Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

(Filmu var lejuplādēt  http://equality.kenga.net/video/BalticNazis.html)


Vēstures meli Saeimas namā
Juris Ciganovs

Trešdien pašā Rīgas centrā, Saeimā pārstāvētās apvienības "PCTVL" frakcijas telpās, Latvijas žurnālistiem tika sarīkota iespēja noskatīties kādas Krievijas kinokompānijas "Trešā Roma" saražoto dokumentālo filmu "Nacisms Baltijas gaumē" ("Nacizm po pribalķijski"), kuru nākamā gada sākumā it kā rādīšot televīzijas kanālā RTVC, kurš raida Maskavā un Centrālajā Krievijā. Pati filma, patiesību sakot, ne ar ko nepārsteidza. Nosaukums jau izsaka tās būtību. Nelielajā frakcijas "PCTVL" telpā bija sapulcējies gana daudz rakstošo un raidošo masu mediju pārstāvju, pa vidu bija arī pa kādam vēsturniekam, kuri, raugoties uz visām faktu un interpretācijas kļūdām šajā, atvainojiet, "garadarbā", bieži vien bija uz apkrišanas robežas. Tā kā žurnālistu bija daudz, nokrist nebija kur, tāpat nebija vietas, kur uzlikt papīra lapu, lai visas filmā teiktās muļķības pierakstītu. Un droši vien arī nevajag. Piekrītu Elitai Veidemanei, ka filma ir "politiskā pornogrāfija". Piebildīšu, ka vēl to visu var nosaukt par nemākulīgiem meliem, kuri pat uz propagandas nosaukumu īsti nevelk. Pārāk acīm redzami ir nepatiesības īleni, kas lien ārā no šī politiskās vēstures maisa.

Nevēlos šeit pārstāstīt visas nepatiesības, kas bija tur redzamas. Ja kāds gribēs, gan jau atradīs iespēju to visu redzēt. Kaut vai caur vienu no filmas iedvesmotājiem, personāžiem un izrādītājiem, kvēlo Latvijas vēstures "mīļotāju" Nikolaju Kabanovu, kurš filmā uzstājas kā viens no "ekspertiem". Starp citu, filmā redzamie "eksperti" arī atlasīti ļoti interesanti. Krievijas jeb "pareizo" viedokli pārstāv vēstures doktori, arhīvu darbinieki (to, kuros Latvijas vēsturniekus nelaiž iekšā, proti, VDK un Krievijas Aizsardzības ministrijas arhīvu), mūsu pašu "vēstures rēgs" Jānis Dzintars (bija tāds padomju Latvijas "galma vēsturnieks"), profesors Viktors Kalnbērzs (visu cieņu kā ārstam, bet kā vēsturnieku es tādu nepazīstu), neiztrūkstošais Alfrēds Petrovičs Rubiks u. tml. Latviju pārstāvēja Antonijs Zunda (titros bez akadēmiskajiem tituliem, tikai prezidentes padomnieks, tātad pēc definīcijas – "nekas labs"), deputāts Juris Dobelis, daži 16. martā filmēti it kā leģionāri ar pretkrievisku attieksmi un tumšo alu dzerošs, tumšas brilles uzlicis mūsdienu "naciķis" jeb Raivis Dzintars (tā pēc asociācijām laikam vajag just Krievijas skatītājam).

Tomēr jāatgriežas pie tām filmā redzamajām nepatiesībām. Latvijas ebreju muzeja vadītājs Marģeris Vestermanis, cilvēks, kurš pats pārdzīvojis holokaustu, pēc filmas teica, ka daudzas lietas tajā atspoguļotas nepatiesi. "Nemitīgi ar kadriem, kas nemaz neattiecas uz Latviju, ir radīts iespaids, ka nu, lūk, tie, kas uzgavilē Hitleram, kas soļo pa Berlīnes ielām, ir tieši tie paši, kas ir soļojuši pa Rīgas ielām vai pa Latvijas ceļiem ar vienlīdzīgu zīmi," tā viņš teica. M. Vestermanim neviens nevar pārmest simpatizēšanu nacismam. Filmas autoriem gribas teikt – ja melo, tad vismaz melo ticami. Nez ko par filmu teiks Lietuvā, ja redzēs, ka "unikālie kinokadri no arhīviem par sarkanās armijas ienākšanu Lietuvā, kur šo armiju sagaida ar ziediem", patiesībā ir… Lietuvas armijas priekšējo vienību ienākšana Viļņā 1939. gada oktobrī. Vēl var pastāstīt par dažām "kļūdām": Latviešu leģions it kā piedalījies Ļeņingradas blokādē, 1941. gada izvešanas esot veiktas, lai nepieļautu kaut kādu pretpadomju sacelšanos (fonā divi vīri uz galodas trin nažus), pirmskara Ulmaņa Latvijā zēla un plauka fašisms, antisemītisms un citas riebeklības (Jānis Dzintars vicina avīzes "Pērkonkrusts" kopiju, apgalvojot, ka šī organizācija taisījās pārņemt varu valstī), nacisms ceļot savu pūķa galvu arī šodien (fonā Latvijas Republikas Saeimas ēka, pēc tam sarkanbaltsarkanais karogs, redz, kur tas ir, nacisma simbols, padomās Krievijas skatītājs). Sarakstu var turpināt.

Skaidrs, ka filma domāta Krievijas vidusmēra skatītājam, kurš neko daudz par Latviju nezina, dzirdējis vien par to, ka tā "mātuškai" gribot noņemt kādu zemes gabalu, dzirdējis par krievu "nedienām" šajā briesmīgajā zemē, par "beigta ēzeļa ausīm", šņabi ar voblu, utt. Šādai auditorijai šāds kino būs "kā kulaks uz acs". Neviens neaizdomāsies, ka filmā maršējošie esesieši īstenībā nav latvieši, ka parādītā ebreju eksekūcija nevar būt filmēta Šķēdes kāpās un ka nav ziņu par stāstītiem baismīgiem medicīniskiem eksperimentiem Salaspils koncentrācijas nometnē.

Protams, katrs radošs cilvēks var izpausties, kā vēlas un saskaņā ar honorāra lielumu, taču apgalvot, kā to pasniedza N. Kabanovs, ka šāda filma var kļūt par pamatu diskusijai divu valstu vēsturnieku un politiķu starpā, ir …vienkārši nepieklājīgi.


REAKCIJA

Visasāk pret filmas "Nacisms Baltijā" izrādīšanu iebildusi Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcija.

Ingrīda Ūdre (Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienība): – Saeimā tika rādīta Latvijai absolūti nepieņemama filma. Domāju, ka arī Saeimas prezidijā mēs noteikti par šo tēmu runāsim, izskatīsim deputāta Kabanova, kurš organizēja šīs filmas rādīšanu Saeimā, rīcību. Man ļoti žēl, ka mūsu vidū ir deputāti, kuri rīkojas pret valsts interesēm. Turklāt filmas prezentācija notika krievu valodā, bet Saeima ir valsts iestāde, kurā būtu jārunā latviski. Diemžēl ētikas apakškomisija Saeimā vēl nav nodibināta un prezidijs reāli nekādi šādus deputātus nevar ietekmēt, mēs varam tikai aizrādīt.

Jānis Strazdiņš (ZZS frakcijas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs): – Plenārsēdes starpbrīdī viens no galvenajiem Baltijas "nacisma" komentētājiem deputāts Nikolajs Kabanovs man iedeva disku ar šo filmu un lūdza to nodot Okupācijas muzejam.

Ievēroju, ka šī filma uzņemta vasarā, tātad neilgi pēc tam, kad Latvijā iznāca grāmata "Latvijas vēsture. 20. gadsimts" un mūsu Valsts prezidente to uzdāvināja Krievijas prezidentam Putinam. Pēc tam Krievijas puse izteica pārmetumus, ka mēs cenšoties pārskatīt vēsturi un atjaunot nacismu. Uzskatu, ka šī filma uzņemta propagandas nolūkos, lai cīnītos pret patiesu vēstures izprašanu. Filmā ir daudz falsifikāciju, tajā daudzi kadri ir no Minhenes, no citām Eiropas pilsētām, bet visu laiku piesaukta tikai Latvija, latviešu leģionāri, latviešu dalība holokaustā. Filma ir Gebelsa propagandas paraugs, kā kurināt naidu starp tautām. Ja Krievijas valdība grib uzlabot attiecības ar Latviju, tad šādā ceļā to izdarīt nevarēs. Mums jāpanāk, lai tāda filma Krievijā vispār netiktu demonstrēta, jo ne jau visi cilvēki zina vēsturi, tāpēc filma viņus varētu nopietni iespaidot. Tāpēc mūsu frakcija noteikti rakstīs vēstuli Krievijas vēstniekam Latvijā Viktoram Kaļužnijam, aicinot rīkoties, lai šī filma netiktu demonstrēta. Vēstnieks taču sacījis, ka arī viņš vēloties, lai starpvalstu attiecības uzlabojas. Ceru, ka arī citas Saeimas frakcijas mūs atbalstīs un parakstīs šo vēstuli.

Māris Grīnblats (frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs): – Pats to neesmu redzējis, bet neko labu par šo darbu arī neesmu dzirdējis.Lai izlemtu, vai parakstīt vēstuli Kaļužnijam, mums vispirms jāredz, kāds būs ZZS sagatavotais teksts.

Kārlis Šadurskis (frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs): – Es būtu priecīgs, ja kāda reakcija uz šo melīgo filmu nāktu no izpildvaras, tātad Ārlietu ministrijas. Nedomāju, ka deputātiem uz tādu nepatīkamu, bet sīku lietu būtu kā sevišķi jāreaģē. Manuprāt, šoreiz ierocim ir izvēlēts nepareizais kalibrs. Taču galīgo lēmumu, vai parakstīt vēstuli Kaļužnijam, pieņemsim pēc tam, kad būsim to izlasījuši.

Ilze Kuzmina

Latvijas Avīze 16. decembrī, 2005


30 miljoniem krievu stāstīs par latviešu nacismu
Agnese MARGĒVIČA

Šī filma nav vērsta pret latviešiem. Rubiks taču ir latvietis? Viktors Kalnbērzs ir latvietis? Viņi filmā pauž latviešu viedokli," skaidro Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (PCTVL), kurš šonedēļ noorganizēja Latvijas pirmizrādi Krievijas telekompānijas uzņemtajai filmai Nacisms Baltijā. Latvijā tā jau nodēvēta par antilatvisku propagandu, bet pirmizrāde Krievijas kanālā MTVC gaidāma nākamā gada sākumā. Kanāla auditorija ir ap 30 miljoniem cilvēku.

"Es teiktu – meistarīgi samontēta, protams, bezkaunīgi, bet prasmīgi. Rodas iespaids, ka SS leģions bija soda ekspedīcija. Filmā ietverti vispārzināmi kadri no Varšavas ebreju geto iznīcināšanas, bet fonā iet teksts, kas nesagatavotam skatītājam rada priekšstatu, ka ekrānā redzamo pastrādājuši latviešu leģionāri," filmu vērtē muzeja Ebreji Latvijā vadītājs holokaustu pārdzīvojušais Marģeris Vestermanis, kuru arī intervējuši filmas veidotāji. Savukārt N. Kabanovs, atzīdams, ka "tur ir kļūdas" un, "protams, materiāls viņiem [filmas veidotājiem] nav zināms", vienlaikus uzteic tās kvalitāti, jo autori izmantojuši Krievijas arhīvu materiālus. Jautāts, vai viņš vai PCTVL šo filmu grasās rādīt vēl, N. Kabanovs dedzīgi apgalvo: "Nekādā gadījumā nevēlos nodarboties ar šādu filmu propagandu."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) filmu Baltijas nacisms nosaucis par antilatvisku propagandu un rupju vēstures sagrozīšanas mēģinājumu. Pēc ministra domām, "šī tendenciozā un vienpusējā Otrā pasaules kara notikumu interpretācija ne mazākā mērā nevar pretendēt uz objektivitāti un nopietnu vēsturisko ekspertīzi".

Ņemot vērā filmas provokatīvo raksturu, ministram rodoties jautājums, kāds ir bijis filmas mērķis un kurš vēlas uzkurināt politizētas polemikas vilni abās valstīs. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība nolēmusi vērsties Krievijas vēstniecībā Latvijā ar lūgumu panākt, lai šī filma netiktu Krievijā demonstrēta, jo tajā ir sagrozīta Latvijas vēsture, ziņo LETA.

"Es viņiem mēģināju ieskaidrot, ka SS leģions nebija izlases vienība. Latviešus leģionā ieskaitīja tikai tāpēc, ka nevāciešus nevarēja mobilizēt regulārajā armijā," sarunu ar filmas veidotājiem atstāsta muzeja Ebreji Latvijā vadītājs M. Vestermanis. Pēc filmas noskatīšanās viņam gan nācies atzīt: "Tas, ko es biju pastāstījis, viņiem nebija pa prātam", jo filmā ietverti vien pāris teikumi no aptuveni divu stundu ilgās sarunas. M. Vestermanis tomēr norāda, ka, par spīti filmas neobjektivitātei, tā ietver arī faktus, par kuriem Latvijā būtu jādiskutē. Piemēram, viņš novērojis, ka latviešu SS leģions zināmā sabiedrības daļā nevis tiek uztverts kā traģēdija – jauniešu bezjēdzīga nāve tai posmā, kad kara liktenis jau bija izšķirts –, bet gan tiek heroizēts. "Kāds savā muļķa prātā var sākt lepoties – re, kādi mēs bijām," teic M. Vestermanis.

Par skandalozu faktu un visu kritušo piemiņas apkaunošanu viņš uzskata to, ka Brāļu kapos goda vietā vēl aizvien apglabāts ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, kurš parakstījis daudzo no latviešu SS leģiona dezertējušo nošaušanas pavēles. R. Bangerska kapu nofilmējuši arī Baltijas fašisma veidotāji. M. Vestermanis uzskata, ka filma būtu jārāda arī Latvijas sabiedriskajā televīzijā, līdztekus piedāvājot mūsu vēsturnieku komentārus par tajā redzamo. A. Pabriks uzskata, ka šī filma ir arguments, lai nodrošinātu Latvijas vēsturniekiem pieeju Krievijas arhīviem, kā tas tiek darīts Krievijas vēsturniekiem Latvijā. Tikai tad, ja abu pušu pārstāvjiem būs iespēja izmantot arhīvu materiālus, iespējams pretendēt uz objektīvas patiesības noskaidrošanu, saka A. Pabriks. 

Neatkarīgā Rīta Avīze 16.decembrī, 2005


Baltijas nacisms Krievijas gaumē
Viktors AVOTIŅŠ

Krievijas TV kolēģi sarūpējuši PCTVL priekšvēlēšanu propagandas rullīti. Rullītis saucas Nacizm po pribaltijski.

Filma mani neinteresēja. Redzēju to ceturtdien, var teikt, nejauši. Ne ar PCTVL svētību, bet no trešajām rokām. Varbūt pastāv kāda tirāža attieksmes zondēšanai Latvijā pirms izrādīšanas Krievijā. Pēc noskatīšanās pieļauju, ka strīpainais PCTVL iznāciens šā gada 16. martā varēja būt iepriekš izplānota aina šai filmai. Jo 16. martā bija skaidri redzams, ka strīpainie izrādās, ka vecie leģionāri viņiem būtībā mazsvarīgi. Daudz svarīgāk tas, kas būs bildē, kas nonāks virtuālā telpā – elektroniskajos medijos. Antifašisti uzvedās krietni agresīvāk nekā fašisti. Jau tad radās iespaids, ka šie ļaudis tēlo, ir marionetes. PCTVL sacīs – beidz muldēt. Taču mana muldēšana sliktākajā gadījumā saskan ar filmas stilu, ko PCTVL taču atzīst par īstu mantu.

Vēsturisko faktu ziņā filma nepauž neko tādu, ko Latvijā neatzītu pat nacionālradikāļi. Nemaz nerunājot par oficiālo varu. Nacistiskās okupācijas pastāvēšanu – atzīst. Atzīst to, ka bija latvieši, kuri ar šo režīmu sadarbojās, un starp tiem bija tādi, kuriem par saviem darbiem jāatbild cilvēcei. Holokausts un arī dažu latviešu dalība tajā tiek atzīta. Leģions tiek uztverts tikpat dažādi, cik dažādi bija iemesli, kas cilvēkus leģionā noveda. Pat to, ka Latvijā bija ļaudis, kas ar puķēm gaidīja padomju tankus, te atzīst. Latviešu valodā iegājušies vārdi – tanku bučotāji. Bet – filmas autoriem reālais tagadnes attieksmju konteksts ir nebūtisks.

Vēsturei filmā ir dekorācijas loma. Ja filmas autori liela sevi, ka tikuši klāt FDD (VDK pārņēmējs Krievijā) arhīviem, tad viņi tur tikuši nevis tādēļ, lai kaut ko pētītu, bet lai piemeklētu to, kas der viņu dogmai, kas varētu stiprināt nebūt ne jaunas, šeit un Krievijā dažādās variācijās jau iemēģinātas attieksmju klišejas pret filmā skartiem notikumiem un cilvēkiem. Filmas mērķis nav sniegt skatītājiem skaidrību vēstures lietās, bet gan ieborēt tiem, ka Latvijā, tās politikas mūsdienu (!) izpausmēs pastāv reāla nacisma pēctecība.

Filma ir propagandas instruments. Ne slikts, bet taisīts bez šarma. Kā pasūtījums. Taču – par propagandu arī jāspriež kā par propagandu. Pastāvīgi jāatceras, ka propaganda tiecas visu – vēsturi, attiecības, jūtas – padarīt par mēsliem, kuros kultivēt savu aprēķinu. Gribētu gan redzēt kādu latviešu vai krievu vēsturnieku, kurš savā nopietnā darbā norādīs uz šo filmu kā avotu. Turklāt – ir bezjēdzīgi ar zinātniskiem argumentiem apelēt pie Gebelsa, Trocka vai Suslova. Propagandā nav ko meklēt patiesību. Tur jāmeklē tikai nolūks.

Tad arī būs labāk redzams, kā uz šo lietu reaģēt. Viens nolūks – polarizēt Latvijas sabiedrību. Tomēr ar tik ruporisku darbu nevar cerēt, ka "pasaule beidzot iemācīsies mūs saprast" (J. Gebelss). Es filmu (ar komentāru) parādītu latviešu TV, jo tieši baumu aura ap to, manuprāt, var iztaisīt no nikna, diezgan falši rejoša sunīša zvēru. Vēl viens nolūks izriet no Krievijas kompleksiem sakarā ar hitlerisma un staļinisma vienādošanu. PSRS kā nacisma uzvarētājas fanfaras sāk pazust zem staļinisma anonīmi likvidēto un (attieksmes pret cilvēku dēļ) bezjēdzīgi upurēto miljonu miljonu masas. Tas met ēnu uz Krieviju. Pirms bakstīt Latvijai acī, ka tā Bangerski nav izmetusi no kapiem, būtu vērts atbilstoši darbiem parevidēt tos, kas čuč pie Kremļa sienas.

Latvijas kinoļaudīm būtu salīdzinoši viegli līdzīgā garā uzņemt filmu Krievijas nacisms. Nevajadzētu pat FDD arhīvus. Jo, atšķirībā no Latvijas, Krievijā pastāv centieni definēt nacismu vai fašismu ideoloģijas līmenī. Krieviju Eiropas neofašisti šobrīd uzskata par savām idejām brīvāko valsti. Krievijas specdienesti tvarsta nacionālboļševiskus, bet nacistiskas organizācijas un izdevumus neaiztiek. Šajos izdevumos cita starpā var lasīt, ka mīts par "vērmahta un SS noziegumiem ar laiku uzpūsts līdz neiedomājamiem apmēriem" (Revanš, Nr.1, 2004.). Dubultstandarts jums tur sanāk, mīlīši.

Neatkarīgā Rīta Avīze 17. dec, 2005


Skatītājiem Krievijā radīta filma par latviešiem kā nacistiem un ebreju iznīcinātājiem
Ilze Grīnuma

Samontējot kopā vēsturiskus kadrus ar vācu karavīru maršiem Otrā pasaules kara laikā un latviešu leģionāru dzīvi, Herberta Cukura dzīves gaitu un ebreju iznīcināšanu, Krievijas kompānija izveidojusi aptuveni stundu garu filmu, kas mēģina radīt iespaidu, ka Baltijā atdzimst nacisms. Trešdien to Latvijas žurnālistiem PCTVL frakcijas telpās Saeimā piedāvāja noskatīties partiju pārstāvošais deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš filmā uzstājas kā "eksperts". Darbu nākamā gada sākumā rādīs Krievijas televīzijas kanālā RTVC. "Filmai maz kā kopīga ar kaut kādu objektīvu vēstures izpratni. Propagandas darbs," pēc filmas noskatīšanās Dienai bilda Okupācijas muzeja pētnieks vēsturnieks Uldis Neiburgs.

"Neatkarīga" Krievijas kompānija Trešā Roma filmai devusi nosaukumu Nacizm po pribaltijski, ko N.Kabanovs piedāvā tulkot kā Baltijas nacisms. Deputāts izvairīgi komentēja, kāpēc filmas pirmizrāde Latvijā notiek tieši PCTVL telpās: "Es piedalos šajā filmā, mans nosacījums bija to pirmajam dabūt un parādīt, lai redzētu sabiedrības reakciju." Filma sākas ar kadriem no šogad 16.martā notikušā leģionāru gājiena. Pamīšus tiek rādīts, kā policija cenšas aizturēt krievu skolu aizstāvības štāba pārstāvjus, kuri koncentrācijas nometņu ieslodzīto tērpos grib apturēt gājienu, un vēsturiski kadri par nacistu agresiju pret iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā.

Filmas kodols ir stāstījums par latviešu leģionāriem, kas esot Latvijas vēstures lielākais kauna traips, jo kā nacistu armijas sastāvdaļa viņi slaktējuši ebrejus, mierīgos iedzīvotājus, savus brāļus sarkanās armijas rindās. Filmā par šo tēmu izsakās virkne Krievijas vēsturnieku, N.Kabanovs, sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks, Viktors Kalnbērzs, arī Juris Dobelis (TB/LNNK), muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Marģeris Vestermanis u.c. Īsi viedoklis prasīts arī diviem leģionāriem, bet to tūlīt apstrīd fonā ierunātais teksts. Plaši apspēlēta arī Salaspils koncentrācijas nometnes tēma.

"Filma ar mērķi radīt iespaidu, ka jau 20.—30.gados Latvijā bija aktīvs profašistisks noskaņojums, ka kara laikā latvieši bija pārliecināti esesieši, un tas atdzimst mūsdienās," sacīja U.Neiburgs. Viņš filmā pamanījis virkni faktu kļūdu, vēstures sižetu falsifikāciju. Kā materiālu "politiskām spēlēm" filmu novērtēja arī M.Vestermanis.

Diena, 2005. gada 15. decembris.
Mana atbilde
Ludmila Sočņeva, filoloģe, angļu valodas skolotāja

Nacizm po pribaltijski — Krievijas kompānijas Trešā Roma veidotā filma, kas trešdien, 14.decembrī, tika demonstrēta PCTVL frakcijas telpās Saeimā. Deputāts Nikolajs Kabanova kungs šīs filmas nosaukumu gan piedāvāja tulkot kā — Baltijas nacisms un, pēc viņa paša teiktā, labprāt vēlētos "redzēt sabiedrības reakciju". Jo, lūk, viņš pats filmā esot uzstājies, kā "eksperts".

Filma sākas ar kadriem no šāgada 16.martā notikumiem... Leģionāru gājiens, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Un... štābisti svītrainās drēbēs, kuri grib apturēt šo gājienu. Jo kailām rokām ir gatavi "cīnīties pret ebreju iznīcinātājiem" - latviešiem.

Manās dzīslās tek ebreju asinis — no tēva puses. No mātes esmu mantojusi vācu un somu asinis. Tēva jaunākais brālis krita tajā karā. Gāja bojā arī brāļa ģimene. Ebreji... Tāpēc es vēlētos atbildēt "ebreju aizstāvim" un filmas Baltijas nacisms "ekspertam" PCTVL deputātam N.Kabanova kungam.

Tātad, ko es redzēju savām acīm. Un ko es... jūtu.

2005.gada 16.marts. Leģionāru atceras diena. Brīvības piemineklis. Daži sirmie kungi klusi noliek ziedus un... tikpat klusi aiziet. Tad uz jau politiskās skatuves kāpj īstie "aktieri".

Es gan runāšu par tiem, kuri it kā pārstāvēja un aizstāvēja mani, t.i., ebrejieti. Pret savu gribu es vēroju visnotaļ specifisko pārģērbšanās "šovu". Visai vulgāra, primitīva izrāde. Tā bija izaicinoši rupja, skaļa, agresīva. Taču šajā reizē es nevaru vienkārši augstprātīgi atcirst: "Bez komentāriem." Kaut vai mana nu jau bijušā skolēna dēļ, kurš tajā pasākumā piedalījās. Tika aizturēts. Un pat aizvests uz policiju. Vēlāk viņš uzstājas žurnālista Jāņa Dombura veidotajā TV diskusijā Kas notiek Latvijā?. Pēc viņa vārdiem: "Latvijā šodien notiek fašisma glorificēšana."

Tieši domājot par saviem skolēniem, gan bijušajiem, gan esošajiem - par krievu bērniem, kuriem es pasniedzu angļu valodu Rīgas 21.vidusskolā, es rakstu jums, Kabanova kungs, savu atbildi.

Par filmas Baltijas nacisms vēsturisko precizitāti, korektumu lai spriež un izdara secinājumus profesionāļi, t.i., vēsturnieki. Morālā dimensijā es atļaušos runāt tikai par to, kas 16.marta notikumos aizskāra tieši mani. Sāpīgi. Es nenoticēju savām acīm, ka no ebreju tautas traģēdijas, no manas ģimenes pārdzīvotā var uztaisīt balagānu.

Labi paēdušie kungi steigā vilka mugurā koncentrācijas nometnes ieslodzīto drēbes. Bet cilvēki, jā, arī ebreji, kuriem liktenis tā bija lēmis, mira badā šajās, īstajās, drēbēs. Dzeltenās zvaigznes - tās līmēja, kur pagadās: gan uz pieres, gan uz citām ķermeņa daļām.

Zaimošana.

Vēl vakar tie paši cilvēki visi kā viens bija "krievi" un kvēli sita sev pie krūtīm kā "krievu skolu glābēji". Te pēkšņi pārģērbjas... par "ebrejiem", kļūst par "ebreju aizstāvjiem pret vietējiem fašistiem". Par ko viņi pārģērbsies rīt? Pasarg dievs mani no tādiem "aizstāvjiem". Jo īstenībā viss notiekošais bija nekas cits kā rupja antisemītiska provokācija. Parodija par - holokaustu.

Un vēl. Turpat pie Brīvības pieminekļa cits PCTVL deputāts J.Plinera kungs kādam deva... naudu. Trīsdesmit latu. Manu uzmanību piesaistīja tieši summa. Vēsturiski precīza. Ne mazāk un ne vairāk, bet tieši - trīsdesmit. Jūdasa graši. Samaksa par nodevību.

Par publisku ņirgāšanos par mani un par manu ģimeni. Mirušajiem grūti sevi aizstāvēt, tas jādara mums — dzīvajiem. Lai tas neatkārtotos.

Filma Baltijas nacisms tika demonstrēta 14.decembrī - gada vistumšākajā laikā. Simboliski.Taču tieši šis laiks ir arī Gaidīšanas laiks. Adventes laiks. Arī manā adventes vainagā ir iedegta nu jau ceturtā svece. Bet tur, aiz loga, vēl aizvien tumsa...

Tāpēc es tepat pie datora iedegšu vēl vienu mazo svecīti — savējo. Es tikko esmu uzrakstījusi jums īsu atbildi, Kabanova kungs. Kāpēc?

Lai cilvēkiem būtu gaišāk!

Diena, 2005. gada 28. decembris.
DELFI - Vēsturnieki ‘Baltijas nacisms’ satur antilatvisku propagandu
Saeima ir saņēmusi vēsturnieku komisijas izvērtējumu par Krievijas kompānijas "Trešā Roma" uzņemto dokumentālo filmu "Baltijas nacisms", kurā vēsturnieki secina, ka filma ir provokatīva un satur antilatvisku propagandu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Izvērtējumā norādīts, ka Latvijai šī filma ir “absolūti nepieņemama, jo tai ir provokatīvs raksturs, tā satur antilatvisku propagandu un kurina naidu starp tautām”.

“Filma ir rupjš vēstures sagrozīšanas mēģinājums, lai cīnītos pret jebkādu Otrā pasaules kara izcelšanās un norišu objektīvu interpretāciju," teikts vēsturnieku atzinumā. "Baltijas nacisms" satur arī daudz faktoloģisku kļūdu un absurdu interpretāciju”, teikts vēsturnieku atzinumā.

Saeimas Prezidijs nosoda filmu "Baltijas nacisms" un aicina Saeimas frakciju vadītājus rūpīgi izvērtēt to materiālu saturu, kas tiek demonstrēti Saeimas telpās.

Jau ziņots, ka filmu Saeimā demonstrēja kreiso spēku apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Aptuveni 50 minūšu filmu veidojis režisors Boriss Čertkovs, filmā esot izmantoti unikāli materiāli par notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā.

Zaļo un zemnieku savienība ar līdzīgu lūgumu vērsusies Drošības policijā, taču saņēmuši atteikumu ierosināt kriminālprocesu, jo policija secināja, ka filmas saturs nepārkāpj nacionāla naida vai nesaticības kurināšanas robežu. Vēlāk ar lūgumu izvērtēt filmu Ģenerālprokuratūrā vērsās apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.

23. janv., 2006

 

  Atpakaļ Back   

 Sākumlapa Home