|
Represētos piemin ar izstādi
Viesturs Sprūde
Šodien, kad pieminam 1949. gada deportācijās
cietušos, Okupācijas muzeja darbinieki steidz pabeigt pēdējos darbus, lai rīt,
26. martā, nodotu apmeklētājiem vērtēšanai izstādi "Okupācijas
muzeja jaunieguvumi". Tajā būs iespējams iepazīties ar 500 dažādiem
priekšmetiem, dokumentiem un fotogrāfijām, kas pēdējos gados nonākušas
muzeja krājumā.
Šī ir pirmā plašākā jaunieguvumu izstāde
Okupācijas muzeja pastāvēšanas 10 gados, saka izstādes autore Aija
Ventaskraste. Taču, ja ņem vērā, ka gadā muzejam tiek dāvināti ap 5000
priekšmetu, tad līdz izstādei nonākusi salīdzinoši neliela, toties
interesantākā to daļa. Izstādīti dokumenti un fotoliecības par laika posmu
no Latvijas brīvvalsts gadiem līdz pat atmodai tas ir stāsts par leģionāriem,
trimdu, izsūtīto gaitām Sibīrijā un latviešu bēgļiem Vācijā, Zviedrijā.
Ne jau visi šo liecību dāvinātāji bijuši represētie vai viņu radinieki,
tāpēc arī dāvinājumi muzejam ne vienmēr tieši saistās ar izsūtīšanām.
Ar Latvijas vēstures grūtākajām lappusēm gan.
Skatītājam interesantākās droši vien būs
unikālās vēsturiskās fotogrāfijas. Piemēram, vācbaltieša Hansa Kālerta
pirms diviem gadiem dāvinātie foto, kas stāsta par vāciešu izceļošanu
1939. gadā, vai fotoattēli no Latvijas pirmās brīvvalsts karaflotes mīnu
tralera "Viesturs" komandiera Kārļa Turovska personiskā albuma. Pēdējos
muzejam dāvinājusi kapteiņa attāla radiniece. Padomju armijai okupējot
Latviju, "Viesturs" ieguva numuru "T-298" un kara sākumā
tika pārbāzēts uz Tallinu. Turovski tur kopā ar vēl vairākiem tralera
komandas locekļiem apsūdzēja nodomā atgriezties Rīgā un padoties vāciešiem,
arestēja un 1942. gadā nogalināja. Līdzās fotogrāfijām par
"Viestura" komandiera gaitām izstādīts pagājušā gada
jaunieguvums fotogrāfijas ar ievainotajiem vācu un latviešu karavīriem
1944. gadā kara hospitālī Rīgā. Fotogrāfijas agrāk piederējušas medmāsai
Emmai Zaķei, kas šajā hospitālī strādājusi.
Skaistas un detalizētas savā mākslinieciskumā
ir gleznotāja Alfeja Bromulta, bijušā leģionāra, Tālajos Austrumos uz ķīniešu
pastkartēm zīmētās ainavas un ieslodzīto biedru portreti. "Bromults zīmēja
arī izsūtījumā, lai nezaudētu mākslinieka iemaņas," saka izstādes
autore. Kopumā muzeja rīcībā nonākušas ap 100 tādas skicītes, bet izstādīta,
protams, tikai daļa. Kaut kas aizkustinošs ir rakstniekam Gunāram Janovskim
piederējušajā "buramajā grāmatiņā", kas nēsāta krūšu kabatiņā,
lai sargātu savu īpašnieku, un fotogrāfijā, kurā Valsts prezidents Kārlis
Ulmanis aplūko robežsarga Viktora Orehova izaudzēto arbūzu. Skarbajā īstenībā
atgriež 1951. gadā apcietinātā Jāņa Lūša sievas lūgums Latvijas PSR Iekšlietu
ministrijas cietumu lietu vadībai atļaut viņai nodot vīra vajadzībām pārtikas
paciņu. Turpat arī Lūša no Krievijas rakstītās vēstules, kurās krieviski
dažos vārdos izteikts pats galvenais "Dārgā sieva, esmu dzīvs un
vesels
". "Acīmredzot kāds viņam tos vārdus uzrakstīja, jo pats
Lūsis krieviski rakstīt neprata," paskaidro Ventaskrasta. Jāpiemin, ka
izstādē apskatāms arī admirāļa Teodora Spādes ar paša roku nometinājumā
rakstītais dzejolis "Dziesma par Latviju" un sadzīviska rakstura
fotogrāfijas no internēto nometnēm Vācijā un Beļģijā.
Priekšmeti atrod muzeju visdažādākajā veidā.
Parasti tos atnes radinieki. Trimdas latvieši parasti dāvina lietas, kas tiem
bijušas līdzi, bēgļu gaitās dodoties. Tās var būt visneparastākās
pat alumīnija piena kanniņa. Kāds anglis, 2002. apmeklējot muzeju, atveda
sev līdzi radiniekam Šlēzvigas nometnes komandantam Lourensam Šadvelam
1947. gada Līgo svētkos pasniegtās latviešu bēgļu dāvanas lellīti
latviešu tautastērpā un lādīti ar Latvijas zemi. Bet februārī muzeja rīcībā
nonāca Lāčplēša ordeņa kavaliera kapteiņa Ernesta Ķeseļa fotogrāfijas
un ordenis, kas līdz tam glabājās pie Anglijā dzīvojošās Ķeseļa meitas.
Arī šis ordenis redzams izstādē, kuru kopā ar Aiju Ventaskrasti veidojušas
Okupācijas muzeja krātuves darbinieces Taiga Koknēviča un māksliniece
Niluta Bahmane. Jāpiebilst, ka rīt Okupācijas muzejā notiks vēl kāds svarīgs
pasākums muzeja 2003. gada gadagrāmatas "Pakta zona" atvēršanas
svētki.
2004. gada 25. marts
Lādīte ar Latvijas
zemi atgriežas no bēgļu nometnes Vācijā
Gunta SKREBELE
Mazā koka lādītē saglabāta Latvijas priežu meža zeme, no deportāciju
vilciena izmesta zīmīte mīļotajai meitenei, 1949. gada 25. marta izsūtījumā
tapusi vēstule mīļajai skolotājai šie ir tikai daži no Okupācijas
muzeja jauniegūtajām vēsturiskajām liecībām, ko varēs iepazīt 25. martam
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā izstādē.
"Labdien, mīļā skolotāja! Jums raksta Jūsu klases audzēkne Ausma.
Esmu negaidot pārvietota uz neiedomājami tālu apgabalu, uz tāliem
dienvidaustrumiem. Savu ceļojumu sāku 25. martā pulksten četros vakarā, no
Ropažu stacijas ogļu vagonā. Pa ceļu veselu nedēļu biju slima. Vagonā sēdēju
uz ogļu kaudzes un sildījos pie pečkas," šīs rindas ir no 1935.
gadā dzimušās Ausmas Taubes vēstules, rakstītas "mīļajai skolotājai"
Helēnai Treinei, raksturojot 1949. gada deportāciju un nomitinājuma apstākļus
Tālajos Austrumos. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā visā Latvijā
tiek pieminēti 1949. gada notikumi, kad no 25. līdz 28. martam 33 dzelzceļa ešelonos
uz "specnometinājuma" vietām, galvenokārt Amūras, Omskas un
Tomskas apgabaliem, tika izsūtīti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tajā skaitā
vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem.
Okupācijas muzejs apskatei izstāda kopumā 500 jaunieguvumus, ko muzejam dāvājuši
deportētie, viņu bērni un radinieki, tautieši no Kanādas, Austrālijas,
ASV, Neatkarīgajai pastāstīja Okupācijas muzeja vēsturniece Aija
Ventaskraste. Viņa piebilda, ka šai izstādē aplūkojami jaunieguvumi no
2002. gada līdz šodienai. Šogad muzeja klāstu papildinājusi Gunāram
Janovskim piederējusī buramā grāmatiņa, kuru viņam 1944. gadā kā karavīram
aizsardzībai pret naidniekiem bija iedāvinājusi kāda sieviņa. Viņš to
bija saglabājis, bet muzejam to dāvājusi G. Janovska atraitne. Ne mazāk
aizkustinoša vēsture ir Pētera Lejas no vilciena izmestai atvadu vēstulei ar
lūgumu "godīgam atradējam nodot to Siguldā dzīvojošai iemīļotajai
meitenei ar garām, dzeltenām bizēm". Šī meitene vēstulīti saņēmusi,
un tagad, jau būdama kundze, to nosūtījusi Okupācijas muzejam no tālās
Amerikas.
Interesantu stāstu sev līdzi nes arī uz muzeju atceļojusī Latvijas zeme.
Anglijas pavalstnieks internetā uzzinājis, ka Latvijā pastāv Okupācijas
muzejs, sazinājies ar tā darbiniekiem un atbraucis šurp, līdzi vedot grezni
izšūtā Latvijas tautastērpā ieģērbtu lelli un koka lādīti ar Latvijas
zemi. "Viņa krustmāte bija precējusies ar britu armijas virsnieku, kurš
pēc kara bija komandants bēgļu nometnē Vācijā. Šim komandantam latviešu
bēgļi arī dāvinājuši šo koka lādīti ar Latvijas zemi var redzēt,
ka tā ir piejūras priežu sila zeme, kas ņemta steigā, tajā redzamas koku
mizas un skujas," stāstīja A. Ventaskraste.
Izstādē redzami arī 1944. gadā latviešu leģionā iesauktā un vēlāk
filtrācijas nometnē tālajos austrumos nonākušā mākslinieka Alfeja
Bromulta zīmējumi uz pastkartēm. Lai saglabātu savas mākslinieka iemaņas,
viņš uz ķīniešu pastkartēm zīmējis ieslodzīto biedru portretus, dabas
skatus muzejs šo dāvinājumu ar vairāk nekā simts skicēm saņēmis no mākslinieka
atraitnes. Apskatāmas arī kapteiņa Ernesta Ķeseļa fotogrāfijas viņš
Otrajā pasaules karā dienējis latviešu leģionā, pēc tam izdots Padomju
Savienībai un nonācis ieslodzījuma nometnēs. Pēc atgriešanās Rīgā viņš
dzīvojis pie sava ieslodzījuma biedra, kura meita parūpējusies, lai fotogrāfijas
nonāk muzeja arhīvā.
Okupācijas muzeja galvenā krājumu glabātāja Taiga Kokneviča pastāstīja,
ka muzejs gadā saņem vairākus tūkstošus dāvinājuma priekšmetu un visus
nav iespējams izstādīt. Pērn muzejs saņēmis pusotru tūkstoti Kurta
Fridrihsona darbu, kas tapuši ieslodzījuma laikā Omskas apgabalā drīzumā
varēšot apskatīt arī šos darbus.
Interesanti ir arī 1944. gadā Rīgas kara hospitālī par medmāsu strādājušās
Emmas Zaķes fotouzņēmumi, kas dokumentē tā laika kara hospitāļa darbu.
Viens no pašiem jaunākajiem ieguvumiem ir no bijušās ieslodzītās Leontīnes
Ružes tas ir pagājušajā mēnesī saņemtais vatenis, ko L. Ruže valkājusi,
no piecdesmito gadu sākuma līdz 1956. gadam strādājot ieslodzījumā Noriļskā.
"Nedomājām, ka kaut kas tāds varētu būt saglabājies. Tas ir unikāls
gadījums, kad saņemam tik labi saglabājušos vateni ar visu numuru," sacīja
T. Kokneviča. No apģērbiem apskatāms arī Vācijā četrdesmito gadu beigās
bēgļu nometnē pašdarināts tautastērps kādu nu rocība to ļāvusi
izveidot.
Apmeklētāju izpētei tiek piedāvāts arī bijušās PSKP biedres Mildas
Brasliņas 1948. gadā Staļinam rakstītās reabilitācijas lūguma vēstules
melnraksts. Šī sieviete no 1917. gada ir bijusi PSKP biedre, strādājusi arī
čekā, bet 1937. gadā arestēta un ieslodzīta. 1947. gadā atgriezusies
Latvijā un strādājusi Tautas deputātu padomē. Izstādē būs apskatāmas arī
viņas fotogrāfijas, ko muzejam nodevusi attāla radiniece.
Muzeja darbiniece pastāstīja, ka tiks izstādītas arī septiņdesmito un astoņdesmito
gadu liecības apbalvojumi, goda zīmes, partijas biedra kartes. Apskatei
nodots arī Latvijas karogs no augusta puča dienām, kad notika Alfrēda Rubika
apcietināšana. "Partijas centrālkomitejas ēkā Rubika seifā atrasti trīs
vai četri Latvijas karogi. Mums vienu no šiem karogiem uzdāvināja Ojārs
Stefans, Zemessardzes komandieris, kurš tolaik bija notikumu aktīvs līdzdalībnieks,"
stāstīja T. Kokneviča.
NRA, 25. martā, 2004
|