Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Pēc principa: “Piedot nevar. Sodīt!”

Par prokuratūru Latvijā. 1940.–1941. gads
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Padomju represīvo iestāžu sistēmā līdzās Iekšlietu tautas komisariātam un Valsts drošības tautas komisariātam nozīmīga vieta bija arī prokuratūrai. Pēc Latvijas okupācijas tās teritorijā savu darbību sāka kā LPSR prokuratūra, tā arī dažādas speciālās prokuratūras. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, LPSR prokuratūrai būtiski svarīgu jautājumu izlemšanā bija ierādīta visai pakārtota loma. Cilvēku likteņu galvenie noteicēji bija Valsts drošības tautas komisariāta un Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokuratūras darboņi. Savukārt LPSR prokuratūrā tāds bija speclietu prokurors Pohvalovs.

Šajā laikā gan pie PSRS Augstākās Padomes, gan arī pie savienoto republiku augstākajām padomēm pastāvēja t.s. apžēlošanas komisijas. Tajās pilsoņi griezās ar lūgumiem, lai saņemtu ziņas par saviem represētajiem tuviniekiem un lai panāktu viņu atbrīvošanu.

Tās bija veltas cerības. Šie lūgumi tika nosūtīti prokuratūrai. Parasti tika atbildēts, ka arestētais notiesāts “pamatoti” un iemesla lietas pārskatīšanai nav.

Prokuratūras dokumenti atklāj arī tā laika represīvo iestāžu “izmeklēšanas” metodes, kuru rezultātā kā aizturētie, tā arī liecinieki nereti bija spiesti dzīvi izbeigt pašnāvībā...

 LPSR prokurora E.Soldnieka specziņojums par aizturētā pašnāvību

PSRS prokuroram biedram Bočkovam Pilnīgi slepeni
Izej. Nr. 87 9.XI 1940. g.
1940. gada “...” novembrī

 Daru Jums zināmu, ka 1940. gada 7. novembrī LPSR IeTK* Valsts drošības pārvaldes 2. nodaļa bez prokurora sankcijas LPSR Rīgas rajona (tā tekstā — J.R.) Ķeipenes pagastā aizturēja Rūdolfu Raudu, apsūdzot viņu par to, ka Rauda ir pretpadomju nacionālistiskās organizācijas “Imanta leģions” dalībnieks. Šī pretpadomju organizācija ir militāri fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” atzars. Šīs organizācijas dalībnieki cerēja veikt terora aktu pret Latvijas PSR partijas un valdības vadītājiem. 1940. gada 9. novembrī LPSR IeTK 2. daļas 3. nodaļas priekšnieks biedrs Meijerovičs tulka klātbūtnē veica Raudas nopratināšanu. Pratināšanas laikā izmeklētājs sarunājās pa telefonu, bet tulks izgāja no istabas pēc glāzes arestētajam Raudam. Viņš izmantoja tulka prombūtni un izmeklētāja novēršanos no pratināšanas, uzkāpa uz krēsla, ar kāju izsita logu, izmetās uz verandas, bet pēc tam no tās, no 5. stāva nokrita uz ielas. Tā rezultātā viņš dzīvi beidza pašnāvībā.

Šajā lietā es esmu veicis šādus pasākumus: dots norādījums IeTK noformēt šo notikumu ar protokola sastādīšanu, veikt līķa sekciju un materiālu nodot LPSR IeTK sevišķajam pilnvarotajam, lai izmeklētu un vainīgās personas sauktu pie atbildības.

Latvijas PSR prokurors Soldnieks

LVA, 1221. f., 1. s. apr., 26. l., 9., 10. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

PSRS prokurora V.Bočkova norādījums par dzimtenes nodevēja ģimenes locekļu sodīšanu

Pilnīgi slepeni
Savienoto un autonomo republiku, novadu un apgabalu, Nr. 213/131s
dzelzceļu, ūdensbaseinu un labošanas darbu nometņu
prokuroriem, flotu un flotiļu kara prokuroriem 1940. gada 11. decembrī

 Papildinot KPFSR Kriminālkodeksa 58.–1.a pantu un citu savienoto republiku [kriminālkodeksu] attiecīgos pantus, tiek noteikta dzimtenes nodevēja ģimenes locekļu atbildība.

PSRS pilsoņa, kurš aizbēdzis vai pārlidojis pār robežu (dzimtenes nodevēja), ģimenes locekļi ir jāizsūta uz PSR Savienības attāliem ziemeļu apgabaliem uz laiku no 3 līdz 5 gadiem ar visu tiem piederošo ēku, lauksaimniecības inventāra un mājlopu konfiskāciju, ja viņi nav izdarījuši noziegumu, par kuru pēc likuma ir paredzēts daudz smagāks sods.

Pie atbildības ir jāsauc dzimtenes nodevēja ģimenes locekļu, kuri ar viņu dzīvo kopā vai nozieguma izdarīšanas brīdī atrodas viņa apgādībā.

Lietas par dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem ir jāizskata PSRS IeTK [Iekšlietu tautas komisariāta] Sevišķajā apspriedē.

Teikto iesaku pieņemt nelokāmai vadībai. Visi agrāk izdotie izskaidrojumi, kuri ir pretrunā ar šo norādījumu, tiek atcelti.

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

________________

LVA, 1221. f., 1. s. apr., 2. l., 1. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas 

Latvijas PSR prokurora E.Soldnieka dienesta ziņojums par cietumu atslogošanu

PSR Savienības prokuroram biedram Bočkovam Pilnīgi slepeni
Nr. 17
Rīgā 1940. gada 10. decembrī

 Saskaņā ar Jūsu 1940. g. 19.IX norādījumu Nr. 182 par cietumu atslogošanu paziņoju, ka, veicot pārbaudi par to, kā ieslodzītos tur Latvijas PSR cietumos, esmu konstatējis cietumu lielu pārslogošanu, galvenokārt uz to personu rēķina, kuras ir izcietušas savu soda termiņu saskaņā ar tiesas spriedumu, bijušie kriminālieslodzītie, bet kuri vēl atrodas ieslodzījumā uz pastāvošā vecā Izolācijas likuma pamata.

Lai Latvijas cietumos ieviestu pienācīgu kārtību saskaņā ar PSRS likumiem, es esmu devis norādījumu visiem cietumu priekšniekiem par nekavējošu cietumu atslogošanu, vadoties no spēkā esošajiem PSRS likumiem, kā arī ir pieprasīti visu ieslodzīto saraksti par katru cietumu ar ieslodzījuma termiņu norādījumu un izmeklēšanas orgānu personām, kuras skaitās ieslodzītie.

Tādā veidā, pastiprinot prokuratūras ikdienas kontroli pār cietumu stāvokli, radīsies iespēja līdz 1941. gada 1. janvārim atslogot Latvijas PSR cietumus pilnā atbilstībā ar pastāvošajiem padomju likumiem un Jūsu norādījumiem. Pēc Latvijas cietumu pilnas atslogošanas Jums tiks iesniegti daudz pilnīgāki dati.

Latvijas PSR prokurors Soldnieks

LVA, 1221. f., 1. s. apr., 26. l., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

PSRS prokurora V.Bočkova norādījums par izmeklēšanas lietu nosūtīšanu pēc piekritības

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR prokuroriem Pilnīgi slepeni
Baltijas kara apgabala prokuroram PSRS prokurors
8. un 11. armijas kara prokuroriem Nr. 60861

IeTK Baltijas robežapsardzības apgabala karaspēka kara prokuroram 1940. gada 17. decembrī

 Iesaku vadīties pēc šādas kārtības, nosūtot pēc tiesas piekritības izmeklēšanas lietas, kuras ir pabeiguši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas IeTK.

1. Pabeigtās izmeklēšanas lietas par visiem pretpadomju organizāciju un grupu dalībniekiem, politiskās policijas slepenajiem ziņotājiem; ģenerālštāba izlūkošanas aģentiem; ārvalstu izlūkdienetu spiegiem, personām, kuras ir atmaskotas pretpadomju aģitācijā, kā arī par soda iestāžu ierēdņiem nosūtīt izskatīšanai PSRS IeTK Sevišķajā apspriedē.

2. Lietas par politiskās policijas provokatoriem, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas soda iestāžu oficiālajiem un slepenajiem darbiniekiem, kuri ir veikuši aktīvu cīņu pret komunistisko partiju un revolucionāro kustību, — izskatīt Kara tribunālā uz vietas.

3. Baltgvardu organizāciju vadītāju, visaktīvāko teroristu, diversantu un spiegu lietas nosūtīt izskatīšanai PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijā.

Uz lietām, kuras atrodas teritoriālo prokuroru uzraudzībā, ir jābūt attiecīgās savienotās republikas (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas) prokuroru vīzai. Uz lietām, kuras atrodas kara tribunālu un Kara kolēģijas tiesas piekritībā (KPFSR KK 58.–1., 58.–6., 58.–8., 58.–9. pants) — kara prokuroru vīzām.

Lietām pievienot izsmeļošus apsūdzības slēdzienus, kuri ir pārtulkoti krievu valodā.

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 2.l., 25.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

LPSR prokurora E.Soldnieka specziņojums par Abrenes apriņķa milicijas kriminālmeklēšanas priekšnieka P.Larionova pratināšanas metodēm un liecinieces pašnāvību

PSR Savienības prokuroram biedram Bočkovam Pilnīgi slepeni
Izej. Nr. 48s 17 I 41
1941. gada “...” janvārī

 Ar šo daru Jums zināmu, ka saskaņā ar manu uzdevumu LPSR Prokuratūras specdaļas prokurors biedrs Budiļins veica izmeklēšanas lietu pārbaudi, kuras atrodas Latvijas PSR IeTK Abrenes apriņķa daļas ražošanā, kuras rezultātā biedrs Budiļins konstatēja, ka Abrenes apriņķa milicijas daļas kriminālmeklēšanas priekšnieks biedrs Pjotrs Larionovs liecinieku pratināšanas procesā nodarbojās ar liecību izspiešanu un lieciniekus baidīja ar tiesu un arestu, rupji pārkāpjot Kriminālprocesa 136. pantu, konkrēti: 5. I 41.g. b. Larionovs izsauca pie sevis uz nopratināšanu liecinieci Anastasiju Larionovu arestētā Ļjamina lietā.

Pratināšanas procesā lieciniece Ļjamina (tā tekstā acīmredzot domāta Larionova — J.R.) nedeva izmeklēšanai nepieciešamās liecības. Tad b. Larionovs minēto liecinieci sāka baidīt ar arestu un tiesu, kā rezultātā b. Larionovs liecinieci Larionovu noveda līdz histērijai, un, pēc pratināšanas pabeigšanas ieradusies savās mājās, viņa izdarīja pašnāvību pakaroties.

Pamatojoties uz augstāk teikto, es ieteicu LPSR IeTK Strādnieku–zemnieku milicijas priekšniekam nekavējoties komandēt uz Abrenes apriņķi milicijas sevišķās inspekcijas pārstāvi, lai izdarītu izmeklēšanu un sauktu Larionovu pie kriminālatbildības. Par izmeklēšanas rezultātiem es Jums ziņošu papildus.

Latvijas PSR prokurors E.Soldnieks

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 26.l., 4.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

PSRS Tieslietu tautas komisariāta un PSRS Prokuratūras norādījums par agrāko tiesas spriedumu pārskatīšanas kārtību

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR Pilnīgi slepeni
tieslietu tautas komisāriem, PSRS Tieslietu tautas komisariāts
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR prokuroriem
Atzīmēm: 16/ps, Nr. 1/4661s 20/ I 41.g.

 Jautājums:

Sakarā ar ienākušiem pieprasījumiem par PSRS TTK (Tieslietu tautas komisariāta) un PSRS Prokuratūras 1941. gada 3. janvāra norādījumu “Par kārtību, kādā ir jāpiemēro PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1940. gada 6. novembra dekrēts”* attiecībā uz spriedumu un lēmumu pārskatīšanu, kurus ir pieņēmušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesas līdz padomju varas nodibināšanai attiecībā uz tiem ieslodzītajiem, kuri notiesāti par bandītismu, slepkavībām un sistemātiskām zādzībām, iesakām papildus norādījuma 3. punktam vadīties no sekojošā:

1. Tajos gadījumos, kad notiesātais atrodas ieslodzījumā ilgāk par galējo termiņu, kāds ir noteikts ar attiecīgo KPFSR Kriminālkodeksa pantu, taču notiesātā atbrīvošana no soda tālākas izciešanas nav vēlama sakarā ar notiesātā sevišķu bīstamību, lietas nav jāpārskata.

2. Pārējos gadījumos, ja tas izrādīsies nepieciešams sakarā ar notiesātā sakariem ar noziedzīgo vidi, piespriežot papildu soda mēru, vadīties no KPFSR KK 35. panta.

Par lietu skaitu, kuras nav izvirzītas pārskatīšanai pēc apsvērumiem, kuri ir izklāstīti šo norādījumu 1. punktā, iesniegt PSRS Prokuratūrai un PSRS TTK dienesta ziņojumu.

PSR Savienības Tieslietu tautas komisārs N.Ričkovs
 PSR Savienības prokurors
V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 2.l., 27., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Ar šo dekrētu arī Latvijas teritorijā spēkā stājās Krievijas PFSR likumdošanas akti: kriminālkodekss, kriminālprocesa kodekss, kā arī daži citi. Tam bija ārkārtīgi traģiskas sekas, jo šiem aktiem bija atpakaļejošs likuma spēks. Daudzi Latvijas pilsoņi tika apcietināti un notiesāti pēc dažādiem KPFSR Kriminālkodeksa pantiem par politisko, militāro un sabiedrisko darbību laika posmā līdz Latvijas okupācijai.

PSRS Ieslodzījuma vietu uzraudzības daļas priekšnieka Djakonova norādījums par ieslodzīto sūdzību un iesniegumu noformēšanu

Visiem IeTK labošanas darbu nometņu prokuroriem Slepeni
un savienoto un autonomo republiku novadu un Nr. Pr/7.
apgabalu prokuratūru ieslodzījuma vietu
uzraudzības daļu priekšniekiem 1941.g. 29. janvārī

 Neraugoties uz PSRS IeTK GULAG (Nometņu galvenās pārvaldes) vairākām pavēlēm, kuras labošanas nometņu un koloniju pārvalžu priekšniekiem uzliek pienākumu ieslodzīto sūdzībām un iesniegumiem par lietu pārskatīšanu un soda termiņa samazināšanu, par izmeklēšanas procesā pieļautajiem kriminālprocesa normu pārkāpumiem, par nelikumīgajām izmeklēšanas metodēm pievienot noteikta parauga izziņu ar norādošiem datiem par ieslodzīto un viņa raksturojumu, neatkarīgi no tā, kam šis iesniegums vai sūdzība adresēta, vairumā gadījumu šī prasība netiek izpildīta.

PSR Savienības prokuratūrā ienākušie ieslodzīto iesniegumi un sūdzības vai nu pilnīgi ir bez augstāk minētajām izziņām, vai arī, ja izziņas ir, tās nesatur nepieciešamos datus un ieslodzītā raksturojumu un, kas ir svarīgāks par visu, ziņas par to, vai ieslodzītais jau agrāk iesniedzis iesniegumu vai sūdzību un kādi tam bijuši rezultāti.

Augstāk minēto datu trūkums nedod iespēju pareizai virzībai, bet dažkārt arī pieņemt pareizu lēmumu par iesniegumu un sūdzību, jāveic lieka sarakstīšanās, pieprasot šos datus, kas ir saistīti ar iesnieguma vai sūdzības izlemšanu un milzīgiem neražīgiem valsts līdzekļu un pasta izdevumu pārtēriņiem.

(..) Ņemot vērā augstāk teikto, iesaku labošanas darba nometņu un koloniju pārvalžu otrajās daļās rūpīgi pārbaudīt PSRS IeTK Nometņu galvenās pārvaldes norādījumu izpildi par minēto jautājumu, noteiktā veidā pieprasot šo norādījumu obligātu izpildi.

Ņemiet īpašā kontrolē un sistemātiski pārbaudiet Jūsu uzraudzībā esošās nometnes un kolonijas par to, kādā stāvoklī otrajās daļās ir lieta par ieslodzīto iesniegumu un sūdzību atbilstošu noformēšanu.

Par Jūsu veikto pārbaužu un pieņemto mēru rezultātiem nekavējoties paziņojiet, lai ziņotu PSRS prokuroram.

Ieslodzījuma vietu uzraudzības daļas priekšnieks Djakonovs

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 1221.l., 34. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Ieslodzījuma vietu uzraudzības daļas priekšnieka Djakonova ziņojums PSRS IeTK Galvenās cietumu pārvaldes priekšniekam par Latvijas cietumu priekšnieku atteikšanos izsniegt ziņas prokuroriem

PSR Savienības IeTK pārvalžu Slepeni
Galvenās cietumu pārvaldes priekšniekam PSRS Prokuratūra
biedram Zujevam Nr.17/13–13134s
Kopija: Latvijas PSR prokuroram,
atbildot uz 1941.g. 18. II Nr.8/282–4 1941. gada 1. martā

 Saskaņā ar Latvijas PSR prokurora ziņojumu Latvijas PSR cietumu priekšnieki atsakās izsniegt apriņķu un pilsētu prokuroriem, kuri veic uzraudzību pār cietumiem, par tajā vai citā cietumā turētajiem ieslodzītajiem jebkāda veida ziņas, savu atteikumu motivējot ar to, ka viņiem šajā jautājumā it kā norādījumu devis Latvijas PSR IeTK.

Latvijas PSR cietumu priekšnieku rīcība ir pilnīgi nelikumīga un ir pretrunā PSRS IeTK 1939.g. 28. II pavēles Nr. 00859 tiešajai jēgai.

Paziņojot par augstāk minēto, es lūdzu Jūs saskaņā ar 29. pantu dot Latvijas PSR cietumu priekšniekiem norādījumu, lai prokuroriem, kuri veic cietumu uzraudzību pilsētā vai apriņķī, bez šķēršļiem izsniegtu nepieciešamās ziņas.

Par Jūsu sekojošo norādījumu lūdzu paziņot Latvijas PSR prokuroram un PSRS Prokuratūrai.

Ieslodzījuma vietu uzraudzības daļas priekšnieks Djakonovs

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2. l., 40.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

  LPSR valsts drošības tautas komisāra S.Šustina paskaidrojums par cietumu uzraudzību

Latvijas PSR prokuroram b. Soldniekam Pilnīgi slepeni
Atbildot uz 1941.g. 11. II Nr. 8/211 LPSR Iekšlietu tautas komisariāts
1941.g. 12.III Nr.2646/2

 Darām Jums zināmu, ka saskaņā ar esošo stāvokli un pavēlēm prokurora uzraudzību pār Valsts drošības tautas komisariāta arestēto lietām — par kontrrevolucionāriem noziegumiem — veic tikai Latvijas PSR speciālo lietu prokurors.

Šā iemesla dēļ Jūsu minētie prokurori, lai veiktu uzraudzību pār arestētajiem kontrrevolucionāros noziegumos, cietumos nevar tikt ielaisti.

Rajonu prokuroriem ir tiesības veikt uzraudzību SZM (Strādnieku–zemnieku milicijas) iestāžu lietās.

Latvijas PSR valsts drošības tautas komisārs — valsts drošības kapteinis S.Šustins

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 2.l., 41.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

PSRS tieslietu tautas komisāra un PSRS prokurora norādījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kara tiesu spriedumu pārskatīšanu

PSRS Tieslietu tautas komisariāts Slepeni
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR tautas komisāriem
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR prokuroriem

 Jautājums:

Papildinot 1941.g. 3. janvāra vēstuli Nr. 18/1s, iesakām:

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kara tiesu spriedumu, kuri piespriesti līdz padomju varas nodibināšanai, pārskatīšanu uzdot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR augstākajām tiesām, ievērojot kārtību, kāda noteikta 1941. gada 3. janvāra vēstulē.

PSRS tieslietu tautas komisārs N.Ričkovs
PSRS prokurors
V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2. l., 42. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no PSRS prokurora V.Bočkova norādījuma Latvijas PSR prokuroram

Slepeni, Nr.5/15284s
Latvijas PSR prokuroram PSRS Prokuratūra
biedram Soldniekam 1941. gada 13. martā

 PSRS Prokuratūra ir saņēmusi Latvijas PSR Prokuratūras atskaiti par darbu 1941. gada janvārī. No atskaitē minētajiem datiem uzmanību pievērš sekojošais:

(..) IV. Par speclietām

Nepieciešams pārtraukt arestu praksi bez prokurora sankcijas. Reizē ar to nepieciešams pievērst nopietnu uzmanību izmeklēšanas un arestēto turēšanas ieslodzījumā termiņiem. Spriežot pēc Jūsu atskaites, visas Ie TK iestāžu janvārī pabeigtās lietas ir izmeklētas, pārkāpjot KPFSR Kriminālprocesa 116. pantu. Noteiktā veidā ir jāsamazina lietu izmeklēšanas termiņi.

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221. f., 1.s. apr. 2.l., 43., 44. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas 

PSRS Prokuratūras izmeklēšanas daļas norādījums par lietu izmeklēšanas kārtību

Slepeni
LPSR Prokuratūras izmeklēšanas daļas Nr. 3/17476s
priekšnieka vietas izpildītājam b. Ļipinam PSRS Prokuratūra
Atbildot uz 1941.g. 24. II Nr. 80s 1941. gada 24. martā

 PSR Savienības prokurors biedrs Bočkovs norādīja, ka pašreizējā situācijā, kad Latvijas PSR Prokuratūras izmeklētāji vēl nav pārbaudīti un pielaisti slepenā darba veikšanai, lietu izmeklēšana pēc Kriminālkodeksa 58.–10. panta ir jāveic Ie TK iestādēm.

Izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks M.Altšullers

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2.l., 47.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

PSRS prokurora V.Bočkova norādījums par Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas priekšnieka kandidatūrām

Slepeni, Nr. 6/18512s
LPSR prokuroram biedram Soldniekam PSRS Prokurors
1941. gada 31. martā

 Jūsu ieteikto Aleksandra Pavlova kandidatūru apstiprināšanai Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas priekšnieka amatā es esmu noraidījis sakarā ar to, ka Pavlovs prokuratūras iestādēs nekad nav strādājis un pilnīgi nezina prokurora darbu, izglītība vispārējā zemākā, juridiskās nav, darba pieredzes ar kadriem arī nav. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Pavlovs nenodrošinās Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas darbu.

1940. gada decembrī ar VK(b)P CK lēmumu no PSR Savienības Prokuratūras Centrālā aparāta uz Latvijas republikas prokuratūru tika komandēts biedrs P.Bērziņš, kuram ir liela praktiskā pieredze darbā ar kadriem.

Saskaņā ar augstāk teikto iesaku Jums atbrīvot no Latvijas PSR Prokuratūras kadru daļas priekšnieka amata biedru Pavlovu un par kadru daļas priekšnieku iecelt biedru P.Bērziņu.

Par mana rīkojuma izpildi paziņot man.

PSR Savienības prokurors V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 2. l., 49. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 Latvijas PSR prokurora specziņojums

Izejošais Nr. 187 1941.g. 11.IV
PSRS prokuroram biedram V.Bočkovam 1941.g. “...” aprīlī

 1941.g. 30. martā Jelgavas apriņķa Rubas pagasta Laukgaļu mājas pirtī pakārās Emīlija Ķirse.

Emīlija Ķirse, 45 gadi, kopā ar diviem dēliem un meitu apstrādāja 68 ha zemes. Š.g. marta vidū Emīlija Ķirse saņēma paziņojumu, ka viņas dēls Jānis Ķirsis 11. martā ir arestēts.

Dažas dienas pirms pašnāvības Ie TK darbinieki pie Ķirses izdarīja kratīšanu — meklēja ieročus. Pēc kratīšanas Emīlija Ķirse tika izsaukta uz Ie TK, bet 31. martā viņai otrreiz bija jāierodas Ie TK Jelgavas daļā sakarā ar viņas dēla lietu. Pēc kratīšanas Ķirses mājās Ie TK pārstāvji tur atstāja savu darbinieku, kurš kontrolēja telefona sarunas un novēroja iedzīvotāju uzvedību.

Izmeklēšanu veic Jelgavas apriņķa tautas izmeklētājs.

 Latvijas PSR prokurors E.Soldnieks

LVA, 1221.f., 1.s. apr., 26. l., 19. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

LPSR prokurora vietnieka speclietās Pohvalova informācija par sūdzību izskatīšanu

Pilnīgi slepeni
LPSR Augstākās Padomes PSRS Prokuratūra
Prezidija priekšsēdētājam LPSR prokurors
Atbildot uz 1941.g. 26/4 Nr. R/2 Rīga, 1941. gada 5. maijā

 Paziņoju, ka Jūsu atsūtītās sūdzības mēs esam izskatījuši un nosūtījuši pēc būtības, par arestētajiem:

1. Par S.Penerdži sūdzība nosūtīta uz Maskavu PSR Savienības Prokuratūrai, lai izskatītu pēc būtības.
2. Par Teodoru Ansonu sūdzība KP (Kriminālprocesa) 226. panta kārtībā nosūtīta Rīgas apgabala
tiesai.
3. Par Augustu Unzuli sūdzība nosūtīta LPSR VDTK Daugavpils pilsētas daļas priekšniekam.
4. Par Haraldu Neimani, VDTK Jelgavas apriņķa daļai izskatīšanai pēc būtības.
5. Par Aleksandru Mukānu — BSKA (Baltijas sevišķā kara apgabala) kara prokuroram.
6. Par Luju Ķikuni — Latvijas PSR VDTK Specdaļas priekšniekam.
7. Par Eduardu Dabaru — VDTK Daugavpils pilsētas daļas priekšniekam izskatīšanai pēc būtības.
8. Par Jāni Lāci, sūdzība nosūtīta VDTK Cēsu apriņķa daļas priekšniekam izskatīšanai pēc būtības
9. Par notiesāto M.Zariņu paziņoju Jums īpaši.

LPSR prokurora vietnieks Pohvalovs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11. l., 6. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas 

Latvijas PSR prokurora vietnieka speclietās Pohvalova paziņojums par M.Zariņa notiesāšanu

Slepeni , Nr. 535/s
LPSR Augstākās Padomes PSRS Prokuratūra
Prezidija priekšsēdētājam LPSR prokurors
Atbildot uz 1941.g. 26. aprīļa Nr. R/2 Rīgā 1941. gada 5. maijā 

Līdz ar šo nosūtu atpakaļ sūdzību Mihaila Zariņa lietā un paziņoju, ka viņš 1941. gada martā notiesāts uz 8 gadiem pareizi, iemeslu lietas pārskatīšanai nav.

Latvijas PSR prokurora vietnieks speclietās Pohvalovs

LVA, 290.f., 1. s. apr., 11. l., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 PSRS iekšlietu tautas komisāra, tieslietu tautas komisāra un prokurora direktīva par izbēgušo ieslodzīto sodīšanu

Savienoto un autonomu republiku iekšlietu tautas komisāriem  un novadu un apgabalu Ie TK pārvalžu priekšniekiem 16P6
Ie TK labošanas darbu nometņu pārvalžu priekšniekiem Nr.87/06/PR/29
Republiku, novadu un apgabalu prokuroriem
Ie TK labošanas darbu nometņu prokuroriem
Republikānisko, novadu un apgabalu tiesu priekšsēdētājiem 1941.g. 28.aprīlī

 Lai pastiprinātu cīņu ar ieslodzīto bēgšanu no PSRS Ie TK labošanas darbu nometnēm, iesakām:

1. Ieslodzīto bēgšanu no nometnēm uzskatīt par vienu no visļaunprātīgākajām nometnes dzīves un ražošanas sabotāžas un dezorganizācijas formām. Visus bēgļus sodīt pēc KPFSR KK 58.–14. panta, piemērojot pret viņiem, pamatojoties uz PSRS Augstākās Padomes 1939. gada 15. jūnija dekrēta 3. punktu, visbargākos tiesu soda mērus, atsevišķos gadījumos līdz augstākajam soda mēram ieskaitot.

2. Augstāko soda mēru piemērot vispirms attiecībā uz kontrrevolucionāriem, bandītiem, laupītājiem un citiem sevišķi bīstamiem noziedzniekiem un citu kategoriju ieslodzītajiem, kuri ir izdarījuši atkārtotu bēgšanu.

3. Nometņu operatīvo daļu priekšniekiem izmeklēšanu par bēgšanas gadījumiem izdarīt termiņos ne vairāk par 10–15 dienām.

Prokuroriem lietu tiesai nodot piecu dienu laikā pēc pabeigtās lietas saņemšanu no nometnes operatīvās daļas.

4. Nometņu priekšniekiem visus tiesu spriedumus par notiesāšanu par bēgšanu paziņot nometnē ieslodzītajiem.

5. Šo direktīvu nosūtīt uz adresēm saskaņā ar pievienoto sarakstu.

PSRS iekšlietu tautas komisārs L.Berija
PSRS tieslietu tautas komisārs
N.Ričkovs
PSR Savienības prokurors
V.Bočkovs

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 2.l., 55.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Elzas Leimanes lūgums apžēlot un attaisnot viņas dēlu Ilmāru

LK(b)P CK I sekretāram biedram Kalnbērziņam
Elzas Miķeļa m. Leimanis,
dz.Rīgā, Skolas ielā 27, dz.13 Rīgā 1941.g. 9.maijā

 1940.gada 25.oktobrī manā dzīvoklī Jelgavā agrā rītā tika arestēts mans dēls Ilmārs. Neskatoties uz visiem maniem pūliņiem noskaidrot iemeslu, kamdēļ viņš arestēts, līdz šim tas man nav izdevies, tikai tagad man zināms, ka viņa lieta līdz ar citu I Jelgavas valsts ģimnāzijas skolnieku lietām nodota Rīgā kara prokurora rīcībā.

Manam dēlam 1940.gada 24.oktobrī palika tikai 16 gadi, un viņš jau nosēdējis cietumā vairāk kā sešus mēnešus, kas neapšaubāmi slikti iespaido tik jauna bērna veselību un viņam tas jau tagad ir liels sods.

Ņemot vērā viņa mazgadīgumu un arī to, ka viņa arestam katrā ziņā ir zināms sakars ar skolas apmeklēšanu un skola viņu nav brīdinājusi, griežos pie Jums ar lūgumu neatteikt Jūsu gādību darīt visu iespējamo, lai mīkstinātu mana dēla likteni. Ja viņš tiešām būtu kaut ko pretvalstisku izdarījis, kam es negribu ticēt, jo viņš vēl ir pārāk jauns, lai ņemtu aktīvu dalību politikā, tad viņš to ir darījis, nepazinādamies savas nepareizās rīcības sekas.

Pieļauju domu, ka viņu varbūt pierunājuši citi gados vecākie, viņš varēja kaut ko izdarīt, taču tas nekādā ziņā nav darīts apzinīgi, un tamdēļ viņš nebūtu pelnījis, lai lietu uzskatītu par tik svarīgu un nopietnu, ka viena lieta nododama kara tiesai, resp., kara prokuroram.

Padomju valdība arvien ir rūpējusies par bērniem un bērna veselību, un tamdēļ kā māte griežos pie Jums ar sirsnīgu lūgumu viņu apžēlot un attaisnot.

E.Leimane

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11.l., 45., 45a.lp. Oriģināls

PSRS tieslietu tautas komisāra un PSRS prokurora norādījumi par lietu izskatīšanas kārtību

Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunāla priekšsēdētājam Pilnīgi slepeni
IeTK Baltijas apgabala karaspēka kara tribunāla priekšsēdētājam Nr.007
Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokuroram 12/0080/2–D

Kopija: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR tieslietu tautas komisāriem un prokuroriem 1941. gada 12. maijā

 Izmainot agrāk dotos mūsu norādījumus, iesakām:

1. Lietas par noziegumiem, kādi ir paredzēti KPFSR KK 58.–1a, 58.–6, 58–8 un 59.–9 pantos un attiecīgos citu savienoto republiku KK pantos, izskatīt: a) Latvijas un Lietuvas PSR — Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunālam; b) Igaunijas PSR — IeTK Baltijas apgabala karaspēka tribunālam.

Šo lietu uzraudzību veic BSKA kara prokurors.

2. Visas pārējās lietas par valsts noziegumiem izskata Augstākās un apgabalu tiesas.

3. Lietas, kuras atrodas kara tribunālu ražošanā šo norādījumu saņemšanas brīdī, izskata kara tribunāli neatkarīgi no nozieguma kvalifikācijas.

PSR Savienības tieslietu tautas komisārs N.Ričkovs
PSR Savienības prokurors
V.Bočkovs

LVA, 1221. f., 1. s. apr., 2.l. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Vadībai un izpildei. Iepazīstināt b. Pohvalovu

15/V Soldnieks

 Kristīnes Mednis lūgums pārbaudīt viņas dēla Pētera Medņa apsūdzības lietu

LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam
Kristīnes Mednis Jāņa m.,
dzīv. Rīgā, Augustīnes ielā 12–8–4 Rīgā, 1941. gada 17.maijā 

Laipni lūdzu piegriezt vērību mana apcietinātā dēla Pētera Medņa Pētera d. izmeklēšans lietai un, ja apsūdzības apstākļi atļautu, paātrināt viņa atbrīvošanu no apcietinājuma. Viņš atrodas apcietinājumā no 1940. gada 17. septembra.

Esmu dzimusi 1869. gada 3. oktobrī Raiskuma pagastā kā strādnieku bērns. 1893. gadā apprecējos ar strādnieku Pēteri Medni Jura dēlu. 1905. gadā zaudēju savu vīru, kurš “Fēniksa” fabrikā nelaimes gadījumā sadega. Paliku viena ar maziem bērniem, kurus ar lielām grūtībām izaudzināju, strādādama “Provodņika” fabrikā kā strādniece. Viens dēls — Ernests Mednis — bija SSSR (PSRS — J.R.) pavalstnieks un strādāja valsts dienestā kā zivju tresta vadītājs Sahalīnā pie Amūras un, izpildot sevišķi svarīgus dienesta pienākumus, 1935. gadā lidmašīnas katastrofā gājis bojā. 1940. gada 17. septembrī apcietinātais dēls Pēteris Mednis dzimis 1894. gada 23. maijā un jau no agras bērnības sācis strādnieku gaitas. Līdz apcietināšanai viņš ilgu laiku strādāja Rīgas ostā par vienkāršu strādnieku un bija Rīgas (ostas) transporta strādnieku arodbiedrībā. Apcietināšanas iemesli man nav zināmi. Ļoti lūdzu manu lūgumu ievērot.

Kristīne Mednis

LVA, 290.f., 1. s. apr., 11. l., 38. lp. Oriģināls

Izvilkums no ziņojuma par Latvijas PSR Prokuratūras darbu 1941. gada janvārī–aprīlī

Nr. 11 l.s./7004
LPSR TKP priekšsēdētājam PSRS Prokuratūra, LPSR Prokuratūra
biedram Lācim 1941. gada 17. maijā

 Latvijas PSR Prokuratūras iestāžu darbs atskaites periodā bija koncentrēts uz jautājumiem par cīņu ar tautas ienaidniekiem, kuri ar dažādām metodēm veica savu nelietīgo kontrrevolucionāro darbību, par cīņu ar huligāniem, spekulantiem, zagļiem, sociālistiskā īpašuma izlaupītājiem un citiem noziedzniekiem, jo šie elementi savu darbību aktivizēja š.g. janvārī un februārī. (..). (..)

II. Izmeklēšanas darbs

Izmeklēšanas darbā pa lietām, kuras izmeklēja tautas izmeklētāji, galvenie uzdevumi atskaites periodā bija: veco lietu pārskatīšana, kuras bija ierosinātas līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā, efektīvas cīņas organizēšana ar noziedzību un galvenokārt ar visbīstamākajiem noziegumu veidiem un kvalificētu izmeklētāju kadru izaudzināšana.

Lai atslogotu apriņķu, pilsētu un rajonu prokuratūru izmeklētāju portfeļus, republikas prokuratūra š.g. janvārī—februārī veica visu izmeklēšanas lietu pārskatīšanu, kuras bija ierosinātas līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā un vēl atradās izmeklētāju ražošanā. Pārbaude parādīja, ka lietu vairākums, kuras tika pārņemtas no agrākā izmeklētāju aparāta, bija ierosinātas par formāliem sīkiem iemesliem un padomju likumdošanas darbības apstākļos tām nebija sabiedriski–polītiskas nozīmes. Tā rezultātā apmēram 800 izmeklēšanas lietas tika pārtrauktas (..). (..)

1941. gada četros mēnešos Latvijas PSR Prokuratūra nodeva tiesai (par izmeklētāju izmeklētām lietām) 1236 cilvēkus. No tiem:

1) 73 cilvēki nodoti tiesai par kontrrevolucionāriem noziegumiem, kuri galvenokārt saistījās ar pretpadomju aģitācijas veikšanu. Pie kriminālatbildības saukto personu sociālā sastāva analīze parāda, ka tās ir bijušie aizsargi, policijas kalpotāji, kulaki, tirgotāji un citi pretpadomju elementi. (..)

LVA, 1221.f., 1. s. apr., 26. l.,* Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Šā dokumenta lapas nav numurētas. Tajā trūkst 2.–6. lapas, kā arī dokumenta nobeiguma daļas. — J.R.

Alfreda Lejava lūgums par dēla atbrīvošanu LPSR Augstākai Padomei

Talsos, 18.maijā 1941.g.

 Man ir dēls Viktors Lejava, kurš atrodas apcietinājumā, bet es nezinu, par ko un kur tas noticis. Ka mans dēls ir apcietināts, es uzzināju tad, kad maija mēneša sākumā redzēju, ka viņu veda no Talsu stacijas uz Talsu apriņķa milicijas pārvaldi. Viktors Lejava beidzis vidusskolu un pārpūlēšanās nervu sabrukuma dēļ brīžiem slimo ar vieglprātību, tāpēc domāju, ka viņš šādā momentā būs izdarījis kādu likuma pārkāpumu. Acumirklī domāju, ka Viktors Lejava atrodas Rīgas centrālcietumā, jo no Talsiem ir aizvests uz Rīgu. Pamatojoties uz sacīto, lūdzu Jūsu rīkojumu, vai nebūtu iespējams Viktoru Lejavu nodot manā uzraudzībā. Ja šis lūgums neietilpst Jūsu kompetencē, lūdzu nosūtīt to pēc piederības.

Alfreds Lejava,
dzīv.Talsos, Ziemeļu ielā Nr.9

LVA, 290.f., 1.s. apr., 11.l., 40.lp. Oriģināls

 LPSR prokurora vietnieka speclietās Pohvalova informācija par pilsoņu arestiem

Slepeni
PSR Savienības prokuroram PSRS Prokuratūra
b.Bočkovam Latvijas PSR prokurors
Kopija: LPSR AP deputātam b.Kirhenšteinam

Atbildot uz 1941.g. 14.V iesniegumiem Nr.95.s., 96.s., 97.s., 98.s., 99.s. 1941.gada 19.maijā

 Ar šo nosūtu Jums 5 sūdzības ar b.Kirhenšteina attieksmi par viņu nodošanu Jums izskatīšanai:

1. Libinas Natālijas Andreja m., dzim.1891.g., arestēta Tulā 1938.g. 11.03., lietā.
2. Bērziņa Kārļa Jāņa d., arestēts 1937.g. 31.12., lietā.
3. Eigērta Artura, arestēts un notiesāts 1938.gadā Rostovā pie Donas, lietā.
5. Saulītes Emmas iesniegums par meitu ārsti Saulīti Lūciju: līdz 1937.g. dzīvoja Pleskavā un strādāja Pleskavas apriņķa slimnīcā. Grib uzzināt, kur meita atrodas tagad.

Pielikumā: sūdzības ar b.Kirhenšteina attieksmi par Nr.95.s.–99. s.1941.g. 14.V*

Latvijas PSR prokurora vietnieks speclietās Pohvalovs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11.1., 20., 21.a.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Netiek publicēta

Mildas Anšmites lūgums pasteidzināt viņas apcietinātā vīra lietas noskaidrošanu

Latvijas PSR Augstākai Padomei Rīgā 21.V1941.g.

 Manu vīru Jāni Teņa d. Anšmitu apcietināja 1940.g. 7.sept. un ievietoja Rīgas 1.cietumā, kur viņš tagad atrodas, nezinu. Esmu ļoti noraizējusies par viņu un viņa veselības stāvokli, tādēļ iedrošinos lūgt Augstāko Padomi pēc iespējas pasteidzināt viņa lietas noskaidrošanu un varbūtēju atsvabināšanu.

Augstcienībā Milda Anšmits, dz.Marijas 30., dz.10, Rīgā

LVA, 290.f., 1.s. apr., 11.l., 42.lp. Oriģināls

 Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurora vietnieka informācija par apcietināto skolnieku lietas izskatīšanu

LPSR AP Prezidija priekšsēdētājam PSR Savienības Prokuratūra
b.Kirhenšteinam Baltijas sevišķā kara apgabala prokurors
1941.gada 13.jūnijā

 Uz Jūsu atsūtītajiem pils.Veras Treimanes, Elzas Leimanes un Martas Ošeniekas iesniegumiem paziņoju, ka lieta par viņu dēliem Voldemāru Treimani, Ilmāru Leimani un Oļģertu Ošenieku 1941.gada 22.aprīlī ir nosūtīta uz Maskavu.

Par šās lietas rezultātiem Maskavā mums vēl nav paziņots.

Ja lūdzēji griezīsies pie Jums, tad lūdzu tos atsūtīt pie manis, viņi saņems izsmeļošu paskaidrojumu par lietu.

Iesniegumus nosūtu atpakaļ

Pielikums: pēc teksta.

BSKA kara prokurora vietnieks 1.ranga kara jurists Guļajevs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11.l., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Baltijas sevišķā kara apgabala prokurora vietnieka informācija par J.Anšmita notiesāšanu

Slepeni
Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētājam PSRS Prokuratūra
b.Kirhenšteinam Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurors
1941.gada 13.jūnijā

 Ar šo nosūtu Jums atpakaļ pils.Mildas Anšmites iesniegumu Jāņa Anšmita lietā un paziņoju, ka Anšmits ir notiesāts. Par soda termiņu lūdzēja var uzzināt Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunālā.

Pielikumā: pēc teksta.

BSKA kara prokurora vietnieks 1.ranga kara jurists Guļajevs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11.l., 41.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurora vietnieka informācija par Pētera Medņa notiesāšanu

Slepeni, Nr.04435
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājam PSRS Prokuratūra
biedram Kirhenšteinam Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurors
1941.gada 13.jūnijā

 Līdz ar šo nosūtu atpakaļ pils.Kristīnes Mednes iesniegumu Pētera Pētera dēla Medņa lietā un paziņoju, ka Mednis ir notiesāts. Par soda termiņu lūdzēja var uzzināt BSKA kara tribunālā.

Pielikums: pēc teksta.

BSKA kara prokurora vietnieks 1.ranga kara jurists Guļajevs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 11.l., 37.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Rēzeknes apriņķa prokurora vietnieka V.Januševska ziņojums par Pētera Usnes nošaušanu izsūtīšanas laikā*

LPSR Prokuroram Rēzeknes apr.prokuratūra
Rēzeknē 21VI–41

 Pie valdības dekrēta realizēšanas par kulaku izsūtīšanu no š.g.17.uz 18.jūniju notika sekošs atgadījums: Makašēnu pag. Jaškanu sādžā ieradās Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki izpildīt savus dienesta pienākumus pie pils.Gabrieļa Usnes, kur bija jāizsūta trīs (3) personas.

Ierodoties Valsts drošības tautas komisariāta darbiniekiem, Gabrieļs Usne un viņa divi (2) dēli aizbēga, bet trešais dēls Pēteris Usne tika aizturēts.

Pārmeklējot māju un citas saimnieciskās ēkas, Valsts drošības tautas komisariāta  darbinieki izveda līdzi pagalmā (lai tas būtu klāt pie kratīšanas) arī Pēteri Usni.

Pēteris Usne, izmantodams tumsu, metas bēgt. Viens no Valsts drošības tautas komisariāta  darbiniekiem to pamanīja un raidīja brīdinājuma šāvienu, bet bēglis neapstājas, tad tika raidīts otrs šāviens, kas bēgli ķēra no mugurpuses galvā mazajās smadzenēs (no kreisās puses). Pēc ārsta konstatējuma nāve iestājas acumirklī.

Izbraucot uz vietas, konstatēju, ka noticis bēgšanas mēģinājums un ka KK 110.p. no Valsts drošības tautas komisariāta  darbiniekiem nav pārkāpts. Ar ārsta apskati pie līķa nav konstatēts vardarbības pazīmju, izņemot šāviena brūci galvā, kas arī bija nāves cēlonis. Par ko tika sastādīts akts, bet lietas noskaidrošanu uzņēmās Valsts drošības tautas komisariāta  Rēzeknes daļas priekšnieks. Līķis tika pievākts tanī pašā naktī un aprakts. Lūdzu Jūsu rīkojumu šinī lietā.

Rēzeknes apr. prokurora v. V.Januševskis

LVA, 1221.f., 1.s.apr., 8.l., 14.l. Oriģināls

 Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurora vietnieka informācija par V.Lejavas lietas izmeklēšanu

Slepeni, Nr.04437

Latvijas PSR AP Prezidija piekšsēdētājam PSRS Prokuratūra
biedram Kirhenšteinam Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurors

1941.gada 13.jūnijā

 Nosūtot atpakaļ pilsoņa Alfreda Lejava iesniegumu sakarā ar dēla Viktora Lejava lietu, paziņoju, ka Viktora Lejava apsūdzības lieta atrodas ražošanā un tuvākajās dienās tiks pabeigta.

Pielikums: pēc teksta.

BSKA kara prokurora vietnieks 1.ranga kara jurists Guļajevs

LVA, 290.f., 1.s. apr., 11.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

© Latvijas Vēstnesis 22.05.2002  Nr. 76 (2651), 23.05.2002  Nr. 77 (2652), :
30.05.2002 Nr. 81 (2656)
 

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home