Genocīda
tematika
Latvijas
presē
Publicistika
|
Latvijas
VDK. Sandra Metuzāla raksts
Amatu
ielas noslēpums
Divdesmitā gadsimta liecinieks
Kremļa «patiesība»
400 lappusēs.
Krievijai jauns veids, kā attaisnot okupāciju
Skats pa «stūra mājas» logu
Daudzi ir ideālisti, bet visi esam subjektīvi
Budapeštas
atbalsis Rīgā, Tallinā, Viļņā
Ar nesalaužamu ticību - Uldis Neiburgs par Ludvigu Sēju
Komunisma seja atklājas
visā tās baigumā
Ideoloģija bijusi komunisma noziegumu pamatā,
nevis tā tikusi izmantota par aizsegu totalitārisma laikā pastrādātajām
ļaundarībām. Eiropas Padomes parlamentārā asambleja (EPPA), kurā
sabraukuši nacionālo parlamentu pārstāvji no visām 46 EP dalībvalstīm,
uzklausa šo ziņojumu un debatē par rezolūcijas pieņemšanu.
Un tad viņš
teica: «Abnehmen!»
Vēl viena Rīgas Sv. Pētera
baznīcas bojāejas versija. Vecrīga jau vairākus gadu desmitus kā
atguvusi savu dominanti Sv. Pētera baznīcas torni, taču
nenoskaidrotais un diemžēl precīzi vairs nenoskaidrojamais jautājums,
kurš padomju vai vācu puse Otrā pasaules kara sākumā bija
vainojams pie Rīgas rotas iznīcināšanas, joprojām tirda ļaužu prātus.
Abrenieši.
Divreiz piesmietie
Noliedzot okupāciju,
sāk atzīt upurus
ASV Senāta pieņemtā rezolūcija ar aicinājumu
Krievijai atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju diez vai izraisīs
tūlītējas izmaiņas Latvijas kaimiņvalsts attieksmē, spriež
eksperti.
Kolhozu pavasara
skartie
"Līdz 1949. gada 25. martam
kolhozos relatīvi labprātīgi bija iestājušies 10% Latvijas saimniecību,
taču trīs mēnešus pēc deportācijām jau 80%," - tā šo
represiju rezultātu raksturo...
Vai latvieši gatavojas noliegt okupāciju?
Vorkutas gulags tūristiem
Aiz Polārā loka izvietotajai
Krievijas ogļraču pilsētai Vorkutai, ko pagājušā gadsimta trīsdesmitajos
gados iedibināja Staļina režīma represijās izsūtītie, nav daudzsološu
ekonomisko izredžu. "Mans sapnis ir uzcelt gulagu," saka pilsētas
mērs Igors Špektors, uzjundījot sāpīgas atmiņas darba nometņu šausmas
pārcietušajos iedzīvotājos un viņu bērnos...
Nacisma bubulis
Gatavi melot, lai nomelnotu
Latviju. Avīze "Vesti segodņa" publicējusi agresīvā
padomju propagandas stilā veidotu rakstu "Atceries Audriņus".
Teksta būtība tāda: Latvijā pie varas raujoties jauno
"nacistu" paaudze, kas gandrīz vai gatavojoties atkārtot Audriņu
traģēdiju visas Latvijas mērogā...
Darbs, ko neviens nevēlējās vadīt
Komisija padomju okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanai
formāla vai stabila institūcija?
Krievija padomju
laupījumu neatdod
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas
attiecībās ar Krieviju mums ir virkne neatrisinātu un sāpīgu jautājumu.
To skaitā padomju okupācijas laikā uz Krieviju izvesto Latvijas
kultūras vērtību atgūšana. Vai tās ir apzinātas, un kāds ir to
liktenis? Par to šī saruna ar Kultūras ministrijas valsts sekretāru
Danielu Pavļutu.
Lidija
Lasmane-Doroņina: Mans vislielākais nopelns
Pieņemot
deklarāciju, Latvija turpina kaitināt Krieviju
Saeima pieņēma PSRS
totalitārā komunisma noziegumu nosodījuma deklarāciju, aicinot
Krieviju atzīt atbildību par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret
cilvēci un zaudējumiem, kas nodarīti okupācijas laikā. Deputāti
uzskata, ka deklarācijai praktisku seku, visticamāk, nebūs, bet
eksperti norāda, ka lēmums kārtējo reizi bijis nelaikā.
Vergu sacelšanās
Kengirā
Apritēja pusgadsimts, kopš bijušajā
Padomju Savienībā, Kazahstānā, Karagandas apgabala Kengiras īpašajā
koncentrācijas nometnē notika ieslodzīto sacelšanās. Pirms 50 gadiem
nemieri notika arī Noriļskā un Vorkutā. Tomēr mērogu un upuru skaita
ziņā sacelšanās Kengirā bija vislielākā...
Poļi sašutuši
par Krievijas nevēlēšanos meklēt Katiņas slepkavībās vainīgos
Polijas sabiedrība ir sašutusi par Krievijas amatpersonu
izteikumiem, kuros pausta Krievijas nevēlēšanās atvainoties par PSRS pāridarījumiem
poļu tautai. Lai arī kopš Otrā pasaules kara beigām ir pagājuši
gandrīz 60 gadu, Krievija joprojām nevēlas atzīt noziegumus, ko kara
laikā okupētajā Polijā veica PSRS armija vai NKVD vienības
Mēs parādā
neesam
Krievijā gadu desmitiem valda plaši
izplatītais viedoklis, ka Baltijas valstis ekonomiski ļoti daudz saņēmušas
no PSRS un tāpēc dzīvojušas un pat joprojām dzīvojot uz citu rēķina.
Tostarp šā pieņēmuma aplamību ar bezkaislīgiem skaitļiem pārliecinoši
pierādīja vēl 1990. gadā. Ieskatu, kas saimnieciski Latvija bija
Padomju Savienībai, nupat iznākušajā rakstu krājumā "Latvija:
ceļā uz demokrātiju 1987 2003" sniedz arī Baltijas Ziemeļu
valstu pētījumu centra direktora Jura Prikuļa publikācija. Padomju
laika statistika liecina mēs nevienam neesam parādā, saka Prikuļa
kungs. Atmodas laikos viņš bija viens no tiem latviešu zinātniekiem,
kas piedalījās gluži pretējas virzības "grāmatvedībā".
Proti, cik PSRS palika parādā Latvijai...
Krievija vēršas
pret Latvijas vēsturnieku
Krievija ir satraukusies un baidās
no savas vēstures ēnas, asi paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Artis
Pabriks. Par kaimiņvalsts vājumu liecinot saņemtie mājieni par vēsturnieka
Aivara Strangas iespējamu neielaišanu Krievijā, kā arī pirmdien
Maskavas izplatītais asais paziņojums, kurā nosodīti Vairas Vīķes-Freibergas
centieni skaidrot vēsturi. Šai tematikai tuvi raksti presē 2005.g. janvārī
un februārī.
Sarkanās armijas
atbrīvoti? Kaut kas nedzirdēts!
Burkharta Bišofa raksts
no "Die Presse", Austrija
Okupācijas
noliedzēji naida kurinātāji?
Pēc Pirmā Baltijas kanāla sodīšanas
ar naudas sodu par nepatiesu Baltijas okupācijas fakta atspoguļojumu ne
tikai Lietuvas, bet arī Latvijas iedzīvotājiem radies jautājums, vai
nevajadzētu pilnveidot likumus, lai Latvijas okupācijas fakta un deportāciju
apzinātu noliegšanu nepārprotami pielīdzinātu rasu naida kurināšanai
un to vairs nevarētu tulkot, kā nu kuram izdevīgāk...
Tautu
piespiedu pārvietošana 20. gadsimtā
Izrādās, savulaik ne tikai
Staļins organizējis piespiedu izsūtīšanas, tostarp par cietušo
nereti bijis jāuzskata visu tautu. Tātad, kur un kad vēl pirmskara, pēdējā
pasaules kara un pēckara gados notikušas piespiedu deportācijas?
Konference
atgādinās genocīda gadsimtu
Stokholmas konferencē
2004.g. janvārī starptautiskā sabiedrība spriedīs par genocīda novēršanu
un izskaušanu
25. marts
nebija sagadīšanās
Šogad apritēs 55 gadi kopš 1949.
gada 25. marta deportācijām. Latvijas Valsts arhīvā lēš, ka vēl
vajadzēs daudzus mēnešus, lai sagatavotu datu bāzi par izsūtītajiem.
Vēl daudzas izsūtīto lietas un dokumenti būs jāpārlapo, lai radītu
pilnīgu un vispusīgu notikušā ainu...
Pastarās dienas
priekšnojautās
Pa 1941. gada 14. jūnijā
iebrauktajiem ceļiem uz Sibīrijas tālēm no visiem Latvijas novadiem un
pilsētām aizveda gandrīz 50 tūkstošus vīru, sievu, bērnu,
sirmgalvju
Latviju saprot un
aizstāv (2004. gada 21.
janvāris)
No Strasbūras, no Eiropas Parlamenta pienākušas Latvijai ļoti labvēlīgas
ziņas. Parlamenta deputāti ES un Krievijas apvienotās parlamentārās
sadarbības komitejas sēdē noraidījuši kārtējos Krievijas pārmetumus
Latvijai par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību neievērošanu un vēlreiz
atkārtojuši, ka Latvija izpildījusi visas starptautiskās prasības.
Diena, kuru Eiropa
bija mums parādā
... par totalitārā komunistiskā
režīma noziegumiem pret Baltijas valstīm runāja gan Saeimā Rīgā,
gan Eiroparlamentā Strasbūrā.
Krievijas sabiedrības
laboratorija
Cilvēku pārveidošanas fabrika
tā divdesmitā gadsimta sākumā dēvēja Solovku salas Baltajā jūrā
netālu no polārā loka. Vēl pēc dažiem desmitiem gadu klosteris, ko
pirms daudziem gadsimtiem bija uzbūvējuši mūki, kļuva par priekšvēstnesi
PSRS bēdīgi slavenajām GULAG
EP
gatavojas nosodīt komunisma noziegumus (2004.
gada 21. janvāris)
Pēc Latvijas novērotājas
Eiropas Parlamentā (EP) Lienes Liepiņas (JL) iniciatīvas lielākā EP
frakcija Eiropas Tautas partiju (ETP) grupa gatavo rezolūciju par
totalitārā komunisma nosodīšanu...
Priekšnojautu
varā
Pēc 1939. gada 23. augusta Molotova
Ribentropa pakta, kurā Padomju Savienība un Vācija sadalīja savā
starpā Austrumeiropu, par Maskavas un Berlīnes nodomiem zināja vai
nojauta tikai neliels cilvēku loks. Šā līguma būtiskie punkti, kas skāra
Baltijas valstu likteņus, bija slepeni...
Vēstures
koncentrāts
Dzirdēt Kārļa Ulmaņa balsi? Redzēt imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā?
Izskaitīt melnbaltās svītras Solomonska cirka cīkstoņa kostīmā?
Visu var izdarīt Šmerļa mežā, kur slejas iestāde ar makten sarežģītu
nosaukumu Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
Latviešiem par
strēlniekiem nav jākaunas
Kā raksta vairākas Latvijā iznākošās
krievu avīzes, Krievijas parlamenta augšpalātas starptautisko lietu
komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs draudējis ja Latvijas
puse gribēšot apspriest okupāciju un prasīt par to kompensāciju, viņi
atcerēšoties latviešu sarkano strēlnieku darbus...
Revīzija.
Boļševiku noziegumi vēl nav «pagātne»
Volters Djurantijs 1932.gadā
par savām reportāžām saņēma Pulicera prēmiju. Ukraiņu organizācijas
Rietumos turpina prasīt, lai prēmijas piešķīrēji atsauc savu pirms
vairāk nekā septiņdesmit gadiem pieņemto lēmumu. Djurantijs apzināti
meloja lasītājiem par vienu no šaušalīgākajiem Staļina režīma
noziegumiem trīsdesmitajos gados mākslīgi radīto badu Ukrainā,
kurā gāja bojā vismaz seši miljoni cilvēku. Šajā kampaņā svarīgākais
ir boļševiku noziegumu vēsture, nevis vienam melīgam žurnālistam piešķirta
prēmija.
Patiesība slēpta
pārāk ilgi
Krievijas politiķi turpina nomelnot
Latviju, apsūdzot to visdažādākajos noziegumos, bet tajā pašā laikā
netiek minēts ne vārds, ka praktiski visu aprakstīto "netaisnību"
un "pārkāpumu" pamatā ir smagais okupācijas gadu
mantojums...
Kur atrodas
"mēslu bedre"?
Savdabīgas lietas gadās lasīt
laikrakstā "Čas". Nesen avīzes komentētājs Leonīds
Fedosejevs pauda neapmierinātību ar lasītāju vēstulēm, pareizāk
sakot, ar šīs avīzes auditorijai "nepiederošo" lasītāju vēstulēm.
Kas tad ir tie, kuru vēstules minētā avīze lasa nelabprāt? Izrādās,
"latviešu nacionālradikāļi", kuri atļaujas kritizēt,
"apliet mēsliem" "Čas" par tā nebeidzamajiem ķengu
plūdiem pret visu, kas saistīts ar latviešu un Latvijas vārdu.
Par
Latvijas vēstures mācīšanu
Latviešu tauta daudzus gadu simteņus
atradusies zem svešu tautu jūga un šajos vergu laikos izveidojušās
saliektas, lunkanas muguras. Latviešiem jāatgūst pašapziņa, lepnums
par savu valsti un tautu, kura pagātnē pārdzīvojusi lielas ciešanas,
drausmīgus un dramatiskus notikumus. Bez vēstures zināšanām to grūti
panākt. Šodien Latvijas vēstures mācīšana skolās ir ne mazāk svarīga
kā latviešu valoda krievu skolās...
Izveido komisiju
vēstures izpētei
Lai koordinētu abu totalitāro režīmu noziegumu un to seku, kā arī
Latvijas 20. gadsimta vēstures tālāku pētīšanu un izskaidrošanu
Latvijā un ārvalstīs, ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ministru
prezidenta Guntara Krasta kopēju rīkojumu tika izveidota 11 vēsturnieku
komisija...
Par
melnbalto un baltmelno vēsturi
Ir pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi kopš
Latvijas neatkarības atgūšanas apmēram tikpat ilgi nerimst
diskusijas par Latvijas sabiedrības integrācijas problēmām. Latvija
tomēr ir vēl aizvien divu bipolāru kopienu sabiedrība, kurā pastāv
krasa viedokļu atšķirība ļoti daudzos jautājumos
Okupācija
patiešām nepatīkams vārds
Divās pēdējās nedēļās sabiedrības
uzmanību vairāk nekā parasti tiesu lietas piesaistīja t. s. Sļivenko
ģimenes lieta Eiropas cilvēktiesību tiesā. Tāpēc ka šī tiesāšanās
uzvandīja daudziem nepatīkamo Baltijas okupācijas faktu. Nebūtu okupācijas,
nebūtu Sļivenko lietas kā tādas.
Lennarta Meri brālēna
liktenis rada nesaskaņas starp Igauniju un Krieviju
Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri brālēna liktenis izraisījis nepārvaramas
domstarpības starp Igauniju un Krieviju. Nesen aizsardzības policija (Kaitsepolitsei)
sāka izmeklēšanu pret 84 gadus veco Arnoldu Meri, bijušā Igaunijas
prezidenta brālēnu, turot viņu aizdomās par līdzdalību 1949. gadā
notikušajās deportācijās no Hījumā salas
Kam
skanēja zvans
Vorkutas spaidu nometņu
reģions, kas atradās pašos Eiropas ziemeļrietumos aiz Polārā loka,
padomju totalitārā terora lēģeru sistēmā jeb Gulaga arhipelāgā ieņēma
sevišķu vietu. Pēc Otrā pasaules kara šeit bija ārkārtīgi liela
politieslodzīto, to skaitā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pilsoņu
koncentrācija. Viņi šausmīgos apstākļos raka akmeņogles, galvenokārt
Ļeņingradas vajadzībām.
Pāris mēnešus pēc tirāna Staļina nāves 1953.gada 5.martā sākās
nacionālās un sociālās atbrīves mēģinājumu eksplozijas ne tikai
Padomju Savienībā, bet arī visā padomju impērijas varas telpā...
Nāves
kambaris Rīgas centrā
Pirmie minējumi: telpa cilvēku nošaušanai
izmantota pēckara gados.
Betonētas sienas ar simtprocentīgu skaņas izolāciju, hermētiski
aizveramas durvis un šaujamlūka sirds rajonā
Tas bija pēdējais, ko
pēckara laikā līdz 50.gadiem pirms savas nāves skatījuši daudzi cilvēki,
iespējams, pretošanās kustības dalībnieki..
Nāves sienas mīkla
Visticamāk, tieši cilvēku šaušanai
ir izveidota monolītā betona konstrukcija, ko aizvadītās nedēļas
nogalē, veicot remontdarbus, strādnieki uzgājuši ēkas pagrabā Rīgā,
Kronvalda bulvārī 3. Ēkas pagrabā atrasti arī kauli. Vēsturiskais
atradums uzdod ne vienu vien mīklu. Turklāt līdzīgs objekts Baltijas
valstīs atklāts pirmoreiz...
Apbedītā
patiesība
Betona bunkurs, kuru 2003. gada rudenī Rīgā ēkas pagrabā Kronvalda
bulvārī 3 uzgāja strādnieki, speciālistiem uzdevis daudzus āķīgus
jautājumus. Tika izvirzīta arī versija, ka tajā, iespējams, nogalināti
nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Vairāki liecinieki
apstiprinājuši, ka pavisam netālu no minētās ēkas padomju laikā
atrastas cilvēku mirstīgās atliekas ar varmācīgas nāves pēdām...
Neaizmirsīsim
genocīda vēsturi
Aprīlis atgādina
par aizgājušā divdesmitā gadsimta traģiskāko mantojumu: genocīdu,
kurš sākās ar armēņu iznīcināšanu 1915. gadā, bet savu visekstremālāko
veidu ieguva ebreju holokaustā. Baismais rēķins tomēr turpinājās tālāk
Bosnijā, Ruandā, Čečenijā. Kur būs nākamā nāves pļauja?
Latvijas vēsture
masu medijos: pretrunas un risinājumi
Virspusējs, neobjektīvs un bieži
vien neelastīgs skatījums uz Latvijas vēsturi nereti vērojams arī ārzemju
sabiedrībā, kur tas tiek veidots, galvenokārt izejot tikai no Otrā
pasaules kara uzvarētājvalstu unificētā priekšstata par tālaika vēsturi,
visaugstākajā līmenī nosodot nacionālsociālistiskā režīma
noziegumus, vienlaikus relativizējot komunistiskā režīma ļaundarības
un tā izraisītās sekas...
Nelietības
"Mājas Viesī" vēsturnieks
Uldis Neiburgs rakstījis par padomju karaspēka briesmu darbiem 1944.
gada vasarā, kad tam izdevās caur Jelgavu un Tukumu uz laiku izlauzties
līdz jūrmalai. U. Neiburgs rakstā piemin arī cilvēkus, kurus atbrīvotāji,
cauri drāžoties, paguva noslepkavot Jaunpils pagastā. Es šos notikumus
atceros, jo, apmeklējot vecāsmātes un mātes kapu kopiņas Jaunpils Meža
kapos, ir jāiet gar nobendēto cilvēku kopkapu.
Kā stāstīt
asniem par ziemu?
Anda Līce. Divi visai tautai liktenīgi
datumi 14. jūnijs un 25.marts. Labi, ka vēl tos pārcilājam.
Vēsturnieki to dienu pļāvumu pārcilā kā sienu vai jau ir izžuvis
un šķūņos vedams. Politiskie spekulanti plūkā lapiņas un gatavo uzlējumus
savām vajadzībām. Bet tie, pār kuru galvām gājusi izkapts, klusi
piemin izdzēstās dzīvības un sakropļotos likteņus
Cilvēktiesības
vai staļinisms
PCTVL deputāts Nikolajs Kabanovs slavē
masu slepkavu
Latvijas
un Igaunijas "fašizācija" turpinās pilnā sparā,
raksta avīze "Moskovskije
novosti". Jo tālākā pagātnē paliek Otrais pasaules karš,
jo biežāk Eiropā parādās kārdinājums apmainīt vietām
noziedzniekus un upurus, bet bijušie "esesieši" pēkšņi pārvēršas
par "kara veterāniem".
Matīss
Botanikers - Liepājas milicijas priekšnieks Baigajā gadā
1940.gada 20.jūnijā
demonstranti piekāva Liepājas pilsētas prefektu (policijas priekšnieku)
Evertu. Divas dienas vēlāk, tieši no Rīgas Centrālcietuma nācis, viņa
vietā iesēdās Fridrihsons. Pēc
Fridrihsona par milicijas priekšnieku kļuva Matīss Botanikers. Vecs
komunists, kas bija astoņus gadus pavadījis cietumā.
Spāņu
fotogrāfa DELMI
ALVARESA iespaidi muzejā - cietumā Viļņā
Kad 1940.gada jūnijā Lietuvu okupēja
Padomju Savienības karaspēks, visus, kas neatbilda padomju politiskajai
sistēmai, arestēja, noslepkavoja vai izsūtīja uz Sibīriju vai citiem
attāliem Padomju Savienības reģioniem...
1939.gada 1.septembrī sākās
Otrais pasaules karš
Padomju okupācijas sākums Liepājā.
Vāciešu 1939. gada lielā
izceļošana
Kurzemes slepenā dzīve
maksāja dārgi
Bēgļu pārvešanā bija iesaistīti daudzi, taču
par to un Latvijas Centrālo padomi pastāstīt var vairs tikai daži Astoņdesmit piecus gadus vecais Ēriks Tomsons ir viens no trijiem dzīvi
palikušajiem Latvijas Centrālajā Padomē (LCP) iesaistītajiem bēgļu pārcēlājiem.
Astoņos bīstamos braucienos no 1944. līdz 1946.gadam, izglābdams turpat
1000 Latvijas inteliģences pārstāvju un valsts politisko bēgļu, pēdējā
reisā LCP dalībnieks pats krita čekistu nagos...
Krievija sola kompensācijas
represētajiem poļiem
Krievijas premjers Mihails Kasjanovs piektdien vizītes
laikā Varšavā paziņoja, ka Krievija grasās maksāt kompensāciju
Polijas pilsoņiem, kas cietuši no Staļina režīma represijām. Naudas
kompensāciju varētu saņemt poļi, kas savulaik izsūtīti uz Sibīriju,
kā arī viņu pēcnācēji
Politiski
represēto saietus sagaidot
Ir
klāt Latvijas politiski represēto kongresi, kas notiks Latviešu biedrības
namā š.g. 7. un 12.decembrī. Uz lielo politisko pārmaiņu fona, kad
nomainījās divas trešdaļas Saeimā bijušo deputātu, šo organizāciju
dzīvē tik nopietnu izmaiņu pagaidām nav. Taču būtu nepareizi iedomāties,
ka šīs politiskās nobīdes ir bijušas bez represēto aktīvas līdzdalības.
Joprojām dzīvi un darbīgi ir ap 30 tūkstošiem represijas tieši pārcietušo
Latvijas cilvēku....
Caur ērkšķiem
uz zvaigznēm - Per aspera ad astra
22. oktobrī Gunāram Astram būtu 65 gadi
Stranga
starptautiskā konferencē aprāj Zurofu.
2002. gada nogalē
Latvijas Universitātes profesors Aivars Stranga Jeruzalemē piedalījās
starptautiskā konferencē par vēsturnieku komisiju darbu holokausta izpētē,
kur viņam notikusi asa domu apmaiņa ar Simona Vīzentāla centra
Jeruzalemes biroja direktoru Efraimu Zurofu...
Pēta leģiona vēsturi
Vēsturnieki nāk klajā ar analīzi par latviešu leģionāriem.
Latviešu leģionārus nesaistīja nacistiskās Vācijas ideoloģija un militārie
mērķi, bet viņi Vāciju uzskatīja par sabiedroto, lai cīnītos pret boļševizāciju
un to, ka Padomju Savienība atkārtoti okupē Latviju. Pie šāda secinājuma,
pētot un analizējot latviešu un citu nevācu ieroču SS vienības Otrā
pasaules kara laikā, nonācis Latvijas Universitātes vēstures profesors
Inesis Feldmanis. Viņa pētījums, kas otrdien īpaši tika prezentēts Valsts
prezidentei Vairai
VīķeiFreibergai, iekļauts pie prezidentes kancelejas izveidotās
vēsturnieku komisijas 2001.gada pētījumu apkopojumā Okupācijas režīmi
Latvijā 1940.1956.gadā.
Zviedrijā ir grūti
kaut ko aizliegt...
Arno Jundze sarunājas ar Pēru Ulovu Enkvistu.
Zviedru rakstnieka Pēra Ulova Enkvista vārds mūsu lasītājiem nav svešs.
Īpašu sabiedrisku rezonansi izraisīja 1993. gadā latviski tulkotie Leģionāri
darbs, kas vēsta par traģiskajiem pēckara notikumiem Zviedrijā, kad
šīs zemes valdība izdeva Padomju Savienībai baltiešu leģionārus
Enciklopēdiska aizmāršība vai Suslova pirksts
Voldemārs Hermanis
Padomju Savienības kā valsts pasaules kartē vairs nav
gandrīz vienpadsmit gadu. Tās politiskā filozofija un ideoloģiskie atavismi
izrādās krietni dzīvotspējīgāki. Arī tādā akadēmiskā ietērpā kā
Lielā Krievijas
enciklopēdija.
"Liktenis
mani pažēloja"
Viņu Liepājā noteikti daudzi ievērojuši. Neliela auguma vīrs mūža
izskaņas gados, kura apģērbs par īpašu turību neliecina, pārdod
laikrakstus. Runā lielākoties latviski. Bet ar krietnu krievisku
akcentu. Tie, kuriem pirms
gadiem desmit vai divpadsmit nav bijušas vienaldzīgas pilsētas politiskās
norises, viņu būs redzējuši sanāksmēs, sapulcēs, mītiņos, kurās
viņš piedalījās, klaji pauzdams, ka viņa vieta ir latviešu tautas un
Latvijas dabas aizstāvju pirmajās rindās. Un ir tur arī tagad. Traģiskā
1941.gada 14.jūnija 60.gadskārtu pieminot, viņš viens pats uzņēmās
un veica piemiņas braucienu ar velosipēdu gar Latvijas robežu un stacijām,
no kurām tika deportēti Latvijas iedzīvotāji.
Pēc mums neatbrauca
...Vienmēr ir izvēle arī amatpersonām pretoties ļaunumam
vai ne
Lavrentijs Berija - bende vai reformators?
Berijas
politiskās figūras apcerēšana Krievijā turpinās. Ir vēsturnieki un
publicisti, kuri uzskata - viņam bijuši daudz tālejošāki nodomi
padomju iekārtas liberalizēšanā nekā politiskā atkušņa aizsācējam
Ņikitam Hruščovam
Staļina premjers
Mēs pazīstam
Vjačeslavu Molotovu galvenokārt kā Latvijai liktenīgā 1939. gada 23. augusta pakta
parakstītāju, taču tā ir tikai neliela, kaut mums pati nozīmīgākā, viņa raibās
biogrāfijas epizode...
Kam pieder vēstures patiesība?
No virsprokurora
U. Strēļa un M. Vulfsona diskusijas laikrakstā "Diena"
Par totalitārisma
saknēm un indīgajiem augļiem
11.aprīlī daudzviet pasaulē
atzīmēs Starptautisko fašistu koncentrācijas nometnēs ieslodzīto atbrīvošanas
dienu. Ilmāra Bišera raksts
Aivars Kļavis. Kas piedzimst uz drupām
Pēc Pirmā pasaules kara uz sagrautās Vācijas drupām dzima
nacionālsociālisms..
No
Sibīrijas Latvijā atgriezās ar 112 bērniem
1946. gadā,
kad strādāju Tjuhtjetas bērnu patversmē, piepeši pienāca ziņa, ka bāreņi
esot jāved uz Latviju. Gribēju brāli dabūt uz mājam, taču vadītāja,
kas kārtoja šo braucienu, arī mani kā medicīnas darbinieci bez jebkādām
ierunām norīkoja par vagona ar 112 bērniem
pavadītāju...
Mēs jums nepiekrītam, Vili
Samson!
Sen latviešu presē nav
bijusi tik demagoģiska publikācija. Rakstu V. Samsons sāk ar sava akadēmiķa
goda (?) piesaukšanu un nīgrumu pret žurnālistiem, kas viņu apspļaudot...
Vulfsona reportāža
Nauma
Lifšica raksts. 2000.g. 22.II Dienā bija publicēts
Mavrika Vulfsona raksts Raudzīties
uz priekšu, par antisemītismu bez smaida. Pats būdams ebrejs un Sibīrijas briesmu pārdzīvotājs, vēlos komentēt šo
rakstu. Ievēroju,
ka Vulfsons katrā savā rakstā mēdz vienkārši pārlekt no Otrā
pasaules kara sākuma, pilnīgi ignorējot boļševiku nežēlīgo
Latvijas okupāciju, uz vācu karaspēka ierašanos Latvijā...
Valsts
prezidenti pārsteidz Izraēlas nostāja
Izraēlas nevēlēšanās piedalīties februāra
vidū paredzētajā starptautiskajā konferencē par kara noziegumiem izbrīnījusi
Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Pirmoreiz oficiāli piemin okupāciju
Valstī
tiek pieminēta Latvijas okupācijas gadskārta, kuru Saeimas deputāti
pirmo reizi iekļāva likumā Par svētku un atceres dienām tikai pirms
dažiem mēnešiem
Latviju vaino fašisma kultivēšanā
Lai gan 16. martā notikušie leģionāru pasākumi visā valstī beidzās
salīdzinoši mierīgi, Krievija atkal izmantoja nacionālo karavīru
atceres dienu, lai vainotu Latviju fašisma slavināšanā. Līdz ar to
visi centieni diplomātiski manevrēt šajā kutelīgajā situācijā, svītrojot
leģionāru atceres dienu no oficiālo svētku saraksta un aicinot valsts
amatpersonas tajā nepiedalīties, cietuši neveiksmi - zaudēta cieņa
tautiešu acīs, un lielā kaimiņzeme vienalga atradusi iemeslu Latvijai
kārtējo reizi piedraudēt...
Vientuļu leģionāru izmet uz ielas..
81
gadu veco Alfrēdu Lustmani leģionāru, kurš savā dzīvē pabijis
trīs lēģeros, vakar izlika uz ielas. Viņš no savas pensijas nespēja
samaksāt īres maksu par dzīvokli, tāpēc tiesa nosprieda viņu izlikt
no dzīvokļa bez citas platības ierādīšanas. Vecais leģionārs, stāvēdams
uz ielas un skatīdamies, kā pārvaldnieks un tiesu izpildītāja kastēs
liek viņa mantas, raudādams lamāja valdību, ka tā nespēj kārtīgiem
latviešiem nodrošināt pienācīgas vecumdienas.
Svētki
lēģerī...
Neilgi pirms aizgājušajiem Ziemassvētkiem klajā
laidās Knuta Skujenieka Rakstu pirmais sējums (izdevniecība Nordik).
Tajā dzejolis Tikai ne ar mums, kas rakstīts 1966. gadā politieslodzīto
lēģerī Mordovijā.
Tā ir tikai lēģera vīzija. Un tad:
Padomjlaiku politieslodzīto dzejnieku, atdzejotāju, literatūrkritiķi
un vienu no nedaudzajiem latviešu daudzvalodu zinātājiem Knutu
Skujenieku satieku starp Ziemassvētku un Jaungada pieminēšanu...
Andra Bergmaņa raksts
Palīdzēs represijās cietušajiem
Slimnīcā Biķernieki darbu sācis pirmais
Gerontoloģijas centrs Latvijā, kurā ārstē un atveseļo gados vecus cilvēkus.
Īpaša uzmanība būs veltīta nacistiskajā režīmā cietušo personu rehabilitācijai,
jo centrs izveidots ar Vācijas sniegto atbalstu represētajiem.
Pieņem pieteikumus
nacistiskā režīma represēto kompensācijas saņemšanai
Vēsturiskā taisnīguma vārdā
Par kompensācijām nacionālsociālistiskā
režīma upuriem
Par Vācijas fonda Atmiņa, atbildība un nākotne kompensācijām
Ārlietu ministrs pārsteigts par Krievijas
kritiku
Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš bijis pārsteigts
par Krievijas Ārlietu ministrijas kritiku saistībā ar leģionāru pieminekļa
atklāšanu Lestenē un Valsts prezidentes uzstāšanos BBC programmā "Hard
Talk".
Ulmanis cer uz Krievijas izpratni
Padomju totalitārisma izvērtēšana ir svarīga gan latviešu, gan
krievu tautai, jo tās abas ir skāris šis režīms, -uzskata Valsts
prezidents Guntis Ulmanis. Viņš cer, ka Krievija pēc rūpīgas iepazīšanās
ar viņa runu ANO Ģenerālajā asamblejā saskatīs tajā vēlmi tuvināt
abas tautas. Krievijas ārlietu resors gan paudis nožēlu par G. Ulmaņa
uzstāšanos
Atbraucis
ziņnesis Briedis
Leonīds Siliņš dokumentē savu Latvijas Centrālās
padomes laiku.
Četrās stundās Leonīds Siliņš, kurš Arvīda Griguļa romānā Kad
lietus un vēji sitas logā saukts par Leonu Siliņu, izstāsta pusotru ļoti
ietilpīgu savas dzīves epizodi. Griguļa romāns nav par Siliņu, jo
šī darba uzdevums bija absolūti cits, nevis aprakstīt Zviedru - latviešu
bēgļu palīdzības komitejas sekretāra Siliņa darbību 1944.gadā. Taču
uzrakstīt romānu tieši par Leonīda Siliņa dzīvi vai arī uzņemt
filmu varētu. «Un jūs neticētu, ka tā ir patiesība,» saka viņš
pats...
Akmeņi
nekrīt uz augšu
Anda Līce,
rakstniece.
Ar baltu uz mūsu nokvēpušajām dvēselēm raksta
vienīgi Dievs. Mēs, cilvēki, savus vēstījumus rakstām ar melnu uz
balta un ne tikai uz papīra, kas pacieš visu. Atskārtai, ka rakstām
cilvēku sirdīs, vajadzētu palīdzēt būt allaž nomodā. Ar rakstīšanu
ir tāpat kā ar kalnos kāpšanu kāds neuzmanīgi izkustināts
akmens var izraisīt veselu nogruvumu...
VDK pēdas lielajā privatizācijā.
VDK
telefonu grāmatā var atrast papildu pierādījumus, ka vairāki gāzes
kompānijas Itera Latvija vadītāji ir bijuši VDK elites pārstāvji - ārējās
izlūkošanas nodaļas darbinieki...
Latviešu strēlnieki. Sarkanie?
Atkarībā
no Latvijā valdošās ideoloģijas vienmēr ir bijis izdevīgi ko noklusēt
vai, gluži otrādi, padarīt strēlniekus par mītu
Komunisma rēgs uzkurina emocijas Igaunijā
Desmit gadu pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas igauņiem tā arī nav
izdevies galīgi «nokārtot rēķinus» ar komunisma rēgu, kas šovasar
izraisījis sen nebijušas diskusijas. Komunismu un tā vārdā izdarītos
noziegumus nosodošs parlamenta paziņojums pagaidām iestrēdzis varas
gaiteņos un draud izraisīt jaunu emociju vilni
Staļina izpriecu parks Lietuvā.
"Aftonbladet" Tas izklausās kā
bezgaumīgs joks, tomēr sēņu eksportētājs un bijušais cīkstonis Viļums
Maļinausks no Lietuvas domā nopietni. Viņš ir ieplānojis izveidot Staļina
iedvesmotu izpriecu parku"Es vienmēr esmu
sapņojis par tādu izklaides parku kā Disnejlenda", viņš saka
laikrakstam
Revanšisma
dzīvās metastāzes.
Aprit
60 gadu, kopš Lietuvā ieplūda sarkanā armija. Nesen Seims pieņēma likumu
Par PSRS okupācijas nodarītā posta atlīdzināšanu...
Piemin genocīdu pret armēņiem
Krievu kolēģi
nopietni pārcentušies
Krievu mediju safabricējumi
Tautas,
kas zaudē atmiņu, zaudē dzīvi.
Šogad
aprit 60. gadskārta asiņainajam Katiņas noziegumam.
Padomju VDK dziļā krīze 1967. gadā.
"Helsinging Sanomat"
Latvija starp sāpēm un vainas apziņu."Neue Zūrcher Zeitung". Grūtā pagātnes pārvarēšana Baltijā
Krievi atzīst: Rauls Vallenbergs tika nogalināts cietumā.
"Expressen"
Zviedrija nav gribējusi apmainīt Raulu Vallenbergu
Zviedrija savulaik noraidījusi PSRS
piedāvājumu atbrīvot Otrā pasaules kara beigās sagūstīto zviedru diplomātu
Raulu Vallenbergu apmaiņā pret padomju pilsoņiem, raksta avīze Svenska
Dagbladet
Yahoo!
netirgos nacistu suvenīrus
Zurofs
nepalīdz patiesībai, viņš to saduļķo
Nu jau par ikgadēju
tradīciju pavasara vēstnesi Latvijai ir kļuvuši Efraima Zurofa izteiktie
apvainojumi. Simona Vīzentāla centra Jeruzālemes nodaļas hiperaktīvais
vadītājs centīgi tos sagatavo, lai pieskaņotu 16. martā notiekošajiem
atceres pasākumiem. Varbūt mēs paši, Latvijas sabiedrība, esam pie tā
vainīgi, savā laikā sabīstoties no savas pagātnes fantomiem un saskatot
šajā vīrā kārtējo revidentu no galvaspilsētas...
Filma
par diviem vīriem un holokaustu Latvijā
Minsterē notikusi Heikes Glēzeres dokumentālās
filmas Prezidenti pirmizrāde.
Prezidenti (Die Prasidenten) - tā 1967.gadā dzimusī vācu žurnāliste un
režisore Heike Glēzere ir nosaukusi savu pusotras stundas garo dokumentālo
filmu par diviem Latvijas ebrejiem, kas pārcietuši holokaustu un nu dzīvo
dažādās pasaules malās...
Franka
Gordona runa Čikāgā
Norberta
Klaucena komentārs: 22.augustā, Latviešu Namā, bija sapulcējušies
apmēram 50 vietējie latvieši, lai uzklausītu Franka Gordona runu.
Gordons pieskārās dažādiem tematiem, toties divi no ievērojamākiem
bija «Latvijas tēla spodrināšana» un «Otrā pasaules kara noziedznieki».
Kas attiecas uz Latvijas tēlu, ne tikai ārzemēs, bet vispār, kaut vai viņu
aplietu ar zeltu, ilgu gadu ieēdusies rūsa pārvarētu zelta spožumu.
Gordons pieminēja divus «šausmīgus» notikumus, kuri pēc viņa
uzskatiem milzīgi kaitēja Latvijas tēlam, t.i. raksts par ebrejiem Kapitālā
un sprādzieni Rimi veikalā
Prix
Europa filmai "Baiga Vasara"
Eņģeļa spārni tirānam
Strīdi par Staļina lomu vēsturē sanaido pat paša līdera pēctečus
Prokurors Aivars Zaķis
Jānis Vēveris
un Jānis Rožkalns divi bijušie politieslodzītie atklātā
vēstulē Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pauž
neizpratni..: «Mums, bijušajiem politieslodzītajiem, ir bijusi tā
nelaime ar viņu tikties pēc atgriešanās no apcietinājuma 1987. gadā.
Arī mēs varam liecināt, ka Aivars Zaķis bija izpildīgs prokurors tālaika
okupācijas režīmam, kurš, neskatoties uz Gorbačova uzsākto perestroiku
un atmodas vēsmām Latvijā, asi un agresīvi vērsās pret viņiem kā «padomju
valsts» nodevējiem.»
Latvija izstrādājusi rīcības plānu Holokausta pētniecībai
Nepareizā Latvijas vēsture.
Režisore
Dzintra Geka savai sešsēriju dokumentālajai filmai par Latvijas okupāciju
apzināti izvēlējusies traģikomisko žanru,
jo viņu saniknojusi vēsturnieku villošanās
ap Latvijas
vēstures tā dēvētajiem strīdīgajiem jautājumiem...
Neizvērtētās
vēstures
...
tikai pirms nepilniem piecdesmit gadiem visa Eiropa bija kā milzīga
Bosnija un ka ir lietas, par ko atklāti runā tikai tagad vairāk nekā
desmit gadus pēc lielajām pārmaiņām....
Apmelojumi
un aizstāvēšanās
Ar
Pasaules brīvo latviešu apvienības centieniem izstādē
Sagaidot Rīgas 800 gadu
jubileju un desmito gadskārtu kopš Latvijas starptautiskās diplomātiskās
atzīšanas, sagatavota plaša izstāde par galveno latviešu trimdas
organizāciju PBLA, kuras darbībai ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme
mūsu valsts neatkarības atjaunošanā
Barikādes. Tāla vēsture pusaudžiem
Mācību grāmatās izpratni par traģiskajiem 1991.gada janvāra notikumiem
gūt nevar. Daļa skolēnu ne tikai ļoti maz zina par barikāžu laiku, «mēs ļoti maz
zinām par visu pagājušo gadsimtu Latvijā»
Norādes
uz dažiem rakstiem Latvijas presē
1999. gadā
2000.
gadā
2001.
gadā
2002.
gadā
2003.
gadā
2004. gadā
2005. gadā
Noziegumi pret cilvēci Crimes against Humanity
Raksti izmantojami
tikai informatīviem un izglītības mērķiem |
|