|
|
Nāves kambaris Rīgas centrā Gunita Nagle Pirmie minējumi: telpa cilvēku nošaušanai izmantota pēckara gados Betonētas sienas ar simtprocentīgu skaņas izolāciju, hermētiski aizveramas durvis un šaujamlūka sirds rajonā Tas bija pēdējais, ko pēckara laikā līdz 50.gadiem pirms savas nāves skatījuši daudzi cilvēki, iespējams, pretošanās kustības dalībnieki. Šādu minējumu ļauj izvirzīt pagājušās nedēļas nogalē Rīgā Kronvalda bulvāra 3.nama restaurācijā nejauši atrastā pagraba telpa un cilvēka kauli tajā. Vēsturnieki min, ka šo vietu cilvēku nošaušanai ļoti profesionāli pielāgojusi un izmantojusi kāda no PSRS militārajām vai drošības iestādēm, visticamāk, Baltijas apgabala kara tribunāls. Ģenerālprokuratūras totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas speciālisti lems par pārbaudes lietas ierosināšanu. Šaurs gaitenis bez izejas «Emocionāli iespaidīgs skats,» redzēto pagraba telpu raksturo Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) speciālists Māris Krūmiņš. Viņš ir bijis viens no pirmajiem, ko pagraba apsekošanā pieaicināja Neatkarīgā patentu aģentūra, kam pieder māja Kronvalda bulvārī 3. Aizmūrēto pagraba telpu celtnieki atraduši, uzlaužot nama grīdu. Istaba bijusi ne tikai pamatīgi aizmūrēta, bet arī noklāta ar flīzēm, lai nerastos ne mazākās aizdomas par to, ko tā slēpj. Kad strādnieki izlauzuši vienu no biezajām sāna sienām, atklājusies betonēta telpa, kuras centrā ir pamatīga mūra konstrukcija šautuve. «Uz to ved durvis, kas ir hermētiski ļoti cieši noslēdzamas. Vienīgā telpas ieeja un izeja,» par redzēto stāsta M.Krūmiņš. Šīs durvis un biezās sienas esot nodrošinājušas simtprocentīgu skaņas izolāciju. Aiz durvīm esot šaurs gaitenis, kurā vienlaikus citu aiz cita var sadzīt četrus piecus cilvēkus. Gaiteņa vienā pusē esot mūra siena ar aptuveni divus metrus garu un 2030 centimetru platu šaujamlūku. Tā esot pieauguša cilvēka sirds augstumā, turklāt veidota tā, ka šāvējs un upuris nevar redzēt viens otru. Tieši iepretim lūkai pie pretējās mūra sienas piestiprināta rinda koka dēļu. Pēc M.Krūmiņa stāstītā, dēļos redzamas daudzas ložu pēdas. Aiz šīs sienas esot telpa ar smiltīm. «Kur lodēm krist,» pieļauj M.Krūmiņš. Turklāt šīs konstrukcijas tuvumā mētājušies kauli, kas varētu būt piederējuši vienam cilvēkam. Aprakstot šo nacistu nāves kambaru cienīgo telpu, viņš un citi TSDC eksperti neslēpa tādas kā klusas šausmas. Viņiem nav zināms, kas tajā saimniekojis. M.Krūmiņa kolēģis Ritvars Jansons pieļauj iespēju, ka Baltijas apgabala kara tribunāls, kas pēckara gados atradies netālu no Kronvalda bulvāra 3 tagadējā Palasta ielā. Dienai pašai nebija iespējas iepazīties ar telpu Neatkarīgā patentu aģentūra nolēmusi slēgt pagraba istabu un uzaicinājusi ar to iepazīties Ģenerālprokuratūras ekspertus. Droši vien šauti varas pretinieki Telpas varēja izmantot Baltijas apgabala kara tribunāls, tomēr jāatminas, ka pēckara gados Latvijā bija vairākas PSRS iestādes, kas iznīcināja cilvēkus, stāsta vēsturnieks Heinrihs Strods. Viņš atgādina par Sarkanās armijas pretizlūkošanas dienestu, Drošības komiteju, esot bijis arī Lietuvas pierobežas teritorijas armijas vienību kara tribunāls. Lai noskaidrotu, kurai no tām 1944.gadā tūlīt pēc Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā tika uzticēti Kronvalda bulvāra 3 pagrabi, būtu jāpēta Latvijas valsts arhīva dokumenti, saka R.Jansons. H.Strods pieļauj iespēju, ka šautuvē slepkavoti pretošanās kustības dalībnieki. Viņš pats esot redzējis 1989.gadā Latvijas PSRS Drošības komitejas arhīva daļas izrakstītu dokumentu, ka pēckara pirmajos gados Latvijā nošauti 988 cilvēki. «Būtu nepareizi teikt, ka viņi tika sodīti,» uzsver vēsturnieks. «Tiesas un sprieduma nebija, kara tribunāla sēdes ilga 35 minūtes, kuru laikā bieži izlēma klātneesošu cilvēku likteni.» Vairākums no viņiem bija vai tika uzskatīti par pretošanās kustības dalībniekiem. Pēc čekas datiem, laikā no 1944. līdz 1948.gadam visās Baltijas valstīs mežā partizānu gaitās vien aizgāja 89 000 cilvēku, Latvijā par mežabrāļiem kļuva aptuveni 20 tūkstoši. Vēsturnieks Ēriks Žagars šaubās, vai kara tribunālam bijusi nepieciešamība šaut cilvēkus pagrabā, ja Latvijā ir tik daudz mežu. Viņš norāda, ka aptuveni 700 cilvēku nošauti Šķirotavā un tur arī apglabāti. Taču vienlaikus viņš atzīst, ka aprakstītais pagrabs iekļaujas padomju cilvēku iznīcināšanas metodēs. Piemēram, Maskavā simtiem cilvēku nošauti čekas pagrabos, vēlāk viņu mirstīgās atliekas aizvestas uz kāda armijas poligona teritoriju un tur apglabātas. Lai noskaidrotu, kas īsti ir noticis pagrabā Kronvalda ielā 3, būtu nepieciešams nosūtīt ekspertīzei tajā atrastos kaulus un kārtīgi izpētīt Latvijas valsts arhīvā esošos dokumentus, vienisprātis ir TSDC speciālisti un vēsturnieki. Viņuprāt, Ģenerālprokuratūras totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļai būtu jāierosina pārbaudes lieta. Pēc nodaļas vadītāja Jāņa Oša vārdiem, vai tā tiks ierosināta, tas tiks izlemts tuvākajās divās dienās pēc pagraba telpas izpētes Diena, 2003. gada 30. septembris |