Palīdzēs represijās cietušajiem
Inga PAPARDESlimnīcā Biķernieki darbu sācis pirmais Gerontoloģijas centrs Latvijā, kurā ārstē un atveseļo gados vecus cilvēkus. Īpaša uzmanība būs veltīta nacistiskajā režīmā cietušo personu rehabilitācijai, jo centrs izveidots ar Vācijas sniegto atbalstu represētajiem.
Lai gan Gerontoloģijas (gerontoloģija - medicīnas un bioloģijas nozare, kas pētī novecošanās cēloņus un likumsakarības) centra svinīgā atklāšana noritēja vakar, tas strādā jau kopš oktobra sākuma. Pašlaik tajā uzturas 65 gados veci cilvēki, saņemot īpašu ārstēšanu, veselības aprūpi, rehabilitāciju un sociālo integrāciju, kāda nepieciešama geriatrijas (gados vecu cilvēku ārstēšana) slimniekiem. Vecu cilvēku veselības aprūpe atšķiras ar īpašu terapiju, atšķirīgu medikamentu piemērošanu ārstniecībā.
Gerontoloģijas centrs izveidots uz slimnīcas Biķernieki bāzes, un tajā ir 70 stacionārās gultas. Prognozējamais pacientu skaits centrā ir aptuveni 2000 cilvēku. Finansiālu atbalstu centra izveidei sniegusi Vācijas valdība, piešķirot divus miljonus Vācijas marku nacistiskajā režīmā cietušajiem cilvēkiem. Vācijas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss centra atklāšanā pauda cerību, ka jaunais centrs palīdzēs mazināt kara laika un vēlākās nacionālsociālisma upuru ciešanas. Vēstnieks arī uzsvēra - Vācijas valdība apzinās morālo atbildību par Baltijas valstīm nodarīto Vācijas vārdā. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs sacīja, ka Vācijas valdības rīcība ir labs piemērs, lai runātu par to, kas bijis padomju laikā.
Centra vadītāja Daina Zepa pastāstīja - Latvijā geriatrija ir ļoti aktuāla, ņemot vērā veco ļaužu lielo īpatsvaru. Turklāt statistikas dati liecina, ka pensijas vecuma ļaužu īpatsvars arvien palielinās. Gerontoloģijas centra prioritāte būs nacistiskajā režīmā cietušo ārstēšana, rehabilitācija un sociālā integrācija, tomēr palīdzība tiks nodrošināta visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi par Vācijas nodomu palīdzēt Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri savlaik cietuši represijās, un par ilgo šā nodoma īstenošanas gaitu. Vairākus gadus Latvijā nebija skaidrības par Vācijas valdības nodomu piešķirt kompensāciju Latvijai. Kā Neatkarīgajai iepriekš stāstīja viens no nacistiskajā režīmā cietušajiem - Pēteris Vīksna -, aptuveni pirms sešiem gadiem viņš no paziņas uzzinājis, ka Vācijas valdība piedāvājot politiski represētajiem kompensācijas. Pirmo oficiālo paziņojumu par Vācijas palīdzību nacistiskā režīma upuriem viņš saņēma jau 1994. gadā no Labklājības ministrijas (LM). Tajā sacīts, ka «Latvijas valdības veikto aktivitāšu rezultātā VFR Ārlietu ministrija kā šīs problēmas risinājumu piedāvā konkrētu summu - divus miljonus Vācijas marku - ieguldīt kāda labdarības projekta realizācijā», turklāt ar iespēju saņemt šo naudas summu no VFR 1995. gada budžeta. Latvijas valdība 1994. gada jūnijā pieņēma lēmumu akceptēt Vācijas piedāvāto humāno investīciju, kas paredzēta vācu okupācijas režīmā cietušajiem.
Līdz pat 1997. gadam nebija nekādu ziņu, līdz represētais saņēma vēstījumu no LM Administratīvā departamenta, kurā sniegta aptuveni tā pati informācija, kas pirms pāris gadiem: «Vācijas valdība piedāvā kompensāciju ar noteikumu, ka tiek izstrādāts projekts, kura realizācijas gaitā tiek sniegts atbalsts režīma upuriem, sniedzot ieguldījumu Latvijas sociālās jomas attīstībā.» Tika izstrādāti un dažādos līmeņos apspriesti vairāki projekti, un kā viens no optimālākajiem variantiem tika pieņemts Gerontoloģijas centra izveides projekts. Naudas saņemšanu novilcināja tas, ka ilgu laiku starp abu valstu valdībām nevarēja noslēgt vienošanos. 1998. gadā Latvijas un Vācijas vienošanās beidzot tika noslēgta diplomātisko notu apmaiņā. Daudzi nacistiskajā režīmā cietušie bija neizpratnē, kāpēc naudu viņi nevarēs saņemt uz rokas, taču tieši Vācija ierosināja neizmaksāt tiešas kompensācijas katrai personai, bet veidot Latvijā rehabilitācijas iestādi, kuras pakalpojumus šīs personas varētu izmantot bez maksas. Slimnīca Biķernieki tika izvēlēta konkursa kārtībā pagājušajā gadā.© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000.g. 3. novembrī
Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta