|
Konvencija
par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem
un noziegumiem pret cilvēci
Parakastīta 1968.gada 26.novembrī
Preambula
Valstis - šās Konvencijas dalībnieces,
ievērodamas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas
1946.gada 13.februāra 3. (I) un 1947.gada 31.oktobra 170. (II) rezolūciju
par kara noziedznieku izdošanu un sodīšanu, 1946.gada 11.decembra 95. (I)
rezolūciju, kas apliecina Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla Statūtos
un šā tribunāla spriedumā atzītos starptautisko tiesību principus, un
ievērodamas 1966.gada 12.decembra 2184. (XXI) un 1966.gada 16.decembra
2202. (XXI) rezolūciju, kurā kā noziegumi pret cilvēci tiek nepārprotami
nosodīti pamatiedzīvotāju ekonomisko un politisko tiesību pārkāpumi,
no vienas puses, un aparteīda politika, no otras puses,
pamatodamās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskās un sociālās
padomes 1965.gada 28.jūlija 1074. D (XXXIX) un 1966.gada 5.augusta 1158.
(XLI) rezolūciju par kara noziedznieku un personu, kas izdarījušas
noziegumus pret cilvēci, sodīšanu,
uzsvērdamas, ka nevienā svinīgā deklarācijā, kā arī aktā vai
konvencijā, kuri attiecas uz kriminālvajāšanu vai sodīšanu par kara
noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, nav ietverts noteikums par
noilguma termiņu,
uzskatīdamas, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kara
noziegumi un noziegumi pret cilvēci kvalificējami kā vissmagākie
noziegumi,
būdamas pārliecinātas, ka efektīvs sods par kara noziegumiem un
noziegumiem pret cilvēci ir svarīgs faktors šādu noziegumu novēršanai,
cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsargāšanai, uzticības nostiprināšanai,
sadarbības attīstīšanai starp tautām un starptautiskā miera un drošības
garantēšanai,
uzsvērdamas, ka iekšējo tiesisko normu par noilgumu termiņu attiecībā
uz parastiem noziegumiem piemērošana kara noziegumiem un noziegumiem pret
cilvēci ir tāds jautājums, kas izraisa nopietnas bažas pasaules
sabiedriskajā domā, jo šāda piemērošana traucē to personu kriminālvajāšanu
un sodīšanu, kuras ir atbildīgas par šādiem noziegumiem,
uzskatīdamas par nepieciešamu un savlaicīgu ar šās Konvencijas
starpniecību starptautiskajās tiesībās ietvert principu, ka nav atzīstams
noilguma termiņš attiecībā uz kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci,
kā arī nodrošināt šā principa vispārēju piemērošanu,
vienojās par sekojošo.
I pants
Nav piemērojams nekāds noilguma termiņš šādiem noziegumiem neatkarīgi
no to izdarīšanas laika:
a) kara noziegumi, kas definēti Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla
1945.gada 8.augusta Statūtos un apstiprināti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ģenerālās Asamblejas 1946.gada 13.februāra 3. (I) un 1946.gada
11.decembra 95. (I) rezolūciju, arī "nopietnie pārkāpumi", kas
minēti 1949.gada 12.augustā Ženēvas konvencijās par kara upuru aizsardzību;
b) noziegumi pret cilvēci neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti kara laikā
vai miera laikā, kas definēti Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla
1945.gada 8.augusta Statūtos un apstiprināti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ģenerālās Asamblejas 1946.gada 13.februāra 3. (I) un 1946.gada
11.decembra 95. (I) rezolūciju, izdzīšana bruņota uzbrukuma vai okupācijas
rezultātā un necilvēcīgas darbības, kas ir aparteīda politikas sekas,
kā arī genocīda noziegums, kas definēts 1948.gada Konvencijā par genocīda
nozieguma novēršanu un sodīšanu par to, pat ja ar šīm darbībām nav pārkāpta
tās valsts iekšējā likumdošana, kurā izdarītas šīs darbības.
II pants
Ja izdarīti kādi I pantā minētie noziegumi, šās Konvencijas noteikumi
piemērojami valsts varas pārstāvjiem un privātpersonām, kuri paši
izdara šos noziegumus vai ir šo noziegumu līdzdalībnieki, vai tieši kūda
citas personas izdarīt šādus noziegumus, vai piedalās sazvērestībā,
lai tos izdarītu, neatkarīgi no noziegumu izdarīšanas pakāpes, kā arī
šie noteikumi piemērojami valsts varas pārstāvjiem, kas pieļauj šādu
noziegumu izdarīšanu.
III pants
Valstis - šās Konvencijas dalībnieces apņemas veikt visus nepieciešamos
iekšējos likumdošanas vai cita veida pasākumus, lai saskaņā ar
starptautiskajām tiesībām radītu apstākļus šās Konvencijas II pantā
minēto personu izdošanai.
IV pants
Valstis - šās Konvencijas dalībnieces apņemas saskaņā ar to
konstitucionālo procedūru veikt jebkurus likumdošanas vai citus pasākumus,
kas nepieciešami, lai nodrošinātu likumā vai citādā veidā noteiktā
noilguma termiņa nepiemērošanu kriminālvajāšanai un sodīšanai par
šās Konvencijas I un II pantā minētajiem noziegumiem un lai tur, kur
noilguma termiņu piemēro šiem noziegumiem, to atceltu.
V pants
Šo Konvenciju līdz 1969.gada 31.decembrim var parakstīt jebkura Apvienoto
Nāciju Organizācijas locekle vai jebkura tās specializēto iestāžu vai
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras locekle, jebkura valsts -
Starptautiskās tiesas Statūta dalībniece, kā arī jebkura cita valsts,
ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja uzaicinājusi kļūt
par šās Konvencijas dalībnieci.
VI pants
Šī Konvencija jāratificē. Ratifikācijas raksti nododami glabāšanā
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
VII pants
Šai Konvencijai var pievienoties jebkura V pantā minētā valsts. Pievienošanās
dokumenti nododami glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
VIII pants
1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc desmitā
ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
2. Katrai valstij, kas ratificē šo Konvenciju vai tai pievienojas pēc
desmitā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā,
šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc šās valsts
ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.
IX pants
1. Pēc desmit gadiem no šās Konvencijas spēkā stāšanās dienas
jebkura dalībniece valsts jebkurā laikā var iesniegt rakstveidā
Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram lūgumu par šās
Konvencijas revidēšanu.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņem lēmumu
par to, kādi pasākumi, ja tie ir nepieciešami, jāveic saskaņā ar šādu
lūgumu.
X pants
1. Šī Konvencija nododama glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta visām V
pantā minētajām valstīm apliecinātus šās Konvencijas norakstus.
3. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo visām V
pantā minētajām valstīm sekojošo:
a) par šās Konvencijas parakstīšanu un ratifikāciju rakstu vai pievienošanās
dokumentu nodošanu glabāšanā saskaņā ar V,VI un VII pantu;
b) par šās Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar VIII pantu;
c) par paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar IX pantu.
XI pants
Šī Konvencija, kuras angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču teksti
ir vienlīdz autentiski, ir sastādīta 1968.gada 26.novembrī.
To apliecinot, pienācīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo
Konvenciju.
|