta vasarā, tātad neilgi pēc tam, kad Latvijā iznāca grāmata "Latvijas vēsture. 20. gadsimts" un mūsu Valsts prezidente to uzdāvināja Krievijas prezidentam Putinam. Pēc tam Krievijas puse izteica pārmetumus, ka mēs cenšoties pārskatīt vēsturi un atjaunot nacismu. Uzskatu, ka šī filma uzņemta propagandas nolūkos, lai cīnītos pret patiesu vēstures izprašanu. Filmā ir daudz falsifikāciju, tajā daudzi kadri ir no Minhenes, no citām Eiropas pilsētām, bet visu laiku piesaukta tikai Latvija, latviešu leģionāri, latviešu dalība holokaustā. Filma ir Gebelsa propagandas paraugs, kā kurināt naidu starp tautām. Ja Krievijas valdība grib uzlabot attiecības ar Latviju, tad šādā ceļā to izdarīt nevarēs. Mums jāpanāk, lai tāda filma Krievijā vispār netiktu demonstrēta, jo ne jau visi cilvēki zina vēsturi, tāpēc filma viņus varētu nopietni iespaidot. Tāpēc mūsu frakcija noteikti rakstīs vēstuli Krievijas vēstniekam Latvijā Viktoram Kaļužnijam, aicinot rīkoties, lai šī filma netiktu demonstrēta. Vēstnieks taču sacījis, ka arī viņš vēloties, lai starpvalstu attiecības uzlabojas. Ceru, ka arī citas Saeimas frakcijas mūs atbalstīs un parakstīs šo vēstuli. Māris Grīnblats (frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs): Pats to neesmu redzējis, bet neko labu par šo darbu arī neesmu dzirdējis.Lai izlemtu, vai parakstīt vēstuli Kaļužnijam, mums vispirms jāredz, kāds būs ZZS sagatavotais teksts. Kārlis Šadurskis (frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs): Es būtu priecīgs, ja kāda reakcija uz šo melīgo filmu nāktu no izpildvaras, tātad Ārlietu ministrijas. Nedomāju, ka deputātiem uz tādu nepatīkamu, bet sīku lietu būtu kā sevišķi jāreaģē. Manuprāt, šoreiz ierocim ir izvēlēts nepareizais kalibrs. Taču galīgo lēmumu, vai parakstīt vēstuli Kaļužnijam, pieņemsim pēc tam, kad būsim to izlasījuši. Ilze Kuzmina 16. decembrī, 2005 30 miljoniem krievu stāstīs par latviešu nacismu Agnese MARGĒVIČA Šī filma nav vērsta pret
latviešiem. Rubiks taču ir latvietis? Viktors Kalnbērzs ir latvietis?
Viņi filmā pauž latviešu viedokli," skaidro Saeimas deputāts
Nikolajs Kabanovs (PCTVL), kurš šonedēļ noorganizēja Latvijas pirmizrādi
Krievijas telekompānijas uzņemtajai filmai Nacisms Baltijā. Latvijā tā
jau nodēvēta par antilatvisku propagandu, bet pirmizrāde Krievijas kanālā
MTVC gaidāma nākamā gada sākumā. Kanāla auditorija ir ap 30
miljoniem cilvēku. 16.decembrī, 2005 Baltijas nacisms Krievijas gaumē Viktors AVOTIŅŠ Krievijas TV kolēģi sarūpējuši
PCTVL priekšvēlēšanu propagandas rullīti. Rullītis saucas Nacizm po
pribaltijski. 17. dec, 2005 Skatītājiem Krievijā radīta filma par latviešiem kā nacistiem un ebreju iznīcinātājiem Ilze Grīnuma Samontējot kopā vēsturiskus kadrus ar vācu karavīru maršiem Otrā pasaules kara laikā un latviešu leģionāru dzīvi, Herberta Cukura dzīves gaitu un ebreju iznīcināšanu, Krievijas kompānija izveidojusi aptuveni stundu garu filmu, kas mēģina radīt iespaidu, ka Baltijā atdzimst nacisms. Trešdien to Latvijas žurnālistiem PCTVL frakcijas telpās Saeimā piedāvāja noskatīties partiju pārstāvošais deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš filmā uzstājas kā "eksperts". Darbu nākamā gada sākumā rādīs Krievijas televīzijas kanālā RTVC. "Filmai maz kā kopīga ar kaut kādu objektīvu vēstures izpratni. Propagandas darbs," pēc filmas noskatīšanās Dienai bilda Okupācijas muzeja pētnieks vēsturnieks Uldis Neiburgs. "Neatkarīga" Krievijas kompānija Trešā Roma filmai devusi nosaukumu Nacizm po pribaltijski, ko N.Kabanovs piedāvā tulkot kā Baltijas nacisms. Deputāts izvairīgi komentēja, kāpēc filmas pirmizrāde Latvijā notiek tieši PCTVL telpās: "Es piedalos šajā filmā, mans nosacījums bija to pirmajam dabūt un parādīt, lai redzētu sabiedrības reakciju." Filma sākas ar kadriem no šogad 16.martā notikušā leģionāru gājiena. Pamīšus tiek rādīts, kā policija cenšas aizturēt krievu skolu aizstāvības štāba pārstāvjus, kuri koncentrācijas nometņu ieslodzīto tērpos grib apturēt gājienu, un vēsturiski kadri par nacistu agresiju pret iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā. Filmas kodols ir stāstījums par latviešu leģionāriem, kas esot Latvijas vēstures lielākais kauna traips, jo kā nacistu armijas sastāvdaļa viņi slaktējuši ebrejus, mierīgos iedzīvotājus, savus brāļus sarkanās armijas rindās. Filmā par šo tēmu izsakās virkne Krievijas vēsturnieku, N.Kabanovs, sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks, Viktors Kalnbērzs, arī Juris Dobelis (TB/LNNK), muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Marģeris Vestermanis u.c. Īsi viedoklis prasīts arī diviem leģionāriem, bet to tūlīt apstrīd fonā ierunātais teksts. Plaši apspēlēta arī Salaspils koncentrācijas nometnes tēma. "Filma ar mērķi radīt iespaidu, ka jau 20.30.gados Latvijā bija aktīvs profašistisks noskaņojums, ka kara laikā latvieši bija pārliecināti esesieši, un tas atdzimst mūsdienās," sacīja U.Neiburgs. Viņš filmā pamanījis virkni faktu kļūdu, vēstures sižetu falsifikāciju. Kā materiālu "politiskām spēlēm" filmu novērtēja arī M.Vestermanis. Diena, 2005. gada 15. decembris. Mana atbilde Ludmila Sočņeva, filoloģe, angļu valodas skolotāja Nacizm po pribaltijski Krievijas kompānijas Trešā Roma veidotā filma, kas trešdien, 14.decembrī, tika demonstrēta PCTVL frakcijas telpās Saeimā. Deputāts Nikolajs Kabanova kungs šīs filmas nosaukumu gan piedāvāja tulkot kā Baltijas nacisms un, pēc viņa paša teiktā, labprāt vēlētos "redzēt sabiedrības reakciju". Jo, lūk, viņš pats filmā esot uzstājies, kā "eksperts". Filma sākas ar kadriem no šāgada 16.martā notikumiem... Leģionāru gājiens, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Un... štābisti svītrainās drēbēs, kuri grib apturēt šo gājienu. Jo kailām rokām ir gatavi "cīnīties pret ebreju iznīcinātājiem" - latviešiem. Manās dzīslās tek ebreju asinis no tēva puses. No mātes esmu mantojusi vācu un somu asinis. Tēva jaunākais brālis krita tajā karā. Gāja bojā arī brāļa ģimene. Ebreji... Tāpēc es vēlētos atbildēt "ebreju aizstāvim" un filmas Baltijas nacisms "ekspertam" PCTVL deputātam N.Kabanova kungam. Tātad, ko es redzēju savām acīm. Un ko es... jūtu. 2005.gada 16.marts. Leģionāru atceras diena. Brīvības piemineklis. Daži sirmie kungi klusi noliek ziedus un... tikpat klusi aiziet. Tad uz jau politiskās skatuves kāpj īstie "aktieri". Es gan runāšu par tiem, kuri it kā pārstāvēja un aizstāvēja mani, t.i., ebrejieti. Pret savu gribu es vēroju visnotaļ specifisko pārģērbšanās "šovu". Visai vulgāra, primitīva izrāde. Tā bija izaicinoši rupja, skaļa, agresīva. Taču šajā reizē es nevaru vienkārši augstprātīgi atcirst: "Bez komentāriem." Kaut vai mana nu jau bijušā skolēna dēļ, kurš tajā pasākumā piedalījās. Tika aizturēts. Un pat aizvests uz policiju. Vēlāk viņš uzstājas žurnālista Jāņa Dombura veidotajā TV diskusijā Kas notiek Latvijā?. Pēc viņa vārdiem: "Latvijā šodien notiek fašisma glorificēšana." Tieši domājot par saviem skolēniem, gan bijušajiem, gan esošajiem - par krievu bērniem, kuriem es pasniedzu angļu valodu Rīgas 21.vidusskolā, es rakstu jums, Kabanova kungs, savu atbildi. Par filmas Baltijas nacisms vēsturisko precizitāti, korektumu lai spriež un izdara secinājumus profesionāļi, t.i., vēsturnieki. Morālā dimensijā es atļaušos runāt tikai par to, kas 16.marta notikumos aizskāra tieši mani. Sāpīgi. Es nenoticēju savām acīm, ka no ebreju tautas traģēdijas, no manas ģimenes pārdzīvotā var uztaisīt balagānu. Labi paēdušie kungi steigā vilka mugurā koncentrācijas nometnes ieslodzīto drēbes. Bet cilvēki, jā, arī ebreji, kuriem liktenis tā bija lēmis, mira badā šajās, īstajās, drēbēs. Dzeltenās zvaigznes - tās līmēja, kur pagadās: gan uz pieres, gan uz citām ķermeņa daļām. Zaimošana. Vēl vakar tie paši cilvēki visi kā viens bija "krievi" un kvēli sita sev pie krūtīm kā "krievu skolu glābēji". Te pēkšņi pārģērbjas... par "ebrejiem", kļūst par "ebreju aizstāvjiem pret vietējiem fašistiem". Par ko viņi pārģērbsies rīt? Pasarg dievs mani no tādiem "aizstāvjiem". Jo īstenībā viss notiekošais bija nekas cits kā rupja antisemītiska provokācija. Parodija par - holokaustu. Un vēl. Turpat pie Brīvības pieminekļa cits PCTVL deputāts J.Plinera kungs kādam deva... naudu. Trīsdesmit latu. Manu uzmanību piesaistīja tieši summa. Vēsturiski precīza. Ne mazāk un ne vairāk, bet tieši - trīsdesmit. Jūdasa graši. Samaksa par nodevību. Par publisku ņirgāšanos par mani un par manu ģimeni. Mirušajiem grūti sevi aizstāvēt, tas jādara mums dzīvajiem. Lai tas neatkārtotos. Filma Baltijas nacisms tika demonstrēta 14.decembrī - gada vistumšākajā laikā. Simboliski.Taču tieši šis laiks ir arī Gaidīšanas laiks. Adventes laiks. Arī manā adventes vainagā ir iedegta nu jau ceturtā svece. Bet tur, aiz loga, vēl aizvien tumsa... Tāpēc es tepat pie datora iedegšu vēl vienu mazo svecīti savējo. Es tikko esmu uzrakstījusi jums īsu atbildi, Kabanova kungs. Kāpēc? Lai cilvēkiem būtu gaišāk! Diena, 2005. gada 28. decembris. DELFI - Vēsturnieki Baltijas nacisms satur antilatvisku propagandu Saeima ir saņēmusi vēsturnieku komisijas izvērtējumu par Krievijas kompānijas "Trešā Roma" uzņemto dokumentālo filmu "Baltijas nacisms", kurā vēsturnieki secina, ka filma ir provokatīva un satur antilatvisku propagandu, informēja Saeimas Preses dienestā. Izvērtējumā norādīts, ka Latvijai šī filma ir absolūti nepieņemama, jo tai ir provokatīvs raksturs, tā satur antilatvisku propagandu un kurina naidu starp tautām. Filma ir rupjš vēstures sagrozīšanas mēģinājums, lai cīnītos pret jebkādu Otrā pasaules kara izcelšanās un norišu objektīvu interpretāciju," teikts vēsturnieku atzinumā. "Baltijas nacisms" satur arī daudz faktoloģisku kļūdu un absurdu interpretāciju, teikts vēsturnieku atzinumā. Saeimas Prezidijs nosoda filmu "Baltijas nacisms" un aicina Saeimas frakciju vadītājus rūpīgi izvērtēt to materiālu saturu, kas tiek demonstrēti Saeimas telpās. Jau ziņots, ka filmu Saeimā demonstrēja kreiso spēku apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Aptuveni 50 minūšu filmu veidojis režisors Boriss Čertkovs, filmā esot izmantoti unikāli materiāli par notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Zaļo un zemnieku savienība ar līdzīgu lūgumu vērsusies Drošības policijā, taču saņēmuši atteikumu ierosināt kriminālprocesu, jo policija secināja, ka filmas saturs nepārkāpj nacionāla naida vai nesaticības kurināšanas robežu. Vēlāk ar lūgumu izvērtēt filmu Ģenerālprokuratūrā vērsās apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK. 23. janv., 2006 |