Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Aicina pieskarties. Okupācijai
Laura Dzērve

Pieskaries baltajam lācim! Pirmizrāde 7.V Okupācijas muzejā

Neatkarīgā teātra Teātris TT jaunajā izrādē Pieskaries baltajam lācim! baltā cirka lāča, kam pieskarties un kurš rādīs trikus, nebūs. Trāpīgi par izrādi teicis viens no tās aktieriem Gundars Āboliņš: «Mums taču kādreiz mūžā visiem tik šausmīgi gribas pieskarties baltajam lācim, bet ir tik šausmīgi bail.» Izrāde runās par Latvijas okupāciju — tēmu, no kuras teātris Latvijā vairījies, iespējams, visvairāk. Izrādes notikšanas vieta skatītājiem ir noslēpums. Zināms vien, ka 10 minūtes pirms izrādes sākuma jātiekas Okupācijas muzejā un jāģērbjas silti.

Izrādes autors un režisors Lauris Gundars ir izbrīnīts, jo par viņa Jaunākā brāļa vasaru Jaunajā Rīgas teātrī neviens viņam nejautāja — kāpēc. Par šo izrādi esot daudz «kāpēc», lai arī abās runāts par 1954.gadu. «Toreiz visiem bija skaidrs — izrāde ir par mums, kas esam šeit. Turpretī tie, kuri bija nokļuvuši Sibīrijā, it kā neattiecas uz mūsu dzīvi. Interesanti, kas veicis mērķtiecīgu darbu, lai mēs negribētu šo jautājumu cilāt, lai izsūtītos cilvēkus uztvertu par neveiksminiekiem. Sibīrijā nonākušie būtu tie paši, kuri tagad pilda Privāto Dzīvi,» saka L.Gundars.

Izrādes apakšvirsraksts ir Ceļojums uz sasalušās uguns zemi. «Tas ietver tās sajūtas un bezjēdzību, kas valdīja Sibīrijā, jo uguns nevar sasalt. Ja tā sasalst, tas ir kas neiespējams, un šī neiespējamība bija cilvēku radīta un iespējama,» stāsta izrādes producente Anna Putniņa.

Izrādes darbība norisinās laikā no 1937. līdz 1957.gadam Latvijā un Sibīrijā. Izrādē spēlē aktieri Gundars Āboliņš, Laila Kirmuška un Lelde Kalēja, piedalās saksofoniste Ilze Lejiņa. Mūziku komponējusi Līga Celma, tērpu māksliniece — Rūta Kuplā.

Izrādes scenogrāfs Vilis Daudziņš stāsta: «Atskaites punkts izrādes scenogrāfijai ir tās norises telpa, un šī vieta lielā mērā noteica scenogrāfiju. Iznākums līdzinās vistu kombinātam, inkubatoram.»

Lugas tapšanas gaitā izpētīts apjomīgs dokumentu materiāls, taču izrāde pat nepretendē uz vēsturisku žanru «Viss pārējais ir par cilvēkiem, kas nokļūst pavisam citā vērtību sistēmā, un par to, kas tādā situācijā būtu ar mums. Mūsu mēraukla ir badošanās, bet mēs nezinām, ko nozīmē bads,» — tā L.Gundars.

Diena, 2003. gada 7. maijs.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home