|
|
Neaizmirsīsim
genocīda vēsturi Aivars Stranga, LU profesors Aprīlis atgādina par aizgājušā divdesmitā gadsimta traģiskāko mantojumu: genocīdu, kurš sākās ar armēņu iznīcināšanu 1915. gadā, bet savu visekstremālāko veidu ieguva ebreju holokaustā. ASV sociologs Rūdolfs Ramels (Rummel) bija aprēķinājis, ka laikā kopš 1900. līdz 1987. gadam genocīda upuru skaits pasaulē ir bijis vismaz 38 miljoni. Baismais rēķins tomēr turpinājās tālāk Bosnijā, Ruandā, Čečenijā. Kur būs nākamā nāves pļauja? Genocīds pret armēņiem 1915. gada 24. aprīlī Turcijas valdība pieņēma lēmumu deportēt simtiem tūkstošiem armēņu no viņu vēsturiskajām dzīvesvietām mūsdienu Turcijas teritorijā uz tuksnešiem un mežonīgām vietām Otomaņu impērijas dienvidos (Sīrijā, Irākā) lēmums bija balstīts jaunā, rasistiskā ideoloģijā (Turcija turkiem) un iedomā, ka armēņi ir nelojāli Turcijai. Tas bija pirmais genocīds 20. gadsimtā, kuru īstenoja valsts valsts plānots un veikts noziegums, kura rezultātā aptuveni 800 000 no deportētajiem aizgāja bojā neaprakstāmi brutālas akcijas laikā, kurā jau tika lietota modernā tehnika cilvēku masveida slepkavošanai: valdība lietoja telegrāfu nozieguma koordinēšanai un dzelzceļu armijas pārvietošanai. Tikai 15% no deportētajiem izdzīvoja neredzēti augsts mirstības procents. Atšķirībā no holokausta neliela daļa ap 20 000 izglābās, pārejot islāmā; neliela daļa bērnu izglābās, jo viņus pieņēma musulmaņu ģimenēs (pilnīgi neiespējami holokaustā). Turcijas iekšlietu ministrs Talats Paša, kas īstenoja genocīdu, ir jāatceras tāpat kā Hitlers, Himlers, Staļins un citi 20. gadsimta briesmoņi. Genocīds pret armēņiem saistīja nacistu interesi Vācijā jau kopš 20. gadu sākuma: viens no Hitlera tuvākajiem līdzgaitniekiem kurš gāja bojā Minhenes puča laikā 1923. gada 9. novembrī bija Ervīns Šeibners-Rihters, kas genocīda laikā bija vācu virsnieks un diplomāts Turcijā un atbalstīja armēņu iznīcināšanu. 1939. gada 22. augustā, īsi pirms uzbrukuma Polijai, Hitlers instruēja armijas vadību: karā ir jāiznīcina ne tikai Polijas valsts, bet arī poļu nācijas liela un ievērojamākā daļa; dariet to droši kurš šodien atceras armēņu slepkavošanu! Tā tomēr netika aizmirsta arī tad, kad nodibinājās NATO ar Turciju tās rindās neraugoties uz Ankaras drudžainu pretestību. Neaizmirsīsim to arī mēs, kad būsim pilntiesīgi NATO locekļi. Holokausts 1943. gada 19. aprīlī Varšavas gandrīz jau pilnīgi iznīcinātajā geto ieslodzītie, mēģinot novērst geto iznīcināšanas pēdējo cēlienu, sacēlās izmisumā un varonībā, nenovēršot nenovēršamo, taču pierādot, ka ebreji nav tikai bezpalīdzīgi upuri: mana mūža pēdējā vēlēšanās ir piepildījusies ebreju pašaizsardzība, ebreju pretošanās, ebreju atriebība ir kļuvusi par realitāti, īsi pirms nāves rakstīja sacelšanās vadītājs Mordehajs Aniļevičs. Vismaz 5,85 miljoni ebreju aizgāja bojā holokaustā, kuram bija vairākas īpašības, kas padarīja to par genocīda ekstrēmāko formu: 1) neviens genocīds pirms tam vai pēc tam nav bijis tik lielā mērā balstīts uz mītiem, halucinācijām, murgiem, iracionālu un nepragmatisku ideoloģiju par āriešu liktenīgo cīņu uz dzīvību vai nāvi ar visas pasaules ebreju sazvērestību; 2) genocīda globālais, universālais raksturs: visi citi genocīdi ir bijuši ģeogrāfiski ierobežoti (Kamboža, Ruanda, pat armēņi tika iznīcināti teritorijās, kuras tika uzskatītas par turku etniskām teritorijām, bet ne, piemēram, Jeruzālemē, kura atradās turku kontrolē līdz 1917. gada decembra sākumam); ebreji tika slepkavoti un bija jānoslepkavo visā pasaulē, visur, kur kāju spēra nacistu zaldāts Salonikos Grieķijā, iznīcinot seno ebreju kultūras centru, un Rīgā, okupētajā Latvijā; 3) totalitāte bija jānogalina visi ebreji veci, jauni, bagāti, nabagi, komunisti un antikomunisti; šāda totalitāte netika lietota pat pret armēņiem turkiem nebija valdības plāna totālai slepkavošanai. Ideoloģiskais, universālais un totālais raksturs ir holokausta īpašais raksturs citu genocīdu vidū. Vai iespējams turpinājums? Viens no izcilākajiem holokausta vēstures pētniekiem pasaulē Jehuda Bauers uzskata, ka genocīds pat holokausta formā ir fenomens, kurš atbilstoši cilvēka dzīvnieciskajai dabai un tam, ka maz kas ir mainījies šajā dabā, var atkārtoties, turklāt, viņaprāt, visticamāk tur, kur varu var sagrābt islāma fundamentālisti, apbruņoti ar vienu no genocīda svarīgākajiem priekšnoteikumiem ekstrēmu ideoloģiju. Nejūtos pietiekami zinošs, lai apšaubītu vai viennozīmīgi atbalstītu Baueru, taču skaidrs, ka aprakt 20. gadsimta monstru ir pāragri... NRA, 24.04.2003 |