Valsts prezidenti pārsteidz Izraēlas nostāja
EVIJA CERA
Izraēlas nevēlēšanās piedalīties februāra vidū paredzētajā starptautiskajā konferencē par kara noziegumiem izbrīnījusi Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Konferencē plānots apspriest arī jautājumus par holokaustu un starptautisku ažiotāžu ieguvušo Konrāda Kalēja lietu.
Intervijā Latvijas Radio prezidente sacīja, ka lūgusi savu padomnieku ārlietu jautājumos sazināties ar Izraēlas vēstniecību, lai Izraēlas valdība tomēr pārdomātu un tobrīd aizņemtās ekspertes vietā atsūtītu citu speciālistu. Izraēlas pārstāvja klātbūtne šajā konferencē, pēc V. Vīķes-Freibergas teiktā, ir svarīga. Jau ziņots, ka uz starptautisko konferenci uzaicināti eksperti no ASV, Kanādas, Austrālijas, Vācijas un Lielbritānijas.
Valsts prezidente norādīja, ka viens no konferences svarīgākajiem jautājumiem būs Latvijas Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas sadarbība ar ārlietu speciālistiem, lai apstiprinātu principus, pēc kuriem vērtēti jau agrāk tiesātie cilvēki. V. Vīķe-Freiberga informēja, ka Vīzentāla centrs nosūtījis viņai vēstuli, kurā nosaukti cilvēki, kas varētu sniegt liecības K. Kalēja lietā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Vīzentāla centra direktora Jefraima Zurofa vēstulē minēti septiņi cilvēki, kas varētu sniegt liecības par kara noziegumiem apsūdzētā K. Kalēja lietā. Šie cilvēki padomju laikā ir notiesāti un izcietuši sodu. J. Zurofs ieteicis Latvijai lūgt šos cilvēkus sniegt liecības. Valsts prezidente norādīja - ja reabilitēti ir cilvēki, kurus tur aizdomās Vīzentāla centrs, ir ļoti svarīgi, lai Latvijas prokuratūra starptautisko ekspertu priekšā spētu aizstāvēt un apstiprināt, pēc kādām mērauklām šie cilvēki reabilitēti.
Izraēlas prese ziņo, ka K. Kalējs 1950. gadā melojis par savām aktivitātēm kara laikā. Jewish Chronicle raksta, ka par K. Kalēja nepatiesajām ziņām liecinot Austrālijas valsts arhīva dokumenti, Neatkarīgā uzzināja Ārlietu ministrijas preses analīzes nodaļā. Tomēr, neraugoties uz nesenajām izmaiņām Austrālijas imigrācijas likumos, kas ļauj atņemt pilsonību tiem imigrantiem, kuri maldinājuši varas iestādes attiecībā uz savu iespējamo saistību ar kara noziegumiem, Austrālijas valdība paziņojusi, ka tā K. Kalējam šo likumu nepiemērošot.
Jewish News iegūtie dokumenti parādot, ka K. Kalējs Starptautiskajai bēgļu organizācijai (IRO) paziņojis, ka Otrā pasaules kara laikā viņš bijis laukstrādnieks un universitātes students. Austrālijas kara noziegumu īpašās izmeklēšanas vienības rīcībā esošajos dokumentos esot atrodami pierādījumi, ka K. Kalējs no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada decembrim bijis Arāja grupas komandieris un vadījis Arāja grupas sargus vairākās darba un koncentrācijas nometnēs, uzskata avīze.
K. Kalējs apgalvojis, ka visi viņa kara laika dokumenti gājuši bojā ugunsgrēkā. Kad viņš 1950. gadā ieradās Austrālijā un 1956. gadā iesniedza dokumentus pilsonības iegūšanai, raksturojot sevi kā lauksaimnieku, viņš nepieminēja savu saistību ar Arāja grupu. Lai gan Austrālijas valdība solījusi sadarboties ar jebkuru izmeklēšanu, kuru veiktu Latvijas varas iestādes, tur izskanējuši aicinājumi veikt Senāta «antigenocīda izmeklēšanu», raksta Jewish Chronicle.
K. Kalējs apgalvojis, ka viņš esot saņēmis premjerministra Džona Hovarda vēstuli, kurā tiekot garantēts, ka viņš Austrālijā netikšot vajāts. Tomēr premjerministra kanceleja noliegusi šādas vēstules esamību, uzsver laikraksts.
Austrālija izteikusi vēlmi noslēgt jaunu līgumu ar Latviju par personu atpakaļizdošanu, Neatkarīgajai apliecināja Ārlietu ministrijas preses centra vadītājs Jānis Sīlis. Latvija un Lielbritānija šādu līgumu noslēgusi jau 1924. gadā, divus gadus vēlāk tas attiecināts arī uz Austrāliju. Šajā laikā daudzas likumā iekļautās normas ir novecojušas. Ārlietu ministrija informāciju par šo vēlmi ir nodevusi Tieslietu ministrijai (TM) un gaida tās atzinumu, sacīja J. Sīlis.
TM uzskata: ņemot vērā, ka līgums pēc savas būtības ir novecojis, būtu jāizvērtē tā spēkā esamības lietderība, nepieciešamas arī divpusējas ekspertu konsultācijas šajā jautājumā, ziņo LETA. Ministrija arī saņēmusi atbildi no Ģenerālprokuratūras, kas ir gatava iesaistīties jebkura starptautiska līguma noslēgšanā, kas varētu sekmēt tiesisko sadarbību ar ārvalstīm.© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000 Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta
Noziegumi pret cilvēci Holokausts Latvijā The Holocaust