|
PAR ZEMI, KO MĪLAM JĀNIS VASIĻEVSKIS, LR SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālists Iznākusi grāmata LATVIEŠU LEĢIONĀRI. LATVIAN LEGIONNAIRES, Daugavas Vanagi, 2005. g., 431 lpp. 2005.gada 10.novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika grāmatas - fotoalbuma Latviešu leģionāri atvēršanas svētki. Fotoalbums Latviešu leģionāri ir veltījums latviešu leģionāru piemiņai, visiem tiem, kuri garus okupācijas gadus nedrīkstēja nevienam rādīt šīs fotogrāfijas, stāstīt par savām kara gaitām pat saviem bērniem. No šīs grāmatas lappusēm uz mums raugās dauzi latviešu leģionāri, daži vēl pavisam jauni zēni, citi - jau nobrieduši vīri, par vienu daļu no viņiem mēs neko nezinām. Vai viņi ir krituši kaujas laukā, vai pazuduši bez vēsts mums nezināmos kara ceļos? Viens no šīs grāmatas uzdevumiem ir mēģināt atpazīt viņus. Varbūt kāds šajās sejās pazīs savu cīņu biedru, brāli, labu draugu ... Tas ir ļoti apjomīgs un unikāls izdevums - pirmoreiz vienā grāmatā iekļautas 1004 galvenokārt līdz šim nekur nepublicētas fotogrāfijas par latviešu leģionāru gaitām 2. Pasaules karā. Tās hronoloģiski sakārtotas vairākās nodaļās: Latviešu leģiona izveidošana, cīņas Austrumu frontē, Latvijas teritorijā, Vācijā, leģionāri Rietumu sabiedroto, Padomju Savienības gūstā, leģionāri nacionālo partizānu rindās un viņu apbedījumu un piemiņas vietas Latvijā. Atsevišķās nodaļās sakārtotas arī fotogrāfijas par Liepājas - Grobiņas latviešu aviācijas vienību, Latviešu leģiona medicīnisko dienestu un Zviedrijā internēto latviešu leģionāru izdošanu Padomju Savienībai. Katras nodaļas sākumā ir autoru ievads latviešu un angļu valodā, fotogrāfiju anotācijas arī ir latviski un angliski. Grāmatu papildina vīru kopas Vilki kompaktdisks ar 24 latviešu leģionāru dziesmām. Tas ir lielisks dažādu pētniecības iestāžu sadarbības rezultāts, ko veidojuši vairāki autori - Uldis Neiburgs, Andrejs Feldmanis un Taiga Kokneviča no Latvijas Okupācijas muzeja, Valdis Kuzmins no Latvijas Kara muzeja un šo rindu autors no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Nodaļu par latviešu aviācijas vienību apkopojis kara lidotājs Edvīns Brūvelis. Grāmatā iekļautas arī fotogrāfijas no vairāku Latvijas rajonu muzeju fondiem un 72 leģionāru, citu privātpersonu un kolekcionāru personīgajiem arhīviem. Tās izdošanas darbus koordinēja Daugavas Vanagu Latvijā valdes priekšsēdis un Latvijas Okupācijas muzeja administrators Jānis Atis Krūmiņš. Daļu grāmatas finansējuma deva Daugavas Vanagi Kanādā un ASV. Svinīgais sarīkojums Rīgas Latviešu biedrības namā sākās ar Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, tava zeme deg fragmentu. Vīru kopas Vilki stiprajām balsīm dziedot Svēto mantojumu, tiem pievienojās visi klātesošie. Uzrunas teica Jānis Atis Krūmiņš, Daugavas Vanagu ASV valdes priekšsēdis Zigurds Rīders, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvis Oļģerts Mentelis un Igaunijas Nacionālo karavīru apvienības pārstāvis. Turpinājumā dziedāja Vilki, DV ASV priekšsēdis Z. Rīders pasniedza grāmatas nodaļu autoriem un nozīmīgākajiem fotogrāfiju devējiem. Grāmatas autoru vārdā runāja Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Vasiļevskis. Noslēgumā muzicēja vīru kopa Vilki, viņu priekšnesuma nobeigums izvērtās vienotā visas zāles kopīgā dziedāšanā. Kā izteicās vairāki runātāji, jaunā grāmata Latviešu leģionāri ir nozīmīgs notikums, tas ir ilga un nopietna darba rezultāts. Latvijas Universitātes profesors Ilgvars Butulis savā recenzijā Kad ar uzvaru šo kauju (Diena, 2005. gada 01.12.) raksta: "Fotoalbums ir unikāls, vizuāls latviešu leģiona kolektīvs portrets, kuram līdzīgu mūsu vēstures literatūrā būtu grūti sameklēt. Fotoattēli sniedz daudzpusīgu informāciju par leģionu - tā izveidošanu un cīņu gaitām, latviešu aviācijas vienību un medicīnisko dienestu, leģionāriem gūstā, leģionāriem nacionālo partizānu rindās, lielu uzmanību veltot leģionāru piemiņas vietām." Ir kāds vienojošs simbols, kas vijas cauri visai grāmatai. Tas ir ceļš, kas aizsākās jauniesaucamo pulcēšanās vietās, tālāk tas turpinājās kara ceļos Austrumu frontē, kādu tas veda gar tēva māju ceļa galu Latvijā, citu - pa salā stindzinošo Pomerānijas kara ceļu, daļu šis ceļš ieveda Kurzemes mežos, kur, izklīduši pa visu Latviju, leģionāri turpināja cīņu vēl vairākus gadus. Katram ceļam ir krustceles - tajās uz brīdi apstājies arī kāds leģionārs, kas noraugās uz mums no šīs grāmatas vāka. Raupjā šineļa apkakle un mīļas rokas ap kaklu... Svētības ceļa vārdi... Atskatīšanās... Un skatiens paklūp uz līdzena ceļa. "Visi nepārnāk", uzmācīgi spindz doma! Bravūra gaiņā to projām. Foto darbnīcā rinda. Kā šautenes aizslēgs noknikšķ fotoaparāta slēdzis un apstājas mirklis pirms došanās pirmajā kaujā. Neviens vēl nezina, cik tuvu ceļa krustam pēc brīža būs bērza krusts. Uz ceļa vien krīt gājēja ēna. Bet jau ir saņemta pavēle, kas izvēli atceļ. Un kādam šajā vietā sākas uz mūžību atceļš ... Jaunajai grāmatai Latviešu leģionāri ir jāatrod ceļš uz Latvijas skolām, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībām, tas ir lielisks 2. Pasaules kara un latviešu leģionāru gaitu dokumentāls izziņas materiāls. Domāju, ka to derētu palasīt arī Latvijā esošajiem daudzo ārvalstu diplomātiem un militārajiem atašejiem, arī Krievijas pārstāvjiem! Patiesības augšāmcelšanās ir sākusies! 1004 foto par latviešu leģionu Viesturs Sprūde,
Ar "Daugavas Vanagu" gādību un finansējumu klajā nāk fotoalbums "Latviešu leģionāri",
kurā publicēti 1004 attēli. "Pirmkārt, šī grāmata svērs nepilnus divus kilogramus," smejoties saka albuma izdošanas darba koordinators, "Daugavas vanagu" Latvijas nodaļas priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš. Viņš uzsver, ka izdevums iecerēts kā vēstījums nākamajām paaudzēm, kā kompensācija leģionā dienējušajiem par aizmirstību, kam tie bija pakļauti visus padomju okupācijas gadus. Un te nav ne runas par "fašisma slavināšanu", kā varbūt viens otrs atkal sāks kliegt. Tas ir fotogrāfiju albums, kurā Okupācijas, Kara un Fotogrāfijas muzeju, TSDC, kā arī leģionāru piederīgo dotie fotoattēli sakārtoti pa nodaļām atbilstoši laika posmiem: leģiona izveidošana; cīņas Austrumu frontē; cīņas Latvijas teritorijā, 15. divīzijas cīņas Vācijā; leģionāri filtrācijas un gūstekņu nometnēs Rietumos; latviešu leģionāru izdošana PSRS no Zviedrijas; leģionāru cīņas pret padomju okupāciju nacionālo partizānu rindās Latvijā; leģionāri padomju filtrācijas nometnēs un gulagā pēc Otrā pasaules kara; latviešu leģionāru piemiņas vietas Latvijā. Katrai nodaļai ir attiecīgo laika posmu raksturojoša anotācija. Fotoattēlu paraksti un teksti ir gan latviešu, gan angļu valodā. Sākumā bijusi doma par 500 fotoattēliem, taču vēlāk publicējamo foto skaits pieaudzis līdz 1004. "Grāmata sastāv galvenokārt no tām bildēm, kas agrāk nekur nav bijušas publicētas. Vēl viens nosacījums lai tie būtu fotoattēli, par kuriem skaidrs, kas uz tiem redzams. Ir daži portreti, kurus ielikām, lai cilvēki tos varētu pazīt, jo mēs nezinām, kas tie ir par karavīriem," skaidro Krūmiņš. Viņš uzsver, ka vēsturnieki leģionāru lomu var traktēt katrs pēc sava viedokļa, taču attēli runā paši savu valodu. Kā teikts "Daugavas vanagu" izplatītajā paziņojumā presei: "Mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem atzīt, ka Otrā pasaules kara varoņi un cīnītāji, Latvijas pilsoņi būdami, cīnījās abās frontes pusēs. Mēs nevaram grozīt pagātni, to noliedzot vai noklusējot. Katram bija sava taisnība, un, iespējams, tagadējai paaudzei nevajadzētu tiekties katrā ziņā strikti sadalīt cilvēku likteņus pareizajos un nepareizajos visi ir devuši savu pienesumu mūsu vēstures gaitā un tajā, kāda šodiena mums tagad ir." Tapšanas procesā izdevums pakāpeniski "apaudzis" ar dažādām idejām. Jau pašā beigu posmā radusies doma, ka nepieciešamas arī kartes, tomēr no šīs idejas nācies atteikties, jo detalizētu, pilnvērtīgu kauju karšu, kur būtu parādīti spēku samēri, pagaidām nav, bet to radīšana, pēc Jāņa Krūmiņa aplēsēm, attālinātu albuma izdošanu vēl par trīs gadiem. Toties īstenojusies iecere par neparastu pielikumu albumam līdzi nāk kompaktdisks ar vīru kopas "Vilki" iedziedātām leģionāru dziesmām. Grāmatas atvēršana notiks 10. novembrī un iepazīstināšana ar izdevumu iecerēta Latviešu biedrības namā. Jautāts, vai izvēle kritusi uz minēto datumu Lāčplēša dienas tuvuma dēļ, Krūmiņš nenoliedz, ka novembris patiešām ir svinīgs laiks. Turklāt pasākums iecerēts kā "tēvu un dēlu" sasaukšanās, jo daudziem leģionāriem tēvi bija strēlnieki vai brīvības cīņu dalībnieki, kuri tāpat "sāka citos mundieros". Kā liecina dziesma "Mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos", leģionāri mēģināja sasniegt to pašu, ko viņu tēvi. Diemžēl 1944./1945. gadā šī cīņa izvērtās traģiska gan viņiem, gan Latvijai.
|
9. novembris, 2005