Lielbritānija izraida Konrādu Kalēju
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.01.2000, ĀRIS JANSONS)
Lielbritānija pirmdien informējusi par kara noziegumiem aizdomās turēto Konrādu Kalēju, ka pošas viņu deportēt uz Austrāliju.

Kalēja lietai nevar pielikt punktu
Austrālijā Kalēja pagātne neesot pietiekami skrupulozi izmeklēta.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 06.01.2000, ĀRIS JANSONS, EVIJA CERA)

Latvia pressured to prosecute Kalejs
Latvia’s World War II past, the efforts of its prosecutor general’s office to bring war criminals to justice and a recent discovery created an explosive reminder of the country’s struggle to deal with its history.
(The Baltic Times, 06.01.2000, Blake Lambert)

Kalējs izslīd no Britu salam
(Neatkarīgā Rīta avīze, 07.01.2000, ĀRIS JANSONS)

Lielbritānijas ministrs: Kalēja kriminālvajāšanai vajag vairāk pierādījumu
Ir pamats uzskatīt, ka 89 gadus vecais latviešu izcelsmes Austrālijas pilsonis Konrāds Kalējs ir iesaistīts kara noziegumos, bet policijai nepieciešams vairāk pierādījumu, lai ierosinātu lietu.
(Vakara Ziņas, 07.01.2000)

Atbildība ir pārāk liela
Staļinisko represiju upuru piemiņa un Okupācijas muzeja savāktās vēsturiskās liecības — tas ir visas tautas vērtības un sirdsapziņas jautājums.
(Diena, 08.01.2000, Laima Žurgina, Rīgas domes deputāte, attīstības komitejas locekle)

Samazina sodu genocīdā apsūdzētājam
Farbtuham un viņa advokātam ir tiesības spriedumu 10 dienu laika pārsudzet Augstākas tiesas Senāta kasācijas kārtībā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 13.01.2000, DAIGA BLUĶE)

The view on Kalejs
From the beginning, it was clear the Simon Wiesenthal Center’s discovery of Konrads Kalejs would have international significance.
(The Baltic Times, 13.01.2000)

Farbtuhs pārsūdz spriedumu
Bijušais Daugavpils NKVD darbinieks Mihails Farbtuhs izmantojis pēdejo likuma paredzēto iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu par viņam piespriesto piecu gadu cietumsodu un Augstākas tiesas Krimināllietu palāta iesniedzis kasācijas sūdzību.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 19.01.2000, DAIGA BLUĶE)

Kam vajadzīgs neērtais Konrāds Kalējs
Parocīgais Kalējs.
(Rīgas Balss, 18.01.2000, Kārlis Kangeris, Stokholmas universitātes Baltijas studiju katedra)

Godātais Serdāna kungs!
Tā kā tagad tiek aktualizēta kara noziedznieku sodīšana, vajadzētu sodīt ari tos kara noziedzniekus, kas kara beigas nometa atombumbas uz civiliedzīvotājiem Hirosimā un Nagasaki.
(Lauku Avīze, 18.01.2000, R. Tare)

16. martu nedrīkst aizmirst
Karstas debates par 16. martu ka atceres dienu liecina, ka jāatgādina vēsturiska patiesība.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 18.01.2000)

Gulaga brūces Latvija vel nav sadzijušas
Par Baltiju ārvalstu prese. ''Latvija, pārlūkojot pagātni, samulst,'' Latvijas vēstures konteksta paskatoties uz kara noziegumos apsūdzētā Konrāda Kalēja lietu, uzsver ''Frankfurter Allgemeine Zeitung''. (Lauku Avīze, 27.01.2000, Raivis Buris, pec BNS, LETA un ārvalstu zinu avotiem)

Mēs nepieņemam nekādus attaisnojumus noziegumiem
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa forumā " Holokausta izglītība, izpēte un pieminēšana"  Stokholmā, 2000.gada 27.janvari.
(Diena, 28.01.2000)

Nazi hunter doubts political will of Latvia
Without the political will of the Latvian government, alleged war criminal Konrads Kalejs will never face justice, according to the chief Nazi hunter of the Simon Wiesenthal Center.
(The Baltic Times, 27.01.2000, Blake Lambert)

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa foruma Stokholma 2000. gada 27. janvārī
Eiropa ir bijusi nozīmīgs mūsu planētas civilizācijas šūpulis.
(Lauku Avīze, 29.01.2000)

Balts under scrutiny at Holocaust forum
Latvia and Lithuania came under renewed international scrutiny and occasional criticism for their record on prosecuting war criminals at an international forum on the Holocaust in Stockholm.
(The Baltic Times, 03.02.2000, Richard Lein, Baltic News Service, special to the Baltic Times)

KRIMINĀLZIŅAS
Kurzemes apgabaltiesai nodod Larionova lietu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 11.02.2000)

Nozieguma ēnā
Kas tad bija Konrāds Kalējs, kādos nacistu noziegumos Otrajā pasaules kara līdzdarbojas latvieši.
(Diena, 12.02.2000, Gunita Nagle)

Pagātnes ēnu izgaismojumam jābūt patiesam
1999. gada 30. decembrī Latvijas TV "Panorāmā" tika paziņots, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu pret latviešu izcelsmes Austrālijas pilsoni Konrādu Kalēju, kurš ieradies Anglijā.. (Lauku Avīze, 29.01.2000, Uldis Strēlis, jurists

Ko zinām par Šustinu?
"LA" turpina saņemt vēstules, kuras dažādā veidā tiek skarta okupācijas tēma. Ne vienu vien mūsu lasītāju interesē cilvēks, kurs simbolizē Baigā gada represijas, - Semjons Šustins.
(Lauku Avīze, 15.02.2000, U. Šmits)

Krievijas karavīri nogalina civiliedzivotājus
Čečenu informācijas dienests ziņo par čečenu civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kuras veikuši Krievijas karavīri.
(Vakara Ziņas, 16.02.2000, AP)

Lithuanian govt backs trials in absentia if suspect is ill
The Lithuanian government has approved amendments to laws allowing it to reach historic justice in trials on half-a-century-old crimes against the humanity.
(The Baltic Times, 17.02.2000)

Raudzīties uz priekšu Par antisemītismu bez smaida
Pēdējā laikā mūsu sabiedrotie izteikusi Latvijas vadītājiem pārmetumus par neadekvātu reakciju uz Kalēja lietu.
(Diena, 23.02.2000, Mavriks Vulfsons, LMA profesors)

Aiztur Čaladzi un izsaka brīdinājumu
Trešdien par nesankcionētu piketēšanu pie Krievijas vēstniecības un nepakļaušanos policijas darbiniekiem pašvaldības policija aizturēja žurnālisti Tatjanu Čaladzi. Tiesa viņai piemērojusi administratīvo sodu — brīdinājumu.
(Diena, 24.02.2000, Evita Prokopova)

Čečeni un inguši piemin deportācijas
Čečenu un ingušu tautas trešdien atzīmēja vienu no traģiskākajiem notikumiem savā vēsturē — masveida deportācijas uz Vidusāziju un Sibīriju 1944.gada, kuras laika tūkstošiem cilvēku gāja bojā.
(Diena, 24.02.2000, Gunta Sloga)

Svētki krieviem, bet Ingušijā - sēras
Vakar apritēja 56 gadi kops čečenu un ingušu masveida deportācijas.....
(Lauku Avīze, 24.02.2000, BNS, LETA)

Krieviju apsūdz vardarbībā pret čečenu civiliedzīvotājiem
(Rīgas Balss, 24.02.2000, Pēc ziņu aģentūru materiāliem)

Čečeni piemin genocīdu
Čečenu deportācijas. Ingušu un čečenu tautas īpašos kara apstākļos atzīmēja pirms 56 gadiem notikušo deportāciju atceres dienu, pieminot tos, kas cietusi staļiniskajās represijas.
(Jaunā Avīze, 26.02.2000, Inguna Berga)

Atklāta vēstule
Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Latvijas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Tuvojas 16. marts, diena, kura latviešu nacionālie karavīri,  leģionāri un partizāni pulcēsies, lai atcerētos tālo kara gadu cīņas...
(Lauku Avīze, 29.02.2000)

Joprojām vienā laivā
Kops atmodas gadiem pret Latviju nereti tiek versts mērķtiecīgs starptautisks spiediens un apvainojumi par to, ka Latvija bezmaz nevēloties izvērtēt traģiskos 2. pasaules kara notikumus un holokaustu, kā arī Latvijas pilsoņu lomu tajā.
(Rīgas Balss, 29.02.2000)

Latvijas un Krievijas attiecībās jūtama VDK roka
Analizējot Maskavas aso reakciju par Vasilija Kononova un Jevgeņija Savenko lietam, secina Džeimstaunas fonda izdevums Monitor.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.03.2000)

Skopais maksā. Ar prestižu un mankurtismu
Holokausta traģēdijai veltītajā starptautiskajā konferencē Amerikas ebreju komitejas Eiropas lietu direktors Endrju Bakers izteica viedokli, ka "galvenā atbildība par holokaustu gulstas uz nacistiem, taču viņiem bija daudz kolaboracionistu...".
(Lauku Avīze, 07.03.2000)

Farbtuham tomēr jādodas uz cietumu
Augstākas tiesas Senāta rīcības komisija nolēmusi, ka bijušā Daugavpils NKVD darbinieka Mihaila Farbtuha kasācijas sūdzība par viņam piespriesto brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ir nepamatota.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 08.03.2000, DAIGA BLUķE)

Russia tells EU it is worried about Latvia
Russia strongly condemned Latvia’s decision to put a former Soviet security official on trial for war crimes during a two day summit with the EU.
(The Baltic Times, 09.03.2000, Daniel Silva)

Atbilde K. Dzeņa kungam
Ernas Melgales reabilitācijas izzina un pilns PSRS NKVD pavēles nr. 00761 teksts publicēti Arvīda Auna-Urālieša sastādītajā apjomīgajā dokumentu, rakstu un atminu krājuma "Latviešu saraksti" vel ir nopērkams J. Rozes un citas grāmatnīcas.
(Lauku Avīze, 09.03.2000, Dzintra Vīksna, Dr. hist.)

Nacista atmiņas
Gestapo ebreju biroja boss un SS apakšpulkvedis Ādolfs Eihmanis 1961.gada Izraēlas cietuma, gaidot nāvessodu, sarakstījis grāmatu, kura tagad ir izdota.
(Diena, 11.03.2000, JANIS VēVERS)

Leģionāru nosodītājus uzkurina Kononova un Kalēja lietas
Padomju kara noziedznieku tiesāšana un gausā izmeklēšana Arāja komandas lietās pirms 16.marta devusi jaunu sparu rietumu un sevišķi Krievijas preses pārmetumiem par nacistu godināšanu Latvija.
(Diena, 16.03.2000, Nellija Ločmele)

“GRUMPY OLD MEN”
Former Soviet NKVD officer Yevgeny Savenko, who is accused of genocide, believes that alleged war criminal Konrads Kalejs should not be tried, according to Russian daily “Respublika” on March 13.
(The Baltic Times, 16.03.2000, LETA, BNS)

Latvia investigates Australian with alleged World War II past
The Latvian government has opened a criminal case against an alleged World War II criminal who is an Australian citizen.
(The Baltic Times, 16.03.2000, Blake Lambert)

Law opens way for genocide home trials
Lithuanian Parliament adopted the amendments to its criminal code to allow trials in absentia for persons accused of genocidal crimes. This step pleased American officials.
(The Baltic Times, 16.03.2000, Rokas M. Tracevskis)

Rīdzinieki turpina rakstīt par komunistiska terora upuru pieminekli
Rīgas dome šogad saņēmusi 11 rīdzinieku vēstules, kurās pausts viedoklis par pieminekli komunistiska terora upuriem, ta veidolu un atrašanās vietu, ka ari ieteiktas dažādas pieminekļa novietošanas alternatīvas.
(Rīgas Balss, 13.03.2000, BNS)

Serbu ģenerāli tiesā par genocīdu
Pirmdien Hāgas starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušās Dienvidslāvijas lietās sāka tiesas prāvu pret Bosnijas serbu ģenerāli Radislavu Krsticu, kurs tiek apsūdzēts genocīda organizēšanā pret musulmaņiem 1995.gada Srebrenicas pilseta.
(Diena, 14.03.2000)

Hāga sāk tiesāt serbu ģenerāli
Bijušais Bosnijas serbu bruņoto spēku ģenerālis Radislavs Krstics vakar  stājās starptautiskā Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla priekšā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.03.2000, JĀNIS LAUVA, pēc ziņu aģentūru materiāliem)

Latviešu karavīri – nacionālie un sarkanie
Lai izprastu partizānu kustības būtību, ir jāzina vēsture.
(Jauna Avīze, 16.03.2000, Anita Bormane, vēsturniece, speciali «Jaunajai Avīzei»)

Liepāja veidos okupāciju muzeju
Liepāja. Dome nolēmusi izīrēt Liepājas vēstures un mākslas muzejam bijušās Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas ēkas pirmo stāvu Ukstiņa iela 7/9, lai ierīkotu tajā muzeja filiāli (Diena, 16.03.2000, Nora Driķe)

Genocīdā apsūdzēto nodod Rīgas apgabaltiesai
Augstākā tiesa vakar, izskatot Ģeneralprokuratūras protestu par genocīdā apsūdzētā Nikolaja Larionova lietas piekritību, nolēma, ka šī lieta jāaizskata Rīgas, nevis Kurzemes apgabaltiesai.
(Rīgas Balss, 15.03.2000, Armīns REINIS)

Koncerts deportācijas upuru piemiņai
Atceroties 1949.gada 25.marta deportāciju, Rīgas Doma 25.III plkst.17 muzicēs akadēmiskais koris Latvija un sava laika traģisko sāpju ceļu gājušais ērģelnieks T.Deksnis.
(Diena, 20.03.2000)

Latvija joprojām piemin savus leģionārus
Kaitīgais datums valsts svētku kalendārā. Leģionāru noklusētie atmiņu stāsti. Karotāju gars vesela gadsimta garuma.
(Vakara Ziņas, 18.03.2000, Viktors Duks SPECIALI »VZ«)

Deportāciju piemiņai
2000. gada 25. marts - komunistiskā genocīda un upuru pieminas diena, bet 1949. gada 25. marts bija un paliks vistraģiskākā diena padomju okupācijas 50 gadu periodā.
(Druva, 22.03.2000, Anda Opoļska)

Ar domam pagātnē, ar ticību nākotnē
Baigais gads ievadīja pusgadsimtu ilgo okupācijas periodu mūsu zeme, kura laika latviešu tautai, Latvijas valstij tika nodarīti katastrofāli zaudējumi.
(Druva, 22.03.2000, Zigrīda Perevalova, Cēsu politiski represēto apvienības priekšsēdētāja)

Vjatlags
Šī "iestāde" atrodas Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļu dala, bijusi un ari šodien pastāv ka valsts valsti. Nav viegli tur nokļūt arī šodien.
(Lauku Avīze, 23.03.2000, Alfrēds Egils Puškevics)

1949. gada 25. marta deportācijas pieminot
Ar kodētu nosaukumu «Krasta banga» tika sastādīts slepenais operācijas plāns par cilvēku deportācijām no Baltijas valstīm.
(Zemgales Ziņas, 24.03.2000)

Ar degošām vai tukšām acīm
Sestdien Cēsu muzeja laukuma, komunistiska genocīda upuru pieminas vieta, pulcējās daudzi cēsinieki un lauku ļaudis.
(Druva, 28.03.2000, Verners Rudzītis)

Atgādināsim 25. martā un vienmēr
1949. gada 25. marta padomju okupācijas vara, turpinādama Baigajā gada iesākto genocīda politiku, izveda "uz attālām Padomju Savienības vietām" apmēram 2,3% Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt zemnieku ģimenes.
(Lauku Avīze, 28.03.2000, Uldis Šmits)

Miera spēki arestē Karadžica «labo roku»
NATO vadītie miera spēki pirmdien arestējusi vienu no ietekmīgākajiem Bosnijas serbu līderiem Momcilo Krajisniku, kuram izvirzītas apsūdzības kara noziegumos.
(Diena, 04.04.2000)

Neklusēsim!
Vēlos teikt paldies Andai Opoļskai un Cēsu muzeja darbiniekiem par deportāciju atcerei veltīto ekspozīciju.
(Druva, 12.04.2000)

Polijas Seims godina padomju upurus
Polijas Seims vakar godinājis to vairāk neka 22 000 poļu gūstekņu pieminu, kurus pirms 60 gadiem – 1940. gada pavasarī – noslepkavoja PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta darbinieki.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.04.2000, LETA–DPA)

Kas aizstāves nacionālās intereses?
Voldemāra Krustiņa un Vitas Kraujas saruna ar trīs reizes padomju režīma tiesāto, 17,5 gadus izsūtījumā un cietumos pavadījušo cīnītāju pret padomju okupācijas režīmu, bijušo Augstākas Padomes deputātu Intu Cālīti.
(Lauku Avīze, 18.04.2000, Vita Krauja)

Vai Latvijā bija antisemītisms?
Mavriks Vulfsons nesen Latvijas televīzijā: - Pirms kara Latvija bija stiprs antisemītisms. Ruta Šacs-Marjaša: - Pirms hitleriskās okupācijas Latvija starp latviešiem un ebrejiem pastāvēja stabilas sadzīvošanas tradīcijas.
(Lauku Avīze, 25.04.2000, Henriks Logins)

Kam nepatīk vēsture?
Vēsturnieki Ilga Kreituse, Heinrihs Strods, Uldis Neiburgs, Bonifācijs Dauksts un Juris Ciganovs pie redakcijas apaļā galda kopa ar Voldemāru Krustiņu un Uldi Šmitu.
(Lauku Avīze, 27.04.2000, Uldis Šmits)

Farbtuham neizdodas izvairīties no cietuma
Augstākā tiesa noraidījusi zvērinātā advokata Aleksandra Ogurcova sūdzību par soda izpildes atlikšanu genocīdā apsūdzētajam Mihailam Farbtuham, kas notiesāts ar cietumsodu uz pieciem gadiem.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.05.2000, Daiga BLUķE)

Par genocīdu notiesāto ieslodzīs
Augstākā tiesa vakar noraidīja par genocīdu notiesātā Mihaila Farbtuha advokāta Aleksandra Ogurcova blakussūdzību, lai tiesas sprieduma izpildi atliktu.
(Rīgas Balss, 05.05.2000, Armīns REINIS)

Kara noziedznieki ir jātiesā
Simona Vizentala centra Izraelas biroja vadītājs Efraims Zurofs atbild uz Dienas korespondenta Vācijā O. J. Rozīša jautājumiem.
(Diena, 10.05.2000)

Latvia sets June 17 as Occupation Day
The Latvian parliament adopted amendments to the law May 18 on festivities and commemoration days determining June 17 as Latvia’s Occupation Day.
(The Baltic Times, 25.05.2000)

Baltic states chief prosecutors discuss genocide crimes
The Baltic states prosecutors general met in Copenhagen, at the initiative of Latvian Prosecutor General Janis Maizitis, to discuss investigation of war crimes and genocide crimes.
(The Baltic Times, 25.05.2000)

Kas Baltijā svinams un pieminams
Svētku un atceres dienas Latvijā.
(Lauku Avīze, 25.05.2000, I. Kuzmina, V. Bērziņš)

Vai karogi vien spēj iedot vēstures atmiņu?
Nesen no masu informācijas līdzekļiem uzzinājām - Latvijā turpmāk paredzēta vel viena seru diena - padomju okupācijas diena, kad izliekami valsts karogi ar seru lentēm.
(Druva, 30.05.2000, Ruta Brengmane)'

Izvērtēs komunisma noziegumus
Par komunisma noziegumiem un to izvērtējumu spriedīs igauņu, zviedru un krievu eksperti starptautiskā konferencē Tallinā 14.jūnijā. (Diena, 13.06.2000, Sanita Upleja Tallina)

Mēs nealkstam atriebības
Pagājuši 59 gadi kops Latvijai traģiskā 1941.gada 14.junija, kad vairāk neka 14 tūkstoši Latvijas iedzivotāju tika aizvesti beztiesiska vergu darba uz toreizējo padomju impēriju — Sibīriju un Tālo Austrumu apgabaliem.
(Diena, 27.06.2000, A. Valums, J. Zviedris)

On the brink of extinction
Ten years later: Latvians in the ruins of the Soviet Empire – under or on top of the rubble?
(The Baltic Times, 29.06.2000)

Padomju holokausts Latvija
Zinātniskajā konference, kas 10. jūnijā notika Rīgas Latviešu biedrībā, "Latviešu leģions Latvijas vēsturē - padomju un vācu okupācijas konteksta" divus referātus nolasīja Naums Lifšics.
(Lauku Avīze, 29.06.2000, Baiba Šāberte)

Pirmā tiesāšana
Lietuva sarīkotais kongress "Komunisma noziegumu izvērtēšana" izveidoja sabiedrisku tribunālu.
(Lauku Avīze, 27.06.2000, Ināra Mūrniece)

Rīga ir krievu diplomātu peramais zēns 
Latvijas tiesas lēmums atzīt bijušo VDK darbinieku Jevgeņiju Savenko par līdzvainīgu Latvijas iedzīvotāju deportācijas un eksekūcijas un notiesāšana ar cietumsodu pievērsusi ne tikai Krievijas, bet ari dažu rietumvalstu laikrakstu uzmanību. (Lauku Avīze, 13.07.2000)

French historian unveils the crimes of communism 
 Nicolas Werth, French historian and one of the authors of “Livre noir du communisme (The Black Book of Communism),” visited Vilnius. The book became a bestseller in Lithuania. (The Baltic Times, 08.06.2000, Rokas M. Tracevskis)

NEEDLE IN A HAY STACK 
The Latvian Prosecutor General’s Office has approved a week-long extension of a business trip to Russia for the prosecutor studying Moscow archives for any materials about Nazi war crime and genocide suspect Latvian-born Australian resident K. Kalejs. (The Baltic Times, 13.07.2000

War crimes proceedings
Savenko gets two years in prison. The Kurzeme Regional Court on July 7 found former officer of Soviet security agencies Yevgeny Savenko guilty on genocide charges and sentenced him to two years of imprisonment. (The Baltic Times, 13.07.2000

Piespiedu darbs reiham
Vācijas valdība un uzņēmēji ir vienojusies izmaksāt no speciali šim nolūkam radīta fonda 10 miljardus marku kompensācijas personām, kuras nacistu valdīšanas laika tika izmantotas ka piespiedu darbaspēks.
(Lauku Avīze, 22.07.2000, Uldis Šmits)

Amnesty period for ex-KGB agents running out
The time period set by the Lithuanian parliament for former agents of the KGB Soviet security police to come forward is running out this week.
(The Baltic Times, 03.08.2000, BNS)

Morālais aprēķins vēl nav pabeigts 
Par Baltiju ārvalstu prese. '"Morālais aprēķins pēc Otra pasaules kara beigām vel nav pabeigts, lai ari daudz ir darīts, lai sniegtu sava veida taisnību nacisma upuriem.".
(Lauku Avīze, 03.08.2000)

Mūžīgais priekšsēdētājs Beikmanis 
Tad, kad braucam uz Valmieru, man jau bija skaidrs, ka mēs bēgam no izvešanas. Man piedāvāja iestaties kompartijā, es atrunājos, ka neesmu vel izaudzis, taču mani pamazam «aplenca».
(Vakara Ziņas, 29.07.2000, Elita Veidemane SPECIALI «VZ«)

KGB collaborators come out of the closet 
Over 1,000 former agents and collaborators in Lithuania have stepped forward and declared their involvement with KGB.
(The Baltic Times, 10.08.2000, Rokas M. Tracevskis, Darius James Ross)

Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktoram Nilam Muižniekam 
Atklāta vēstule. Jau otro gadsimtu Ņujorkā iznāk populāra ebreju avīze «Forward», kura 23. marta tika publicēts raksts «Latvija nosver kara noziedznieka likteni». Tajā rakstīts par Arāja komandas darbību un par Kalēju.
(Jauna Avīze, 03.04.2000, Naums Lifsics)

Lietu par genocīdu izskatīs nākamgad
Genocīdā apsūdzētā Krievijas pilsoņa Iljas Mašonkina krimināllietu Rīgas apgabaltiesa paredzēts sākt izskatīt 2001.gada 3.septembrī.
(Diena, 15.05.2000)

Lithuania may demand compensations from Germany
Emanuelis Zingeris, Conservative MP, chairman of the parliamentary human rights committee and an activist for the Jewish community has highlighted what he deems the scandalous behavior of the Lithuanian Embassy in Germany.
(The Baltic Times, 15.06.2000, Rokas M. Tracevskis)

Four who saved Jews receive highest award 
Four Latvians received the country’s highest award, the Order of Three Stars, for saving Jews during Holocaust on July 4, observed in Latvia as a day of memorial to Jewish victims of genocide.
(The Baltic Times, 06.07.2000, Sandra L. Medearis)

Molotova – Rībentropa pakts – Latvijas okupācijas prologs
1939. gada 23. augustā pasauli pārsteidza negaidīta vēsts – PSRS ārlietu resora vadītājs Vjačeslavs Molotovs un nacistiskas Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja abu valstu neuzbrukšanas līgumu.
(Zemgales Ziņas, 23.08.2000, Pēteris Striķis, Nacionālo Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs)

Nopietna pārbaude Latvijas tiesu kvalitātei un neatkarībai 
Par faktoriem, kad tiek celta apsūdzība genocīda un tiesa notiesā personu par genocīdu.
(Diena, 14.09.2000, Ineta Ziemele, Dr. iur.)

Latvijas Republikas likums par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju
Atbildam lasītajiem. Pirms nedēļas - 19. septembri - publicējam I. Kuzminas rakstu par to, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK Saeimas frakcijas deputātu grupa izstrādājusi likumprojektu par PSRS nodarīto zaudējumu kompensāciju Latvijai.
(Lauku Avīze, 28.09.2000)

Lileiķis miris ar infarktu
Viļņas universitātes klīnikā otrdien ar infarktu nomira 93 gadus vecais Aleksandrs Lileiķis.
(Neatkarīga Rīta avīze, 28.09.2000, LETA–ELTA)

 Kalejs charged, arrest delayed
The Latvian prosecutor general’s office, Sept. 27 charged Konrads Kalejs, an 87-year-old Australian citizen of Latvian descent with crimes against humanity, genocide and war crimes
(The Baltic Times, 05.10.2000, Nick Coleman)

Jews savior visits Washington
A Latvian who risked his life saving dozens of Jews during World War II received a warm welcome during his visit to Washington last week.
(The Baltic Times, 05.10.2000, Ieva Raubishko)

God will be a judge for Lileikis
Aleksandras Lileikis was a wartime chief of the so-called Lithuanian security of the Vilnius district.
(The Baltic Times, 05.10.2000, Rokas M. Tracevskis)

Tēvzemieši sagatavojusi likumu par kompensāciju  
"Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcija šonedēļ Saeima iesniegs likumprojektu par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju.
(Lauku Avīze, 05.10.2000, BNS)

Officials object reparations' route
The Nazis sent hundreds of thousands of people to slave labor camps in Germany and Austria during World War II. Now Germany is ready to pay compensation to those still living.
(The Baltic Times, 28.09.2000, Rokas M. Tracevskis)

Viens likums, viena taisnība visiem 
Noziegumos pret cilvēci apsūdzēto Konrādu Kalēju var notiesāt, lai ari nav tiesu pierādījumu viņa noziegumiem.
(Rīgas Balss, 13.10.2000, Anna ŽĪGURE)

Court to try alleged war criminal in absentia
A Vilnius district court decided on Oct. 13 to start the trial of Kazys Gimzauskas, accused of genocide, in absentia.
(The Baltic Times, 19.10.2000, BNS)

Ir jāatbild par saviem vārdiem
Šā gada 5. oktobra radioraidījuma "Kāpnes", ko vadīja Ingrida Ābola, tika intervēts vēsturnieks Jānis Riekstiņš, kas raidījuma gaitā nosodīja okupantu veiktās deportācijas.
(Vakara Ziņas, 19.10.2000)

Antisemītiskās ideoloģijas histērija vācu nacistu okupētajā Latvija 1941.–1942. gada
Dr. hist. Leo Dribins: Kur un kad sakas holokausts, kas to uzsaka? Manuprāt, pirmais priekšcēliens notika nacistu okupētajā Polijas daļā no 1939.gada septembra.
(Latvijas Vēstnesis, 20.10.2000) 

Holokausts Latvija. Atbalsis un izaicinājums
Izaks Kleimanis: Piecdesmit LPSR un deviņos neatkarības gados holokausts tika uzsvērti noklusēts. Protams, sabiedrības vērtējumi par holokaustu bija atšķirīgi, bet par tiem nerunāja.
(Latvijas Vēstnesis, 20.10.2000) 

Prāgā atklāj izstādi par Latvijas okupāciju 
 Latvijas karoga krasas bija grūti nepamanīt — tas rotāja nozīmīgas celtnes fasādi pašā Prāgas sirdi, Vaclava laukuma.
(Diena, 17.10.2000, Rita Ruduša Prāgā, speciali Dienai)

Vēsturnieki grib veidot sabiedrības izpratni par holokaustu 
Sabiedrības izpratne par holokaustu veidosies tikai līdz ar Latvijas ka labklājības valsts attīstību, bet pašlaik galvenais uzdevums ir izglītot sabiedrību par vēsturiskajiem notikumiem kara laika.
(Diena, 17.10.2000, Dita Arāja)

"Mums ir jāatšķir patiesība no meliem, fakti no izdomas, interpretācija no dokumentiem"
Vakar Rīgā sakas divu dienu starptautiska konference "Holokausta izpētes problēmas Latvija".
(Latvijas Vēstnesis, 17.10.2000)

Arrest warrant for Kalejs 
A warrant for the arrest of suspected Nazi war criminal Konrads Kalejs was issued by the Riga District Court on Oct. 23, clearing the way for authorities here to begin extradition proceedings.
(The Baltic Times, 26.10.2000, Nick Coleman)

Konference
25. oktobrī Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja notiks Vidzemes muzeju darbinieku zinātniska konference «Notikumi. Likteņi 1940 – 1941». (Jaunā Avīze, 25.10.2000, Ieva Kalniņa, BNS, LETA)

Var sākt Kalēja izdošanu tiesāšanai
Rīgas Centra rajona tiesa vakar pēc prokuratūras lūguma nolēma genocīda un kara noziegumos apsūdzētajam 87 gadus vecajam Austrālijas pilsonim Konrādam Kalējam ka drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.
(Rīgas Balss, 24.10.2000, Armīns REINIS)

Parliament sends back extradition treaty 
Latvia’s Parliament on Oct. 26 returned to committee a draft extradition treaty with Australia amid debate focusing on the prosecutor general’s attempts to extradite accused war criminal Konrads Kalejs.
(The Baltic Times, 02.11.2000, Nick Coleman)

Piemin represiju upurus 
Krievija vakar atzīmēja Politisko represiju upuru piemiņas dienu – pirms deviņiem gadiem šajā dienā Krievijas Augstākā padome pieņēma likumu par politisko represiju upuru reabilitāciju.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 31.10.2000, LETA–ITAR-TASS)

Ar vaļējam acīm 
Pagājusi briesmu gadi. Svešas varas - komunisti un nacisti postīja Latviju. Abas varas mobilizēja ari latviešu vīrus agresīvajā karā.
(Druva, 11.11.2000, Paulis Nulle, ZS brigādes zemessargu atsevišķas nodaļas komandiera vietnieks)

Francija atzīst genocīdu pret armēņiem 
Francijas parlamenta augšpalātā Senāts ar 164 balsīm par un 40 pret, četriem deputātiem atturoties, trešdien pieņēma likumprojektu, kurā atzīts, ka Osmanu impērija (vēlākā Turcija) 1915.gada īstenojusi genocīdu pret armēņiem.
(Diena, 09.11.2000, Reuters, LETA, BNS)

Atzīst genocīdu
Francijas Senāts ar 164 balsīm «par», 40 «pret», četriem deputātiem atturoties, atzinis, ka Osmanu impērija (vēlākā Turcija) 1915. gada īstenojusi genocīdu pret armēņiem.
(Jaunā Avīze, 09.11.2000, Inguna Berga, BNS, LETA)

President fights back on BBC
Nov. 6 was a busy Monday for residents of Riga as they tried to find spare time and a TV set to watch Latvia’s President Vaira Vike-Freiberga on the BBC show “HARDtalk”.
(The Baltic Times, 09.11.2000, Ilze Arklina)

President of Latvia: - on BBC television, November 6
BBC television programme Hard Talk, aired 06-11-2000, with host Tim Sebastian interviewing Latvia’s President, Vaira Vike-Freiberga.
(Latvijas Vestnesis, 08.11.2000)

Melnā grāmata baltās vietā
Pēc Latvijas brīvības atgūšanas nacionālas aprindas trimdā un pašā Latvijā mudināja Latvijas valdību sagatavot un tas vārdā izdot t.s. Balto grāmatu. 
(Latvijas Vēstnesis, 17.11.2000, Eduards Silkalns)

Court hearing of Lithuanian war crimes suspect opens in Vilnius
The Vilnius regional court on Nov. 13 opened the trial on Kazys Gimzauskas, 92, who is accused of committing genocide during the Nazi occupation of Lithuania.
(The Baltic Times, 16.11.2000, BNS)

The President of my dreams
For several years I have thought of Tim Sebastian, the BBC World’s HARDtalk interviewer, as a most brilliant and thoughtful person.
(The Baltic Times, 16.11.2000, Ulo Ennuste)

Ar pašu grieztām rīkstēm
Prezidentes saruna ar «BBC World» intervētāju Timu Sebastianu man vairāk atgādināja pērienu ar pašu sagrieztām rīkstēm.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 15.11.2000, J. Freimanis)

Kalejs’ extradition requested
The Latvian Prosecutor General’s office on Dec. 12 sent a request to Australian authorities for the extradition of alleged Nazi war criminal Konrads Kalejs, said Dzintra Subrovska, spokeswoman at the Prosecutor General’s office.
(The Baltic Times, 14.12.2000, TBT staff)

Australian police arrest Kalejs
Alleged Nazi war criminal Konrads Kalejs, an Australian citizen of Latvian origin, was arrested in Melbourne on Dec. 13 following a request for his extradition made by the Latvian prosecutor general’s office.
The Baltic Times, 21.12.2000, Nick Coleman)

Memento jaunie izdevumi
Zviedrijas latviešu izdevniecība Memento 15. decembrī  Raiņa un Aspazijas muzejā  iepazīstinās ar saviem jaunākajiem izdevumiem – Dima Grinupa likteņstāstu "Pārdzīvot"  un Aivara Ruņģa stāstu "Uz tam prūšu robežām."
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.12.2000)