Režīma sabrukums. Atmoda

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Rakstnieku savienības plēnums 1988.g. jūnijā
PLĒNUMA IEVADVĀRDI

Tauta, republika, taisnīgums
JĀNIS PETERS, Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs

Ir pienācis lielu jautājumu laiks. Uz mums, radošās inteliģences pleciem, gulst tūkstošiem "kāpēc?", "kā?", "kad?", "cik ilgi vēl?", "kādā veidā?". Rakstnieku savienība šajās pāris nedēļās, kopš kļuvis zināms, ka mēs pulcēsimies kopā savā apvienotajā plēnumā, saņem daudz vēstuļu.

Blakus jautājumiem un konstatējumiem cilvēki ierosina, liek priekšā, piedāvā savu palīdzību. Un tas jau nozīmē, ka ir arī rīcības laiks. Darbības laiks. Ir pleca sajūtas un konsolidācijas laiks.

Ar dziļu gandarījumu man gribas šeit, no šīs tribīnes uzsvērt, ka visās vēstulēs, kas adresētas apvienotajam plēnumam, akcentēta ne tikai doma par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas nacionālā valstiskuma attīstīšanu principiāli jaunā pakāpē. Tauta pašos pamatos šo domu redz ciešā kontekstā ar visa padomju federālisma izkopšanu un pilnveidošanu tā, kā prasa 20. gadsimta civilizācija un kultūras cilvēku sabiedrība.

Šajās vēstulēs, ko mums raksta strādnieki un ārsti, skolotāji un zinātnieki, studenti un aktieri, inženieri un lauksaimnieki, galvenie pamatvārdi ir sociālisms, demokrātija, Ļeņins. Kā loģiska likumsakarība no tiem atvasinās tauta, republika, taisnīgums. Un, atklāti sakot, tikai tāpēc jau mēs esam šodien apvienojušies - mēs, mākslinieciskā inteliģence un eksperti no gandrīz visām cilvēku dzīves nozarēm. Apvienojušies, lai atrastu kopēju viedokli brīdī, kad revolucionārās situācijas līkne valstī tuvojas savam zenītam - PSKP 19. Vissavienības konferencei, kurā izšķirsies pārkārtošanās nākotne.

Šodien mēs savu apvienoto plēnumu varam uzskatīt par Latvijas intelektuālās domas sava veida forumu. Mūsu plēnums uzskatāms par Latvijas intelektuālo spēku ieguldījumu pārkārtošanās procesā, par pulksteņu salīdzināšanu ar savu tautu un šo laiku.

Mēs velti šeit šodien un rīt pulcētos, ja parunātu un izklīstu. Konsultējoties ar visu citu radošo savienību vadītājiem, nācām pie slēdziena, ka plēnumam ir jāizstrādā rīcības dokuments - programma, pēc kuri pamattēzēm turpmāk rīkoties.

Tieši internacionālisma vārdā un padomju federālisma vārdā šodien jārunā par Sociālistisko Republiku Savienības pašu pamatu - republiku kā valstu suverenitāti un nāciju reālu līdztiesību. 

Latvijā īpaši aktuāla ir pamatnācijas situācija, kas izveidojusies neapskaužama, un proti - revolūciju, karu, staļinisko represiju un nacistiskā genocīda rezultātā tauta pati savā etnoģenētiskajā teritorijā pārvēršas par minoritāti.

Ja inteliģence tiek uzskatīta par tautas sirdsapziņu, tad sirdsapziņai šodien ir jārunā. Jārunā un jānāk klajā ar konstruktīviem priekšlikumiem. Mūsu izstrādātais apvienotā plēnuma rezolūcijas projekts šos priekšlikumus ir fiksējis, un tie tiek nodoti jūsu visu apspriešanai, papildināšanai un koriģēšanai.

Tikai pārkārtošanās procesa neatgriezenība var garantēt ari mūsu problēmas reālu risinājumu. Tikai Mihaila Gorbačova iniciatīvu konsekventa atbalstīšana var nodrošināt partijas autoritāti un vadošo lomu par labu katras nācijas attīstībai.

Personības kulta juridiski nepamatotā rīcība un patvaļa ir deformējusi savienoto sociālistisko padomju valstu statusu.

Pārkārtošanās mūs aicina neaprobežoties ar kritiku vien. Pārkārtošanās mums dod tiesības un atraisa rīcības enerģiju.

Literatūra, māksla un kultūra ir ietekmējusi ne vienu vien sabiedrības procesu. Mēs esam bieži runājuši par partijas ietekmi uz literatūru. Bet vai liela literatūra nav pozitīvi ietekmējusi partiju? Valsti? Sabiedrisko sistēmu?

Vai literatūras un mākslas darbi nav partijai izaudzinājuši veselu talantīgu līderu paaudzi, kuru laiks iezīmējas aizvien skaidrāk? Arī tas ir jautājums, par ko ir vērts padomāt.

Es novēlu visiem apvienotā plēnuma dalībniekiem asu un principiālu skatījumu, augstu politiskās kultūras sajūtu un kopības nepieciešamību, diagnosticējot Latvijas sociālekonomiskos un nacionālos sastrēgumus, veicinot atbilstošu atveseļošanos un iezīmējot patiesi taisnīgu Latvijas attīstību kā PSRS, tā Eiropas un visas pasaules norisēs.

  Atpakaļ   Back  

 Sākumlapa  Home