Pirmoreiz oficiāli piemin okupāciju
Ainārs RUTKĒVIČS, Uģis VIDAUSKIS, speciāli Neatkarīgajai

   Šodien valstī tiek pieminēta Latvijas okupācijas gadskārta, kuru Saeimas deputāti pirmo reizi iekļāva likumā Par svētku un atceres dienām tikai pirms dažiem mēnešiem.

   Lai gan ar iniciatīvu noteikt 17. jūniju kā oficiālu atceres dienu klajā nāca apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti, šajā jautājumā apbrīnojamu vienotību izrādīja gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Pret kalendāra papildināšanu ar vēl vienu atceres dienu iestājās vienīgi apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, taču tās deputāti palika mazākumā.
   Latvijas okupācijas gadadienas atskaņas lasāmas arī citu valstu medijos. Pieminot 60. gadadienu kopš padomju okupācijas sākuma Baltijas valstīs, laikraksts Washington Times raksta par minēto valstu un to iedzīvotāju likteņiem pēdēja gadsimta laikā un uzsver, ka NATO dalības maksu šīs valstis jau daudzkārt pārmaksājušas, informē LETA.
   «Tas bija gluži kā doties uz pasaules malu,» savas izjūtas par došanos trimdā laikrakstam atklājusi kāda baltiete, kurai līdz ar pusmiljonu citu cilvēku nācās pamest dzimteni bailēs no represijām. Kā zināms, daudzi no šiem bēgļiem savu otro dzimteni atrada tieši ASV.
   Cilvēkiem, kas interesējas par cilvēktiesībām dažādā laikā, noteikti vajadzētu iepazīties ar Baltijas iedzīvotāju - latviešu, lietuviešu un igauņu - sāpīgo pieredzi, teikts laikraksta publikācijā. Washington Times saviem lasītājiem atgādina, ka tā sauktais pirmais zelta laikmets trijām Baltijas valstīm ildzis tikai 20 gadu, bet to vienīgais «noziegums» bijusi tikai un vienīgi ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Laikraksts arī atgādina slepeno Molotova-Ribentropa paktu, ar kuru Baltijas valstu suverenitāte tika upurēta divu lielvalstu interesēs.
   Laikraksts vēsta par padomju armijas ienākšanu Latvijā 1940. gadā un Hitlera iebrukumu 1941. gadā, īpaši uzsverot, ka 1944. gada beigās triju valstu iedzīvotājiem bija atlikusi pēdējā iespēja un rūgtā izvēle - doties trimdā vai palikt dzimtajā zemē, ko okupējis svešas valsts karaspēks. «Nav izstāstāms, caur kādu elli daudziem šo valstu iedzīvotājiem nācās iziet, pirms tie nokļuva Rietumos,» uzsver laikraksts.

Latvija neseko kaimiņiem
   Savukārt mūsu valsts politiķi nesteidzas ar darbiem, lai kaut tālākā nākotnē Latvija saņemtu kompensāciju par okupācijas laikā nodarīto. Saeimas deputāti vairāk nekā atturīgi vērtē nepieciešamību mūsu parlamentam pieņemt likumu par padomju okupācijas laikā nodarīto zaudējumu piedziņu no Krievijas, kā to izdarījuši Lietuvas parlamenta deputāti. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume uzskata, ka līdzīgu ideju netrūkstot arī mūsu parlamentāriešiem un sabiedriskajām organizācijām, taču Latvijai esot jācenšas apzināties likuma pamatjēga un izpildes iespējas. «Neesmu pārliecināts, vai likuma pieņemšana nav saistāma ar oktobrī gaidāmajām Lietuvas parlamenta vēlēšanām,» aģentūrai LETA atzinis parlamenta vadītājs. Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Māris Grīnblats, izsakot vēlmi tuvāk iepazīties ar Lietuvas kolēģu pieņemto likumu, norādīja, ka Latvijas parlamentā ko līdzīgu pieņemt būtu ļoti grūti.
   Kā zināms, Lietuvas Seims 13. jūnijā pieņēma likumu, kas uzdod valdībai izvirzīt Krievijai kā PSRS tiesiskajai mantiniecei prasību par kaitējumu, ko valstij nodarījusi 50 gadus ilgā padomju okupācija. Pagaidām mūsu dienvidu kaimiņi nav aprēķinājuši zaudējumu apjomu, bet eksperti uzskatot, ka runa varētu būt par summu, kas mērojama miljardos dolāru.

Kompensācijas prasot populisti
   Bijusī Saeimas priekšsēdētāja un vēsturniece Ilga Kreituse runas par kompensācijas pieprasīšanu uzskata par klaju populismu, jo «no cilvēku kacināšanas vien nauda valsts maciņā neradīsies». I. Kreituse Neatkarīgajai uzdeva retorisku jautājumu - kādēļ Latvija savā laikā esot atteikusies no kompensācijas ko piedāvājusi Vācija? Toreiz mūsu valsts ārlietu ministra Valda Birkava virsvadībā piedāvāto summu esot uzskatījusi par mazu, bet Igaunija to pašu mazumiņu smādējusi neesot. Atgādināsim, ka Vācija par saviem līdzekļiem bija ar mieru Ķemeros izveidot rehabilitācijas centru.
   I. Kreituse arī neredzot īpašu jēgu parlamenta spertajā solī, nosakot 17. jūniju par oficiālu okupācijas atceres dienu, jo reāla rezultāta minētās gadadienas atzīmēšanai tāpat nebūšot, bet cilvēkiem tikai vairāk tikšot jauktas galvas. «Tikko bija 14. jūnijs, kad atzīmējām represijas, tūlīt būs 22. jūnijs - Otrā pasaules kara sākuma diena. Kā lai normālam cilvēkam nesāk reibt galva?» jautāja I. Kreituse. Pēc viņas domām, 60. okupācijas gadadienu labāk vajadzējis pieminēt, noorganizējot plašu starptautisku konferenci, kurā varētu analizēt procesus kopumā, runāt par kolaboracionismu, salīdzināt mūsu okupāciju ar citām, pētīt to seku likvidāciju utt. «Tā ir sava veida nodevība - ierakstīt dienu kalendārā un neko konkrētu nedarīt tālāk,» teica I. Kreituse.

Politiķi ievēro neitralitāti
   No Saeimā pārstāvētajām partijām vienīgi apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nolēmusi organizēt kopīgu okupācijas atceres pasākumu - sēru gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim ar tam sekojošu ziedu nolikšanu, Neatkarīgo informēja apvienības preses sekretārs Jānis Ķuzulis. Viņš pastāstīja, ka tēvzemieši piedalīsies arī pasākumos citviet Latvijā. «Visur, kur mūsu partijai ir nodaļas, to pārstāvji vai nu paši organizē, vai arī piedalās atceres pasākumu rīkošanā,» sacīja J. Ķuzulis. Tā, piemēram, apvienības Saeimas frakcijas deputāte Palmira Lāce kā katru gadu dosies uz Masļenku robežapsardzes punktu, lai pa upi uz tā pusi pludinātu ziedu vainagu. Robežapsardzes punktam 1940. gadā naktī no 14. uz 15. jūniju uzbruka PSRS armija, nogalinot trīs robežsargus un divus civiliedzīvotājus.
   Mazāk organizēti un aktīvi šodien solās būt valsts vadītāji - nekādus pasākumus nav plānojuši ne Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ne Ministru prezidents Andris Bērziņš. Kopīgos atceres brīžos šodien nevienosies arī premjera pārstāvētā savienība Latvijas ceļš. «Tas, kā pieminēt Latvijas okupācijas gadadienu, ir katra paša deputāta un partijas darbinieka ziņā, jo šī ir tik privāta lieta, ka būtu dīvaini, ja tiktu organizēts kopīgs pasākums visiem,» sacīja LC preses sekretāre Dace Gulbe. Viņa atzina, ka ceļinieki nav arī saņēmuši uzaicinājumu no TB/LNNK piedalīties viņu rīkotajā gājienā.

© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000        Pārpublicējot un citējot, atsauce uz Neatkarīgo obligāta

uz Noziegumi pret cilvēci