Augsti kungi viesojas čekas pagrabos
SANDRIS VANZOVIČS

 Rīdziniekiem bija visas iespējas palikt bez pilsētas vadības - vakar vadošā Rīgas domes četrotne klīda pa bezgalgarajiem Valsts policijas ēkas Brīvības ielā 61 jeb tā sauktās stūra mājas gaiteņiem, lai aplūkotu čekas pagrabus un izvērtētu iespēju tuvākajā nākotnē tajos izvietot Okupācijas muzeja ekspozīciju.

   Stūra mājas pagrabi izskatās diezgan atbaidoši - ar nolupušu apmetumu, aprūsējušām komunikācijām, praktiski bez ventilācijas utt., taču šai ēkai piemīt aura, kas acīmredzot arī likusi to izvēlēties par iespējamo Okupācijas muzeja atrašanās vietu.
   Kā Neatkarīgā jau informēja, pagājušajā nedēļā Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa piedāvāja pašvaldībai bēdīgi slavenās ēkas pagrabos iekārtot muzeju, kas atbilstu tā vēsturiskajam garam. Iekšlietu ministrija šo ēku iegādājusies tālajā 1926. gadā, un kopš šiem laikiem pagrabos atradušās dažādas Valsts drošības komitejas struktūras, bet kara laikā - gestapo. Pašlaik puse no aptuveni 4000 kvadrātmetru plašajiem pagrabiem netiek izmantota, bet otrā daļā atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolators. Valsts policijai nav līdzekļu, par kuriem veikt telpu remontu. Ja tajās tik tiešām iekārtotu muzeju, varētu ierīkot atsevišķu ieeju, kas netraucētu policistiem darbā. J. Rekšņa uzsvēra, ka piedāvājums bijis tikai idejas līmenī un par tā akceptēšanu būs jālemj Rīgas pašvaldībai un Okupācijas muzeja vadībai.
   Pēc lodāšanas pa šaurajiem un putekļainajiem pagrabu gaiteņiem Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uz jautājumu par muzeja atrašanos šajās telpās noteica: «Viss var būt.» Rīgas mērs vēl nevarēja konkretizēt, vai tiešām šīs telpas varētu piemērot Okupācijas muzejam, turklāt to remonts varētu izmaksāt vairākus miljonus latu. Iespējams, daļu remontdarbiem nepieciešamo līdzekļu Iekšlietu ministrija varētu dot no sava nākamā gada budžeta, taču vienalga summa varētu būt visai iespaidīga. «Nu, bet muzejs jau vienreiz ir jāuztaisa nopietns,» Neatkarīgajai teica domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.
   Nav vēl izspriests, vai šis ir labākais variants Okupācijas muzeja ekspozīcijas izvietošanai. Vispirms būtu jāredz, ko īsti policija piedāvā ēkas pirmajā stāvā, jo ar pagrabiem vien šeit cauri tikt nevar, apstiprināja Rīgas mēra vietnieks.
   Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs un citas ministrijas amatpersonas sēdās pie sarunu galda ar pašvaldības vīriem, lai pārrunātu nelielajā ekskursijā redzēto, ziņo LETA. Apspriedes dalībnieki vienojušies, ka katra puse izvirzīs savu pārstāvi darba grupā, kas līdz augusta vidum izstrādās priekšlikumus par pagrabu pārbūvi un veiks precīzākus aprēķinus, cik tas maksās. Valsts policija muzeja vajadzībām ir gatava atvēlēt arī ap 200 kvadrātmetru lielas telpas ēkas pirmajā stāvā. Galīgais lēmums, vai Okupācijas muzejs mainīs atrašanās vietu, varētu tikt pieņemts septembrī.
   Šķiet, pagaidām gan vēlme iekārtot šajās telpās muzeju ir tikai emociju diktēts pasākums, jo pagrabi absolūti nav piemēroti ekskursantiem. Sabiedrībai ēka bijusi slēgta jau no 1926. gada, kad īpašums no viesnīcas tika pārveidots par drošības iestādi. Tiesa, stūra mājā vācu okupācijas laikā jau bija muzejs, kas darbojās no 1941. gada decembra līdz 1944. gada oktobrim. 1942. gadā vien pagrabus apskatīja 12 400 apmeklētāju, ziņo LETA.

© Neatkarīgā Rīta Avīze Pārpublicējot un citējot atsauce uz NEATKARĪGO obligāta