ASV Senāta pieņemtā rezolūcija ar aicinājumu Krievijai atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju diez vai izraisīs tūlītējas izmaiņas Latvijas kaimiņvalsts attieksmē, spriež eksperti. 

ASV Senāta pieņemtā rezolūcija ar aicinājumu Krievijai atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju diez vai izraisīs tūlītējas izmaiņas Latvijas kaimiņvalsts attieksmē, spriež eksperti. Izpratne par baltiešu traģisko vēsturi pamazām sāk parādīties Krievijas medijos, ko var traktēt kā sabiedriskās domas sagatavošanu tam, lai nākotnē atzītu vēstures pāridarījumus.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa ziņu aģentūrai LETA norādījusi, ka rezolūcija automātiski nenovedīs pie tā, ka pēc pāris nedēļām Krievijas prezidents vai Valsts dome atzīs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācijas faktu, tomēr tā varētu turpināt veidot nepieciešamo viedokļu, lēmumu un paziņojumu "kritisko masu", lai tie pāraugtu praktiskā darbībā. Politoloģe atzinusi arī rezolūcijas lielo nozīmi: "Viena lieta ir, ja šādu skaidrojumu Baltijas valstīm sniedz atsevišķi politiķi, bet pilnīgi citu skanējumu tas iegūst, ja šādu viedokli atbalsta nozīmīga politiķu grupa, kas pārstāv lielvalsts intereses." Rezolūcijas nozīmīgumu uzsvēra arī bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš, norādot, ka tā atkārto to, ko jau pateicis ASV prezidents Džordžs Bušs, bet no otras puses – pauž kopīgu ASV politiskās elites viedokli.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Jakovenko uzsvēris, ka neredzot jēgu kaut kā īpaši komentēt ASV Senāta rezolūciju, jo Krievijas pozīcija esot skaidra un nemainīga. A. Jakovenko min Krievijas prezidenta 10. maijā pausto, kurā Vladimirs Putins sprieda, ka par Baltijas valstu okupāciju nevarot būt ne runas, jo tās tobrīd jau brīvprātīgi pievienojušās PSRS. Krievijas medijos līdzās oficiālo prezidenta un Ārlietu ministrijas viedokli atspoguļojošiem rakstiem pamazām parādās arī tādi, kuros, ja ne pausta piekrišana tēzei par Baltijas valstu okupāciju, vismaz atzīts, ka nonākšana PSRS sastāvā baltiešiem nesa ciešanas un aizsāka masveida represijas.

"Baltijas valstu okupācija varbūt arī nenotika. Notika to iedzīvotāju iznīcināšana," jaunākajā numurā secina Krievijas iknedēļas žurnāls Ogoņok, norādot, ka katrā no Baltijas valstīm "laikā no 1940. līdz 1953. gadam boļševiku totalitārais režīms iznīcināja vai izdzina trimdā apmēram desmito daļu iedzīvotāju". "Tādēļ neizbrīna, ka vāciešus, kuri okupēja Baltiju, daudzi latvieši un igauņi patiešām uztvēra kā atbrīvotājus no staļiniskā terora," secina Ogoņok.

6. maija publikācijā Krievijas laikraksts Izvestija raksta: "Kas Krievijas vadībai traucē atsijāt graudus no pelavām – padomju (krievu) tautas dzīvi no totalitārās valsts pastāvēšanas? (..) Kas traucē pieņemt oficiālu publisku paziņojumu, kurā publiski tiktu izvērtēti staļiniskā režīma noziegumi? Vācijas un Japānas vadītāji taču tā rīkojās, izvērtējot savu valstu vēsturi. (..) Jo īpaši tas nepieciešams tādēļ, ka par politiskā režīma upuriem kļuva ne tikai baltieši, kaukāzieši un austrumslāvu brāļutautas, bet arī Krievijas iedzīvotāji. (..) Ja Krievija stingri un nepārprotami dotu novērtējumu mūsu kopīgajai vēsturei, tas attiecību normalizēšanai ar Rietumiem palīdzētu daudz vairāk nekā jel kādi izsmalcināti diplomātiski soļi. Viss taču ir tik ļoti vienkārši: nevajag baidīties pašiem no savas pagātnes."

O. Kalniņš spriež, ka šādu viedokļu parādīšanās Krievijas medijos, uz kuriem liela ietekme ir oficiālajai varai, ir laba zīme. "Ir skaidrs, ka Krievija uzreiz nevar pateikt par okupāciju, viņiem ir jāmaina arī tautas viedoklis, jāsagatavo tauta.

24. maijā, 2005