Noziegumi pret cilvçci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaï Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecîbas | Grâmatas || Prese |

 Sâkumlapa Home

 
Omonieðu noziegumi joprojâm nesodîti 
Kârlis Serþants, speciâli "Nedçïai", 

Rîgas apgabaltiesâ uz apsûdzçto sola sçdâs bijuðie omonieði Igors Gorbaòs un Konstantins Òikuïins, kurus apsûdz par "darbîbâm, kas vçrstas uz valsts varas gâðanu". Tâ ir tikai viena epizode tâ sauktajâ OMON kriminâllietâ, un daudzus no apsûdzçtajiem diez vai jebkad notiesâs, jo viòi vairs neatrodas Latvijâ. Nedçïa pçta omonieðu piedzîvojumus Latvijâ un Krievijâ. 

Rîgas Apgabaltiesâ turpina izskatît kriminâllietu, kurâ par pretvalstisku darbîbu apsûdzçti divi bijuðie Rîgas OMON vienîbas dalîbnieki. Kaut arî saskaòâ ar apsûdzîbu viens no viòiem, Viktors Òikuïins, piedalîjies vairâkâs nozieguma epizodçs, kurâs ir cietuðie, bet otrs, Igors Gorbaòs, apsûdzçts par piedalîðanos darbîbâs, kas bija vçrstas uz valsts varas gâðanu, maz ticams, ka viòi saòems ko vairâk par nosacîtu sodu. Par to liek domât lîdzîgas, pirms vairâkiem gadiem notikuðas tiesas prâvas rezultâti. Diemþçl lîdz ðim Latvijas tiesas priekðâ lielâkoties ir stâjuðies OMON vienîbas ierindas darbinieki un ðoferi, bet îstos noziegumu iniciatorus joprojâm sargâ Krievijas likumi.

Uz ðo brîdi pie atbildîbas saukti tikai desmit bijuðie vienîbas dalîbnieki, kuri visi saòçmuði simboliskus, nosacîtus sodus. Diemþçl pârçjo lietâs ir iestâjies desmit gadu noilgums, un pret viòiem arî nav varçts savâkt visus vajadzîgos pierâdîjumus konkrçtas apsûdzîbas izvirzîðanai. Tie OMON kaujinieki, pret kuriem pietika izmeklçðanas materiâlu apsûdzîbu izvirzîðanai, ir izsludinâti starptautiskajâ meklçðanâ, taèu prakse râda, ka viòu stâðanâs tiesas priekðâ lîdz ðim vairâk bijusi gadîjuma rakstura notikums, nevis meklçðanas rezultâts. Piemçram, Gorbaòs tika aizturçts uz Lietuvas–Krievijas robeþas, kad kâjâmejot centâs atgriezties no Lietuvas Kaïiòingradas apgabalâ, kur ðobrîd ir viòa dzîvesvieta. Pârsvarâ bijuðie Rîgas OMON vienîbas dalîbnieki ðodien atrodas NVS valstu teritorijâ, un tâs viòus Latvijai neizdod…

Kas îsti bija OMON?

Vârds OMON ir abreviatûra nosaukumam Otrjad miliciji osobovo naznaèeòija jeb latviski — îpaðo uzdevumu milicijas vienîba. Ðâdas vienîbas 1988. gadâ tika izveidotas visâ PSRS teritorijâ republiku un apgabalu centros, un to galvenais uzdevums bija cînîties pret organizçto noziedzîbu. Rîgâ ðîs vienîbas sastâvâ bija 120 cilvçku, un to komandçja bijuðais Afganistânas kara dalîbnieks Èeslavs Mliòòiks. Tiesa gan, laikâ, kad vienîba cînîjâs pret Latvijas neatkarîbu, tâs rindas papildinâja daudzi milicijas darbinieki un tâs skaitliskais sastâvs pieauga lîdz pat 200 kaujiniekiem. Vienîba tika îpaði apmâcîta, tâs rîcîbâ bija jaunâkie ieroèi un, kâ râdîja vçlâkie notikumi, daþu dienu laikâ tâ spçja pâròemt savâ kontrolç visus svarîgâkos valsts objektus.

Interesanti, ka pirmo reizi OMON par sevi lika runât situâcijâ, kuru Latvijas politiíi atceras nelabprât. Atmodas gados Doma laukumâ bija sapulcçjuðies vairâki simti ar notiekoðo neapmierinâti Padomju armijas virsnieki formâs, kuri mçìinâja sturmçt toreiz vçl Augstâkâs Padomes çku, un OMON vienîba bija tâ, kas, bez þçlastîbas liekot lietâ stekus, ðo pûli izdzenâja.

Taèu 1991. gada janvârî politiskâ situâcija mainîjâs. Ðis mçnesis iegâja vçsturç ar Lietuvas Iekðlietu ministrijas un Viïòas televîzijas centra ieòemðanu, bet pçc tam arî ar daþâdâm akcijâm barikâþu laikâ Latvijâ. Gan vienâ, gan otrâ valstî tâs prasîja cilvçku upurus, bet par neþçlîgâko noziegumu uzskatâma septiòu neapbruòotu muitnieku nogalinâðana Medininku robeþpunktâ Lietuvâ. Pçc tam nâca 1991. gada augusta puèa mçìinâjums, un atkal omonieði bija galvenais puèistu triecienspçks.

Kopumâ Latvijas teritorijâ uz ðîs vienîbas rçíina ir vairâk nekâ desmit bruòotu uzbrukumu daþâdâm valsts iestâdçm, tostarp milicijas struktûrâm, kur tika nolaupîti arî ieroèi. Omonieði organizçjuði vairâk nekâ desmit provokatîvus sprâdzienus, civiliedzîvotâju piekauðanas, un uz vienîbas rçíina ir seðu Latvijas iedzîvotâju dzîvîbas.

Tomçr lîdz pat ðim brîdim ne izmeklçtâji, ne pçtnieki un eksperti nav spçjuði atbildçt uz jautâjumu — vai Rîgas OMON kaujinieki darbojâs vieni vai Latvijâ visu laiku klât bija arî kâds treðais spçks. Vismaz vairâkas epizodes, seviðíi uzbrukums Latvijas Iekðlietu ministrijai, liek domât, ka tajâ piedalîjâs vçl kâda îpaði sagatavota speciâlâ vienîba, kura varçja gan izprovocçt ðo uzbrukumu, gan arî tieði tâs snaiperi nogalinâja èetrus cilvçkus Bastejkalna apkârtnç.

Omonieðu "piedzîvojumi" Krievijâ

1991. gadâ no lidostas Rîga 14 transportlidmaðînas ar vienîbas dalîbniekiem un inventâru aizlidoja uz viòu nâkamo dienesta vietu — Tjumeòu. Kaut arî sâkotnçji OMON vienîba pilnâ sastâvâ devâs turpinât dienestu Tjumeòâ, tomçr diezgan âtri tâs dalîbnieki izklîda pa visiem bijuðâs PSRS karstajiem punktiem. Sprieþot pçc informâcijas Krievijas presç, ðobrîd Sibîrijâ atrodami vairs tikai 14 bijuðie rîdzinieki no 196 vienîbas dalîbniekiem, kas izbrauca no Latvijas.

Tjumeòâ joprojâm atrodas arî viens no èetriem ðobrîd visvairâk meklçtajiem bijuðajiem omonieðiem — Sergejs Parfjonovs, kurð pa ðo laiku no vienîbas komandiera vietnieka pârtapis par apgabala domes deputâtu un liela paðvaldîbas uzòçmuma vadîtâju. Ar ðo cilvçku saistâma arî kâda visai spilgta epizode, kad 1992. gadâ Latvijas Kriminâlpolicijas operatîvo darbinieku grupai èetru cilvçku sastâvâ izdevâs viòu ievilinât Tjumeòas lidostâ un ar varu atvest uz Latviju. Formâli tas vçrtçjams kâ nelikumîga sveðas valsts pilsoòa nolaupîðana.

Latvijâ viòð tika notiesâts ar vairâkiem gadiem cietumsoda, taèu pçc îpaða Krievijas prezidenta Borisa Jeïcina lûguma izdots, lai sodu izciestu kaimiòvalstî. Tur pçc sabiedrîbas spiediena omonietis tika apþçlots, taèu viòð joprojâm atrodas Latvijas izsludinâtâ starptautiskâ meklçðanâ. Interesanti, ka, baidoties no iespçjamâ aresta, Parfjonovs vçl 2001. gadâ esot atteicies no brauciena uz Vâciju.

Divi no tâlaika Rîgas Policijas pârvaldes vadîtâjiem Vladimirs Antjufejevs un Nikolajs Gonèarenko mâjvietu atraduði no Moldovas atdalîtajâ Piedòestras republikâ, kur ilgu laiku slçpâs ar izdomâtiem vârdiem, taèu pçdçjâ laikâ atkal dzîvo ar îstajiem. Antjufejevs ir Piedòestras valsts droðîbas ministrs, bet Gonèarenko ieòem ministra vietnieka amatu. Savulaik ìenerâlis Ïebeds republikas vadîbu un seviðíi tâs droðîbas struktûras apvainoja apjomîgâ ieroèu tirdzniecîbâ.

Daudzi bijuðie Rîgas omonieði piedalîjuðies arî Gruzijas un Abhâzijas karâ deviòdesmito gadu sâkumâ, taèu seviðíi liela Krievijas preses uzmanîba viòiem bija pievçrsta 1993. gada oktobra notikumos, kad Jeïcina valdîba veica bruòotu uzbrukumu valsts parlamenta çkai.

Krievijas prese tolaik apgalvoja, ka parlamenta aizstâvjiem ieroèus piegâdâja tieði no Piedòestras. Pçc Jeïcina paziòojuma par konstitucionâlo reformu Tiraspoles radio noraidîjis speciâlu kodçtu signâlu "Rîta rasa", pçc kura republikas speciâlie bataljoni, kuros tolaik diençja daudzi bijuðie omonieði, sapulcçjuðies, lai pçc rîkojuma dotos uz Maskavu. Maskavâ tolaik esot redzçts arî Mliòòiks, un avîze Komsomoïskaja pravda pat publicçja viòam izsniegto Krievijas Aizsardzîbas ministrijas dokumentu ar visai plaðâm pilnvarâm. Tomçr jau tolaik Krievijas neatkarîgâ prese apgalvoja, ka Rîgas OMON kaujinieki izmantoti, lai izprovocçtu bruòotas nekârtîbas un upurus civiliedzîvotâju vidû, bet tas savukârt deva iespçju Jeïcinam ieviest ârkârtas situâciju un pakïaut parlamentu. Par to netieði liecina arî fakts, ka vçlâk aizturçto un notiesâto vidû nav neviena no bijuðajiem rîdziniekiem.

Bijuðâ vienîbas komandiera vârds figurçjis vçl kâdâ Krievijâ izdarîtâ skaïâ slepkavîbâ. Pçc pârcelðanâs uz Krieviju viòð kïuvis par Sanktpçterburgas apgabala rajona municipâlâs milicijas priekðnieku, un jau 1993. gadâ pret viòu ierosinâta kriminâllieta par nelikumîgu ieroèu glabâðanu (ieskaitot rokas loþmetçjus). Tomçr viòð tiesas zâlç attaisnots un no apcietinâjuma atbrîvots.

1998. gada novembrî neþçlîgi tika noslepkavota Sanktpçterburgas deputâte Gaïina Starovoitova. Par lîdzdalîbu ðajâ noziegumâ tika turçts aizdomâs bijuðais omonietis Konstantins Òikuïins. Krievijas prese tolaik rakstîja, ka Starovoitova jau 1991. gadâ aktîvi iestâjusies pret bijuðo rîdzinieku pieòemðanu darbâ, un viòus Sanktpçterburgâ arî neuzòçma. Deputâtes palîgs Ïiòkovs, kurð uzbrukumâ tika ievainots, bet izdzîvoja, savulaik, bûdams þurnâlists, bija veidojis daudzas publikâcijas par Mliòòika darbîbu nelikumîgajâ ieroèu apritç. Pçc ðiem notikumiem par Mliòòiku nekas arî vairs nav dzirdçts.

Omonieði Latvijâ

Vairâkkârt bijuðo kaujinieku vârdi ir skançjuði saistîbâ ar skaïâm paðmâju kriminâllietâm. 1994. gadâ tiesnesis Jânis Laukroze piesprieda divus gadus nosacîti bijuðajam OMON vienîbas darbiniekam Dmitrijam Maðkovam, kurð, strâdâdams policijâ, kâda dzîvokïa apskates laikâ bija piesavinâjies dârglietas. Tas ir dîvaini, òemot vçrâ, ka kriminâllieta par viòa lîdzdalîbu omonieðu noziegumos izbeigta tikai 1996. gadâ. Savukârt jau 2001. gadâ Maðkovs tika aizturçts aizdomâs par saistîbu ar Rîgas ebreju sinagogas spridzinâðanu 1998. gadâ, kâ arî par iespçjamo lîdzdalîbu tiesneða Laukrozes slepkavîbâ 2001. gadâ. Droðîbas policija viòu iztaujâjusi arî saistîbâ ar universâlveikala Centrs spridzinâðanu, taèu izrâdîjies, ka viòam ir visai droðs alibi.

Jau pieminçtâ Konstantina Òikuïina vârds figurç arî kriminâllietâ par Ludzas rajona VID nodaïas vadîtâja Vjaèeslava Ïiscova slepkavîbu. Tieði viòð bijis tas cilvçks, kuram Raitis Kononovs it kâ nodevis nelikumîgi iegâdâtos ieroèus, kuri pçc tam izmantoti vairâkâs slepkavîbâs. Pats Kononovs gan to sauc par Satversmes Aizsardzîbas biroja provokâciju, kura darbinieki apsolîjuði Òikuïinu par ðo pakalpojumu atbrîvot no atbildîbas OMON lietâ. To, kuram ir taisnîba, iespçjams, parâdîs ðobrîd izskatâmâs lietas spriedums, jo Òikuïinam uzrâdîta apsûdzîba par lîdzdalîbu konkrçtâs 12 epizodçs ar vardarbîbas pielietoðanu.

Starptautiskajâ meklçðanâ joprojâm ir aptuveni 35 bijuðie Rîgas omonieði, pret kuriem ir ierosinâtas kriminâllietas, taèu lîdzðinçjâ prakse râda, ka uz viòu notiesâðanu ir visai mazas cerîbas.

Þurnâls "Nedçïa"  8. oktobris (2004)

  Atpakaï Back  

 Sâkumlapa Home