Ziemassvētki pirms 60 gadiem
Man toreiz bija 15, brālim 13 gadu. 1941. gada 14. jūnijā mūsu ģimeni skāra deportācijas. Veselu mēnesi braucām lopu vagonā uz Sajānu sādžu Nagornoje netālu no Mongolijas robežas.
(Lauku Avīze, 27.12.2001, Mērija Upeniece)

Ārlietu ministrija informē par paveikto vēstures skaidrošanā
Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vakar piedalījās Latvijas Nacionālās karavīru biedrības konferencē, turpinot pērnruden sākto dialogu ar šo organizāciju par vienu no traģiskākajiem Latvijas vēstures posmiem – valsts okupāciju un Otro pasaules karu šeit. 
(Neatkarīgā Rīta avīze, 10.01.2002) Latviešu policijas bataljoni Varšavā
 (Lauku Avīze, 18.01.2002, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs)

Par mūsu vēstures skaidrošanu
Vakar, 9. janvārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās Latvijas nacionālās karavīru biedrības konferencē, tādējādi turpinot pagājušā gada rudenī aizsākto dialogu ar šo organizāciju.
(Latvijas Vēstnesis, 10.01.2002, Ārlietu ministrijas preses centrs)

Februārī skatīs genocīdā apsūdzētā Tesa krimināllietu
798 Kurzemes apgabaltiesā 11. februārī plānots uzsākt skatīt genocīdā apsūdzētā bijušā Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas otrās nodaļas operatīvā pilnvarotā Nikolaja Tesa krimināllietu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 23.01.2002)

Latviešu policijas bataljoni Varšavā
Jaunākie pētījumi Polijas arhīvos un citur.
(Lauku Avīze, 18.01.2002, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs)

Ar dziļām vēstures saknēm zemē un zvaigznēm debesīs
Vakar, 21.janvārī, grāmatu namā "Valters un Rapa" notika grāmatas "Brīvības piemineklis. Tautas celts un aprūpēts" atvēršanas svētki.
(Latvijas Vēstnesis, 22.01.2002, Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore)

Kas ir kara noziegumi
Slobodana Miloševiča tiesas process būs būtisks pārbaudījums starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām tiesiskajām institūcijām.
(Diena, 08.02.2002, Gunta Sloga)

Apsūdzības
Bosnija (1992.—1995.gads). S.Miloševičs, kurš laikā no 1992.—1995.gadam bija galvenā politiskā figūra Dienvidslāvijā, un viņa padotie ir vainojami genocīdā, smagos Ženēvas konvencijas pārkāpumos un kara likumu un parašu pārkāpšanā.
(Diena, 08.02.2002)

Hāgā sāk prāvu pret Miloševiču
Prokurori: Miloševičs pastrādājis briesmīgākos noziegumus.
(Diena, 13.02.2002, Gunta Sloga)

Miloševiča prāva ilgs divus gadus
ANO kara noziegumu tribunālā Nīderlandes pilsētā Hāgā otrdien sākās vēsturiskā tiesas prāva pret bijušo Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču.
(Lauku Avīze, 14.02.2002, BNS)

Sirmgalvis un likums
Egila Līcīša feļetons. Rīdzinieku 81 gadu veco Krievijas pilsoni Nikolaju Tesu grasās tiesāt par līdzdalību 1949. gadā notikušajās Latvijas pilsoņu deportācijās uz Sibīriju.
(Lauku Avīze, 14.02.2002, Egils Līcītis)

Dzīves un dzīvības lētā cena
Par dzīvības apdrošināšanu Latvijā PSRS okupācijas režīmā.
(Latvijas Vēstnesis, 21.02.2002, Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim")

 Dzīve – kā laiva viļņos
Jānim Puķem 26. februārī aprit 80. gadskārta. 20. gadsimts Jāni Puķi mētājis kā laivu viļņos – aizvedis tālu no mājām, atvedis atpakaļ.
(Kurzemnieks, 23.02.2002, Iveta Grīniņa)

Marts nāk ar atceres sarīkojumiem
Šopavasar 25. martā paiet 53 gadi kopš otrā masveida deportāciju viļņa Latvijā.
(Bauskas Dzīve, 08.03.2002, DAINA ZIEMELE)

Kad karogi ir nolaisti pusmastā
Tuvojas 25.marts. Pusmastā būs karogi, un dzīvi palikušie atcerēsies 1949.gada 25.martā komunistu izdarīto noziegumu - cilvēku izsūtīšanu uz Sibīriju.(Madonas Ziņas, 14.03.2002)

«Mēs sitīsim tos sarkanos, pēc tam tos zili pelēkos…»
Kad Latvijā 1941. gada 1. jūlijā sākās vācu okupācija, vāciešiem nebija nodoma atjaunot 1918. gadā proklamēto Latvijas valsti, bet gan pakļaut to un paplašināt dzīves telpu āriešiem. (Vakara Ziņas, 14.03.2002, Evija Puķe »VZ« REPORTIERE)

Pārbaudīs genocīdā apsūdzētā veselību
 Kurzemes apgabaltiesa kārtējo reizi atlika genocīdā apsūdzētā bijušā Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas 2. nodaļas operatīvā pilnvarotā Nikolaja Tesa krimināllietas izskatīšanu viņa slimības dēļ.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 03.04.2002)

SKRUNDAS 1. VIDUSSKOLĀ
Stāsta par vēsturi. Skrundā pie dzelzceļa vagoniņa–muzeja 22. martā notika deportāciju upuru piemiņas pasākums, kurā piedalījās Skrundas 1. vidusskolas 2. klašu skolēni. (Kurzemnieks, 30.03.2002, Rolands Eņģelis)

Kam vajadzīgs vēstures stāsts
Latvijas Okupācijas muzeja “Gadagrāmata 2001. Nācija gūstā” ir plašākas atzīmēšanas vērta vairāku iemeslu dēļ.
(Lauku Avīze, 04.04.2002, Uldis Šmits)

Aicina uz tikšanos ar grāmatu autoriem
Gulbenes bibliotēka 5.aprīlī pulksten 17.00 aicina uz tikšanos "Lejas Bulānas un Krasnojarskas latvieši dokumentos, sarunās un sirdsatmiņās".
(Dzirkstele, 04.04.2002, Iveta Krūmiņa, Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītāja

Vai Latvijas tauta ir kurla?
 Šķiet, ka ne. Taču - kā ar dzirdi ir tiem, kuri klausījās Valsts prezidentes runu 25. martā pie Brīvības pieminekļa?
(Rīgas Balss, 04.04.2002, Norberts Klaucēns)

Par jaunākajiem laikiem: periodos, pētījumos
Nesen saņēmu Latvijas Vēsturnieku komisijas un citu institūciju uzaicinājumu piedalīties konferencē "Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944-1959; politika un tās sekas".
(Latvijas Vēstnesis, 10.04.2002, OĻĢERTS KRASTIŅŠ, Prof. - "Latvijas Vēstnesim".)

 Kara un genocīda noziegumus izmeklējot
Viļņā notika starptautiska konference "Politiskā atbildība Lietuvas Republikā. Kara un genocīda noziegumi - izmeklēšana un novērtējums 1992–2002".
(Latvijas Vēstnesis, 24.04.2002, Ritvars Jansons, Latvijas Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālists)

Divi serbi padodas tribunālam
 Bijušais Dienvidslāvijas vicepremjers Nikola Šainovičs, kas apsūdzēts kara noziegumos Kosovā, vakar padevās ANO kara noziegumu tribunālam Hāgā, ziņo tribunāla pārstāvis.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 03.05.2002, Māris KRŪMIŅŠ, pēc ziņu aģentūru materiāliem)

Čekai svin jubileju. Gestapo arī?
Krievijā 6. maijā tika svinēta čekas (Valsts drošības komitejas priekštece) izveidošanas 80. gadadiena (izveidota 1922. gada 6. maijā).
(Lauku Avīze, 14.05.2002, Ainārs Bambals, vēsturnieks)

Rasistiskā Krievija
Sestdien Maskavā akreditētie vēstnieki iesniedza Krievijas ārlietu ministram Igoram Ivanovam protestu pret rasisma vilni, kas pārņēmis Krieviju.
(Diena, 21.05.2002, Aivars Ozoliņš)]

Represēto piemiņai izveidos memoriālu
Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi ideju okupācijas varas represijās no 1940. līdz 1991. gadam bojā gājušo iedzīvotāju piemiņas iemūžināšanai izveidot valsts nozīmes memoriālo ansambli – Piemiņas dārzu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 28.05.2002)

Kalpaka piemineklim atrod vietu Rīgas sirdī
Ceturtdien Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja Aizsardzības ministrijas ierosinājumu uzstādīt pieminekli pulkvedim Oskaram Kalpakam Esplanādes laukumā, kā arī atbalstīja ieceri veidot piemiņas vietu okupācijas laikā bojāgājušajiem.
(Lauku Avīze, 25.05.2002, Dace Podkalne)

Bērni klausās izsūtīto stāstos
Pilskalnes pamatskolas 5. klases audzēkņi piedalījās Okupācijas muzeja rīkotajā konkursā saistībā ar 1949. gada deportācijām Pilskalnes pagastā. Viņu darbs ir viens no septiņiem labākajiem valstī.
(Staburags, 28.05.2002, Agita Grīnvalde)

Pēc 25. marta, gaidot 14. jūniju
Aizvadītā latviešu tautas sēru diena 25. marts un gaidāmā 14. jūnijā izsaukusi politiski represēto pārdomas par attieksmi pret daudz cietušajām sirmajām sievām un vīriem, kuri pēdējos gados aizvien vairāk tiek aizmirsti un paliek bez palīdzības.
(Lauku Avīze, 01.06.2002, Tālivaldis Pētersons, Kurzemes rajona politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs)

 Atkal 14. jūnijs
Steidzas gadi. Daudz pārdzīvojumu un dzīves ikdienības klājas pāri tām tālajām jūnija dienām 1941. gadā, kad ap 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tika varmācīgi izrauti no mājām un aizvesti iznīcībai uz Sibīriju.
(Druva, 05.06.2002, Zigrīda Perevalova, politiski represēto apvienības Cēsu nodaļas priekšsēdētāja)

Kāpēc tu brauci kopējā vagonā?
Uzņemts turpinājums dokumentālajai filmai Sibīrijas bērni.
(Diena, 06.06.2002, Anda Kļaviņa)

Gatavojas prasīt kompensācijas
Igaunijas parlamenta deputāts Enns Tarto otrdien iesniedzis likumprojektu, kurā Krievija aicināta samaksāt kompensācijas Igaunijas pilsoņiem, kuri represēti un izmantoti vergu darbos padomju režīma laikā.
 (Lauku Avīze, 06.06.2002, LETA)

Upuru piemiņai
Piektdien, 14. jūnijā, plkst. 15 Torņakalna stacijā pie vagona un piemiņas akmens notiks 1941. gada 14. jūnija deportāciju piemiņas sarīkojums.
(Lauku Avīze, 06.06.2002, Tālivaldis Pētersons, Kurzemes rajona politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs)

Aicinājums
14. jūnijā, pulksten 15 Torņkalna stacijā pie vagona un piemiņas akmens notiks 1941. gada 14. jūnija deportāciju piemiņas sarīkojums.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 08.06.2002, Tālivaldis Pētersons, Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs)

Koncerts un konkurss deportācijas upuru piemiņai
Latviešu mūzikas koncertā Rīgas Domā 13.jūnijā plkst.19, ko 1941.gada deportācijas upuru piemiņai rīko fonds Sibīrijas bērni un sniedz ērģelnieki T.Deksnis, A.Kalējs un akadēmiskais koris Latvija diriģenta M.Sirmā vadībā, klausītāji aicināti bez maksas.
(Diena, 13.06.2002)

Privāts vai valstisks pasākums?
Latvijas Politiski represēto apvienības organizētie ikgadējie gājieni ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa komunistiskā terora upuru piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā ir kļuvuši par tradīciju, kad mēs atnākam pieminēt savus likteņbiedrus.
(Lauku Avīze, 13.06.2002, Gunārs Resnais, LPRA valdes priekšsēdētājs)

14. jūnija piemiņai
Piemiņas pasākumi 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuriem notiks daudzos Latvijas rajonos.
(Lauku Avīze, 13.06.2002, Rūta Lipska, Mārtiņš Kalaus)

Top datu bāze par okupāciju upuriem
Datu bāze varētu izpausties gan elektroniskā interneta versijā, gan arī biezu grāmatu veidolā.
(Diena, 13.06.2002, Dita Arāja)

Laiks, kad viss zaudēja savu nozīmi
Gandrīz katru latviešu ģimeni ir skārusi deportācija. Jaunajai paaudzei tas vairs ir tikai fakts vēstures grāmatās, bet vecākajai – kas tāds, ko grūti aizmirst un sāpīgi atcerēties.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 13.06.2002, Linda Baumane)

Kad vēsturnieki pārlūko paveikto un veicamo
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga: Cienījamie Latvijas Vēsturnieku komisijas locekļi! Man ir patiess prieks jūs visus sveikt atkal Rīgā kārtējās komisijas sēdes atklāšanā.
(Latvijas Vēstnesis, 13.06.2002)

Gravējumi sāpju ceļos
Tiem, kas pārnāca, un tiem, kas nekad nepārnāks.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2002, Voldemārs HERMANIS)

Pieminot terora upurus
Šogad paiet 61 gads kopš pirmās lielās latviešu deportācijas 1941. gada 13.-14. jūnija naktī. Jau desmito reizi pieminam šo datumu atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā.
(Druva, 14.06.2002, Daumants Vasmanis, Cēsu pilsētas domes deputāts)

Jauniešu domas par deportācijām
61 gads pagājis kopš brīža, kad aptuveni 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās tālajā piespiedu ceļā uz Sibīriju. Ļoti daudziem 14. jūnijs bija pēdējā reize, kad viņi redzēja dzimtās Latvijas āres.
(Druva, 14.06.2002, Krišjānis Kļaviņš)

To dienu atcerei
Tuvojas 14. jūnijs – diena, kad 1941. gadā bija šausmīgākie, zvēriskākie, ciniskākie notikumi. Lai par tiem runātu, jāatkāpjas tālā pagātnē.
(Zemgales Ziņas, 14.06.2002, Guntars Bullis)

14. jūnijs Latvijas vēsturē
 Latvijas vēsture diemžēl ir pārāk bagāta ar drūmiem un traģiskiem notikumiem. Viena no šādām Latvijas melnajām dienām ir 1941. gada 14. jūnijs, kad notika pirmā Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2002, Antonijs Zunda, Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos)

Mākonis paraudās
Vai pieminēsim 14.jūniju arī tad, kad būsim NATO?
(Diena, 14.06.2002, Laila Pakalniņa)

Piemin terora upurus
 Saeima likumā paplašinās politiski represēto loku.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2002, Aija LULLE)

Okupācijas vaibsti Latvijas attīstībā
Lielā cilvēku zaudējuma un imigrantu ieplūšanas sekas Latvijā jūtamas vēl šodien.
(Diena, 14.06.2002, Dita Arāja)

Deportēto piemiņai
1941.gada deportāciju atceres pasākumi 14.jūnijā.
(Diena, 14.06.2002)

Diena, kas neļauj mums aizmirst savas tautas traģēdiju
Vēsturei jābūt bez izskaistinājumiem, patiesai un argumentētai.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2002, Mintauts Ducmanis, "LV" nozares redaktors, Ārlietu ministrijas preses centrs)

Trūkstošais dokuments
Joprojām ir politiķi, kuri pūlas atspēkot apsūdzības staļiniskajam režīmam par tā īstenotajām deportācijām Latvijā un pamato savu nostāju ar “attiecīgo dokumentu” trūkumu.
(Lauku Avīze, 14.06.2002, Ojārs Niedre, habil. vēstures doktors)

Ko nozīmēja padomju vara?
Divas dienas – 13. un 14. jūnijā — Rīgā LU Lielajā aulā notika starptautiska konference "Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944. – 1959. gadā: politika un tās sekas".
(Lauku Avīze, 15.06.2002, Uldis Šmits)

Iz tautas bilžu galerijas
Jūnijs ... Vasara pilniem soļiem aulekšo pretim savam pilnbriedam, it kā baidoties kaut ko nokavēt. Visdaudzsološākais laiks dabā, kad viss vēl priekšā. Bet Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē jūnijs ievilcis dziļas rētas.
(Druva, 15.06.2002, Māra Baķe)

Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944. – 1959. gadā: politika un tās sekas
Starptautiskajā konferencē Rīgā 2002.gada 13.–14.jūnijā. Nobeiguma dokuments.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2002)

Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944. – 1959. gadā: politika un tās sekas
Starptautiskajā konferencē Rīgā 2002.gada 13.–14.jūnijā. 1949.gada 25.marta deportācija Latvijā.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2002, Jānis RIEKSTIŅŠ, Latvijas Valsts arhīvs)

Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944. – 1959. gadā: politika un tās sekas
Starptautiskajā konferencē Rīgā 2002.gada 13.–14.jūnijā. Demogrāfiskie zaudējumi un etniskā sastāva izmaiņas Latvijā.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2002, PĒTERIS ZVIDRIŅŠ, Dr. habil. oec. (demogr. ), EDVĪNS VĪTOLIŅŠ, LU Demogrāfijas centrs.)

Igauņi vienojas par okupāciju
 Igaunijas parlaments otrdien pieņēma ilgi atlikto paziņojumu par noziegumiem, kas okupācijas režīmu laikā izdarīti Igaunijā.
(Rīgas Balss, 19.06.2002, Anna Žīgure)

Nevajag ļaut suņiem riet
Latvijas okupācijas dienā 17. jūnijā notika divas protesta akcijas. Vieni, latviski nerunājoši apvienības "Uzvara" nacionālboļševiki, agresīvi auroja pie Ministru kabineta.
(Lauku Avīze, 20.06.2002, Mārtiņš Kalaus)

Igaunijas parlaments atzīst par noziedzīgu kompartijas režīmu
Igaunijas parlaments otrdien pieņēmis ilgi atlikto paziņojumu par noziegumiem, kas okupācijas režīmu laikā izdarīti Igaunijā.
(Lauku Avīze, 20.06.2002, BNS)

Interesējas par Sibīrijas bērniem
Pagājušajā nedēļā Rīgā, Latviešu biedrības namā, notika 2. konference—salidojums "Mums tas jāizstāsta".
(Staburags, 20.06.2002, Elita Upīte)

"Mēs solām atcerēties mirušos un apliecināt viņiem savu cieņu"
President of Latvia Vaira Vike–Freiberga. Address at the Riga Jewish Synagogue on the Latvian Holocaust Memorial Day, July 4, 2002.
(Latvijas Vēstnesis, 05.07.2002)

"Mēs solām atcerēties mirušos un apliecināt viņiem savu cieņu"
4.jūnijs Latvijā - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Rīgas ebreju sinagogā, Peitavas ielā 6/8, 2002. gada 4. jūlijā.
(Latvijas Vēstnesis, 05.07.2002, Gunta Štrauhmane, "LV", neoficiāls tulkojums no angļu valodas)

Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija
Latvijas Okupācijas muzejā nesen simboliski atvēra grāmatas "Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija" otro un papildināto izdevumu.
(Lauku Avīze, 02.07.2002)

Latvieši, minoritātes, holokausts
Vēsture nevar atbildēt uz jautājumu, kur rodas monstri.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.07.2002, Sandris TOČS)

Tiesa
 Starptautiskās krimināltiesas pilnvaras.
(Diena, 05.07.2002

Citos laikrakstos
Vēsturnieks prof. Dr. Aivars Stranga devis interviju laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" (4. jūlijā). Tās virsraksts ir "Latvieši, minoritātes, holokausts".
(Lauku Avīze, 09.07.2002)

Par holokaustu un mūsu vainas apziņu
LZA korespondētājloceklis Dr.habil.hist. prof. Aivars Stranga: Ebreji ir tauta, ar kuru mēs, latvieši, labāk vai sliktāk esam dzīvojuši kopā ilgi.
(Latvijas Vēstnesis, 10.07.2002) 

Par baznīcu un Latvijas valsti līdz padomju okupācijai
Nobeigums. Sākums "LV" 21.05.2002., Nr. 75; "LV" 18.06.2002., Nr. 91. 3. Latvijas Republikas pagājušā gadsimta 20.–30.gadu likumi par reliģiskajām organizācijām.
(Latvijas Vēstnesis, 16.07.2002, Ringolds Balodis, Dr. iur. , Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, - "Latvijas Vēstnesim")

Ieteikums Vīzentāla centram
 Ebreju un latviešu kopienas Latvijā visos laikos bija sadzīvojušas draudzīgi, pat interesanti.
(Diena, 18.07.2002, Ernests Šternbergs Turlavas pagastā)

40 pēckara okupācijas gadi Latvijā
Latvija 20. gadsimta vidū pārdzīvoja divas okupācijas. Tautas valodā runājot, krievu un vācu.
(Lauku Avīze, 23.07.2002, Rihards Treijs, profesors)

Latvijas nacionālo partizānu 12. salidojumā Mordangā
Partizānu cīņu sākums Latvijā meklējams jau 1919. gadā, kad jaunizveidotajai Latvijas armijai palīdzēt steidzās vīri zemnieku drēbēs. No viņiem tika izveidots arī Latgales partizānu pulks, kas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā no Bermonta sirotājiem.
(Zemgales Ziņas, 17.08.2002, Aldis Egils Hartmanis)

Okupanti noziedzās pret cilvēci
Padomju okupācijas varas iestādes 1940. un 1941. gadā Igaunijā ir pastrādājušas noziegumus pret cilvēci, uzskata starptautiskā noziegumu pret cilvēci izmeklēšanas komisija, kuras kārtējā sēde notika pagājšnedēļ Tallinā.
(Lauku Avīze, 27.08.2002, Raivis Būris, BNS)

Genocīdā apsūdzētajam tiesas zālē kļūst slikti
 Zemgales apgabaltiesa trešdien nesāka skatīt genocīdā apsūdzētā bijušā PSRS drošības iestāžu darbinieka Nikolaja Larionova krimināllietu, jo apsūdzētajam tiesas zālē kļuva slikti.
(Diena, 12.09.2002)

Larionova “aizstāvībai”
Citās avīzēs. Krievu avīzes sīkumaini seko līdzi tiesas procesam Zemgales apgabaltiesā Jelgavā, kurā par genocīdu un līdzdalību 1949. gada deportācijās tiesā astoņdesmit vienu gadu veco Nikolaju Larionovu.
(Lauku Avīze, 12.09.2002, Kristaps Baņķis)

 Atliek Larionova lietas izskatīšanu
Zemgales apgabaltiesa genocīdā apsūdzētā bijušā PSRS drošības iestāžu darbinieka Nikolaja Larionova krimināllietas skatīšanu pirmdien tiesājamā veselības stāvokļa dēļ atlika uz 23. septembri.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 17.09.2002, Kristīne LANGENFELDE)

 Viss, kas šeit noticis
Minhenes Bundesvēra universitātes profesors Pēteris Krupņikovs studentiem lasa lekcijas par Krievijas XX gadsimta vēsturi saistībā ar Vācijas vēsturi. Dzīvodams ārzemēs, viņš tomēr vērīgi seko līdzi vēsturnieku pētījumiem Latvijā.
(Diena, 27.09.2002, Askolds Rodins)

Miloševiču tiesās par genocīdu
Ceturtdien sākās nozīmīgākais posms bijušā Dienvidslāvijas prezidenta S.Miloševiča prāvas ietvaros, kad prokurori sāka nolasīt viņam izvirzītās apsūdzības genocīdā, slepkavībās un spīdzināšanās, kas pastrādātas asiņaino Bosnijas un Horvātijas karu laikā.
(Diena, 27.09.2002, Gunta Sloga)

Bijušos čekistus gaida sods un cietušie
Šodien Zemgales apgabaltiesā kārtējo reizi paredzēts skatīt bijušā Padomju Savienības Valsts drošības komitejas virsnieka Nikolaja Larionova krimināllietu, kurā viņš apsūdzēts par noziegumu pret cilvēci un genocīdu.
Lauku Avīze, 10.10.2002, Līga Stīvere

Gribam atgādināt par sevi
Smiltenē 2.oktobrī notika Ziemeļlatvijas politiski represēto diskusiju kluba sanāksme. Sanāksmi atklāja Smiltenes politiski represēto nodaļas vadītāja Ilga Alksne.
Dzirkstele, 15.10.2002, Velta Jurjāne

Mūžības elpas pieskārieni
Sākums 1. jūnijā. Fragmenti. Desmit netaisnības gadi. 1945. gada 8. maijā beidzās karš.
Kurzemnieks, 19.10.2002, Fricis Jansons

Aizkavējas genocīdā apsūdzētā lietas skatīšana
Genocīdā apsūdzētā bijušā Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas 2. nodaļas operatīvā pilnvarotā Nikolaja Tesa krimināllietu plānots izskatīt 9. decembrī.
Lauku Avīze, 22.10.2002, LETA

Par latviešu sāpi un revanšu
Publicists Otto Lācis, Krievija: Mūsu lasītāji labprāt dzirdētu kādu latviešu ausij tīkamu vārdu. Piemēram , ka jūs saprotat mazas tautas sāpi un mūsu cīņu par latviešu valodas izdzīvošanu..
Latvijas Vēstnesis, 06.11.2002

Pretrunīgā vēstures mācīšana
Latvijas Vēstures skolotāju asociācija nedēļas nogalē rīkoja darba semināru skolotājiem, kurā pārrunāja pretrunīgu vēstures jautājumu mācīšanu skolā.
Lauku Avīze, 07.11.2002, Ineta Lipša

Par latviešu sāpi un revanšu
Publicists Otto Lācis ;Krievija): Mūsu lasītāji labprāt dzirdētu kādu latviešu ausij tīkamu vārdu. Piemēram, ka jūs saprotat mazas tautas sāpi un mūsu cīņu par latviešu valodas izdzīvošanu..
Latvijas Vēstnesis, 08.11.2002

Par Lielo teroru pret latviešiem
Tās briesmīgās represijas, kuras "uzvarējušā sociālisma zemē" PSR Savienībā tika izvērstas 1937. un 1938. gadā un kuras amerikāņu vēsturnieks R.Konkvists savā pētījumā trāpīgi nosauc par Lielo teroru, traģiskā veidā skāra arī daudzus tūkstošus latviešus.
Latvijas Vēstnesis, 13.11.2002, Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

Rīgas centrā vēlas godināt deportētos bērnus
Jau nākamgad 14. jūnijā netālu no Rīgas pils iecerēts uzstādīt skulptūru <Bārenīte>, kas veltīta visiem deportācijās cietušajiem Latvijas bērniem.
Rīgas Balss, 19.11.2002, Aiva Bąrbale

Igaunijā tiesā iedzīvotāju deportētājus
Igaunijas sākusies tās vēsturē lielākā deportāciju organizēšanā apsūdzēto tiesas sēde, kurā izskatīs astoņu bijušo Padomju drošības iestāžu darbinieku līdzdalību šajos noziegumos.
Diena, 21.11.2002, Kristaps Pētersons Tallinā 

Kam ordenis?!
Simttūkstoš cilvēku klusējošais gājiens lietaini sniegainajā 1989. gada 25. marta dienā cauri Rīgai uz Brāļu kapiem bija viens no visnozīmīgākajiem trešās Atmodas notikumiem.
Rīgas Balss, 21.11.2002, Oskars Ozoliņš