Budapeštas atbalsis Rīgā, Tallinā,
Viļņā
Ritvara Jansona raksts
Ar skrejlapiņām
pret varu
No mutes mutē ļaužu starpā
padomju gados klīda runas par izkarinātiem Latvijas karogiem, neatkarības
laikus atgādinošām skrejlapām, par pretpadomju uzrakstiem. Retais
bija tos redzējis, taču valodas izplatījās zibenīgi. Pretestības
demonstrējumi 60. 80. gados Latvijā ir mazizzināta joma....
Ar nesalaužamu ticību
Represētais latviešu diplomāts
L. Sēja
Atkusnis, kas
Latviju neaizsniedza
Vai tautas antikomunistiskās sacelšanās,
kas 1956. gadā notika Ungārijā un Polijā, vājināja vai, gluži otrādi,
stiprināja komunistisko režīmu Eiropā? Lai meklētu atbildes uz šo
jautājumu, vēsturnieki pulcējās Varšavā starptautiskā konferencē
"Komunistiskās sistēmas krīzes 1953 1981". Uz to bija
ieradušies vēstures pētnieki no Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Čehijas,
ASV, Vācijas un citām valstīm.
Pirms 66 gadiem Rīgā
iebrauca krievu tanki
1940. gada 14. jūnijā vācu
karaspēks bez problēmām ieņem Francijas galvaspilsētu Parīzi. Visa
pasaule ir šokā par Hitlera pārdrošajiem karagājieniem, un tai
gandrīz nemanot paslīd garām trīs Baltijas valstu okupācija pāris
dienu vēlāk.
"Kur
aizbraucam nezinām..."
Izmisums, bezspēcība, bailes
par saviem mīļajiem, kurus lielākai daļai tā arī nekad vairs
neizdevās ieraudzīt, ilgas pēc varmācīgi atņemtās dzimtenes
ir tikai niecīga daļa no šausmām, kas bija jāpārcieš Sibīrijas
elles ratu pārdzīvojušajiem...
Kā agresors kļuva
par uzbrukuma upuri
1941. gada 22. jūnijā noslēdzās
gandrīz divus gadus ilgušais vācu fīrera Ādolfa Hitlera un padomju
diktatora Josifa Staļina "draudzības posms" nacistiskā
Vācija sāka karu pret Padomju Savienību.
Radošs gars zem cenzūras vāka
Padomju laika preses cenzūra laikraksta redaktoriem nesita ar
lineālu pa pirkstiem, taču turēja viņus nemitīgas spriedzes pavadā. Kur ir
robeža starp drīkst un nedrīkst, varēja tikai nojaust, biežāk ar sesto
prātu.
Tribīnē
kulta kulstītājs
1956. gada
25. februārī, PSKP 20. kongresa slēgtajā sēdē Hruščovs nolasīja
referātu Par personības kultu un tā sekām. Tas bija pirmais lielākais
pavērsiens nepilnus trīs gadus pēc dižā tautu tēva Staļina nāves.
Vēsturnieki un politologi vēl tagad pēta, kā šai virzienā sperts
izšķirošais solis. Savukārt gandrīz katrs piektais Krievijā aptaujātais
joprojām uzskata, ka Hruščova pirms 50 gadiem nolasītais referāts
"bija kļūda"...
Notikums, kas
izglāba daudzas dzīvības
Pēc Ņikitas Hruščova 1956. gada
25. februāra pievakarē PSRS kompartijas (PSKP) 20. kongresā nolasītā
slepenā Staļinu atmaskojošā referāta daži kongresa delegāti esot
izdarījuši pašnāvību, daži vairākas dienas apjukumā dzēruši,
bet vairākums jutās vienkārši šokēti.
Pirmo reizi bija dzirdēta patiesība par staļinisko režīmu. Lai izvērtētu,
kā šis kongress ietekmēja dzīvi toreizējā Latvijas PSR, kādas
bija tā tālejošās sekas, "Latvijas Avīzes" žurnālisti
Voldemārs Krustiņš un Viesturs Sprūde uz sarunu redakcijā aicināja
vēstures doktori, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes
katedras vadītāju Ilgu Kreitusi.
Radošs gars zem cenzūras vāka
Padomju laika preses cenzūra laikraksta redaktoriem nesita ar lineālu
pa pirkstiem, taču turēja viņus nemitīgas spriedzes pavadā. Kur ir
robeža starp drīkst un nedrīkst, varēja tikai nojaust, biežāk
ar sesto prātu.
Nacionālisti
par Latvijas brīvību
Rakstot par pretošanās kustību
nacistu okupētajā Latvijā, līdz šim nepelnīti maz uzmanības pievērsts
atsevišķu pašaizliedzīgu dzimtenes patriotu varonībai. 1941.
1942. gadā nacistiem gluži kā dadzis acī bija Latvijā lielākā
nelegālā organizācija "Latviešu nacionālistu savienība",
kas uzdrošinājās atklāti protestēt pret svešās varas tīkojumiem,
vienlaikus iestājoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Izvešana:
vai varēja pretoties?
Vai Latvijas iedzīvotāji
komunistiskās okupācijas laikā varēja izbēgt no izvešanas vai arī
pretoties izvedējiem? Vēl nepublicētie Krievijas Federācijas Valsts
arhīva dokumenti par 1949. gada 25. martā no Latvijas deportēto iedzīvotāju
apsargāšanu un uzskaiti, kas ir autora rīcībā, liecina, ka dažiem
upuriem no vajātājiem tomēr izdevās aizbēgt.
Liela
dzīvesgājuma liecības
Kara muzeja ekspozīcija
"Latvija padomju okupācijas laikā. Trešā atmoda.
1945.-1991." 15.jūnijā kļuva bagātāka ar vairākām aizvadītā
laika liecībām.
«Angļi»
Kurzemē tikai ilūzijas
Pirmajos pēckara gados visai
aktīvajā rietumvalstu diplomātiskā atbalsta politikā Latvijas,
Lietuvas un Igaunijas tautu cīņā par neatkarības atjaunošanu zināma
loma bija ASV, Lielbritānijas un Zviedrijas izlūkdienestiem. Tie
atbalstīja nacionālo pretošanās kustību agrākajās Baltijas valstīs,
organizēja tajās speciālas operācijas ar mērķi iegūt militāra,
ekonomiska un politiska rakstura informāciju par PSRS.
Kā
"pāraudzināja" Latvijas radošo inteliģenci
Pēc atkārtotās padomju okupācijas
ierauta staļiniskās impērijas sastāvā, Latvija piedzīvoja svešās,
ar varu uzspiestās komunistiskās ideoloģijas iespiešanos visās dzīves
jomās. Laiks no 1945. līdz 1949. gadam iezīmējās ar Vissavienības
Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas (VK(b)P CK)
inspirētām ideoloģiskajām kampaņām, kuru nolūks bija panākt pilnīgu
ideoloģiskās un kultūras dzīves pakļaušanu padomju garam...
CENZŪRA
Pirms piecpadsmit gadiem Latvijā
tika likvidēta cenzūra parādība, kas oficiāli nemaz nepastāvēja...
Sešstūru
zīmogs
Pirms piecpadsmit gadiem Latvijā
tika likvidēta cenzūra. LPSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde
valsts noslēpumu aizsardzībai presē, kas LPSR īstenoja cenzūru,
tika likvidēta ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada
10.augusta lēmumu. 50 gadu ilgais informācijas slēpšanas un deformācijas
laikmets Latvijā bija noslēdzies. Cenzori varēja nolikt savus darba rīkus
sešstūru zīmogus.
Okupācija
pēc vienota scenārija
1940. gada jūnijā Padomju Savienība izmantoja tai izdevīgo
starptautisko situāciju, kas izveidojās sakarā ar Vācijas uzbrukumu
Francijai, Holandei un Beļģijai, lai, izvirzot bezierunu ultimātus,
okupētu trīs Baltijas valstis. Par notikumiem Latvijā ir rakstīts
samērā daudz, toties mazāk zināms par padomju okupācijas norisi
kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.
Kara,
dalīšanas un iznīcināšanas pakts
Inesis Feldmanis, LU profesors par Molotova - Ribentropa paktu
Ko slēpj Krievijas arhīvi
Daudzi būtiski arhīvu dokumenti
Krievijā joprojām skaitās slepeni un Latvijas vēsturnieki nevar iegūt
pat kopijas. Kas gan tie ir par materiāliem un vai nebūtu pienācis
laiks Latvijas pusei pieprasīt to atdošanu?
Par
kādu svarīgu amnestiju
Lai kādi arī būtu 1955. gada 17.
septembra amnestijas patiesie mērķi, tā jāvērtē visai pozitīvi...
Kurzemes
bēgļu laivas uz Zviedriju
Cīnītājs pret latviešu politisko vientiesību
Uldim Ģērmanim 90
(4.10.1915.19.12.1997.). Ulda Ģērmaņa mūža lielais devums ir cīņa
par latviešu tautas tiesībām un Latvijas neatkarības domas uzturēšanu
trimdas apstākļos.
Kancelejā
saskaņotais skūpsts
Kas bija un ar ko nodarbojās
Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, ko
Stokholmas universitātes vēstures doktors Uldis Ģērmanis savulaik
nodēvēja par Kultkomu? Indulis Ronis raksta par to, kāda nozīme
Kultkomam bija Latvijas vēstures falsificēšanā.
Krievijas
nodarītie zaudējumi Latvijai miljardos dolāru
Darbu sākusi PSRS okupācijas zaudējumu
aprēķināšanai izveidotā komisija, kas jau pirmajā sēdē paziņoja,
ka komisijas darbs būs visai grūts un sarežģīts. Bet komisija
nepelnīti nenovērtē 1990. gadā izdoto pētījumu "Kas kuram parādā?",
kur izmantota ļoti korekta metodoloģija un pēc kuras PSRS nodarītos
zaudējumus jau aprēķinājusi Lietuva...
Vēstures
mīti šodienas Krievijā
Kopš brīža, kad Krievijas Federācijas
pirmais prezidents Boriss Jeļcins deva varu Vladimiram Putinam,
Krievija piedzīvo pārmaiņas, kuras nosaukt par demokrātiskām un
eiropiešu izpratnē mūsdienīgām būtu grūti. Likuma varu, cilvēktiesību
respektēšanu, vēlēšanu, vārda un mediju brīvību Krievijas varas
elite izvēlējusies interpretēt un īstenot, atsaucoties uz vēsturiskām
Krievijas sabiedrības tradīcijām un īpatnībām.
Ķuzes
ģimenes traģēdija
Kad 1940. gada 17. jūnijā Latvijā
pēkšņi iebruka PSRS sarkanā armija, savos vezumos līdzi atvezdama
arī iecerētās "jaunās brālīgās republikas" sovjetizācijas
un boļševizācijas stutes, Latvijas valstsvīru, armijas un policijas
vadības, politisko partiju un organizāciju vadītāju, tāpat kā
daudzu citu iedzīvotāju liktenis faktiski jau bija izlemts.
Latvijas
kuģi Tallinas evakuācijā
Pēc Latvijas aneksijas un
inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā padomju vara sagrāba arī
iznīcinātās Latvijas valsts tirdzniecības floti piecdesmit deviņus
tvaikoņus, kuri atradās dažādās pasaules jūrās un ostās. Pēdējā
laikā vairāk rakstīts par to kuģu gaitām, kuri, nepakļaujoties
padomju dekrētam par atgriešanos dzimtenē, pie ASV krastiem turpināja
vagot ūdeņus zem Latvijas nacionālā karoga krāsām.
No
kirzas zābakiem līdz kita desai ikdiena Hruščova laikmetā
Okupācija
pēc vienota scenārija
1940. gada jūnijā Padomju Savienība
izmantoja tai izdevīgo starptautisko situāciju, kas izveidojās sakarā
ar Vācijas uzbrukumu Francijai, Holandei un Beļģijai, lai, izvirzot
bezierunu ultimātus, okupētu trīs Baltijas valstis. Par notikumiem
Latvijā ir rakstīts samērā daudz, toties mazāk zināms par padomju
okupācijas norisi kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.
Provokāciju
sākums
Pirms
65 gadiem 1940. gada 25. maijā PSRS iesniedza Lietuvas sūtnim
Maskavā notu, kurā apvainoja Lietuvu divu padomju karavīru nolaupīšanā.
Tas bija sākums PSRS izplānoto pret Latviju, Lietuvu un Igauniju vērsto
provokāciju virknei, kas visaktīvāk izpaudās jūnija pirmajā pusē.
Padomju Savienība bija uzsākusi realizēt agresiju pret Baltijas valstīm,
kuras tā arī nebija spējušas vienoties par saskaņotu aizsardzības
politiku apdraudējuma gadījumā...
Nepadevās
Ģenerālim Ludvigam Bolšteinam
nebija ilūziju par padomju varas nolūkiem Latvijā. Pirms 65 gadiem viņš
padošanās vietā izvēlējās nāvi
Liela
dzīvesgājuma liecības
Kara muzeja ekspozīcija
"Latvija padomju okupācijas laikā. Trešā atmoda.
1945.-1991." 15.jūnijā kļuva bagātāka ar vairākām aizvadītā
laika liecībām.
Krievijā
«mežabrāļi» ir lamuvārds
Kaut cik patiesībai atbilstošas
Otrā pasaules kara vēstures Krievijā joprojām nav un, visdrīzāk,
tuvākajā laikā netiks izdota, jo tāda nav vajadzīga ne Kremlim, ne
Krievijas tautai, kas "visu norīs", tik skarbus vārdus
man nācās dzirdēt sarunā ar Krievijas Valsts universitātes Sociālās
antropoloģijas katedras profesoru Borisu Sokolovu.
Latvijas
okupācija un iekļaušana PSRS (19401941)
Laiks no 1940. gada vasaras
līdz 1941. gada vasarai Latvijas vēsturē iezīmējas kā viens no drūmākajiem
periodiem, kad līdz ar padomju okupācijas sākumu iesākās
pusgadsimtu garais svešu varu periods. Līdz šim tomēr maz gadījies
lasīt koncentrētā veidā apkopotu pārstāstu par staļiniskās varas
darbošanos Latvijā Baigā gada laikā par terora mehānisma darbību,
izmaiņām ekonomikā, politikā, cilvēku sadzīvē. Šis Aivara
Strangas raksts pirmo reizi šis materiāls publicēts žurnālā
"Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki".
Eduarda
Berklāva pēdējā intervija KABINETAM
Migrācijas
un rusifikācijas ēnā
Vēsturnieku pētījumi
liecina, ka tieši PSKP Centrālās komitejas, PSRS valdības, Aizsardzības
ministrijas, kā arī citu iestāžu apzināti veicinātā un mērķtiecīgi
virzītā cittautiešu, īpaši krievu, migrācija kļuva par latviešu
īpatsvara galveno samazināšanās faktoru, par draudu latviešu nācijas
turpmākajai pastāvēšanai...
Latvijas
robežsargu traģēdija
Latvijas robežsardzes 85
gadu jubilejas sarīkojumu laikā uz Latvijas robežas ar Krieviju un
Baltkrieviju notiks ikgadējais piemiņas pasākums, kurā piedalīsies
robežsardzes veterāni un viņu tuvinieki. Latvijas robežsardzes traģēdija
sākās jau 1940. gada 15. jūnija naktī, kad nevienlīdzīgā kaujā
ar robežpārkāpējiem sarkanarmiešiem krita trīs latviešu
robežsargi, nošāva arī divus robežsargu ģimenes locekļus, bet gūstā
uz PSRS aizveda desmit robežsargus un 27 civilos iedzīvotājus...
Polijas
vēstnieks: Katiņas lappuse nav aizvērta
"Katiņas traģēdijas lappuse
vēl arvien ir atvērta, jo nevar būt tā, ka noziegums paliek bez
soda. Ļoti iespējams, lielākā daļa no tiem, kas to izdarīja, ir
miruši, bet tas neatbrīvo Krieviju no patiesības atzīšanas,"
sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Ģirtu Kondrātu sacīja
Polijas vēstnieks Latvijā...
Slepenie
Latvijas "tīrītāji"
Drīz pēc tam, kad
1944. gada vasarā padomju armija pārgāja Latvijas robežu un sāka
pildīt savu "atbrīvošanas" misiju, daudzās vietās pēkšņi
sāka pazust cilvēki. Tie, kas bija redzējuši notiekošo, stāstīja,
ka ieradušies bruņoti padomju karavīri un aizveduši apcietināto līdzi.
Neizpratni par notiekošo vēl vairāk palielināja apstāklis, ka
aizvestie nereti bija plašā apkārtnē cienījami cilvēki skolotāji,
ārsti. Pat jaunās varas ieceltās vietējās varas iestādes nezināja,
kur tie palikuši. Tagad varam nojaust, ka tādā noslēpumainībā rīkojās
ne jau čekisti no Rīgas, bet gan "spiegu un tautas
ienaidnieku" mednieki no pašas Maskavas, kuri vietējiem atskaitīties
neuzskatīja par vajadzīgu. Par notikumiem pirms 60 gadiem Jāņa
Riekstiņa rakstā.
200
000 parakstu Amerikas latviešiem
1941. gada vasarā Latvijā notika parakstu vākšanas akcija, kuras mērķis
bija informēt ASV dzīvojošos latviešus par padomju okupācijas varas
noziegumiem 1940. 1941. gadā un aicināt F. D. Rūzvelta valdību
neatbalstīt Padomju Savienību. Pēckara vēstures literatūrā par to
rakstīts maz, neatbildot uz jautājumu vai savāktie 200 000
paraksti tiešām sasniedza Amerikas latviešus un vai tam bija kādi
rezultāti.
It
kā nekas nebūtu bijis
Nekas
tāds Zviedrijā vēl nav darīts, un mēs jūtamies kā pionieri,"
saka arheologi, kas pirmoreiz atrakuši baltiešu bēgļu nometni. Tas
var kļūt par būtisku vēstures liecību papildinājumu Zviedrijas
Valsts arhīvā, jo līdzīgi kā visiem ar kara laiku saistītajiem
dokumentiem slepenības statuss tiem tika noņemts tikai pērn..
Glābjoties
no okupācijas varām
60. gadskārta, kopš viena no
lielākajām nacionālās pretošanās kustības organizācijām
Latvijas Centrālā padome (LCP) aktīvi organizēja slepeno laivu
satiksmi starp Latviju un Zviedriju, sniedzot palīdzību cilvēkiem,
kuri bēga no abām nacistu un padomju okupācijas varām. Ar
šīm laivām uz Zviedriju vienlaikus nosūtīja arī ziņas, informējot
rietumvalstis par patieso situāciju okupētajā Latvijā.
Par
«Kazu» jeb Brīvības ilūzija
Kas tad īsti bija «Kaza», kāds
bija šis «Kazas» laiks (19621970). Kāpēc vēl šodien ne
tikai tos sirmos ļaudis, kas šajās sienās pavadīja savu jaunību,
bet arī nākamo, pat aiznākamo (sic!) paaudzi interesē šis
laiks...
Par
Latvijas okupāciju Krievijas un Vācijas arhīvos
Elmārs Pelkaus,
Dr. hist.: Ko
gan jaunu varu pateikt par tām dienām, kad Joahims fon Ribentrops pēc
šampanieša glāzes Maskavā teica: "Es šeit jūtos kā starp
vecajiem nacionālsociālistu partijas biedriem." Par šīm dienām
rakstīts daudz...
Latvijas
zelts un britu spiegi
Profesors Antonijs Zunda augustā
desmit dienas pavadīja Lielbritānijas nacionālajā arhīvā, meklējot
jaunus materiālus, kas palīdzētu restaurēt ainu, kāda valdīja
britu attieksmē pret Latvijas okupāciju 1940./1941.gadā un vēlāk.
"Tā ir vesela sarežģīta vēsture, kā Lielbritānija un PSRS mēģināja
atrisināt savstarpējās finansiālās pretenzijas uz Baltijas valstu rēķina"
...
Kā
nīdēja nacionālkomunistus
1959. gada vasarā notika Latvijas
Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ārkārtas plēnums, kurā
sagrāva nacionālkomunistus. Par galveno kritikas upuri kļuva Ministru
Padomes priekšsēdētāja vietnieks Eduards Berklavs, kuru atcēla no
amata un nosūtīja uz Krieviju par Vladimiras apgabala kinofikācijas pārvaldes
priekšnieku. Šie notikumi bija ārkārtīgi traumatiski latviešu
sabiedrībai un lielā mērā negatīvi ietekmēja tās turpmāko attīstību.
1940.
gada ilūzijas Lietuvā
1942. gada 30. augustā Kauņas
Kara muzejā notika preses konference, kuru vācu okupācijas apstākļos
paši pēc savas iniciatīvas sarīkoja vairāki agrākie 1940. gada jūnija
Lietuvas "tautas valdības" locekļi.
Kaut arī tolaik izmantotas propagandas nolūkos, Krēves-Mickeviča
liecības dod interesantu ieskatu kādā epizodē, kas parāda Staļina
emisāru darbības metodes, graujot Lietuvas un līdzīgi arī Latvijas
un Igaunijas neatkarību.
Uz
Maskavu pēc jaunumiem
No ekspedīcijas Maskavas arhīvos
atgriezās trīs Latvijas vēsturnieku komisijas sastāvā strādājoši
mūsu nesenās vēstures pētnieki...
HOME Noziegumi
pret cilvēci