Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Piemin terora upurus
Aija Lulle


Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, daudzviet Latvijā notiks piemiņas pasākumi. Rīgā tos organizē Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), kuras pārstāvji uzskata, ka turpmāk to rīkošana būtu jāuzņemas valstij un pašvaldībām. Atsevišķi politiķi sēru dienā represēto piemiņas godināšanu apvieno ar aģitāciju par Eiropas Savienību (ES).

Pērn izdotajā grāmatā Aizvestie ir apzināti gandrīz visi 1941. gada 14. jūnijā izsūtītie. Rūpīgā arhīvu izpēte liecina – no Latvijas vienā naktī lopu vagonos moku ceļš sākās 15 424 iedzīvotājiem. Deportācijas tieši vai netieši ir skārušas gandrīz katru ģimeni Latvijā.

Politiski represēto apvienībā nav precīzas uzskaites, cik daudz vēl ir dzīvo vidū no tiem, kuri pārcieta izsūtījumu 1941. gada 14. jūnijā. Pavisam politiski represēti ap 20 000.

LPRA valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais Neatkarīgajai stāstīja, ka šodien ap pulksten 12 represētie pulcēsies pie Okupācijas muzeja, pēc tam gājienā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Viņiem pievienosies Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kas pārstāvēs pašlaik Kanādā esošo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un teiks īsu uzrunu. Runās arī represētais Pēteris Simsons.

Rīgas dome ir nodrošinājusi mikrofonu un atskaņošanas iekārtu, spēlēs valsts himnu. «Varēja jau kori uzaicināt,» saka G. Resnais. Viņaprāt, nākamajos gados valstij ir jāuzņemas galvenā atceres pasākuma rīkošana pie Brīvības pieminekļa.

No pulksten 15 līdz 16 ļaudis pulcēsies pie komunistiskā terora upuriem veltītā Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidotā piemiņas ansambļa Ieputinātie Torņakalna stacijā. G. Resnais lēš, ka gada laikā kopš tā uzstādīšanas tikai nedaudz represēto ir aizbraukuši, lai to aplūkotu vai pasērstu pie pieminekļa. Pēc kaislībām un strīdiem, kas pērn virmoja ap pieminekli, G. Resnais saskata arī pozitīvo, jo tagad Politiski represēto piemiņas atbalsta fonds plāno Torņakalna stacijas, parka un mazdārziņu apkārtnē izveidot piemiņas memoriālu upuriem, represētajiem valstsvīriem un brīvības cīnītajiem.

Pasākumi paredzēti arī citviet Latvijā. Litenē notiks nogalināto un izsūtīto Latvijas armijas karavīru godināšana, kurā plānojis piedalīties Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.

Liepājas politiski represēto klubs aicina atcerēties vēsturi Liepājas politiski represēto klubā. Centrālajā kapsētā šodien plānots palaist gaisā baltus balonus kā sveicienu represijās nomocītajām dvēselēm. Daugavpilī būs sēru mītiņš Pumpura parkā pie piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem.

Interesanti, ka īsu represēto piemiņas pagodināšanu Latvijas ceļa pārstāvji – valdības vadītājs un ārlietu ministrs – saskaņojuši ar darba lietām, kas saistītas ar Eiropas Savienību. Pulksten 13, laikā, kad represētie būs no Okupācijas muzeja aizgājuši līdz Brīvības piemineklim, pie tā ziedus noliks Ministru prezidents Andris Bērziņš un ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferheigens.

Bet Jelgavas Svētbirzē būs politiski represēto apvienības Staburadze piemiņas pasākums, kurā plāno ierasties ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Pēc tam ministrs ieplānojis tikšanos ar iedzīvotājiem kultūras namā Rota, kur runāšot arī par ES jautājumiem.

«Šodien izpildvara negrib dzirdēt par komunistisko teroru. Mēs ejam uz Eiropu. Eiropas Savienības valstīm bija tā laime neizjust komunistisko teroru. Taču mums pašiem savās mājās ir jācīnās, lai atcerētos vēsturi. Ar tās atstāšanu novārtā nekur tālu netiksim,» LPRA priekšsēdētājs G. Resnais, runājot par represēto jautājuma politisko fonu, emocionāli iekarst. «Mēs ļoti strauji izmirstam, bet mūsu rindās represētie nāk klāt,» viņš atsedz vēl kādu represētajiem būtisku jautājumu, atgādinot, ka Saeima ir atvērusi likumu par politiski represētajiem, lai paplašinātu viņu loku.

Ar LPRA pārstāvjiem likumdevēji par to nav runājuši, tāpēc politiski represētie uz Saeimu sūtījuši protesta vēstules. Represēto loku, pēc G. Resnā datiem, grib papildināt arī ar personām, kurām, piemēram, nav Latvijas pilsonības. Likumu Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem atvēra pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra iniciatīvas. G. Resnais pieļauj, ka likums līdz vēlēšanām netiks grozīts.

Politiski represētajiem kopš 1999. gada nogales vairs nav pieejami bezmaksas medikamenti, taču vairāki atvieglojumi ir saglabājušies, jo nav jāmaksā par vizīti pie ārsta, ir arī atlaides sabiedriskajā transportā.

Fakti

1940./41. gadā arestēti un sodīti 7634 Latvijas iedzīvotāji
1941. gada 14. jūnijā arestēti un izsūtīti 15 424 Latvijas iedzīvotāji
1945. gada pavasarī no Latvijas izsūtīti 675 cilvēki
1949. gada 25. martā kā budži izsūtītas 9147 ģimenes, kopskaitā 29 252 cilvēki
1949. gada 25. martā kā nacionālisti izsūtīta 3841 ģimene, kopskaitā 12 881 cilvēks
No 1944. līdz 1953. gadam atsevišķi tika izsūtīti 1849 Latvijas iedzīvotāji
Politiskos noziegumos pret padomju valsti apsūdzēja un pie kriminālatbildības sauca 49 321 cilvēku
PSRS IeTK filtrācijas nometnēs nokļuva vairāk nekā 86 000 personu

Avots: Latvijas valsts arhīvs


NRA, 2002. gada 14. jūnijs. 

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home