Komisija pieņem pieminekli
Evija CERA, Ojārs NEILANDS

Rīgas domes izveidotā komisija vakar pieņēma tēlnieka Paula Jaunzema veidoto pieminekli Komunistiskā terora upuru piemiņai, ko sākotnēji bija paredzēts līdz 14. jūnijam uzstādīt Esplanādē. Taču atkal sākušās asas diskusijas par jau pabeigtā pieminekļa turpmāku realizāciju un tā piemērotāko uzstādīšanas vietu. Neizpratni par nekonsekvenci pieminekļa tapšanas gaitā izteikusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

   Pieņemšanas komisijā, ko vadīja Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Eižens Upmanis, bija uzaicināti piedalīties Latvijas Mākslinieku savienības (LMS), Rīgas domes un Arhitektu savienības pārstāvji. Komisijas locekļi, vienbalsīgi atzīstot pieminekļa nozīmīgumu Latvijas vēstures apzināšanā, augstu novērtēja tēlnieka Paula Jaunzema paveikto darbu un parakstīja aktu par Komunistiskā terora upuru pieminekļa skulptūru pieņemšanu.
   Skaidrojot savu koncepciju, tēlnieks uzsvēra, ka «skulpturālā grupa Putenī ir neizdzēšams traģiskas un baisas tautas vēstures atgādinājums, kas nedrīkst rimt, harmoniski pārtopot tradicionālā uzvaras, slavas vai sēru piemiņas vietā». Autori arī atzina, ka skulpturālo tēlu veidošanas procesā viņi apzināti atteikušies no klasiskiem kompozicionāliem un tēlnieciskiem paņēmieniem, tā radot disharmonisku iespaidu, kas palīdzētu atklāt notikušā būtību un likt cilvēkiem novērst genocīda atkārtošanos nākotnē. P. Jaunzems piebilda, ka ir tādi cilvēki, kuriem nav vēlēšanās atcerēties šos notikumus, tāpēc esot mēģinājumi falsificēt un noniecināt pieminekļa nozīmību.
   Klātesošie komisijas pārstāvji atzinīgi vērtēja tēlnieka darbu, taču piebilda, ka pašlaik svarīgākais ir izvēlēties atbilstošu vietu pieminekļa uzstādīšanai un savstarpējā tēlu novietojuma kompozīcija šajā ansamblī. Arī LMS pārstāve Ruta Čaupova izteicās, ka diskusiju par pieminekļa novietošanas vietu vajadzētu turpināt, uzklausot arī sabiedrības viedokli.
   Kā zināms, autoru iecere bija 14. jūnijā atklāt pieminekli Esplanādē, taču lēmums par tā izvietošanas vietu izraisījis diskusijas sabiedrībā par tā estētisko kvalitāti un iekļaušanos pilsētas kopējā ainavā, tāpēc domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Visockis pieprasīja izveidot komisiju, kas lemtu par pieminekļa novietojumu, «pilnveidošanu» un realizācijas turpmāko gaitu. Tas savukārt izraisīja autoru neizpratni, jo ko gan iespējams pilnveidot jau pabeigtā piemineklī un idejas pamatdomā par tēlu disharmoniju ar apkārtējo vidi. P. Jaunzems šo situāciju komentēja tā: «Visockis šoreiz ir uzķēries uz plika āķa.»
   Arhitekts Juris Poga vakar paziņoja, ka pieminekļa piesaistes projekts Esplanādei ir izstrādāts un likumā noteiktajā kārtībā saskaņots, tāpēc tā turpmākā realizācija atkarīga no atbildīgajām amatpersonām.
   Neizpratni par situāciju, kas izveidojusies ap Komunistiskā terora upuru piemiņai veltīto pieminekli, izteikusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atzīstot, ka šā projekta pieņemšanas un virzīšanas gaitā vērojama nekonsekvence. Valsts prezidente, komentējot J. Visocka viedokli par pieminekļa izveides apstādināšanu un jaunas komisijas izveidošanu, vērsusi uzmanību uz to, ka līdz šim bijušas vairākas komisijas, kas risinājušas šos jautājumus, un pieminekļa projekts akceptēts, Neatkarīgajai teica prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Ja tiks izveidota vēl viena komisija, tas, pēc prezidentes domām, būs solis atpakaļ projekta īstenošanā. V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka pieminekļa projekta īstenošana ir izpildvaras kompetence, un cer, ka konflikts atrisināsies. Ar nožēlu prezidente konstatējusi, ka arī pašiem politiski represētajiem nav kopīga viedokļa par pieminekli.
   Neatkarīgā jau rakstīja, ka J. Visockis nosūtījis vēstuli Valsts prezidentei ar atbalstu Jaunās partijas frakcijas priekšsēdētājas Silvijas Dreimanes, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Visvalža Aivara un pieminekļa konkursa žūrijas locekļa Jāņa Zvirbuļa ierosinājumam izveidot neatkarīgu speciālistu komisiju, kas lemtu par represēto piemiņai veltītā pieminekļa uzstādīšanu Rīgā, tā veidolu un atrašanās vietu. Šie cilvēki uzskata, ka Rīgas domes Pieminekļu padome ir pārkāpusi procesuālās prasības, pieņemot lēmumu par pieminekļa pasūtījumu, - bez apspriešanas sabiedrībā un arī valdības akcepta.

© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000   Pārpublicējot un citējot atsauce uz NEATKARĪGO obligāta