Prāgas pavasara gals.
Un Eiropas cilvēki Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents,— Latvijas Vēstnesim

1968.gada 20.augustā, lai pārtrauktu Čehoslovākijā notiekošos demokratizācijas procesus, t.s. Prāgas pavasari, tur kopā ar citu Varšavas līguma valstu (izņemot Rumānijas) armijas daļām iebruka milzīgs PSRS karaspēks.

Oficiālā padomju propaganda TASS paziņojumos, Pravdas redakcijas rakstos, reportāžās un komentāros centās pamatot šo iebrukumu ar čehoslovāku draugu lūgumu, taču šiem skaidrojumiem neviens tā īsti nenoticēja. Objektīvāku informāciju Latvijā varēja iegūt tikai no dažādām ārzemju raidstacijām.

Tajās dienās visai sarežģītā situācijā nokļuva Latvijas Ārzemju tūrisma pārvalde un jo īpaši tās gidi — tulki.

1968.gada rudenī LPSR Ministru Padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka E.Ratnieka LKP Centrālajai Komitejai un LPSR Ministru Padomei nosūtītie informatīvie pārskati par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā sniedz ne tikai interesantas liecības par to, kā dažādu valstu pārstāvji vērtēja PSRS karaspēka iebrukumu Čehoslovākijā, bet parāda arī to, ar kādām metodēm padomju propaganda šo agresijas aktu centās attaisnot.


Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka E.Ratnieka 1968.gada 22.februāra pārskata par pārvaldes darbību 1967.gadā

Pārvalde tika izveidota 1966.gada beigās ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu. 1967.gada sākumā tika nokomplektēti pārvaldes štati, 1967.gada maijā — izveidota kolēģija un augustā — Ārzemju tūrisma padome. (..)

Pēc pārvaldes štatu nokomplektēšanas un pienākumu sadales darbiniekiem viņiem tika izvirzīts uzdevums izstudēt tos direktīvos dokumentus, kuri attiecas uz ārzemju tūrisma attīstības jautājumiem un darbu ar ārzemju tūrismu, kā arī Vissavienības akciju sabiedrības Inturist nodaļas darba stilu un formām Rīgas pilsētā. (..) Organizējot un veicot informācijas un propagandas darbu ārzemju tūristu vidū, pārvalde regulāri konsultējās un saņēma kvalificētu praktisku palīdzību un vadošus norādījumus no Latvijas KP Centrālās komitejas aģitācijas un propagandas daļas, pirmkārt, no ārējās politikas propagandas sektora. Tā, piemēram, iedarbīgu palīdzību mēs saņēmām gidu— tulku mācību organizēšanā, metodisko norādījumu sagatavošanā, darba organizācijā ar tūristiem — emigrantiem un vairākos citos jautājumos. (..)


LPSR Ministru Padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka E.Ratnieka ziņojumi par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā


Informācija
Par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā
Slepeni

Nr.29—s

Latvijas KP Centrālās komitejas sekretāram biedram J.Rubenim
Latvijas PSR Ministru Padomes  Pārvaldes priekšnieks
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam __ E.Ratnieks
1968.gada 23.augustā

Uz 21.augustu, dienu, kad presē tika publicēts TASS paziņojums, Rīgā atradās 412 ārzemju tūristi, no tiem 383 tūristu grupu sastāvā un 29 individuāli. Pati lielākā grupa bija franču tūristi (354 cilvēki), kuri Rīgā ieradās ar motorkuģi Ģenerālis Manžēns š.g. 21. augusta agrā rītā. 29 cilvēki bija tūristi no Vācijas Demokrātiskās Republikas.

Par TASS paziņojumu kļuva zināms, kad kuģis tuvojās Rīgas jūras ostai. Gidi nekavējoties tika sapulcināti, informēti un instruēti. Pulksten 13 Rīgas nodaļā notika visu gidu un franču valodas tulku operatīvā sanāksme, kurā mēs nolasījām pa teletaipu saņemtā paziņojuma pilnu tekstu un devām norādījumus par turpmāko darbu ar tūristiem.

21.augusta rītā, sarunājoties ar vissavienības akciju sabiedrības Inturist Eiropas un austrumu valstu nodaļas vecāko gidu —tulku biedru Bagijevu, franču motorkuģa Ģenerālis Manžēns kapteinis Fernands Orī kungs sacīja: Jums laikam bija smaga nakts, notika lieli notikumi — intervence Prāgā. Un tālāk paziņoja, ka franču radiostacija Eiropa I pārraidīja tikai faktu bez komentāriem, jo visi sakari ar Prāgu izrādījās paralizēti. Tur iegāja padomju karaspēks. Kapteinis paziņoja, ka viņš esot translējis radiostacijas Eiropa —I pārraidi pa kuģa tīklu, bet viņš nezinot, vai tik agrā rīta stundā kāds no tūristiem šo pārraidi ir dzirdējis.

Tulks biedrs Bagijevs izskaidroja Orī kungam, ka padomju karaspēka apakšvienības kopā ar sabiedroto saciālistisko valstu apakšvienībām iegāja Čehoslovākijā pēc Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas partijas un valsts darbinieku lūguma atbilstoši pastāvošajām līgumsaistībām, lai brālīgajai čehoslovāku tautai sniegtu neatliekamu palīdzību. Taču motorkuģa kapteinis uz to izvairīgi atbildēja: Es ar politiku nenodarbojos, mani tas neinteresē. Es vadu tūristu kuģi.

Pa visu dienu neviens francūzis jautājumu par notikumiem Čehoslovākijā neizvirzīja. Ar uzturēšanos Rīgā viņi visi palika apmierināti un pulksten 20 labā noskaņojumā aizbrauca uz Ļeņingardu.

Š.g. 22.augustā Rīgā atradās 83 ārzemju tūristi, no tiem divas tūristu grupas no Vācijas Demokrātiskās Republikas, skaitā 55 cilvēki, viena neliela četru tūristu grupa no Vācijas Federatīvās Republikas un 24 tūristi individuāli: no Kanādas — 2, VFR —6, Francijas —4, Austrijas —3, ASV—3, Šveices —3, Austrālijas — 2 un no Portugāles —1.

Visinteresantākā informācija par tūristu noskaņojumu sakarā ar notikumiem Čehoslovākijā tika saņemta no mūsu gides—tulka biedres Staltmanes, kura strādāja ar grupu no Vācijas Demokrātiskās Republikas.

Šās grupas vadītāja Erna Bineviza, kura ir dzimusi Latvijā, bija labi informēta par TASS paziņojumu. Viņa klausījās Maskavas radio un lasīja mūsu laikrakstus. Pilnīgi atbalstot Padomju Savienības valdības un citu sabiedroto saciālistisko valstu politiku, kuras brālīgajai čehoslovāku tautai sniedza neatliekamu palīdzību, Erna Bineviza sacīja: Tikai tā arī vajadzēja rīkoties un ne citādi. Viņa nosodīja čehoslovākus par to, ka viņi atvēra savu robežu vāciešiem no Vācijas Federatīvās Republikas, taču izteica neapmierinātību, ka pēc Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības lēmuma ir uzsākta dzeloņdrāšu šķēršļu celtniecība uz VDR un ČSSR robežas.

Grupas vadītāja Bineviza arī paziņoja, ka grupā esot jauns laulātais pāris, kurš uzskatot, ka čehiem savus jautājumus vajadzējis atrisināt pašiem, bez iejaukšanās no ārienes.

Kad tūristi tika daudz sīkāk iepazīstināti ar notikumiem Čehoslovākijā, tad grupa, kā par to paziņoja Rīgas nodaļas gide b. Staltmane, izskatījās kā satraukts bišu strops. Tūristi vētraini sarunājās savā starpā, apmainījās domām, strīdējās. Viedokļi ir pretrunīgi, ne visi piekrīt tiem pasākumiem, kādi veikti attiecībā pret ČSSR Ne visi tūristi, arī pat komunisti, atbalsta grupas vadītājas viedokli. Daži uzskata, ka būtu bijis pietiekami, ja uz ČSSR būtu nosūtīti daži simtu funkcionāru, bet veiktie pasākumi esot parāk nopietni. Diezin vai vajadzējis taisīt tik lielu troksni. Tūristi bija izbrīnēti par to, ka tādā trauksmainā laikā pie mums viss ir mierīgi un visi ir absolūti solidāri ar padomju valdības rīcību. Tūristi izteica apmierinātību ar to, ka tādā laikā viņi atrodas PSRS, nevis kādā citā vietā.

Gide—tulks sarunājās ar jaunu tūristu Holmu Gerhardu no VDR laukiem, kurš tā formulēja savu attieksmi pret notikumiem: Es uzskatu, ka tā nav demokrātija, bet nelietība. Demokrātijas tīrā veidā vispār nav. Par tādām lietām labāk nerunāt, jo pie mums, VDR, par tādu sava viedokļa paušanu sēdina cietumā.

Gide b. Staltmane izskaidroja tūristiem, tajā skaitā arī Gerhardam, esošo notikumu būtību, parādīja, ar ko atšķiras īstā demokrātija no buržuāziskās demokrātijas.

No pārējiem tūristiem, kā grupām, tā arī individuāliem, nekādas ievērības cienīgas atsauksmes netika saņemtas.

Tūristi turpina ierasties. 23.augustā ietrodas grupa no VDR , skaitā 26 cilvēki, viena grupa četru cilvēku sastāvā no VFR un 28 tūristi individuāli: no Kanādas — 1, VFR —5, Francijas —4, Austrijas —3, ASV — 12, Austrālijs —2. Portugāles —1, no kuriem daudzi ir latviešu emigranti.

Gidiem—tulkiem ir doti norādījumi, ka viņiem jābūt daudz modrākiem, rūpīgāk jāgatavojas darbam ar tūristiem, lai prasmīgāk viņiem izskaidrotu padomju presē publicētos dokumentus par notikumiem Čehoslovākijā. 


Informācija Nr.2 par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā

Slepeni
Nr.30—s
Latvijas KP Centrālās komitejas sekretāram biedram J.Rubenim
Latvijas PSR Ministru Padomes __ Pārvaldes priekšnieks
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam __ E.Ratnieks
1968.gada 26.augustā

Uz š.g. 26.augustu Rīgā atrodas 87 ārzemju tūristi, no tiem grupās no VDR — 31 cilvēks, no Rumānijas — 31cilvēks un 25 individuāli, t.sk. no ASV—12 cilvēki, no Austrālijas —6, VFR—5 un no Brazīlijas —2. Darbs ar viņiem tiek veikts saskaņā ar paredzētajām programmām.

Lai labāk sagatavotu gidus—tulkus darbam ar ārzemniekiem, ar viņiem no 22. līdz 26.augustam tika izstudēti visi presē publicētie galvenie materiāli:TASS paziņojums par stāvokli Čehoslovākijā, Pravdas redakcijas raksts Sociālisma aizsardzība — augstākais internacionālais pienākums, sociālistisko valstu ministru padomju Aicinājums Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas pilsoņiem, informatīvie ziņojumi par aizrobežu progresīvās sabiedrības atbalstu sakarā ar palīdzības sniegšanu čehoslovāku tautai u.c.

Ja ekskursijas laikā tūristi izvirza jautājumu par notikumiem Čehoslovākijā, gidi —tulki iepazīstina viņus ar padomju presē publicēto materiālu saturu, stāsta par notikušajiem daudzskaitlīgajiem mītiņiem, padomju Latvijas, visas Padomju Savienības, citu sociālistisko valstu darbaļaužu rezolūcijām un vēstulēm, kas liecina par pilnīgu un vispārēju to pasākumu atbalstu, kuri tika veikti, lai aizsargātu sociālistiskos iekarojumus Čehoslovākijā.

Tūristu izteicieni par šo notikumu būtību ir ļoti dažādi.

Trīs dienas Rīgā atradās grupa D—709 no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Šās grupas vadītājs Heinrihs Mutšers mūsu gidei—tulkam Rasmai Ķellei sacīja: Mums ir sevišķi nepatīkami, ka ČSSR lieta aizgāja tik tālu. Mums taču ar viņiem ir viena robeža. Atbalstām, ka Varšavas līguma valstis nostājās sociālisma aizsardzībai Čehoslovākijā, kaut arī tas tiek darīts pārāk vēlu. Mūsu partijas biedri daudz agrāk teica čehu draugiem, ka atklātā robeža ar Austriju un dažādu grupējumu izveidošana pie laba nenovedīs, brīdināja gan padomju, gan čehu draugus par to, ka ČSSR tiek radītas pagrīdes grupas, kuras agri vai vēlu sāks darboties un pieprasīs sociālisma reformas, ko, bez šaubām, savās interesēs izmantos Rietumvācija un citas kapitalistiskās valstis. Taču mūs neklausīja, atbildēja, ka ČSSR nekas nedraud. Es ceru, ka sociālisms spēs nosargāt savas pozīcijas, taču notikumu beigas vēl paredzēt nevar. Kapitālistiskās valstis negulēs, un viņu izlūkdienesti jau strādā ar pilnu spēku, lai pasauli un pašus čehoslovākus noskaņotu pret Varšavas pakta karaspēku.

Viens no tūristiem (padzīvojis, apmēram 50 gadus vecs), informējot b.Ķelli, izteicies tā: Man šķiet, ka čehi sāka dumpoties ne jau labas dzīves dēļ. Katra tauta grib dzīvot tā, lai dzīve kļūtu labāka, nevis mīņāties uz vietas. Skaidrs, ka vajadzēja meklēt izeju, viņi arī atrada. Dubčeks pats paziņoja, ka viņi neaizies no sociālistiskās nometnes, bet grib uzlabot savas tautas dzīvi, dot preses un vārda brīvību. Mēs viņus saprotam. Pie mums arī cilvēks var būt gudrs, spējīgs, taču, ja viņš kaut ko ir pateicis pret sociālismu vai pret partijas darbiniekiem, viņu jau tūrisma braucienā uz ārzemēm nelaidīs, dažkārt pat no darba atbrīvo, kaut arī iemeslus atrod citus. Personīgi man nav saprotams, kamdēļ vajadzēja taisīt pasaules skandālu un kamdēļ čehi paši nevar izlemt savu likteni.

Jauns tūrists (18—19 gadu) paziņoja tā: Es esmu sašutis. Karaspēka ievešana — tā ir tieša agresija, okupācija. Kas tagad noticēs krievu un mūsu miermīlīgai politikai? Acīmredzot neviens.

Divi laulātie pāri teica, ka vēl par agru esot spriest par to, kā ČSSR būs. Skaidrs viens — čehiem neļaus savu likteni izlemt pašiem.

Daļa no VDR tūristu grupas klusē, paziņojot, ka čehu politika viņus neinteresējot.

Tūristu grupa no VFR (Olimpija) , skaitā četri cilvēki, kas Rīgā atradās no 22. līdz 23.augustam, īpaši interesi par notikumiem Čehoslovākijā neizrādīja. Viņi uzdeva tikai vienu jautājumu: Vai Padomju Savienība saglabās Čehoslovākijā agrāko valdību? Tēvs un meita Rozes (Rīgā ciemojas no 11.līdz 29.augustam) sacīja: Ja PSRS ieveda savu karaspēku, tad acīmredzot tas bija pēdējais solis. Taču Padomju Savienības autoritēte cieta un cietīs vēl daudzus gadus. Vāciešu ieinteresētība Čehoslovākijā ir pilnīgi saprotama, jo viņi grib paņemt atpakaļ Sudetijas apgabalu. Ja analoģiska situācija būtu izveidojusies kaut kādā kapitālistiskajā valstī, tad arī citas kapitālistiskās valstis būtu tur ievedušas savu karaspēku. Katra valsts, precīzāk — katra sistēma, līdz pēdējam cīnās par saviem iekarojumiem.

No š.g. 23.līdz 25.augustam Rīgā dzīvoja amerikāņu tūristi—Monets, ASV tūrisma firmas Juniversal Trevel prezidents, Duverts — ASV tūrisma firmas Embesi pārstāvis un Gordons — tūrisma firmas Gordons prezidents. Pēc apspriedes par tūrisma attīstību, kuru organizēja Inturist valde, viņi ceļo pa Padomju Savienību. Uzzinājis par notikumiem ČSSR, Durverts teica: Nu, bet tā taču ir intervence, tā ir iejaukšanās Čehoslovākijas iekšējās lietās. Tūrists Monets uzskata, ka Čehoslovākija līdz karam bija pati demokrātiskākā Eiropas valsts un čehi gribēja atjaunot demokrātiju tādā veidā, kāda tā bija Novotnija laikā, bet Padomju Savienība, lūk, tam pretojās.

Ievērību pelna amerikāņu tūrisma firmas Gordon prezidenta Gordona kunga izteicieni, kurš labi runā krieviski. No padomju preses zinot par notikumiemn ČSSR, viņš sacīja: Nav šaubu, ka visas Čehoslovākijā notiekošās nekārtības ir ASV un VFR izlūkdienestu roku darbs. Kad es biju Čehoslovākijā, tad es tur redzēju ļoti daudz rietumvāciešu. Viņi burtiski pārplūdināja ČSSR. Pilnīgi dabiski, ka Varšavas līguma valstis ieveda savu karaspēku. Citādi šīs nekārtības novestu līdz kapitalistiskās sistēmas restaurācijai ČSSR, ko, bez šaubām, ne Padomju Savienība, ne citas sociālistiskās valstis nevarēja pieļaut.

Acīmredzot notikumi iespaidos tūrismu no ASV uz Padomju Savienību. ASV nav izsmeļošas informācijas par notikumiem ČSSR, un droši vien no kapitālistisko valstu puses sāksies kampaņa pret PSRS. Pat manā grupā, kura pēc valdes priekšsēdētāja Boičenko ielūguma ieradās uz sarunām par tūrismu Intūristā, grupas locekļi uztraucas par to, kā viņi tagad izkļūs no PSRS.

Reakcijas darbība Čehoslovākijā neko nepanāks, jo VFR armija ir ļoti vāja, bet amerikāņi droši vien necentīsies šajā konfliktā iesaistīties tā iemesla dēļ, ka Amerikai tagad pietiek savu nepatikšanu sakarā ar karu Vjetnamā. Čikāgā, kur notiks ASV Demokrātiskās partijas kongress, jaunatnes pretkara organizācija gatavo protesta demonstrāciju pret karu Vjetnamā, kurā demonstrantu skaits sasniegs simt tūkstoš cilvēku.


Informācija Nr.3 par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā

Slepeni
Nr.32-s
Latvijas KP Centrālās komitejas sekretāram biedram J.Rubenim
Latvijas PSR Ministru Padomes __ Pārvaldes priekšnieks
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam __ E.Ratnieks
1968.gada 28.augustā

Uz š.g. 27.augustu Rīgā atradās 120 ārzemju tūristi, no tiem grupās: no VDR — 59 cilvēki, no Rumānijas — 31 cilvēks un 30 individuāli, t.sk. no ASV — 14 cilvēki, no VFR — 6 cilvēki, no Austrijas — 6 cilvēki, no Brazīlijas — 2 cilvēki, no Itālijas — 2 cilvēki.

Sarunājoties ar gidiem–tulkiem, kuri piedalījās ārzemju tūristu pieņemšanā un apkalpošanā, daļa no viņiem izteica savu attieksmi pret notikumiem Čehoslovākijā.

Rumāņu tūristu grupa, kura Rīgā atradās no 25. līdz 27.augustam, atsaucoties uz to, ka viņi no Rumānijas izbraukuši 18.augustā, nesāka komentēt situāciju un izteikt savu attieksmi pret notikumiem ČSSR. Mēs neesam lasījuši savus laikrakstus, teica tūristi, un mēs nezinām mūsu valdības viedokli. Šās rumāņu grupas vadītājs B.Šušņa, neraugoties uz to, ka viņš vairākkārt ir apmeklējis Padomju Savienību un labi pārvalda krievu valodu, paziņoja: Mēs neko pateikt nevaram. Ja mēs būtu savās mājās, tad mums būtu skaidrs. Bet šeit mēs esam vienkārši tūristi.

Jautājumu par stāvokli Čehoslovākijā diezgan plaši ekskursijas laikā apsprieda tūristi no VFR.

Andrizena kungs, sarunājoties ar gidu–tulku Garkeviču, izteicās sekojoši: PSRS vēl arvien darbojas ar staļiniskām metodēm. Tā viņa rīkojās, kad tika izlemts jautājums par Somiju, tādā veidā karaspēks tika ievests Latvijā 1940.gadā. Pēdējā soļa rezultātā PSRS tikai zaudē, bet čehi iegūst. Padomju Savienības autoritāte ir kritusies pat kapitālistisko valstu kreiso spēku acīs. PSRS, to negribot, grauj šo kreiso spēku ietekmi šo valstu sabiedriskajā dzīvē. Šo Padomju Savienības soli izsauca tas, ka padomju valdība baidījās no čehu ietekmējošā piemēra, jo tā liberalizācija, kāda tiek īstenota Čehoslovākijā, kā arī fakts, ka pirmo reizi sociālistiskajā valstī prese abrīvojās no cenzūras, varēja rast ietekmi Padomju Savienībā un it sevišķi Baltijas republikās.

Tūriste no VFR Šreidere paziņoja: Padomju Savienība tik biežu runā par brīvību, bet tagad pati uzstājas pret to. Čehiem ir tiesības pašiem izlemt savas iekšējās lietas. Austrijas tūriste Jaanas kundze un vācu tūriste Rommelas kundze, kuras dzīvo Šveicē, piezīmēja: Politika mūs neinteresē, tādēļ mēs arī dzīvojam neitrālajā Šveicē. Mums pat māksla ir neitrāla.

Tūristi no VFR Fremeri un Junius pēc gida–tulka izsmeļošā stāsta par notikumiem ČSSR sacīja: Nu, ja Čehoslovākijas valdība ir aicinājusi Padomju Savienību tai palīdzēt, tad tā ir cita lieta.

26.augustā ekskursijas laikā pa Rīgu Pakistānas militārais atašejs Huseina kungs izteica savu izbrīnu par to, ka mēs tik ilgi nepublicējot komunikē par padomju un Čehoslovākijas valdību delegāciju sarunām, un tālāk sacīja tā: Acīmredzot tūristu pieplūdums pie jums ir samazinājies, jo es dzirdēju, ka braukšana caur ČSSR tagad ir aizliegta. Ceru, ka Prāga netiks sapostīta. Kara laikā tai palaimējās. Acīmredzot arī tagad ar to nekas nenotiks. Man liekas, ka valdība Čehoslovākijā tiks nomainīta.

Divas dienas Rīgā viesojās bulgāru tūristu grupa. Viņi vienbalsīgi izteica šādu viedokli: Mēs pilnīgi atbalstām Padomju Savienības un citu sociālistisko valstu pasākumus atttiecībā pret Čehoslovākiju.

27.augustā ar visiem gidiem–tulkiem tika izstudēts komunikē par padomju — čehoslovāku sarunām, TASS paziņojums Par stāvokli Čehoslovākijā un prezidenta L.Svobodas un A.Dubčeka radio runas. No šiem materiāliem vissavienības akciju sabiedrības Inturist Rīgas nodaļas darbinieki vadās savā turpmākajā darbā ar ārzemju tūristiem.

Lai labāk orientētos Čehoslovākijas notikumos un atsauksmēs par šiem notikumiem dažādās pasaules valstīs, 29.augustā gidiem–tulkiem tiks nolasīta speciāla lekcija.

Patlaban Rīgā atrodas 84 ārzemju tūristi, t.sk. divas grupas no VDR, skaitā 59 cilvēki, un 25 individuāli: no VFR — 3, ASV — 13, Brazīlijas — 2, Austrālijas — 2, Austrijas — 2, Itālijas — 2 un no Ungārijas Tautas Republikas — 1 cilvēks.


Informācija Nr.4 Par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā 

Slepeni
Nr.34-s
Latvijas KP Centrālās komitejas sekretāram biedram J.Rubenim
Latvijas PSR Ministru Padomes __ Pārvaldes priekšnieks
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam __ E.Ratnieks
1968.gada 5.septembrī

Uz š.g. 5.septembri Rīgā atradās 91 ārzemju tūrists, t.sk. divas grupas no VDR, skaitā 54 cilvēki, un 37 individuāli: no ASV — 17, Kanādas — 8, Anglijas — 4, Francijas — 1, VDR — 3, Austrijas — 1, Holandes — 3.

Vadot ekskursijas ar ārzemju tūristiem, vissavienības akciju sabiedrības Inturist Rīgas nodaļas gidi–tulki viņus regulāri informē par stāvokli Čehoslovākijā, tūristi izsaka savu viedokli, izsaka savu attieksmi pret ČSSR notiekošajiem notikumiem.

Tūrists no VDR, Vilhelma Pīka dēls Arturs Pīks, kurš atpūšas sanatorijā Ķemeri–1, sacīja: Kaut arī man bija ļoti ierobežotas iespējas sakot situācijai ČSSR, tomēr es ar satraukumu novēroju notikumu attīstību. Es esmu cieši pārliecināts, ka sabiedroto karaspēks tika ievests savlaicīgi, varbūt ka pat ar nelielu novēlošanos. Visai pasaulei bija zināma VFR aktivitāte attiecībā pret ČSSR. Mēs baidījāmies, ka VFR izmantos situāciju un atklāti sāks agresiju, lai sagrābtu Sudetijas apgabalu.

Tūristu grupa no VDR (D-806), noklausījusies informāciju par notikumiem ČSSR un komunikē galveno secinājumu izklāstu, paziņoja: Jūs zināt, ka jūsu karaspēks Čehoslovākijā stāv kopā ar mūsējo, tātad arī viedokļi šajā jautājumā nevar īpaši atšķirties.

VDR sportisti, kuri ieradās uz 7.starptautisko šaha turnīru, pēc tulka vārdiem, kura viņus pavada, savu attieksmi pret notiekumiem Čehoslovākijā izteica tā: Lietas būtība nav terminoloģijā — okupācija ir vai nav. Galvenais ir tas, ka karaspēka ievešana ČSSR bija savlaicīga un tai ir galvenā nozīme — kalpot par aizsprostu pret vācu revanšistiem. Līdz komunikē publicēšanai kaut kādas šaubas vēl tomēr bija, bet tagad viss kļuva skaidrs, īpaši pēc tam, kad ČSSR valdība griezās ANO ar lūgumu noņemt no dienaskārtības Čehoslovākijas jautājuma apspriešanu. Pēdējie preses materiāli deva pilnīgu skaidrību.

Amerikāņu tūriste Brodlere savu attieksmi pret notikumiem ČSSR neizteica, taču palūdza gidam pastāstīt par ASV valdības attieksmi pret šo jautājumu, ko viņa arī izdarīja. Taču arī pēc tam tūriste neko būtisku nepateica.

Tūristu grupa no ASV (230-K) — latviešu emigranti — saskaņā ar nodaļas gida b. Garkēviča vārdiem ...par notikumiem Čehoslovākijā tika informēta. Padomju Savienības pozīciju un pasākumus neatbalsta. Pie tam neatbalsta ļoti subjektīvi, jo visu, ko dara krievi, uzskata par nepareizu.

Negatīvu attieksmi pret Padomju Savienības un citu sociālistisko valstu veiktajiem pasākumiem izteica arī tūristi no VFR (404-K), ar kuriem strādāja nodaļas vecākā gide b. G.Bērziņa.

Tūrists Gertners, pārmetot Padomju Savienībai iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, sacīja: Katra valsts savu ceļu nosaka pati, bez sveša padoma un vēl jo vairāk — spēka. Šās grupas vadītājs Hermanis Šiks paziņoja: Jūsu laikraksti par notikumiem ČSSR rakstīja nepatiesību. Paši čehi to neuztver tā, kā to attēlojat jūs. Katrā valstī, katrā partijā un katrā iekārtā atradīsies cilvēki, kuri būs ar kaut ko neapmierināti, kā pie jums, tā arī pie mums. Tas ir neizbēgami un nepieciešams progresa attīstībai. Tautas griba ir izšķirošais spēks, kurš nosaka notikumu gaitu.

2.septembrī grieķu tūrists Panopulasa kungs ekskursijas laikā izteica neapmierinātību ar to, ka ...nekur nevar atrast viņam nepieciešamos ārzemju laikrakstus un uzzināt, kas pasaulē notiek, bet pēc tam palūdza gidei b. Terentjevai pastāstīt par notikumiem ČSSR. Pēc tam tūrists paziņoja: Katrai medaļai ir divas puses. Es uzklausīju jūsu viedokli. Jūs traktējat šos notikumus tā, citi acīmredzot citādi. Es esmu jurists. Man ir nepieciešami fakti un abu pušu argumenti, tad es varēšu izveidot savu viedokli. Žēl, ka jums nav ārzemju laikrakstu. Ar to jūs ierobežojat informācijas avotus.

Tūristus, kuri ieradās Rīgā no Maskavas, no enerģētikas konferences, attiecībā pret notikumiem ČSSR var iedalīt trijās grupās: viena grupa izteica negatīvu attieksmi pret sabiedroto karaspēka ievešanu ČSSR teritorijā, citi vispār atteicās komentēt šos notikumus, bet trešie paziņoja, ka nevarot izteikt savu viedokli, jo neesot lasījuši savus laikrakstus.

Lai noskaidrotu situāciju, mums ir jāklausās savas valsts radio, sacīja tūristi — kongresa dalībnieki, bet viens tūrists no Šveices sacīja: Tajā laikā, kad padomju karaspēks iegāja ČSSR, mēs jau atradāmies Padomju Savienībā. Man nav bijusi iespēja iepazīties ar Šveices laikrakstiem. Krievu valodu es zinu slikti un jūsu avīzes izlasīt nevaru. Bet informācija no citu vārdiem nevar būt izsmeļoša.

Š.g. 4.septembrī Latvijas draudzības biedrība ar VDR uzņēma specializēto tūristu grupu no VDR, kuru Berlīnē bija saformējusi Padomju – vācu draudzības biedrības valde.

Tikšanās reizē uzstājās grupas vadītājs — VDR Valsts plāna darbinieks, vecs komunists — pensionārs un Vācu — padomju draudzības biedrības vārdā nosauktās strādnieku brigādes brigadieris. Viņi uzsvēra sociālistisko valstu draudzības un savstarpējas palīdzības lielo nozīmi un paziņoja, ka tieši šajā aspektā kā palīdzības sniegšanu brālīgajai čehoslovāku tautai viņi uzskata sabiedroto saociālistisko valstu karaspēka ievešanu Čehoslovākijā. Viena tūriste ar asarām acīs paziņoja, ka viņas vīrs esot kritis karā, ka viņa esot priecīga, ka miera saglabāšanai sociālistiskās valstīs veicot noteiktus pasākumus.

Lai gidiem–tulkiem sniegtu praktisku palīdzību, veicot informācijas un propagandas darbu ar ārzemju tūristiem, pārvalde viņus sistemātiski informē par notikumiem Čehoslovākijā, paziņo viņiem visus svarīgākos dokumentus. 3.septembrī notika partijas sapulce, kurā nolasīta PSKP CK slēgtā vēstule.

Ārzemju tūristu ierašanās Rīgā turpinās. Septembrī ir gaidāmi vairāk nekā 2300 ārzemju tūristu. Lielais vairums no viņiem (1456 cilvēki) ieradīsies no dažādām sociālistiskajām valstīm ar jūras ceļojumu motorkuģiem. Motorkuģis Družba narodov tūristus Latvijas galvaspilsētā nogādās divas reizes — 13. un 29.septembrī, bet motorkuģis Fricis Hekkerts — 19.septembrī. Šajā mēnesī Rīgā bija jāierodas 11 grupām no Rumānijas. No tām piecas grupas, skaitā 150 cilvēki, uz š.g. 5.septembri ir jau anulētas.


Informācija par rumāņu tūristu uzturēšanos Rīgas pilsētā 1968.gada septembrī

Slepeni

Nr.38-s
Latvijas KP Centrālās komitejas sekretāram b. J.Rubenim
Latvijas PSR Ministru Padomes __ Pārvaldes priekšnieks
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam __ E.Ratnieks
1968.gada 2.oktobrī

Pēc neliela pārtraukuma no š.g. 22. līdz 24.septembrim Rīgā ietradās pirmā tūristu grupa no Rumānijas. Grupa, skaitā 25 cilvēki, sastāvēja galvenokārt no māksliniekiem.

Ņemot vērā rumāņu tūristu uzņemšanas īpatnības, viņiem bija rūpīgi pārdomāta uzturēšanās programma. Tajā bija iekļauti šādi pasākumi: mākslas izstādes apskate, ekskursija pa seno un jauno Rīgu ar Centrālā kolhozu tirgus apmeklējumu, Doma un etnogrāfiskā muzeja apskate, kā arī ekskursija uz Rīgas jūrmalu.

Darbam ar grupu tika nozīmēts kvalificēts vissavienības akciju sabiedrības Inturist nodaļas gids, ar kuru tika veiktas instruktīvas pārrunas un sagatavoti daži metodikas materiāli darbam ar tūristiem no Rumānijas.

Rumāņu tūristu grupu vadīja Dumitresku Dumitrs (Karpacturist direktors pa Melnās jūras piekrasti), kurš vairākas rezies ir bijis PSRS, labi pārvalda krievu valodu.

Pēc gida–tulka domām, tūristi grupas vadītāju neieredz. Tūristi ir noskaņoti nacionālistiski un sāpīgi pārdzīvo notikumus Čehoslovākijā, un viņi ieradušies PSRS it kā ar mērķi uzzināt padomju tautas attieksmi pret Rumānijas valdības politiku ČSSR jautājumā.

Tulks tālāk atzīmē, ka attiecībā par stāvokli ČSSR tūristi izsakās pretrunīgi, taču vairākums saka, ka viņi esot mākslas pārstāvji un ar politiku nenodarbojoties. Tā piemēram, tūriste Petrešku paziņoja: Mums par politiskiem jautājumiem nav ko sacīt, jo nākas vienkārši piekrist mūsu valdības paziņojumiem.

Kā noskaidrojās, daži tūristi runā krieviski, bet daļa rumāņu savas krievu valodas zināšanas slēpa. Taču kaut kādas citas negatīvas parādības tūristu uzvedībā netika novērotas.

No 25. līdz 27.septembrim Rīgā atradās otra specializēta rumāņu mākslinieku tūristu grupa. Ņemot vērā pieredzi ar iepriekšējo grupu, programma tūristiem bija vēl vairāk piesātināta ar objektiem un pasākumiem, kuri apmierinātu viesu profesionālo interesi. Tā, piemēram, ekskursijas vadīšanai pa Vecrīgu tika uzaicināts skulptors b. Baumanis, grupai deva iespēju ierasties kombināta Māksla darbnīcās un mākslas nama studijās.

Vislielāko iespaidu uz tūristiem atstāja tikšanās pēc specialitātes, kā arī pēc viņa lūguma noorganizētās vakariņas, uz kurām bija uzaicināti 12 Latvijas mākslinieki un skulptori. Viņu vidū bija biedrs Baumanis, Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, savienības organizatoriskā darba sekretārs Korņeckis un valdes locekļi Gulbis un Pīgoznis, kā arī mākslas zinātnieks M.Ivanovs.

Vakariņas noitēja normālos, draudzīgos apstākļos. Spraigas sarunas notika par mākslas jautājumiem, un kaut kādu politisku diskusiju un mēginājumu uzspiest mūsu biedriem svešus uzskatus nebija. Šī diena bija visinteresantākā visā mūsu programmā. Mēs saņēmām gandrīz neierobežotu iespēju aprunāties ar jūsu māksliniekiem par visām mūs interesējošām problēmām. Draudzība, kas izveidojās šajā tikšanās reizē, netiks aizmirsta nekad, tā paziņoja grupas vadītājs.

Pēc Doma apskates tūriste Margita sacīja: Visu savu brīvo laiku es atdodu savai iemīļotajai lietai. Pēc darba es skrienu uz savu darbnīcu, kuru patlaban, protams, nevar salīdzināt ar jūsu mākslinieku darbnīcām. Manējā ir maziņa un nemājīga. Rumānijā audekli, krāsas, otas ir ļoti dārgas, un vispār mākslas preces, kuras ir nepieciešamas darbam, dabūt ir ļoti grūti.

Cits tūrists sakarā ar braucienu paziņoja: Es gribēju ar citu mākslinieku grupu braukt uz Poliju, bet pašā pēdējā brīdī pārdomāju un nenožēloju, jo esmu pārliecināts, ka PSRS es ieraudzīju nesalīdzināmi vairāk, nekā es būtu redzējis Polijā.

Kombi Aurelions, rumāņu tūrisma firmas darbinieks, griezās pie tulka ar lūgumu pārtulkot rumāņu valodā tūristu uzturēšanās programmu Rīgā. Es parādīšu jūsu programmu un pastāstīšu mūsu darbiniekiem, kā vajag uzņemt viesus un kā vajag organizēt speciālistu tikšanos, viņš paziņoja.

Gandrīz visas tūristu grupas Padomju Savienībā ieradās pirmo reizi, un viņiem daudz kas likās pārsteidzoši: gan tikšanās, viesmīlība, gan pati Rīgas pilsēta. Tūristu vairums atzīmē daudz augstāko dzīves līmeni PSRS, salīdzinot ar Rumāniju. Tūristi teica, ka pārtikas produktu cenas PSRS esot ievērojami zemākas, īpaši gaļai, sviestam, desām, sardelēm, maizei, kafijai utt.

Pamatos tūristi par politiskām tēmām nerunāja. Par notikumiem ČSSR saruna notika tikai ar tūristu Mutlionu. Viņš paziņoja: Ja ČSSR nostājās uz sociālisma ceļa, tad nekādā gadījumā tā nedrīkstēja pieļaut, lai tā atkal atgrieztos uz kapitālistiskās atbilstības ceļa. Jo tas iedragā sociālisma nometni. Es ļoti vērīgi sekoju notikumiem ČSSR. Es esmu lasījis visu, ko par to raksta visās valodās, es uzskatu, ka galvenais iemesls ir Novotnija kļūdas, nobriedusī ekonomiskā krīze, dzīves līmeņa straujš pazeminājums un valdības liberālisms. Protams, bija nepieciešami stingri pasākumi, jo citādi viss varēja beigties ļoti bēdīgi.

Laika posmā no 25. līdz 26.septembrim Rīgā atradās rumāņu tūristi Korols Toma — Bukarestes piena institūta zinātniskās pētniecības vadītājs. Tūrists ieradās Maskavā uz starptautisko piena rūpniecības darbinieku kongresu.

Tūrists Toma bija neapmierināts ar to, ka kongress nenotika un vinš veltīgi iztērējis daudz laika. Viņš teica: Daudzas kapitālistisko valstu delegācijas uz kongresu neieradās, lai izteiktu protestu padomju valdībai sakarā ar notikumiem Čehoslovākijā. Tūrists pastāstīja, ka citi trīs rumāņu delegācijas locekļi baidījušies braukt uz Padomju Savienību: Viņi atteicās braukt, baidījās no kara starp PSRS un Rumāniju. Uz robežas stāv Rumānijas armijas daļas pilnā kaujas gatavībā. Ja padomju karaspēks pāries Rumānijas krobežu, tad rumāņu karaspēks atklās uguni. Šajā sakarā ķīnieši mums apliecināja, ka solidaritātes kārtībā šajā gadījumā Ķīnas karaspēks pāries Padomju Savienības robežu.

Tālāk tūrists paziņoja: Mēs, rumāņi, esam pret šādu rīcību, mēs esam par jebkuru jautājumu atrisināšanu mierīgā ceļā. Mēs esam par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, bet, kad tika nolemts ievest sabiedroto karaspēku Čehoslovākijā, Rumānijai neviens pat nejautāja, kaut arī viņa ir Varšavas līguma dalībniece.

Tūristam Korolam Tomam tika noorganizēts Siguldas zinātniskās pētniecības institūta un Rīgas piena kombināta apmeklējums. Viņš saņēma izsmeļošas atbildes uz saviem jautājumiem (par kādiem līdzekļiem darbojas zinātniskās pētniecības institūts, kādas problēmas risina, kā tās ievieš praksē utt.). Tūrists bija pārsteigts par institūta pētnieciskā darba apjomu. Viņam ļoti patika institūtā izveidotās mērīšanas ierīces, kā arī ceha un piena kombināta telpu estētiskais noformējums.

Gidu–tulku atskaišu analīze, kuri strādāja ar augstākminētajām tūristu grupām no Rumānijas, parāda, ka tās tūristu uzturēšanās programmas, kuras ieteica Inturist, tika izpildītas normāli, un kaut kādas ievērojamas novirzes no parastajām tūristu uzvešanas normām netika novērotas.


Informācija par čehoslovāku tūristu ierašanos Rīgā 1970.gadā (izvilkums)

Slepeni

Latvijas KP CK sekretāram biedram A.Drīzulim
Latvijas PSR Ministru Padomes Pārvaldes priekšnieks
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam  E.Ratnieks
1970.gada 13.augustā

(..) Salīdzinot šā gada tūristu iebraucienus ar 1969.un īpaši 1968.gada iebraucieniem, var pamanīt zināmas izmaiņas viesu noskaņojumā, viņu attieksmē pret padomju istenību, uzdoto jautājumu raksturā.

Pēc 1968.gada notikumiem daudzi tūristi no ČSSR atklāti nosodīja karaspēka ievešanu Čehoslovākijas teritorijā, izteica dažāda veida izdomājumus par Padomju Savienības agresīvo politiku, gidiem–tulkiem uzdeva asus, nereti arī provokatoriskus jautājumus.

Tā, piemēram, no 1969.gada 20. līdz 22. jūnijam Rīgā atradās ČSSR tūristu grupa — apvienības Hirana, kura izgatavo medicīnas aparatūru, darbinieki. (..) Vakaros, līdz vēlai naktij viņi sēdēja pie Brīvības pieminekļa. Grupas vadītājs Baloši, domājot par gadījumu ar studentu Rīgā, paskaidroja: Šeit, pašsadedzināšanās vietā, mums bija savs klubs.

Īpašu aktivitāti grupā izrādīja Bratislavas rūpnīcas inženieris, partijas organizācijas sekretārs Staņislavs Babičeks. Viņš gidam paziņoja, ka mūsu rūpnīcas strādnieki lūdza pastāstīt padomju tautai patiesību par notikumiem ČSSR, par kuriem jūsu avīzes neraksta. Pēc tam viņš gidam sāka stāstīt par nelūgto viesu — okupantu iebrukumu: Tas bija tas pats, ko fašisti izdarīja 1939.gadā. Par biedru A.Husaku viņš teica tā: Viņš nepārstāv tautu, jo tauta viņu nav ievēlējusi, bet iecēlusi Maskava.

Vēlāk, 1969.gada augustā, tūristi no ČSSR (inženieri, Mašīnbūves ministrijas darbinieki, vadītājs Vladimirs Turaņecs), apmeklējot Popova vārdā nosaukto rūpnīcu, iesaistījās sarunās ar strādniekiem, mēģināja pierādīt, ka nekādas kontrrevolūcijas ČSSR nav, ka galvenais pašreizējā posmā ir izvest padomju karaspēku no ČSSR teritorijas.

1969.gada decembrī Rīgā ieradušās koncerna Škoda un mēbeļu apvienības grupas izturējās jau korektāk, atturīgāk, politiskās diskusijās neiesaistījās. Izņēmums bija grupas pavadītāja Čedokas tulks no Brno Ludmila Bureševa. Daudzas tēmas, kuras atklāja mūsu tulks, Bureševa atteicās pārtulkot (par Padomju Latvijas kultūras uzplaukumu, par tautas labklājības pieaugumu) (..).

No ČSSR ierodas arī tādi tūristi, kuri nav atteikušies no pagātnes nastas un tagad padomju karaspēka atrašanos ČSSR uzskata par okupāciju, izrāda nepatiku pret mūsu cilvēkiem.

Tā, piemēram, 28.jūlijā tūrists Juskovs, bankas darbinieks (grupas vadītājas Martas Juskovas vīrs) mūsu gidam paziņoja: Mēs gribējām ekonomiku padarīt citādāku, taču atnāca jūsu armija un čeka un izdarīja visu pēc sava prāta (..).

Čehoslovāku tūristu grupu uzturēšanos Rīgā pārvalde turpina turēt īpašā kontrolē. Tiek veikti pasākumi, lai paaugstinātu viņu apkalpošanas līmeni viesnīcā Rīga un restorānos, lai apmierinātu pieprasījumus pēc teātru, muzeju, izstāžu apmeklējumiem, atsevišķu rūpniecības un lauksaimniecības objektu parādīšanas (..).

Visi dokumenti tulkoti no krievu valodas
LV

uz: Noziegumi pret cilvēci