Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Ko Eiropa nesaprot
Jolanta Bogustova

Okupācijas laikā Latvijā iebraukušie krievi nav parasta minoritāte

Nīderlandes reģionālais laikraksts "Friesch Dagblat" publicējis garu rakstu par minoritātēm Baltijas valstīs. Raksta autors Ronalds Reuderinks norāda, ka nevar vilkt vienādības zīmi starp tām minoritātēm, kas dzīvo Rietumeiropas valstīs, un krieviem Latvijā un Igaunijā. Diemžēl starptautisko organizāciju (EDSO, Eiropas Padomes un citu) eksperti bieži nesaprot vai izliekas nesaprotam šo atšķirību.

"Igaunijai un Latvijai ir visas tiesības šaubīties par to, vai nepieciešams parakstīt dažādus minoritāšu tiesības aizsargājošus starptautiskos līgumus un hartas, jo šie dokumenti paredz parastu minoritāšu aizsardzību, nevis lielāku tiesību piešķiršanu okupācijas periodā iebraukušajiem krieviem," raksta Nīderlandē dzīvojošais Baltijas valstu pētnieks Ronalds Reuderinks.

Uz manu jautājumu, kāpēc tapis šāds raksts, R. Reuderinks skaidro, ka jau ilgāku laiku vērojis Rietumeiropas un Latvijas nespēju saprasties par tēmām – nacionālās minoritātes un padomju okupācija. Raksts mēģina izskaidrot eiropiešiem Baltijas valstu situāciju. "Esmu ilgu laiku centies saprast šīs problēmas vai nesaprašanās iemeslus. Jau vairāk nekā desmit gadus. Un tā, domājot par šo jautājumu, esmu radījis jaunu jēdzienu – disignorācija, kas labi un precīzi raksturo notiekošo. Turklāt, kad problēmai beidzot ir savs vārds, tad ir vieglāk par to diskutēt un runāt. Šo disignorācijas problēmu vēlos izskaidrot nīderlandiešiem un citiem cilvēkiem pasaulē, lai tādējādi palīdzētu Latvijai un Igaunijai tās saziņā ar Rietumeiropu par tādām tēmām kā krievu okupācija. Mana interese ir tīri zinātniska un arī aiz cieņas pret Latviju un Igauniju. Vienlaikus vēlos palabot Maksu van der Stūlu un citus, kuri savos izteikumos un secinājumos par jūsu valsti savu zināšanu trūkuma dēļ pieļāvuši daudz kļūdu. Man ir skumji, ka Rietumi uzvedas tā, it kā cietušie būtu krievi, nevis latvieši, igauņi un citi būtu īstie padomju okupācijas upuri," skaidro Reuderinks.

Publicējam nedaudz saīsinātu R. Reuderinka rakstu.

"Diskriminācija nozīmē, ka pret vienlīdzīgās pozīcijās esošiem cilvēkiem, cilvēku grupām, organizācijām un valstīm izturas netaisni atšķirīgi. Tas ir pretrunā ar godīgu un tiesisku sistēmu (valsti) un rada daudz netaisnības, nelikumību. (..) Tomēr pastāv arī pretēja situācija, kurai vēl nav atrasts pareizais raksturojums. Tā ir pamatatšķirību noliegšana, ko es piedāvāju saukt par disignorāciju. (..) Proti, cilvēki, cilvēku grupas, organizācijas un valstis, kuras fundamentāli atšķiras, tiek netaisnīgi vienādotas. Un arī tas, tāpat kā diskriminācija, rada nelikumības un ir pretrunā ar taisnīgu tiesisku sistēmu. (..)

Disignorācija praksē ir sastopama, ja šīs fundamentālās atšķirības netiek pamanītas. Šāds piemērs ir Igaunija un Latvija. Rietumeiropa nepareizi salīdzina minoritāšu situāciju šajās valstīs ar Rietumeiropā dzīvojošajām minoritātēm.

Igaunija un Latvija no 1940. līdz 1991. gadam bija okupētas. Trīs gadus tās atradās Vācijas pakļautībā un 48 gadus –

Padomju Savienības (Krievijas) okupācijā. Padomju Savienības okupācijas periods saistījās ar masveida deportācijām un eksekūcijām. Turklāt Krievija šajā laikā organizēja krievu tautības cilvēku emigrāciju uz Igauniju un Latviju. No demogrāfiskā viedokļa, abas minētās metodes ir visefektīvākais veids, kā pārveidot iedzīvotāju etnisko sastāvu. Vienlaikus notika arī liela mēroga pārkrievošana, kas ietekmēja Igaunijas, kā arī Latvijas valodu un kultūru. Krievi, kuri okupācijas laikā emigrēja uz Latviju un Igauniju, būtiski atšķiras no Rietumeiropā esošajām minoritāšu grupām. Šie okupācijas perioda krievi veidoja dominējošo grupu un bija Igaunijas un Latvijas sabiedrības valdošā daļa. Viņus var salīdzināt ar Dienvidāfrikā dzīvojošajiem eiropiešiem pirms aparteīda atcelšanas. Igauņi, latvieši un citi nekrievu tautības pārstāvji kļuva par pakļauto cilvēku grupu kā, piemēram, neeiropeiskās izcelsmes cilvēki Dienvidāfrikā. Šie krievi ir salīdzināmi arī ar frančiem Alžīrijā pirms Alžīrijas neatkarības iegūšanas.

Klasiskās minoritātes, piemēram, frīzi Nīderlandē vai bretoņi Francijā, būtiski atšķiras no okupācijas periodā Baltijā iebraukušajiem krieviem. Atšķirība ir attieksmē pret valsti, kurā minoritāte dzīvo, un šīs valsts valodu. Vācu okupācijas laikā frīzi bija tikpat lojāli Nīderlandei kā paši nīderlandieši. Lielākā daļa frīzu, kas vecāki par sešiem gadiem, jau prata nīderlandiešu valodu, spēja lasīt un rakstīt tajā. Vienlaikus lielākā daļa frīzu ir analfabēti rakstībā savā dzimtajā valodā un arī ar grūtībām lasa frīzu valodā. Ārpus Frīzlandes runāšanu ar nīderlandiešiem viņu dzimtajā valodā frīzi uzskata par pašsaprotamu, un līdzīga attieksme valda arī Frīzlandes iekšienē. Arī vairākumu pārstāvošie nīderlandieši to uzskata par pašsaprotamu. Ar maziem izņēmumiem nīderlandieši nepārzina frīzu valodu. Vairākumu pārstāvošajiem nemaz nav jāpārzina minoritātes valoda. Šāda attieksme tiek uzskatīta par normālu parādību kā Rietum-, tā Dienvid- un Ziemeļeiropā.

Toties Igaunijā un Latvijā vairākums (igauņi/ latvieši) labā līmenī pārzina minoritāšu valodu, kas pārsvarā ir krievu valoda, bijušā okupanta valoda. Turpretī lielai daļai krievu, kuri emigrēja uz Latviju vai Igauniju okupācijas laikā, ir pavisam minimālas vai nekādas valsts valodas (igauņu vai latviešu) zināšanas. Jāatzīst, ka okupācijas perioda krievi, kuri kaut nedaudz pārzina valsts valodu, ignorē un atsakās to lietot.

Gandrīz visi okupācijas perioda krievi uzskata domu par valsts valodas lietošanu ne tikai par pazemojošu, bet viņu cilvēktiesības aizskarošu. Igauņi un latvieši, kuri uzskata, ka igauņu un latviešu valodai ir jābūt vadošajai viņu dzimtajā valstī, krievu skatījumā ir nacionālisti un fašisti. No otras puses, šie paši krievi neuzskata, ka igauņus un latviešus pazemo vai aizskar tas, ka viņiem jārunā bijušo okupantu valodā.

Lielākā daļa krievu, kuri emigrēja uz Igauniju vai Latviju okupācijas periodā, pieprasīja, lai igauņi un latvieši runātu un sazinātos "cilvēku valodā" (krievu valodā) un nevis tā saucamajā "cūku valodā" (igauņu/ latviešu valoda). Tagad vairāk nekā desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas šie paši krievi pieprasa, lai igauņi un latvieši runātu "pieklājīgā valodā". Turklāt vairākumam igauņu un latviešu tiek uzspiests savā dzimtajā valstī runāt krieviski.

Vienlaikus lielākā daļa okupācijas perioda krievu joprojām neatzīst krievu okupācijas faktu pār Igauniju un Latviju, kā arī tajā laikā veiktās deportācijas, eksekūcijas un teroru principā.

Eiropas minoritātes kā frīzi Nīderlandē vai bretoņi Francijā būtiski atšķiras no okupācijas periodā Igaunijā un Latvijā iebraukušajiem krieviem. Igaunijas un Latvijas tā saucamā minoritāte par pašsaprotamu uzskata, ka vairākumu pārstāvošajai grupai jāpārzina minoritātes valoda – krievu...

Un ko darīja un dara Rietumi? Ko dara Eiropas varas orgāni, EDSO un Eiropas Savienība? Šķiet, ka viņi uzvedas tā, it kā šī okupācija nemaz nebūtu notikusi un krievi ir pavisam parasta minoritāte. Šie Igaunijā un Latvijā dzīvojošie okupācijas perioda krievi 1991. gadā kļuva par nepilsoņiem lielākoties tāpēc, ka Krievija viņiem automātiski nepiešķīra Krievijas pilsonību!

Saskaņā ar Ženēvas 1949. gada konvenciju okupācijas perioda krievi Igaunijā un Latvijā atrodas nelegāli un viņiem būtu jāatgriežas savā dzimtenē. Tomēr šis starptautiskais līgums netiek ņemts vērā. Toties citi starptautiskie līgumi, kuri attiecas uz minoritātēm, tiek atzīti saistoši Igaunijai un Latvijai. Šie līgumi 1991. gadā ir pat papildināti, lai attiektos arī pret Igaunijā un Latvijā dzīvojošajiem krieviem nepilsoņiem.

Iepriekš minētais minoritāšu piemērs norāda, ka Eiropa neņem vērā šīs fundamentālās atšķirības starp valodu grupu minoritātēm Rietumeiropā un okupācijas perioda krieviem Igaunijā un Latvijā, tādējādi radot disignorācijas situāciju. Atšķirības starp diskriminācijas vai disignorācijas upuriem nav, abos gadījumos attieksme ir netaisna un it kā uz zemākas kategorijas cilvēkiem vērsta. Tas rada šaubas par Eiropas taisnīguma un tiesiskuma sistēmu.

Igaunijai un Latvijai ir visas tiesības šaubīties par to, vai nepieciešams parakstīt dažādus minoritāšu tiesības aizsargājošus starptautiskos līgumus un hartas, jo šie dokumenti paredz parastu minoritāšu aizsardzību, nevis netiesiskā veidā lielāku tiesību piešķiršanu okupācijas perioda krieviem. Piemērojot vienādus risinājumus šīm divām fundamentāli atšķirīgajām situācijām, Rietumi rada klasisku disignorācijas piemēru.

Pasaulē pastāv ne tikai diskriminācija, bet arī disignorācija. Abas rada netaisnību un tādēļ pret abām ir jācīnās."

Uzziņai

Par Nīderlandē dzīvojošu Baltijas valstu pētnieku un baltiešu draugu Ronaldu Reuderinku (74) esam rakstījuši jau iepriekš. Viņš ir demogrāfs ģeogrāfs, studējis Baltijas valstu ģeogrāfiju, vēsturi, tur dzīvojošās etniskās grupas un minoritātes, ekonomiku un politiku un šo tematiku skaidrojis arī studentiem Nīderlandes universitātēs. R. Reuderinks regulāri Nīderlandes laikrakstos publicē skaidrojošus rakstus par Baltijas valstīm un ir arī aktīvs Nīderlandes – Baltijas asociācijas biedrs. Šī asociācija apvieno Nīderlandē dzīvojošos Baltijas draugus.

Latvijas Avīze 2004. gada 3. augusts

Raksta tulkojumu angliski
There is discrimination but there is also ...... Well, what is it, actually??

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home