Saeima vakar pieņēma PSRS totalitārā komunisma noziegumu nosodījuma deklarāciju, aicinot Krieviju atzīt atbildību par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas nodarīti okupācijas laikā. Deputāti uzskata, ka deklarācijai praktisku seku, visticamāk, nebūs, bet eksperti norāda, ka lēmums kārtējo reizi bijis nelaikā.

Arī Eiropas Parlaments vakar rezolūcijā par Otrā pasaules kara sekām atzinis kara beigas kā jaunas tirānijas sākumu, ko radīja staļiniskā Padomju Savienība.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins debatēs Saeimā pirms deklarācijas pieņemšanas pamatojis, ka nepieciešams vienots dokuments, ko Latvija varēs izplatīt diplomātiskās misijās ārzemēs. Par Latvijas vārdā sagatavoto dokumentu nobalsoja 70, pret bija 23, atturējās viens deputāts.

Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Krišjānis Peters, kas balsojumā atturējās, Neatkarīgajai atzina, ka bija radusies dīvaina situācija – kuluāros daudzi atklāja, ka nebūtu īstais laiks to pieņemt.

Jo tas neesot īstais veids, kā atrisināt situāciju un panākt Latvijai vēlamo, atklāti to pateikt neviens acīmredzot nav varējis. "Ar ārpolitiku tam maz sakara. Tā jau vairāk tādai iekšējai lietošanai," vērtēja deputāts. Lai arī emocionāli cilvēkiem deklarācijā paustais varētu būt tuvs, praktiski okupācijas sekas ar to nenovērsīs, viņš piebilda. "Mēs nevaram atteikties no savas pozīcijas, taču tas jādara gudrāk un pragmatiskāk," sacīja K. Peters.

Deklarācijā pausts, ka patiess un noturīgs izlīgums starp Latviju un Krieviju ir iespējams tikai tad, ja pagātnē izdarītie noziegumi tiek izvērtēti un nosodīti.

Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā jāizveido speciālistu komisija. Aptaujātie deputāti un frakciju vadītāji, kuri nobalsoja par deklarāciju, gan atzina, ka uz praktisku tās piepildījumu, vismaz drīzumā, necer. Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš uzsvēra, ka deklarācija ir politisks dokuments, ar kuru pauž attieksmi, politisko gribu un arī drosmi. Jaunā laika (JL) frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis atzina, ka labumu no pieņemtās deklarācijas cilvēki vēl neizjutīšot, vismaz kamēr Krievijā nemainīsies valdība. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka nekādas ilūzijas nelolo, bet deklarācija esot vajadzīga pašiem.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš atzina, ka deklarācijas straujās pieņemšanas dēļ viņu māc bažas, vai un kas grib sabojāt robežlīguma parakstīšanu. "Kāpēc tagad? Rodas jautājums, vai to cilvēku, kas to veicināja, domas ir tīras. Tā ir bīstama spēle. Nevajag atteikties no tā, ko mēs esam pauduši, bet vajadzēja izvēlēties pareizu ceļu," sacīja A. Lejiņš. Iespējams, deklarāciju vajadzēja skatīt pēc robežlīguma parakstīšanas.

Arī bijušais ārlietu ministrs un ministru prezidents Valdis Birkavs atzina, ka deklarācija nav nākusi īstajā brīdī. "Latvija ir uzņēmusies līdera lomu totalitāro režīmu nosodīšanas panākšanai. Un tas ir pozitīvs solis. Bet mūsu līdera lomu apdraud nesaprātīgā rīcība, pieņemot deklarāciju pirms līguma parakstīšanas." Atšķirībā no Eiropas Parlamentā pieņemtās rezolūcijas mums trūkstot nākotnes redzējuma. "To, ko šobrīd atļaujas parlaments un valdība, var atļauties tikai tādēļ, ka esam NATO un Eiropas Savienībā. Ir ļoti žēl, ka ļoti svarīgo dokumentu nespējam pārvērst konstruktīvā rīcībā. Krievija tam nav gatava, mēs Krieviju iedzenam stūrī," viņš sacīja. Ja būtu parakstīts robežlīgums, būtu sperti nākamie soļi attiecību veidošanā, taču tagad bez spēcīga starpnieka mums neiztikt.

J. Lagzdiņš pauda viedokli, ka attiecības ar Krieviju deklarācijai nevajadzētu vēl vairāk saasināt, jo tās attieksmi maina nevis politisks dokuments, bet gan objektīvās intereses un Latvijas starptautiskais stāvoklis.

13. maijā, 2005