Eiropai un pasaulei jāzina par Latvijas ciešanām okupācijas jūgā

No 10.līdz 20.novembrim Briselē būs skatāma Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija. Par šīs izstādes ieceri un uzdevumiem 1.oktobra preses konferencē žurnālistus informēja Ministru prezidents Guntars Krasts un Eiropas Parlamenta deputāts Ernesto Kakavale (Ernesto Caccavale).

Eiropas Parlaments, kā zināms, ir demokrātisks forums, kas pārstāv 370 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu. Tas darbojas Briselē, pašā Eiropas sirdī.

Ministru prezidents Guntars Krasts atzīmēja Ernesto Kakavales labvēlīgo attieksmi pret Latviju un lielos nopelnus šīs izstādes organizēšanā: "Jūnijā uzturoties Latvijā darba vizītē, Kakavales kungs iepazinās ar Okupācijas muzeju un izteica ierosinājumu parādīt muzeja ekspozīciju Briselē. Tas ir būtiski svarīgi, jo šim Parlamenta namam un zālei, kur paredzēts iekārtot izstādi, iet cauri tūkstošiem cilvēku no Eiropas valstīm un visas pasaules. Tie ir cilvēki, kas lemj par Eiropas Savienības paplašināšanu, par valstu sagatavošanu uzņemšanai šajā savienībā, lemj par sadarbības un palīdzības programmām un projektiem. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka izstādei tiek atvēlētas telpas no 10.līdz 20.novembrim, tātad laikā, kad tiks atzīmēta Latvijas proklamēšanas 80.gadadiena. Tas būs tiešām pašaizliedzīgs atbalsts Latvijai, jo izstāde palīdzēs kliedēt negatīvās tendenciozās informācijas plūsmu, kuras mērķis ir iztēlot Latviju kā valsti, kur šodienas nostādņu pamatā ir tikai vēsturiskais sentiments."

Eiropas parlamenta deputāts Ernesto Kakavale augstu novērtēja ļoti labās darba attiecības ar Latvijas valdību un personiski ar Guntaru Krastu: "Abpusējā sapratne un labvēlīgā gaisotne man palīdz sagatavot Eiropas parlamentam atzinumu par Latviju ceļā uz Eiropas Savienību. Kā liecina objektīvie rādītāji, pēdējā laikā Latvijai izdevies panākt vislielāko progresu gan politisko, gan ekonomisko jautājumu risināšanā. Latvijai pašlaik ir labākie rādītāji starp visām kandidātvalstīm. Un arī Eiropas Komisija ir atzinusi, ka tikusi pieļauta liela kļūda, neiekļaujot Latviju pirmajā grupā uzņemšanai Eiropas Savienībā. Latvijas okupācijas muzeja ekspozīcijai Briselē būs arī liela simboliska nozīme. Kopš kritis mūris starp Austrumiem un Rietumiem un sācies lielais Eiropas integrācijas projekts, visas Austrumeiropas valstis klauvē pie brīvo, demokrātisko valstu savienības durvīm, jo visi cilvēki grib dzīvot brīvā, demokrātiskā sabiedrībā. Eiropas vienības ideja radās pēc Otrā pasaules kara — vislielākā starptautiskā konflikta, kas prasīja tik daudz upuru. Šo karu izraisīja divi totalitārie režīmi — nacistiskais un komunistiskais režīms, un Latvija smagi cietusi no abiem šiem režīmiem. Tāpēc arī man šķita ļoti svarīgi parādīt šo tautas ciešanu liecības Eiropas un visas pasaules sabiedrībai. Eiropas Parlamenta zāle kā ļoti prestiža izstādīšanās vieta ir ļoti noslogota, un šai ekspozīcijai sākumā tika piedāvāta 1999.gada nogale. Bija jāsaduras arī ar viedokli, ka šāda izstāde vispār nav vajadzīga. Tāpēc ir patiess gandarījums, ka šai nozīmīgajai ekspozīcijai tieši Latvijas valsts svētku dienās tiek atvēlēta zāle Eiropas Parlamentā, kas tiek uzskatīta par Eiropas brīvības un demokrātijas simbolu."

Kakavales kungs izteica savas domas arī sakarā ar tuvajām Saeimas vēlēšanām un referendumu: "Neatkarīgi no tā, kādi būs referenduma rezultāti, pati šī referenduma sarīkošana ir demokrātijas izpausme. Nebūt ne visas valstis, arī ne valstis ar senām demokrātijas tradīcijām, uzdrošinās nodot tautai nobalsošanai tik svarīgu un delikātu jautājumu, kāds ir pilsonības jautājums. Kā Eiropas institūcijas pārstāvis es nekad neiejaukšos Latvijas iekšējās lietās, neiejaukšos tajos jautājumos, par ko lems visa tauta. Nevaru tomēr neatzīt, ka šī referenduma rezultāti būs ļoti svarīgi — Latvija vai nu nonāks tuvāk Eiropas Savienībai, vai attālināsies no tās. Tas būs vai nu solis uz priekšu, vai solis atpakaļ. Šo situāciju var salīdzināt ar krustcelēm — var skatīties uz priekšu un var skatīties atpakaļ.
Es ceru, ka Latvija skatīsies uz priekšu, uz nākotni." 

 Aina Rozeniece,   "LV" nozares redaktore 

uz "Noziegumi pret cilvēci" galveno lapu