Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity


Informatīvi
raksti

Budapeštas atbalsis Rīgā, Tallinā, Viļņā
Ritvara Jansona raksts

Ar skrejlapiņām pret varu
No mutes mutē ļaužu starpā padomju gados klīda runas par izkarinātiem Latvijas karogiem, neatkarības laikus atgādinošām skrejlapām, par pretpadomju uzrakstiem. Retais bija tos redzējis, taču valodas izplatījās zibenīgi. Pretestības demonstrējumi 60. – 80. gados Latvijā ir mazizzināta joma....

Ar nesalaužamu ticību
Represētais latviešu diplomāts L. Sēja

Atkusnis, kas Latviju neaizsniedza
Vai tautas antikomunistiskās sacelšanās, kas 1956. gadā notika Ungārijā un Polijā, vājināja vai, gluži otrādi, stiprināja komunistisko režīmu Eiropā? Lai meklētu atbildes uz šo jautājumu, vēsturnieki pulcējās Varšavā starptautiskā konferencē "Komunistiskās sistēmas krīzes 1953 – 1981". Uz to bija ieradušies vēstures pētnieki no Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Čehijas, ASV, Vācijas un citām valstīm.

Pirms 66 gadiem Rīgā iebrauca krievu tanki

1940. gada 14. jūnijā vācu karaspēks bez problēmām ieņem Francijas galvaspilsētu Parīzi. Visa pasaule ir šokā par Hitlera pārdrošajiem karagājieniem, un tai gandrīz nemanot paslīd garām trīs Baltijas valstu okupācija pāris dienu vēlāk.

"Kur aizbraucam – nezinām..."
Izmisums, bezspēcība, bailes par saviem mīļajiem, kurus lielākai daļai tā arī nekad vairs neizdevās ieraudzīt, ilgas pēc varmācīgi atņemtās dzimtenes – ir tikai niecīga daļa no šausmām, kas bija jāpārcieš Sibīrijas elles ratu pārdzīvojušajiem...

Kā agresors kļuva par uzbrukuma upuri
1941. gada 22. jūnijā noslēdzās gandrīz divus gadus ilgušais vācu fīrera Ādolfa Hitlera un padomju diktatora Josifa Staļina "draudzības posms" – nacistiskā Vācija sāka karu pret Padomju Savienību.

Radošs gars zem cenzūras vāka
Padomju laika preses cenzūra laikraksta redaktoriem nesita ar lineālu pa pirkstiem, taču turēja viņus nemitīgas spriedzes pavadā. Kur ir robeža starp drīkst un nedrīkst, varēja tikai nojaust, biežāk — ar sesto prātu.

Tribīnē – kulta kulstītājs
1956. gada 25. februārī, PSKP 20. kongresa slēgtajā sēdē Hruščovs nolasīja referātu Par personības kultu un tā sekām. Tas bija pirmais lielākais pavērsiens nepilnus trīs gadus pēc dižā tautu tēva Staļina nāves. Vēsturnieki un politologi vēl tagad pēta, kā šai virzienā sperts izšķirošais solis. Savukārt gandrīz katrs piektais Krievijā aptaujātais joprojām uzskata, ka Hruščova pirms 50 gadiem nolasītais referāts "bija kļūda"...

Notikums, kas izglāba daudzas dzīvības
Pēc Ņikitas Hruščova 1956. gada 25. februāra pievakarē PSRS kompartijas (PSKP) 20. kongresā nolasītā slepenā Staļinu atmaskojošā referāta daži kongresa delegāti esot izdarījuši pašnāvību, daži vairākas dienas apjukumā dzēruši, bet vairākums jutās vienkārši šokēti.
Pirmo reizi bija dzirdēta patiesība par staļinisko režīmu. Lai izvērtētu, kā šis kongress ietekmēja dzīvi toreizējā Latvijas PSR, kādas bija tā tālejošās sekas, "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Viesturs Sprūde uz sarunu redakcijā aicināja vēstures doktori, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītāju Ilgu Kreitusi.

Radošs gars zem cenzūras vāka
Padomju laika preses cenzūra laikraksta redaktoriem nesita ar lineālu pa pirkstiem, taču turēja viņus nemitīgas spriedzes pavadā. Kur ir robeža starp drīkst un nedrīkst, varēja tikai nojaust, biežāk — ar sesto prātu.

Nacionālisti par Latvijas brīvību
Rakstot par pretošanās kustību nacistu okupētajā Latvijā, līdz šim nepelnīti maz uzmanības pievērsts atsevišķu pašaizliedzīgu dzimtenes patriotu varonībai. 1941. – 1942. gadā nacistiem gluži kā dadzis acī bija Latvijā lielākā nelegālā organizācija "Latviešu nacionālistu savienība", kas uzdrošinājās atklāti protestēt pret svešās varas tīkojumiem, vienlaikus iestājoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Izvešana: vai varēja pretoties?
Vai Latvijas iedzīvotāji komunistiskās okupācijas laikā varēja izbēgt no izvešanas vai arī pretoties izvedējiem? Vēl nepublicētie Krievijas Federācijas Valsts arhīva dokumenti par 1949. gada 25. martā no Latvijas deportēto iedzīvotāju apsargāšanu un uzskaiti, kas ir autora rīcībā, liecina, ka dažiem upuriem no vajātājiem tomēr izdevās aizbēgt.

Liela dzīvesgājuma liecības
Kara muzeja ekspozīcija "Latvija padomju okupācijas laikā. Trešā atmoda. 1945.-1991." 15.jūnijā kļuva bagātāka ar vairākām aizvadītā laika liecībām.

«Angļi» Kurzemē – tikai ilūzijas
Pirmajos pēckara gados visai aktīvajā rietumvalstu diplomātiskā atbalsta politikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautu cīņā par neatkarības atjaunošanu zināma loma bija ASV, Lielbritānijas un Zviedrijas izlūkdienestiem. Tie atbalstīja nacionālo pretošanās kustību agrākajās Baltijas valstīs, organizēja tajās speciālas operācijas ar mērķi iegūt militāra, ekonomiska un politiska rakstura informāciju par PSRS.

Kā "pāraudzināja" Latvijas radošo inteliģenci
Pēc atkārtotās padomju okupācijas ierauta staļiniskās impērijas sastāvā, Latvija piedzīvoja svešās, ar varu uzspiestās komunistiskās ideoloģijas iespiešanos visās dzīves jomās. Laiks no 1945. līdz 1949. gadam iezīmējās ar Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas (VK(b)P CK) inspirētām ideoloģiskajām kampaņām, kuru nolūks bija panākt pilnīgu ideoloģiskās un kultūras dzīves pakļaušanu padomju garam...

CENZŪRA
Pirms piecpadsmit gadiem Latvijā tika likvidēta cenzūra — parādība, kas oficiāli nemaz nepastāvēja...

Sešstūru zīmogs
Pirms piecpadsmit gadiem Latvijā tika likvidēta cenzūra. LPSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai presē, kas LPSR īstenoja cenzūru, tika likvidēta ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 10.augusta lēmumu. 50 gadu ilgais informācijas slēpšanas un deformācijas laikmets Latvijā bija noslēdzies. Cenzori varēja nolikt savus darba rīkus — sešstūru zīmogus.

Okupācija pēc vienota scenārija
1940. gada jūnijā Padomju Savienība izmantoja tai izdevīgo starptautisko situāciju, kas izveidojās sakarā ar Vācijas uzbrukumu Francijai, Holandei un Beļģijai, lai, izvirzot bezierunu ultimātus, okupētu trīs Baltijas valstis. Par notikumiem Latvijā ir rakstīts samērā daudz, toties mazāk zināms par padomju okupācijas norisi kaimiņvalstīs — Igaunijā un Lietuvā.

Kara, dalīšanas un iznīcināšanas pakts
Inesis Feldmanis, LU profesors par Molotova - Ribentropa paktu


Ko slēpj Krievijas arhīvi

Daudzi būtiski arhīvu dokumenti  Krievijā joprojām skaitās slepeni un Latvijas vēsturnieki nevar iegūt pat kopijas. Kas gan tie ir par materiāliem un vai nebūtu pienācis laiks Latvijas pusei pieprasīt to atdošanu?

Par kādu svarīgu amnestiju
Lai kādi arī būtu 1955. gada 17. septembra amnestijas patiesie mērķi, tā jāvērtē visai pozitīvi...

Kurzemes bēgļu laivas uz Zviedriju


Cīnītājs pret latviešu politisko vientiesību

Uldim Ģērmanim – 90 (4.10.1915.–19.12.1997.). Ulda Ģērmaņa mūža lielais devums ir cīņa par latviešu tautas tiesībām un Latvijas neatkarības domas uzturēšanu trimdas apstākļos.

Kancelejā saskaņotais skūpsts
Kas bija un ar ko nodarbojās Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, ko Stokholmas universitātes vēstures doktors Uldis Ģērmanis savulaik nodēvēja par Kultkomu? Indulis Ronis raksta par to, kāda nozīme Kultkomam bija Latvijas vēstures falsificēšanā.

Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijai — miljardos dolāru
Darbu sākusi PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotā komisija, kas jau pirmajā sēdē paziņoja, ka komisijas darbs būs visai grūts un sarežģīts. Bet komisija nepelnīti nenovērtē 1990. gadā izdoto pētījumu "Kas kuram parādā?", kur izmantota ļoti korekta metodoloģija un pēc kuras PSRS nodarītos zaudējumus jau aprēķinājusi Lietuva...

Vēstures mīti šodienas Krievijā
Kopš brīža, kad Krievijas Federācijas pirmais prezidents Boriss Jeļcins deva varu Vladimiram Putinam, Krievija piedzīvo pārmaiņas, kuras nosaukt par demokrātiskām un eiropiešu izpratnē mūsdienīgām būtu grūti. Likuma varu, cilvēktiesību respektēšanu, vēlēšanu, vārda un mediju brīvību Krievijas varas elite izvēlējusies interpretēt un īstenot, atsaucoties uz vēsturiskām Krievijas sabiedrības tradīcijām un īpatnībām.

Ķuzes ģimenes traģēdija
Kad 1940. gada 17. jūnijā Latvijā pēkšņi iebruka PSRS sarkanā armija, savos vezumos līdzi atvezdama arī iecerētās "jaunās brālīgās republikas" sovjetizācijas un boļševizācijas stutes, Latvijas valstsvīru, armijas un policijas vadības, politisko partiju un organizāciju vadītāju, tāpat kā daudzu citu iedzīvotāju liktenis faktiski jau bija izlemts.

Latvijas kuģi Tallinas evakuācijā 
Pēc Latvijas aneksijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā padomju vara sagrāba arī iznīcinātās Latvijas valsts tirdzniecības floti – piecdesmit deviņus tvaikoņus, kuri atradās dažādās pasaules jūrās un ostās. Pēdējā laikā vairāk rakstīts par to kuģu gaitām, kuri, nepakļaujoties padomju dekrētam par atgriešanos dzimtenē, pie ASV krastiem turpināja vagot ūdeņus zem Latvijas nacionālā karoga krāsām.

No kirzas zābakiem līdz kita desai – ikdiena Hruščova laikmetā

Okupācija pēc vienota scenārija
1940. gada jūnijā Padomju Savienība izmantoja tai izdevīgo starptautisko situāciju, kas izveidojās sakarā ar Vācijas uzbrukumu Francijai, Holandei un Beļģijai, lai, izvirzot bezierunu ultimātus, okupētu trīs Baltijas valstis. Par notikumiem Latvijā ir rakstīts samērā daudz, toties mazāk zināms par padomju okupācijas norisi kaimiņvalstīs — Igaunijā un Lietuvā.

Provokāciju sākums
Pirms 65 gadiem – 1940. gada 25. maijā – PSRS iesniedza Lietuvas sūtnim Maskavā notu, kurā apvainoja Lietuvu divu padomju karavīru nolaupīšanā. Tas bija sākums PSRS izplānoto pret Latviju, Lietuvu un Igauniju vērsto provokāciju virknei, kas visaktīvāk izpaudās jūnija pirmajā pusē. Padomju Savienība bija uzsākusi realizēt agresiju pret Baltijas valstīm, kuras tā arī nebija spējušas vienoties par saskaņotu aizsardzības politiku apdraudējuma gadījumā...

Nepadevās
Ģenerālim Ludvigam Bolšteinam nebija ilūziju par padomju varas nolūkiem Latvijā. Pirms 65 gadiem viņš padošanās vietā izvēlējās nāvi

Liela dzīvesgājuma liecības
Kara muzeja ekspozīcija "Latvija padomju okupācijas laikā. Trešā atmoda. 1945.-1991." 15.jūnijā kļuva bagātāka ar vairākām aizvadītā laika liecībām.

Krievijā «mežabrāļi» ir lamuvārds
Kaut cik patiesībai atbilstošas Otrā pasaules kara vēstures Krievijā joprojām nav un, visdrīzāk, tuvākajā laikā netiks izdota, jo tāda nav vajadzīga ne Kremlim, ne Krievijas tautai, kas "visu norīs", – tik skarbus vārdus man nācās dzirdēt sarunā ar Krievijas Valsts universitātes Sociālās antropoloģijas katedras profesoru Borisu Sokolovu.

Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940–1941)
Laiks no 1940. gada vasaras līdz 1941. gada vasarai Latvijas vēsturē iezīmējas kā viens no drūmākajiem periodiem, kad līdz ar padomju okupācijas sākumu iesākās pusgadsimtu garais svešu varu periods. Līdz šim tomēr maz gadījies lasīt koncentrētā veidā apkopotu pārstāstu par staļiniskās varas darbošanos Latvijā Baigā gada laikā – par terora mehānisma darbību, izmaiņām ekonomikā, politikā, cilvēku sadzīvē. Šis Aivara Strangas raksts pirmo reizi šis materiāls publicēts žurnālā "Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki".

Eduarda Berklāva pēdējā intervija KABINETAM

Migrācijas un rusifikācijas ēnā 
Vēsturnieku pētījumi liecina, ka tieši PSKP Centrālās komitejas, PSRS valdības, Aizsardzības ministrijas, kā arī citu iestāžu apzināti veicinātā un mērķtiecīgi virzītā cittautiešu, īpaši krievu, migrācija kļuva par latviešu īpatsvara galveno samazināšanās faktoru, par draudu latviešu nācijas turpmākajai pastāvēšanai...

Latvijas robežsargu traģēdija
Latvijas robežsardzes 85 gadu jubilejas sarīkojumu laikā uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju notiks ikgadējais piemiņas pasākums, kurā piedalīsies robežsardzes veterāni un viņu tuvinieki. Latvijas robežsardzes traģēdija sākās jau 1940. gada 15. jūnija naktī, kad nevienlīdzīgā kaujā ar robežpārkāpējiem – sarkanarmiešiem – krita trīs latviešu robežsargi, nošāva arī divus robežsargu ģimenes locekļus, bet gūstā uz PSRS aizveda desmit robežsargus un 27 civilos iedzīvotājus...

Polijas vēstnieks: Katiņas lappuse nav aizvērta
"Katiņas traģēdijas lappuse vēl arvien ir atvērta, jo nevar būt tā, ka noziegums paliek bez soda. Ļoti iespējams, lielākā daļa no tiem, kas to izdarīja, ir miruši, bet tas neatbrīvo Krieviju no patiesības atzīšanas," sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Ģirtu Kondrātu sacīja Polijas vēstnieks Latvijā...

Slepenie Latvijas "tīrītāji"
Drīz pēc tam, kad 1944. gada vasarā padomju armija pārgāja Latvijas robežu un sāka pildīt savu "atbrīvošanas" misiju, daudzās vietās pēkšņi sāka pazust cilvēki. Tie, kas bija redzējuši notiekošo, stāstīja, ka ieradušies bruņoti padomju karavīri un aizveduši apcietināto līdzi. Neizpratni par notiekošo vēl vairāk palielināja apstāklis, ka aizvestie nereti bija plašā apkārtnē cienījami cilvēki – skolotāji, ārsti. Pat jaunās varas ieceltās vietējās varas iestādes nezināja, kur tie palikuši. Tagad varam nojaust, ka tādā noslēpumainībā rīkojās ne jau čekisti no Rīgas, bet gan "spiegu un tautas ienaidnieku" mednieki no pašas Maskavas, kuri vietējiem atskaitīties neuzskatīja par vajadzīgu. Par notikumiem pirms 60 gadiem Jāņa Riekstiņa rakstā.

200 000 parakstu Amerikas latviešiem
1941. gada vasarā Latvijā notika parakstu vākšanas akcija, kuras mērķis bija informēt ASV dzīvojošos latviešus par padomju okupācijas varas noziegumiem 1940. – 1941. gadā un aicināt F. D. Rūzvelta valdību neatbalstīt Padomju Savienību. Pēckara vēstures literatūrā par to rakstīts maz, neatbildot uz jautājumu – vai savāktie 200 000 paraksti tiešām sasniedza Amerikas latviešus un vai tam bija kādi rezultāti.

It kā nekas nebūtu bijis 
Nekas tāds Zviedrijā vēl nav darīts, un mēs jūtamies kā pionieri," saka arheologi, kas pirmoreiz atrakuši baltiešu bēgļu nometni. Tas var kļūt par būtisku vēstures liecību papildinājumu Zviedrijas Valsts arhīvā, jo līdzīgi kā visiem ar kara laiku saistītajiem dokumentiem slepenības statuss tiem tika noņemts tikai pērn..

Glābjoties no okupācijas varām
60. gadskārta, kopš viena no lielākajām nacionālās pretošanās kustības organizācijām – Latvijas Centrālā padome (LCP) – aktīvi organizēja slepeno laivu satiksmi starp Latviju un Zviedriju, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kuri bēga no abām – nacistu un padomju – okupācijas varām. Ar šīm laivām uz Zviedriju vienlaikus nosūtīja arī ziņas, informējot rietumvalstis par patieso situāciju okupētajā Latvijā.

Par «Kazu» jeb Brīvības ilūzija
Kas tad īsti bija «Kaza», kāds bija šis «Kazas» laiks (1962–1970). Kāpēc vēl šodien ne tikai tos sirmos ļaudis, kas šajās sienās pavadīja savu jaunību, bet arī nākamo, pat aiznākamo (sic!) paaudzi interesē šis laiks...

Par Latvijas okupāciju Krievijas un Vācijas arhīvos
Elmārs Pelkaus, Dr. hist.: Ko gan jaunu varu pateikt par tām dienām, kad Joahims fon Ribentrops pēc šampanieša glāzes Maskavā teica: "Es šeit jūtos kā starp vecajiem nacionālsociālistu partijas biedriem." Par šīm dienām rakstīts daudz...

Latvijas zelts un britu spiegi
Profesors Antonijs Zunda augustā desmit dienas pavadīja Lielbritānijas nacionālajā arhīvā, meklējot jaunus materiālus, kas palīdzētu restaurēt ainu, kāda valdīja britu attieksmē pret Latvijas okupāciju 1940./1941.gadā un vēlāk. "Tā ir vesela sarežģīta vēsture, kā Lielbritānija un PSRS mēģināja atrisināt savstarpējās finansiālās pretenzijas uz Baltijas valstu rēķina" ...

Kā nīdēja nacionālkomunistus
1959. gada vasarā notika Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ārkārtas plēnums, kurā sagrāva nacionālkomunistus. Par galveno kritikas upuri kļuva Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Eduards Berklavs, kuru atcēla no amata un nosūtīja uz Krieviju par Vladimiras apgabala kinofikācijas pārvaldes priekšnieku. Šie notikumi bija ārkārtīgi traumatiski latviešu sabiedrībai un lielā mērā negatīvi ietekmēja tās turpmāko attīstību. 

1940. gada ilūzijas Lietuvā
1942. gada 30. augustā Kauņas Kara muzejā notika preses konference, kuru vācu okupācijas apstākļos paši pēc savas iniciatīvas sarīkoja vairāki agrākie 1940. gada jūnija Lietuvas "tautas valdības" locekļi.
Kaut arī tolaik izmantotas propagandas nolūkos, Krēves-Mickeviča liecības dod interesantu ieskatu kādā epizodē, kas parāda Staļina emisāru darbības metodes, graujot Lietuvas un līdzīgi arī Latvijas un Igaunijas neatkarību.

Uz Maskavu pēc jaunumiem
No ekspedīcijas Maskavas arhīvos atgriezās trīs Latvijas vēsturnieku komisijas sastāvā strādājoši mūsu nesenās vēstures pētnieki...



HOME
Noziegumi pret cilvēci 

Informativi raksti