Represētos piemin ar izstādi
Viesturs Sprūde

Šodien, kad pieminam 1949. gada deportācijās cietušos, Okupācijas muzeja darbinieki steidz pabeigt pēdējos darbus, lai rīt, 26. martā, nodotu apmeklētājiem vērtēšanai izstādi "Okupācijas muzeja jaunieguvumi". Tajā būs iespējams iepazīties ar 500 dažādiem priekšmetiem, dokumentiem un fotogrāfijām, kas pēdējos gados nonākušas muzeja krājumā.

Šī ir pirmā plašākā jaunieguvumu izstāde Okupācijas muzeja pastāvēšanas 10 gados, saka izstādes autore Aija Ventaskraste. Taču, ja ņem vērā, ka gadā muzejam tiek dāvināti ap 5000 priekšmetu, tad līdz izstādei nonākusi salīdzinoši neliela, toties interesantākā to daļa. Izstādīti dokumenti un fotoliecības par laika posmu no Latvijas brīvvalsts gadiem līdz pat atmodai — tas ir stāsts par leģionāriem, trimdu, izsūtīto gaitām Sibīrijā un latviešu bēgļiem Vācijā, Zviedrijā. Ne jau visi šo liecību dāvinātāji bijuši represētie vai viņu radinieki, tāpēc arī dāvinājumi muzejam ne vienmēr tieši saistās ar izsūtīšanām. Ar Latvijas vēstures grūtākajām lappusēm gan.

Skatītājam interesantākās droši vien būs unikālās vēsturiskās fotogrāfijas. Piemēram, vācbaltieša Hansa Kālerta pirms diviem gadiem dāvinātie foto, kas stāsta par vāciešu izceļošanu 1939. gadā, vai fotoattēli no Latvijas pirmās brīvvalsts karaflotes mīnu tralera "Viesturs" komandiera Kārļa Turovska personiskā albuma. Pēdējos muzejam dāvinājusi kapteiņa attāla radiniece. Padomju armijai okupējot Latviju, "Viesturs" ieguva numuru "T-298" un kara sākumā tika pārbāzēts uz Tallinu. Turovski tur kopā ar vēl vairākiem tralera komandas locekļiem apsūdzēja nodomā atgriezties Rīgā un padoties vāciešiem, arestēja un 1942. gadā nogalināja. Līdzās fotogrāfijām par "Viestura" komandiera gaitām izstādīts pagājušā gada jaunieguvums – fotogrāfijas ar ievainotajiem vācu un latviešu karavīriem 1944. gadā kara hospitālī Rīgā. Fotogrāfijas agrāk piederējušas medmāsai Emmai Zaķei, kas šajā hospitālī strādājusi.

Skaistas un detalizētas savā mākslinieciskumā ir gleznotāja Alfeja Bromulta, bijušā leģionāra, Tālajos Austrumos uz ķīniešu pastkartēm zīmētās ainavas un ieslodzīto biedru portreti. "Bromults zīmēja arī izsūtījumā, lai nezaudētu mākslinieka iemaņas," saka izstādes autore. Kopumā muzeja rīcībā nonākušas ap 100 tādas skicītes, bet izstādīta, protams, tikai daļa. Kaut kas aizkustinošs ir rakstniekam Gunāram Janovskim piederējušajā "buramajā grāmatiņā", kas nēsāta krūšu kabatiņā, lai sargātu savu īpašnieku, un fotogrāfijā, kurā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis aplūko robežsarga Viktora Orehova izaudzēto arbūzu. Skarbajā īstenībā atgriež 1951. gadā apcietinātā Jāņa Lūša sievas lūgums Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas cietumu lietu vadībai atļaut viņai nodot vīra vajadzībām pārtikas paciņu. Turpat arī Lūša no Krievijas rakstītās vēstules, kurās krieviski dažos vārdos izteikts pats galvenais — "Dārgā sieva, esmu dzīvs un vesels…". "Acīmredzot kāds viņam tos vārdus uzrakstīja, jo pats Lūsis krieviski rakstīt neprata," paskaidro Ventaskrasta. Jāpiemin, ka izstādē apskatāms arī admirāļa Teodora Spādes ar paša roku nometinājumā rakstītais dzejolis "Dziesma par Latviju" un sadzīviska rakstura fotogrāfijas no internēto nometnēm Vācijā un Beļģijā.

Priekšmeti atrod muzeju visdažādākajā veidā. Parasti tos atnes radinieki. Trimdas latvieši parasti dāvina lietas, kas tiem bijušas līdzi, bēgļu gaitās dodoties. Tās var būt visneparastākās – pat alumīnija piena kanniņa. Kāds anglis, 2002. apmeklējot muzeju, atveda sev līdzi radiniekam — Šlēzvigas nometnes komandantam Lourensam Šadvelam — 1947. gada Līgo svētkos pasniegtās latviešu bēgļu dāvanas — lellīti latviešu tautastērpā un lādīti ar Latvijas zemi. Bet februārī muzeja rīcībā nonāca Lāčplēša ordeņa kavaliera kapteiņa Ernesta Ķeseļa fotogrāfijas un ordenis, kas līdz tam glabājās pie Anglijā dzīvojošās Ķeseļa meitas. Arī šis ordenis redzams izstādē, kuru kopā ar Aiju Ventaskrasti veidojušas Okupācijas muzeja krātuves darbinieces Taiga Koknēviča un māksliniece Niluta Bahmane. Jāpiebilst, ka rīt Okupācijas muzejā notiks vēl kāds svarīgs pasākums — muzeja 2003. gada gadagrāmatas "Pakta zona" atvēršanas svētki.

2004. gada 25. marts

Lādīte ar Latvijas zemi atgriežas no bēgļu nometnes Vācijā
Gunta SKREBELE

Mazā koka lādītē saglabāta Latvijas priežu meža zeme, no deportāciju vilciena izmesta zīmīte mīļotajai meitenei, 1949. gada 25. marta izsūtījumā tapusi vēstule mīļajai skolotājai – šie ir tikai daži no Okupācijas muzeja jauniegūtajām vēsturiskajām liecībām, ko varēs iepazīt 25. martam – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai – veltītajā izstādē.

"Labdien, mīļā skolotāja! Jums raksta Jūsu klases audzēkne Ausma. Esmu negaidot pārvietota uz neiedomājami tālu apgabalu, uz tāliem dienvidaustrumiem. Savu ceļojumu sāku 25. martā pulksten četros vakarā, no Ropažu stacijas ogļu vagonā. Pa ceļu veselu nedēļu biju slima. Vagonā sēdēju uz ogļu kaudzes un sildījos pie pečkas," – šīs rindas ir no 1935. gadā dzimušās Ausmas Taubes vēstules, rakstītas "mīļajai skolotājai" Helēnai Treinei, raksturojot 1949. gada deportāciju un nomitinājuma apstākļus Tālajos Austrumos. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā visā Latvijā tiek pieminēti 1949. gada notikumi, kad no 25. līdz 28. martam 33 dzelzceļa ešelonos uz "specnometinājuma" vietām, galvenokārt Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem, tika izsūtīti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tajā skaitā vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem.

Okupācijas muzejs apskatei izstāda kopumā 500 jaunieguvumus, ko muzejam dāvājuši deportētie, viņu bērni un radinieki, tautieši no Kanādas, Austrālijas, ASV, Neatkarīgajai pastāstīja Okupācijas muzeja vēsturniece Aija Ventaskraste. Viņa piebilda, ka šai izstādē aplūkojami jaunieguvumi no 2002. gada līdz šodienai. Šogad muzeja klāstu papildinājusi Gunāram Janovskim piederējusī buramā grāmatiņa, kuru viņam 1944. gadā kā karavīram aizsardzībai pret naidniekiem bija iedāvinājusi kāda sieviņa. Viņš to bija saglabājis, bet muzejam to dāvājusi G. Janovska atraitne. Ne mazāk aizkustinoša vēsture ir Pētera Lejas no vilciena izmestai atvadu vēstulei ar lūgumu "godīgam atradējam nodot to Siguldā dzīvojošai iemīļotajai meitenei ar garām, dzeltenām bizēm". Šī meitene vēstulīti saņēmusi, un tagad, jau būdama kundze, to nosūtījusi Okupācijas muzejam no tālās Amerikas.

Interesantu stāstu sev līdzi nes arī uz muzeju atceļojusī Latvijas zeme. Anglijas pavalstnieks internetā uzzinājis, ka Latvijā pastāv Okupācijas muzejs, sazinājies ar tā darbiniekiem un atbraucis šurp, līdzi vedot grezni izšūtā Latvijas tautastērpā ieģērbtu lelli un koka lādīti ar Latvijas zemi. "Viņa krustmāte bija precējusies ar britu armijas virsnieku, kurš pēc kara bija komandants bēgļu nometnē Vācijā. Šim komandantam latviešu bēgļi arī dāvinājuši šo koka lādīti ar Latvijas zemi – var redzēt, ka tā ir piejūras priežu sila zeme, kas ņemta steigā, tajā redzamas koku mizas un skujas," stāstīja A. Ventaskraste.

Izstādē redzami arī 1944. gadā latviešu leģionā iesauktā un vēlāk filtrācijas nometnē tālajos austrumos nonākušā mākslinieka Alfeja Bromulta zīmējumi uz pastkartēm. Lai saglabātu savas mākslinieka iemaņas, viņš uz ķīniešu pastkartēm zīmējis ieslodzīto biedru portretus, dabas skatus – muzejs šo dāvinājumu ar vairāk nekā simts skicēm saņēmis no mākslinieka atraitnes. Apskatāmas arī kapteiņa Ernesta Ķeseļa fotogrāfijas – viņš Otrajā pasaules karā dienējis latviešu leģionā, pēc tam izdots Padomju Savienībai un nonācis ieslodzījuma nometnēs. Pēc atgriešanās Rīgā viņš dzīvojis pie sava ieslodzījuma biedra, kura meita parūpējusies, lai fotogrāfijas nonāk muzeja arhīvā.

Okupācijas muzeja galvenā krājumu glabātāja Taiga Kokneviča pastāstīja, ka muzejs gadā saņem vairākus tūkstošus dāvinājuma priekšmetu un visus nav iespējams izstādīt. Pērn muzejs saņēmis pusotru tūkstoti Kurta Fridrihsona darbu, kas tapuši ieslodzījuma laikā Omskas apgabalā – drīzumā varēšot apskatīt arī šos darbus.

Interesanti ir arī 1944. gadā Rīgas kara hospitālī par medmāsu strādājušās Emmas Zaķes fotouzņēmumi, kas dokumentē tā laika kara hospitāļa darbu.

Viens no pašiem jaunākajiem ieguvumiem ir no bijušās ieslodzītās Leontīnes Ružes – tas ir pagājušajā mēnesī saņemtais vatenis, ko L. Ruže valkājusi, no piecdesmito gadu sākuma līdz 1956. gadam strādājot ieslodzījumā Noriļskā. "Nedomājām, ka kaut kas tāds varētu būt saglabājies. Tas ir unikāls gadījums, kad saņemam tik labi saglabājušos vateni ar visu numuru," sacīja T. Kokneviča. No apģērbiem apskatāms arī Vācijā četrdesmito gadu beigās bēgļu nometnē pašdarināts tautastērps – kādu nu rocība to ļāvusi izveidot.

Apmeklētāju izpētei tiek piedāvāts arī bijušās PSKP biedres Mildas Brasliņas 1948. gadā Staļinam rakstītās reabilitācijas lūguma vēstules melnraksts. Šī sieviete no 1917. gada ir bijusi PSKP biedre, strādājusi arī čekā, bet 1937. gadā arestēta un ieslodzīta. 1947. gadā atgriezusies Latvijā un strādājusi Tautas deputātu padomē. Izstādē būs apskatāmas arī viņas fotogrāfijas, ko muzejam nodevusi attāla radiniece.

Muzeja darbiniece pastāstīja, ka tiks izstādītas arī septiņdesmito un astoņdesmito gadu liecības – apbalvojumi, goda zīmes, partijas biedra kartes. Apskatei nodots arī Latvijas karogs no augusta puča dienām, kad notika Alfrēda Rubika apcietināšana. "Partijas centrālkomitejas ēkā Rubika seifā atrasti trīs vai četri Latvijas karogi. Mums vienu no šiem karogiem uzdāvināja Ojārs Stefans, Zemessardzes komandieris, kurš tolaik bija notikumu aktīvs līdzdalībnieks," stāstīja T. Kokneviča.

NRA, 25. martā, 2004