Režīma sabrukums. Atmoda

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Divas diennaktis nonstopā
Viestarts Gailītis, Gunita Nagle

1991.gada augusta puča dienās radioziņas skanēja no slepena pagrīdes raidītāja

Pārbaudes laiks sirdsapziņai. Tā 15 gadu pēc neveiksmīgā 1991.gada augusta puča daudzi cilvēki sauc savas izjūtas no 19. līdz 21.augustam, kad Latvijas televīzijas, Latvijas radio, Iekšlietu ministrijas ēkas bija ieņemtas un Ivara Godmaņa vadītā valdība — atbruņota. Augstākajā padomē tika nolemts steidzami pieņemt konstitucionālo likumu par Latvijas pilnīgu neatkarību. Tikai vēlāk atklājās — tieši tajā laikā, kad likums tika pieņemts kā atvadas no parlamentāriešu darba, omonieši uzzināja, ka pučs ir izgāzies, un steidzās Rīgu pamest.

Ir cilvēki, kuri tās divas pārbaudes diennaktis atceras ar kaunu. Un neviens viņus netiesā, jo no padomju gados iedzītās baiļu izjūtas nav bijis viegli atgūties. Un ir daudzi, kuri atceras ar lepnumu. Viņu vidū ir arī pavisam neliela kādreizējo radiodarbinieku grupiņa, kas no pagrīdes radiostacijas divas diennaktis raidīja ziņas. Tagad viņi ir Latvijas radio ģenerāldirektora vietas izpildītājs Aigars Semēvics, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Dzintris Kolāts, Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve un informācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks.

Neviens nezināja

1991.gada 8.janvārī Latvijas radio skaņu inženieris Aigars Semēvics saņēma no Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Īvāna uzdevumu izveidot apraides sistēmu ārkārtas situācijām. Toreiz A.Semēvics viens pats braukājis tūkstošiem kilometru pa Latviju, meklēdams translācijas iespējas. Jau maijā šī sistēma ir bijusi uzbūvēta. "No Salaspils elektrotīklu apakšstacijas vads veda uz Valmieras raidītāju, no kurienes izplatīja programmu uz citiem Latvijas raidītājiem. Tā bija ļoti veca sistēma, izmantota kopš kara laikiem," stāsta A.Semēvics. "Telefona līniju starp Salaspili un Valmieru noklausīties nevarēja — tā bija elektrotīklu iekšējo sakaru līnija, kas nebija tehniskos aprakstos. Toreizējās spēku struktūras vadījās pēc ziņu pienesējiem un dokumentiem, bet to par šo līniju nebija." Kad 19.augustā Rīgā uz tiltiem parādījās padomju bruņutransportieri, A.Semēvics sapratis, ka pienācis laiks izmantot šo nelegālo apraides sistēmu. Žurnālistus — Dzintri Kolātu, Sergeju Kruku, Uldi Cērpu un Elitu Mīlgrāvi — A.Semēvics esot savervējis pēdējā brīdī. "Viņi pat nezināja, uz kurieni brauc."

Liela uzticēšanās

20.augustā, kad omonieši vēl nebija ieņēmuši radio, A.Semēvics uzrunāja U.Cērpu. Toreiz viņam bija tikai 20 gadu, tādēļ darbu pagrīdes radiostacijā viņš uztvēra kā lielu uzticēšanos. "Iesēdos viņa moskvičā un garām bruņumašīnām braucām uz kaut kādu man nezināmu vietu," stāsta U.Cērps. "Izjūtas bija pilnīgi nereālas. Iespēja, ka patiešām varētu ieņemt radiomāju, man likās mazāka par 10%. Tomēr jau nākamās diennakts laikā tas tiešām notika — tika atskaņota Latvijas himna un tā bija pēdējā vēsts no LR mājas. Bija pienācis laiks strādāt mums.

Salaspilī mēs strādājām necilā divstāvu vai trīsstāvu mājā, par kuru no ārpuses nekas neliecināja, ka no tās varētu raidīt informāciju nelegālais radio. Lasīju ziņas angļu valodā, vēstot, kādus objektus ieņēmuši OMON, un tulkoju arī BBC un citu ārvalstu radio stāstīto par notikumiem Maskavā un Rīgā."

Pārākas par bailēm

"Vienīgais brīdis, kad patiešām pārņēma neliels satraukums, bija pašā sākumā, kad sākām raidīt ziņas, bet ne no Rīgas. Tad bija mazliet bailes, uztraukums, misijas apziņa. Vēlāk tas bija vienkārši darbs," atminas D.Kolāts. Braucot uz Salaspili, žurnālisti jau esot paķēruši līdzi dažus dokumentus par Augstākajā padomē pieņemtajiem lēmumiem. Viens no tiem bija aicinājums uz nevardarbīgu pretošanos, ko D.Kolāts esot mēģinājis nolasīt mierīgā, nosvērtā balsī. "Pārējo informāciju saņēmām pa telefonu. Man šķiet, ka visu laiku bija tas, ko sauc par montāžu gaisā, — mums bija raidījums, kuram nebija ne sākuma, ne beigu," saka D.Kolāts. "Tika izdzerts daudz kafijas, un pati atmosfēra bija tāda, ka pagulēt nevarēja. Bailes? Ir tādas emocijas, kas ir pārākas par bailēm."

Darīja visu

Elita Mīlgrāve atceras — kad radiomāja jau bija okupēta, Latvijas Universitātes aulā tika sarīkota radio darbinieku sanāksme. Tajā teikts, ka nepieciešams cilvēks, kurš spētu darīt visu — intervēt, montēt, runāt tiešraidē. "Es toreiz, guvusi pieredzi raidījumā Mikrofons, piecēlos un teicu, ka varu darīt visu," atminas E.Mīlgrāve. "Tikai tad, kad mājās kravāju somu, pār mani nāca apgaismība, ka man taču ir divi mazi bērni. Tomēr vīramāte iedeva divas marinētu gurķu burkas, konservus, maizi un es devos uz dzelzceļa staciju. Aizbraucu ar vilcienu līdz Salaspilij, kur mani sagaidīja mazs busiņš ar aizkariem."

No tām divām 1991.gada augusta dienām E.Mīlgrāvei vēl tagad glabājas ieraksts, kurā telefoniski intervēts Ivars Godmanis. "Prasīju, vai valdība nav demisionējusi, un Godmanis teica, ka turpina strādāt, lai arī mēs strādājam," atceras E.Mīlgrāve. "Man bija līdzi dažas lentes ar mūziku, ko uzliku klausīties, vairākas reizes vienkāršā valodā uzrunāju cilvēkus, klausījāmies, ko vēsta ārzemju radiostacijas un atreferējām to mūsu klausītājiem. Tā nonstopā pagāja divas diennaktis.

Negaidīta pieredze

Sergejs Kruks gluži tāpat kā E.Mīlgrāve radio darbinieku sanāksmē pieteicies darbam nelegālajā radio. "Likās, ka Rīgā visi bija nobijušies. Vienīgi Ivars Godmanis uz visiem notikumiem reaģēja mierīgi un droši. Sliktāk bija ar parlamentu, kur cilvēkiem, šķiet, bija grūtāk saglabāt mieru. Vienu brīdi Romualds Ražuks pat histēriski aicināja tautu nākt un upurēties par parlamentu. Tas tikai liecina, ka rīcības plāna nebija nekāda.

Darbs pagrīdes radiostacijā man bija ļoti negaidīta pieredze. Tas vēsturiskais brīdis man pašam bija psiholoģisks pārbaudījums, uz ko es esmu spējīgs. Manis paša individuālajai identitātei tas bija ļoti nozīmīgi. Un kā pētniekam man tagad ir svarīgi izprast mūsu toreizējā darba nozīmīgumu."

Diena, 2006. gada 19. augusts.

  Atpakaļ   Back  

 Sākumlapa  Home