Krievija atkal pārmet Latvijai par Kononovu
EVIJA CERA
Krievija, šoreiz Valsts domes vārdā, kārtējo reizi izteikusi pārmetumus Latvijai par tiesas spriedumu sarkanajam partizānam Vasilijam Kononovam un prasa to pārskatīt.
Latvijas amatpersonām šāds kaimiņu viedoklis nav pieņemams, jo tā būtu iejaukšanās tiesu varas kompetencē.
Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) kategoriski nav pieņemamas politizētās interpretācijas no Krievijas puses par Latvijas tiesu sistēmas darbības principiem, tāpēc tā atgādina, ka Latvijā pastāv varas dalīšanas princips. Jebkāda iejaukšanās tiesas spriešanā no valsts varas vai pārvaldes institūciju puses nav pieļaujama, uzsver ĀM. Ārlietu resors norāda, ka Krievijas amatpersonu un oficiālo institūciju demonstrētā neizpratne par Latvijas tiesu sistēmas darbības principiem īpaši spilgti izpaudusies, interpretējot V. Kononova lietu.
Pēc Latvijas ĀM domām, gan Krievijas ārlietu resora agrākās nostājas, gan Krievijas Valsts domes paziņojuma pamatā nav informācijas trūkums vai neizpratne. «Šie paziņojumi tulkojami kā atkārtota nevēlēšanās atzīt PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumus pret Baltijas valstu tautām. Tie ir mēģinājumi diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs,» uzskata Latvijas ĀM.
Arī Saeimas deputāti aicinājumu Latvijas varas iestādēm pārskatīt tiesas spriedumu neuzskata par pamatotu, jo tā būtu iejaukšanās tiesu varas kompetencē, ziņo LETA. Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats aicinājumu nodēvēja par dīvainu, jo varas dalīšanas princips nosaka, ka citas varas iestādes tiesas lēmumus nepārskata. «Krievijas domes paziņojumam ir propagandas nozīme kaimiņvalsts iekšienē, kas saistīta ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām,» teica M. Grīnblats. Sociāldemokrāts, Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Rišards Labanovskis uzskata, ka Krievija politizē šo jautājumu, jo vēlas, lai varas iestādes Latvijā iejauktos tiesu kompetencē. Deputāts to pat nosauca par nekaunīgu iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās ar mērķi kompromitēt Latviju, kas ir ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Jaunās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Silvija Dreimane izteica viedokli, ka varas iestādes Latvijā respektē tiesas pieņemto lēmumu un varas dalīšanas princips neļauj iejaukties tiesu varas kompetencē. «Paziņojumam ir populistisks raksturs, kas pieņemts, lai slēptu kaimiņvalsts iekšējās problēmas,» uzskata deputāte. Frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs norādīja, ka šāda Krievijas reakcija bijusi sagaidāma un no tās labuma nebūs nevienai valstij, īpaši Latvijai.
Premjers Andris Šķēle Krievijas domes paziņojumu uzskata par pārspīlētu un neadekvātu reakciju, ziņo BNS. Premjers nav mainījis pārliecību, ka nav noilguma noziegumiem pret cilvēci un jātiesā visi, kas kara laikā izdarījuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem, vienalga, kurā pusē viņi karojuši. Savu nostāju nav mainījusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, viņa paziņojusi, ka ideoloģijas aizsegā izdarītiem kara noziegumiem nav licences. Viņa atkārtoti uzsvērusi, ka Latvijas likumdošana paredz sodīt personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, un šiem noziegumiem nav noilguma.
Krievijas Valsts domes paziņojumā, par kuru nobalsojuši 272 deputāti, nosodīta V. Kononova notiesāšana. Krievija aicina Eiropas Padomes parlamentāro asambleju, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, kā arī Latvijas prezidenti un Saeimu nosodīt tiesas spriedumu. Paziņojumu pieņemt ierosinājis komunistiskās partijas pārstāvis Anatolijs Čehojevs, kas ir idejas autors arī nu jau divos lasījumos pieņemtajam likumprojektam par tautiešiem Latvijā.
Neatkarīgā rakstīja, ka šonedēļ V. Kononova notiesāšanu asi nosodījusi Krievijas Ārlietu ministrija, tā paziņojusi, ka šim gadījumam pasaules praksē nav precedenta - cilvēks notiesāts par cīņu pret fašismu.
Latvijas amatpersonas jau tad kategoriski iebilda pret šādu Krievijas reakciju.© Neatkarīgā Rīta Avīze Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta