Norādes uz dažiem rakstiem Latvijas presē 2003. gadā

Norādes uz dažiem rakstiem Latvijas presē 2003. gadā

Maijiņ, iedodiet konfektīti!
Mana bērnība no 6 līdz 13 gadiem pagāja Sibīrijā un, kad atgriezos Dzimtenē, manī nebija ne kripatas no tā, ko varētu saukt par patriotismu, ne jausmas par Latvijas vēsturi, par 11. un 18. novembri.
Lauku Avīze, 10.01.2003, Maija Blūma Jēkabpilī

Gadu mijas sarīkojumā tiekas politiski represētie
Bauskas rajona politiski represēto kluba "Rēta" kopsapulce sestdien, 11. janvārī, Bauskas tautas namā bija veltīta gadu mijai.
Bauskas Dzīve, 13.01.2003, DIĀNA EGLĪTE

Kad tauta kārtoja eksāmenu vēstures priekšā
Divdesmit gadi kopš Eiropas Parlamenta vēsturiskās rezolūcijas pieņemšanas.
Latvijas Vēstnesis, 14.01.2003, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Vēsturnieku atgādinājums par latviešu leģionu
Vita Krauja, Lauku Avīze, 2003. gada 15. janvāris
Rīgas pilī notika Vēsturnieku komisijas rakstu 7. sējuma "Okupācijas režīmi Latvijā 1940. — 1956. gadā" atvēršana.

Par vēsturi - godīgi!
Jāiemācās skatīties patiesībai acīs, lai cik tā arī dažbrīd būtu grūta un pat nepanesama.
(Latvijas Vēstnesis, 16.01.2003, Mavriks Vulfsons)

Kad tauta kārtoja eksāmenu vēstures priekšā
Divdesmit gadi kopš Eiropas Parlamenta vēsturiskās rezolūcijas pieņemšanas.
(Latvijas Vēstnesis, 14.01.2003, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors)

ECT noraida genocīdā apsūdzētā Tesa sūdzību
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atteikusies pieņemt izskatīšanai pēc būtības par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci tiesājamā Krievijas pilsoņa Nikolaja Tesa (81) sūdzību, jo viņš vēl nav izsmēlis iespējas aizstāvēties Latvijas tiesās.
Diena, 24.01.2003

Neērtais patriots
Šodien astoņdesmito dzimšanas dienu svin Tālivaldis Pētersons, pazīstamais jaunatnes basketbola kopējs un savas Tēvzemes patriots.
(Lauku Avīze, 25.01.2003, Zigurds Mežavilks)

Par "vāciešu operāciju" Latvijā. 1945. gada 5. - 6. februāris
Tāpat kā daudzām citām Padomju Savienībā dzīvojošām tautām arī vāciešiem daudzkārt nācās piedzīvot staļinisko represiju šausmas.
(Latvijas Vēstnesis, 05.02.2003, Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim")

Krievi pastiprina drošību deportāciju piemiņas dienā
Vakar, kad čečeni pieminēja 1944. gada 23. februāra deportāciju 59. gadadienu, Krievijas spēki Čečenijā veica papildu drošības pasākumus, baidoties no iespējamiem čečenu partizānu uzbrukumiem.
Vakara Avīze Vakara Ziņas, 24.02.2003

Varas mehānisms
Tie, kuri valdīja totalitārajā komunistu impērijā, rūpīgi slēpa no sabiedrības varas sviras.
(Lauku Avīze, 28.02.2003, Heinrihs Strods)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Pirmais departaments. Galīgais lēmums
Par lietas pieņemšanu izskatīšanai lietā "Mihails Farbtuhs pret Latviju" (Nr.4672/02).
(Latvijas Vēstnesis, 06.03.2003)

Uzstādīs piemiņas zīmi pie bijušās čekas mājas
Ar Okupācijas muzeja iniciatīvu pie bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas ēkas plānots izveidot piemiņas zīmi padomju okupācijas upuriem.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 12.03.2003, Klāvs OLŠTEINS, speciāli Neatkarīgajai)

Stūra mājas melnais slieksnis
Piezvanot pa tālruni 9006884, jūs varat ziedot vienu latu piemiņas zīmes <Melnais slieksnis> izveidošanai Rīgā pie tā dēvētās stūra mājas Stabu ielā, kur padomju okupācijas gados darbojās PSRS Valsts drošības komiteja.
(Jaunā Avīze, 14.03.2003, Jugita Cīrule)

Pirms 50 gadiem martā vai " Staļina nemirstīgo vārdu " pieminot
Marts pirms 50 gadiem vēsturē un arī ļaužu atmiņā iezīmējas ar diviem notikumiem.
(Druva, 18.03.2003, Dace Cepurīte, vēsturniece)

Represijas, deportācijas Taurenes pagastā no 1941. līdz 1949. gadam
Rupjas varas pielietošana. Lai okupētās Latvijas Republikas iedzīvotājus garīgi salauztu, pazemotu un apspiestu, jau 1940. gada vasarā pirmajās nedēļās pēc sarkanarmijas papildkontingenta ievešanas ieradās padomju čekisti un sāka savu "darbu".
(Druva, 21.03.2003, Ārija Kalniņa

Vārdi paliks debesīs
Pie Bebru pamatskolas 25. marta pēcpusdienā svinīgi atklāja akmeni komunistiskā terora upuru (1941.01955.) piemiņai. Pati saule sveicināja jauno pieminekli 0 sen iecerētu, domās izlolotu un gaidītu.
Staburags, 27.03.2003

Skolēni iepazīst represēto Golgatas ceļu
Mālupes pamatskolā 25.martā pulcējās pagastā dzīvojošie politiski represētie, kas dzimtajā pusē atgriezušies pēc izsūtījumā pavadītajiem gadiem.
(Alūksnes Ziņas, 27.03.2003, Mārīte Dzene)

Atceras vēsturiskus notikumus
Ceraukstes tautas namā pagājušajā nedēļā satikās represētie iedzīvotāji, leģionāri, vietējie ļaudis un Vanadzēnu dalībnieki.
Bauskas Dzīve, 28.03.2003

Mūža stāsti skan muzejā
24. martā ar Kuldīgas 2. vidusskolas piektklasnieku un 1949. gadā represēto kuldīdznieču tikšanos novada muzejā sākās pedagoģiskās programmas Mūža stāsti nodarbības.
(Kurzemnieks, 25.03.2003, Inguna Spuleniece)

Ko latvietim nozīmē Sibīrija
Brocēnu vidusskolas skolotājas Lauras Miķelsones audzēkņu pētījumi "Deportācijas mūsu pagastā" bija labākie 30 iesniegto projektu konkursā, ko pērn rīkoja Okupācijas muzejs.
(Lauku Avīze, 25.03.2003, Dace Kokareviča)

Televīziju skatās un radio klausās...
Otrdien, 25. martā. LTV 9.30 vai 23.20 <Personas kodā> saruna ar tēlnieku, komunistiskā terora upuru piemiņas memoriāla autoru P. Jaunzemu.
(Rīgas Balss, 25.03.2003, Lolita Roze)

Latvijas melnā diena
Pēc kara dzīvoju Talsu rajonā, iepazinos ar nākamo sievu, apprecējāmies. Dzīvoju mierīgi, Rīgā tikpat kā nerādījos, lai nejauši mani neatpazītu kā bijušo policistu. 1949. gadā, kad notika izvešana, arī pie mūsu mājas apstājās mašīna.
(Fakts, 25.03.2003, Ilze Apine)

Pēc 54 gadiem
Par laimi, Latvijā nu jau ir vairākas paaudzes, kuras par deportācijām zina tikai no grāmatām vai atmiņu stāstiem, paaudzes, kurām izvešanu šausmas, pazemojums un absurds - vardarbīgi pārvietot tautas daļu, nav bijis jāpiedzīvo.
(Druva, 25.03.2003, Mairita Kaņepe)

Nevar pastāvēt bez pagātnes
1949.gada 25. martā Amatas pusi skāra trešais, lielākais deportāciju vilnis. No mazā ciema izveda vairāk nekā 120 cilvēkus. Vietējā muzejā apzināti 160 represijās cietušie (kopā visos gados).
(Druva, 25.03.2003, Andra Gaņģe)

Tradicionāls marta pasākums
Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu 25. martu Latvijas laikraksti uztvēra un atspoguļoja dažādi.
(Lauku Avīze, 27.03.2003, Kristaps Baņķis)

Pagātnes izpratne - nākotnes atslēga
25. martā - Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā - tradicionāli nāk klajā Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata. Šoreiz tai izraudzīts vadmotīvs "Varas patvaļa".
(Lauku Avīze, 25.03.2003, Uldis Šmits)

Par totalitārisma genocīdu pret tautu
Līdz ar pavasari un vasaru nāk arī 25. marts un 14. jūnijs - latviešu masu deportācijas gadadienas, kas bezrūpīgi saulainajam laikam piešķir drūmāku raksturu.
(Latvijas Vēstnesis, 28.03.2003)

Vai arī Latvija sagaidīs kompensācijas no Krievijas?
Ilze Kuzmina, Lauku Avīze, 2003. gada 26. februāris
Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija izmaksās kompensācijas Staļina laiku represijās cietušajiem Polijas pilsoņiem.

Staļinisms nav miris
Voldemārs Krustiņš, Lauku Avīze, 2003. gada 05. marts
Ja noticam padomju režīma oficiālajam paziņojumam, Josifs Visarionovičs Džugašvili-Staļins nomiris pirms 50 gadiem, 1953. gada 5. martā plkst. 21.50.

Karalaika acīm
Lauku Avīze, 2003. gada 14. marts
Latvijas Okupācijas muzejā ir apskatāma izstāde "Latviešu leģions karalaika acīm" — unikāli priekšmeti, līdz šim nepublicētas fotogrāfijas un dokumenti, karalaika propagandas plakāti un karavīru vēstules no Latvijas Okupācijas muzeja.

Staļina mantinieki Latvijā
Uldis Norietis, Lauku Avīze, 2003. gada 15. marts
Lai nu ko mēs pēc tik daudziem gadiem un nu jau savā atdzimušajā Latvijā būtu gaidījuši, taču tikai ne to, ka Latvijas sabiedriskās domas telpā atgriezīsies XX gadsimta cilvēku izslepkavotāja Josifa Staļina dievināšana.

Rundālietis - nacionālais partizāns
Mans bērnības gadu kaimiņš bija Arnolds Gludiņš no Rundāles pagasta <Strēlniekiem>. Viņa dzīves stāsts ir visai dramatisks.
(Bauskas Dzīve, 23.04.2003)

Liecību un faktu skarbajā gaismā
Eva Mārtuža, Lauku Avīze, 2002. gada 22. marts
Atmiņu grāmatas "Nolaupītā bērnība. Piecas ziemas Sibīrijā" autors Ilmārs Aleksandrs Šalts ieteica, ka lietderīgi būtu veidot represēto personu atmiņu grāmatu izstādi kā apsūdzību komunistiskajam režīmam.

Kas "priecājas" par latviešu izsūtīšanu jeb Latvijas pilsonība par piedalīšanos represijās
Voldemārs Krustiņš, Lauku Avīze, 2003. gada 25. marts
Pirms gada 2. aprīlī pazīstamā avīze "Vesti segodņa" nodrukāja gabalu par Latvijas valsti ar tautu aizskarošu un izaicinošu virsrakstu: "A tauta priecājas par izsūtīšanu…".

Čekas pētnieks
Ineta Lipša, Lauku Avīze, 2003. gada 25. marts
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors INDULIS ZĀLĪTE 27. martā svinēs 50. jubileju.

Kā audzināt patriotismu
Pārsteigumu Kurzemnieka darbiniekiem un dažu rūgtuma pilnu mirkli komunistisko teroru pieredzējušajiem sirmgalvjiem sagādāja skolēnu atzīšanās, ka viņiem 25. marts neko neizsaka.
(Kurzemnieks, 29.03.2003, Inguna Spuleniece)

Represēto pieminēšanai gaida uzaicinājumu
Ilze Kuzmina, Māra Libeka, Lauku Avīze, 2003. gada 29. marts
25. martā represēto piemiņas brīdī un ziedu nolikšanā Rīgā pie Brīvības pieminekļa bija daudz politiķu, tajā skaitā gandrīz visa valdība pilnā sastāvā.

Jāsaprot notikuma būtība
Kāpēc dažādām paaudzēm ir tik atšķirīga attieksme pret tautas sēru dienām? Jānis Blūms, politiski represēto apvienības Skrundas nodaļas vadītājs: - Es varu tikai no malas novērot sekas, ko radījis padomju laiks un bailes stāstīt patiesību.
(Kurzemnieks, 29.03.2003, Daina Tāfelberga)

Atceras 1949. gada deportācijas
... apritēja 54 gadi kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad no Latvijas uz attāliem Padomju savienības rajoniem tika izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši iedzīvotāju.
(Bauskas Dzīve, 31.03.2003, INGA MUIŽNIECE, VILNIS AUZĀNS)

Godinot piemiņu
Nu jau vairākus gadus 25. martā pie piemiņas akmens "Atmiņu laiva" Stalbes centrā pulcējās skolēni un pagasta iedzīvotāji, lai atcerētos deportāciju upurus. Pēc pasākuma bijušie izsūtītie tika aicināti pie kafijas tases.
(Druva, 04.04.2003)

Viņš sevi ziedoja citiem
Edgaram Kauliņam 0 100. Gadu desmitiem viņa vārds bija saistīts ar "Lāčplēsi", ar Lielvārdi. Latviešu zemnieks, kurš mīlēja zemi, darbu, cilvēkus.
(Ogres Ziņas, 03.04.2003, Līga Treznovska)

Kā ir ar "īsteno" vēsturi?
Voldemārs Krustiņš, Lauku Avīze, 2003. gada 06. maijs
Kā ziņojis pazīstamais "Vesti" arkadjevs Abiks Elkins, Otrā pasaules kara beigu sakarā Plinera — Jurkāna partija izsludinājusi domrakstu kampaņu krievu skolās.

Vainīgi represētie?
I. Knaģis, Lauku Avīze, 2003. gada 07. maijs
Aprīļa sākumā iznāca jaunā žurnāla "Kas notiek?" pirmais numurs, kurā publicēts raksts "Briest pensionāru dumpis".

Jauni pētījumi par ebreju genocīdu Latvijā
Rīgas pils Ģerboņu zālē Valsts prezidentes, vēsturnieku, sabiedrības pārstāvju un diplomātu klātbūtnē vakar tautā laists Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 8. sējums Holokausta izpētes jautājumi Latvijā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 08.05.2003, Dainis LEMEŠONOKS)

Kamolā savītie likteņi
Eva Mārtuža, Lauku Avīze, 2003. gada 09. maijs
Modris Zihmanis "Nāves paradīzē", "Valters un Rapa", 2003, 269 lpp. Mākslinieciskais noformējums – Iveta Zāģere.

Eiropas diena vai uzvaras svētki?
Pagājušajā nedēļā bija 8. un 9. maijs, kad latviešiem atkal bija jānoskatās mūsu tautas un valsts lielāko ienaidnieku - PSRS armijas veterānu un komunistu - plātīšanās ar sarkaniem karogiem, armijas uniformām un medaļām..
(Lauku Avīze, 15.05.2003, M. Ceimurs Dundagā)

Latvijas prese klusē par dekolonizāciju
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī aktuāls ir lielais nepilsoņu skaits, kas, Latvijai gatavojoties pievienoties Eiropas Savienībai, pievērsis arī ES institūciju uzmanību.
(Rīgas Balss, 27.05.2003, Jānis Derums)

Pagātni nedrīkst aizmirst
Zviedrijā dzīvojošā žurnāliste Sandra Veinberga "Neatkarīgās Rīta Avīzes" 26. aprīļa numurā atļaujas paziņot, ka Latvijā ir par daudz kapu svētku, sēru dienu, ka latviešu tauta dzīvo pagātnē.
(Lauku Avīze, 28.05.2003, Tālivaldis Pētersons, Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs)

Klases pētījums gūst pirmo vietu
Tirzas pamatskolas 6.klašu skolēni jau otro gadu piedalās Okupācijas muzeja rīkotajā konkursā, kurā skolēnus aicina pētīt deportāciju un kolektivizāciju konkrētā pašvaldībā.
(Dzirkstele, 27.05.2003, Aija Pupila)

Par piemiņas pasākumiem jūnijā
14. jūnijā Latvija pieminēs 1941. gada deportāciju. Kopā ar visas tautas sāpi VRS jūnijā pieminēs savas vēstures melnās lappuses.
(Fakts, 20.05.2003, Vija Māra Kronberga)

Aicina valsti pieminēt 14. jūniju
Latvijas Politiski represēto apvienība 16. maijā nosūtīja Ministru prezidentam Einaram Repšem vēstuli, kurā aicina valdību uzņemties Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas pasākumu organizēšanu 14. jūnijā.
(Lauku Avīze, 29.05.2003, Artis Drēziņš)

Convention on the Non-Applicability of Statutory Limitations to War Crimes and Crimes Against Humanity
Adopted and opened for signature, ratification and accession by General Assembly resolution 2391 (XXIII) of 26 November 1968 entry into force 11 November 1970, in accordance with article VIII.
(Latvijas Vēstnesis, 23.04.2003)

14. jūnija piemiņa - brīva prāta vadīta
Pagājšnedēļ jau rakstījām, ka Latvijas Politiski represēto apvienība 16. maijā nosūtīja vēstuli valdībai, lūdzot tai uzņemties 14. jūnija - Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas - pasākumu organizēšanu pie Brīvības pieminekļa.
(Lauku Avīze, 03.06.2003, Artis Drēziņš)

Tiesā par genocīdu
Prokurore Antra Šīrone, pirmdien turpinoties genocīdā apsūdzētā bijušā PSRS drošības struktūru darbinieka 82 gadus vecā Nikolaja Larionova lietas izskatīšanai, pieprasīja tiesājamajam brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.
(Rīgas Balss, 03.06.2003, LETA/BNS)

Tautas bendem prasa cietumsodu
Prokurore pieprasa sodīt ar cietumsodu uz astoņiem gadiem genocīdā apsūdzēto bijušo PSRS Valsts drošības ministrijas virsnieku Larionovu.
(Vakara Avīze Vakara Ziņas, 03.06.2003, LETA)

Bijušajam čekistam pieprasa astoņus gadus
Vakar Zemgales apgabaltiesā beidzās tiesu debates pēc Kriminālkodeksa 68. panta noziegumā pret cilvēci un par genocīdu apsūdzētā Nikolaja Larionova lietā.
(Zemgales Ziņas, 04.06.2003, Gaitis Grūtups)

Pieprasa sarunas ar Krieviju
Artis Drēziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 05. jūnijs
Jau esam saņēmuši vairākus desmitus vēstuļu, kurās izteikts atbalsts 31. maija "Lauku Avīzē" publicētajam Latvijas jūras spēku patruļkuģa "Zibens" komandiera komandkapteiņa Ēvalda Stupiša aicinājumam vērsties pie Latvijas varas un valdības.

Godam pieminēt 14. jūnija upurus
Vairākkārt jau esam rakstījuši par Politiski represēto apvienības lūgumu valdībai uzņemties 14. jūnija - Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas pasākuma rīkošanu pie Brīvības pieminekļa.
(Lauku Avīze, 05.06.2003)

Tesa lietu atliek
Apsver iespēju genocīdā apsūdzētā Tesa krimināllietā pirmo reizi Latvijā izmantot videokonferenci.
(Lauku Avīze, 05.06.2003, LETA)

Čekists no tiesas glābjas slimnīcā
Kurzemes apgabaltiesa jau piekto reizi bija spiesta atlikt genocīdā apsūdzētā Nikolaja Tesa krimināllietu.
(Vakara Avīze Vakara Ziņas, 05.06.2003, Ija Erta)

Igauņi grib kompensāciju
Vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju - 53 procenti - atbalsta ideju pieprasīt kompensāciju no Krievijas par Staļina laika politiskajām represijām, bet 36% bija pret to.
(Lauku Avīze, 07.06.2003, LETA)

Pieminēs tos, kas nepārnāca
Šogad 14.jūnijā apritēs 62 gadi kopš tās siltās vasaras nakts, kad atskanēja kliedzieni, vaidi un bērnu raudas.
(Dzirkstele, 10.06.2003, Velta Jurjāne)

Nekādu dubultu standartu!
Artis Drēziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 10. jūnijs
Turpinām saņemt desmitiem vēstuļu, kurās mūsu lasītāji izsaka atbalstu 31. maija "Lauku Avīzē" publicētajam Latvijas jūras spēku patruļkuģa "Zibens" komandiera komandkapteiņa Ēvalda Stupiša aicinājumam vērsties pie Latvijas varas un valdības.

Gulaga nometņu traģisms
Valdis Bērziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 12. jūnijs
Amerikāņu žurnālistes Annas Eplbaumas solīdajā pētījumā "GULAG. A history" ("GULAGA vēsture") ir izmantoti Krievijas arhīvu dati, kas līdz šim pētniekiem nav bijuši pieejami.

Kapos stāda kartupeļus un gana lopus
Artis Drēziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 12. jūnijs
Joprojām saņemam desmitiem atsauksmju, kurās mūsu lasītāji izsaka atbalstu 31. maija “Lauku Avīzē” publicētajam Latvijas jūras spēku patruļkuģa “Zibens” komandiera komandkapteiņa Ēvalda Stupiša aicinājumam.

"Pakta zonas" polittīrīšana 1941. gada 14. jūnijā
Heinrihs Strods, Lauku Avīze, 2003. gada 13. jūnijs
Atšķirībā no boļševiku propagandas, kura Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rietumukrainu, Rietumbaltkrieviju un Besarābiju sauca par "jaunajām PSRS republikām", Vissavienības komunistiskās partijas un čekas slepenajā terminoloģijā tās sauca par "pakta zonu".

Latvija paliek Baigā gada ēnā
Vai 14. jūnija emocionālais uzviļņojums attiecas tikai uz tiem, kuri paši ir piedzīvojuši padomju okupācijas pirmo gadu šausmas? (Rīgas Balss, 13.06.2003, Arnis Kluinis)

Sibīrijas dienasgrāmatas - LTV un kino Rīga
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14.jūnijā, sabiedriskais fonds Sibīrijas bērni organizē filmas Sibīrijas dienasgrāmatas pirmizrādes gan televīzijas ekrānā, gan kinoteātrī Rīga.
(Diena, 12.06.2003, Ilze Tihanovska)

Domāju par dzimtas likteni...
Māmuļas un vecmammas stāstīto par savu dzimtu un 1941. gada 14. jūnija deportāciju atceras cēsniece, ilggadējā Cēsu poliklīnikas medicīnas māsa Baiba Renga.
(Druva, 13.06.2003, Anta Godiņa)

Cilvēks ir vērtība
Rīt, 14. jūnijā - deportācijas upuru piemiņas dienā - plkst. 15 pie bijušās čekas Rīgā, Stabu ielā, atklās piemiņas zīmi padomju okupācijas upuriem "Melnais slieksnis".
(Lauku Avīze, 13.06.2003, Ilze Vītola)

"Pakta zonas" polittīrīšana 1941. gada 14. jūnijā
Atšķirībā no boļševiku propagandas, kura Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rietumukrainu, Rietumbaltkrieviju un Besarābiju sauca par "jaunajām PSRS republikām", Vissavienības komunistiskās partijas un čekas slepenajā terminoloģijā tās sauca par "pakta zonu". (Lauku Avīze, 13.06.2003, Heinrihs Strods)

Nacistu laiks Latvijā: jautājumi un atbildes
Ineta Lipša, Lauku Avīze, 2003. gada 14. jūnijs
Analizēt un vērtēt ļoti sarežģītu un pretrunīgu laika posmu Latvijas vēsturē — nacistiskās Vācijas okupācijas periodu no 1941. līdz 1945. gadam

Izsūtījumā māti un meitas glābj adata
Sāpīgas atmiņas: neļauj aizmirst izsūtījumā pārciesto.
(Alūksnes Ziņas, 14.06.2003)

Ne visi vēlas aizmirst
Virsprokurors Jānis Osis izmeklē totalitāro režīmu noziegumus.
(Diena, 14.06.2003, Ilze Arkliņa)

14. jūnijs - smaga diena arī eksprezidentam Ulmanim
14. jūnijs - sēru diena. Diena, kad neskaitāmās vietās Latvijā - gan lielākajās pilsētās, gan pavisam mazos pagastos - tiek pieminēti ļaudis, kurus pirms 62 gadiem - liktenīgajā 1941. gada 14. jūnijā - izsūtīja uz Sibīriju.
(Vakara Avīze Vakara Ziņas, 14.06.2003, Ija Erta)

Brīži atmiņām
Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2003, Linda BAUMANE)

Mēs neesam aizmirsuši
Jau 62 gadi pagājuši kopš 1941. gada 14. jūnija. Ar katru gadu arvien mazāk paliek Sibīrijas moku ceļu aculiecinieku.
(Lauku Avīze, 14.06.2003, Dace Kokareviča)

Izsūtīšanu scenārijs tapa jau pirms okupācijas
1940. gada jūnijā Molotova - Ribentropa pakta melnā ēna pārlaidās pāri trim Baltijas valstīm: 14. jūnijā Padomju Savienības ultimāts tika piestādīts Lietuvas valdībai, 16. jūnijā - Latvijas un Igaunijas valdībām.
(Lauku Avīze, 14.06.2003, Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks)

Godina represiju upuru piemiņu
Nedēļas nogalē daudzviet Latvijā notika Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 16.06.2003, Sandris VANZOVIČS)

Genocīda upurus piemin simti
Ap 400 cilvēku, viņu vidū Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, premjers Einars Repše, citas valsts un pašvaldības amatpersonas, armijas virsnieki, represētie un citi piedalījās pasākumā pie Brīvības pieminekļa, godinot komunistiskā genocīda upurus.
(Diena, 16.06.2003)

Robežsargu traģēdija Baigajā gadā
Komunistiskā terora upuru piemiņas diena - pirms 62 gadiem šajā datumā moku ceļā aizsūtīti piecpadsmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
(Fakts, 14.06.2003, Vija Māra Kronberga)

Kamēr nav par vēlu
Aptuveni pussimts cilvēku sestdien pulcējās Skrundas dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens un vagona, lai atcerētos komunistiskā genocīda upurus.
(Kurzemnieks, 17.06.2003, Daina Tāfelberga)

Atceroties un pieminot Sibīrijā cietušos
Sestdien pie Limbažu kultūras nama, kur piemiņas akmens salā un badā kautiem, pulcējās grupiņa politiski represēto, lai pieminētu un noliktu ziedus 1941. gada 14. jūnijā varmācīgi uz Sibīriju aizvestajiem.
(Auseklis, 17.06.2003, Skaidrīte BALDIŅA)

Ir jāzina, kas ir noticis pagātnē, lai tagadni varētu veidot citādu, lai nākotni varētu nodrošināt civilizētu
14.jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, 17.jūnijs - Latvijas okupācijas diena. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā.
(Latvijas Vēstnesis, 17.06.2003)

Ir jāzina, kas ir noticis pagātnē, lai tagadni varētu veidot citādu, lai nākotni varētu nodrošināt civilizētu
Sestdien, 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pie nama Brīvības ielā 61 (Stabu ielas pusē) tika uzstādīta mūžīgas piemiņas zīme "Melnais slieksnis". Valsts prezidentes uzruna LTV konferencē tiešraidē 2003.gada 13.jūnijā.
(Latvijas Vēstnesis, 17.06.2003)

Piemiņa, brīdinājums un aicinājums
Vairāki tūkstoši cilvēku Rīgā piedalījās 14. jūnija - Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas - pasākumos.
(Lauku Avīze, 17.06.2003, Artis Drēziņš)

Taurenes skola 1940.-1970. gados
1940. gadā likvidēja mazpulku un Latvju jaunatnes organizāciju. Dibināja pionieru organizāciju ar izteiktu padomju propagandas devu.
(Druva, 17.06.2003, Spodra Ergarde)

Piemiņa, brīdinājums un aicinājums
Vairāki tūkstoši cilvēku Rīgā piedalījās 14. jūnija - Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas - pasākumos.
(Lauku Avīze, 17.06.2003, Artis Drēziņš)

Sakām Krievijai, lai dzirdētu latvieši
Raivis Dzintars, "Visu Latvijai!", Lauku Avīze, 2003. gada 18. jūnijs
Pie Krievijas vēstniecības vakar notika jau tradicionālais organizācijas "Visu Latvijai!" rīkotais pikets ar prasību atzīt Latvijas okupācijas faktu.

Melu režīma upuri
Noskatoties filmu "Sibīrijas dienasgrāmata", sapratu, ka tik tiešām šīs vecās kundzes un sirmie vīri nedrīkstēja aiziet no dzīves, par pieredzēto nepastāstījuši citiem.
(Lauku Avīze, 01.07.2003, Gaida Pūpolvalka)

Lasītāji prasa cienīt latviešu karavīru
Artis Drēziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 02. jūlijs
395 mūsu lasītāji atsaukušies 31. maija “Lauku Avīzē” publicētajam Latvijas jūras spēku patruļkuģa “Zibens” komandiera komandkapteiņa Ēvalda Stupiša aicinājumam vērsties pie Latvijas varas un valdības.

Eņģeļi viņiem dāvināja savus spārnus, bet cilvēku cietsirdība tos saķēdēja
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni" 13.jūnijā Latvijas Televīzijas koncertstudijā organizēja konferenci "Mēs neesam aizmirsuši" (veltīta deportācijās cietušajiem bērniem).
(Dzirkstele, 03.07.2003, Mirdza Sīle, konferences dalībniece)

Nāves birokrāts
Rīt Latvijā izkārs valsts karogus ar sēru lentēm. Pieminam ebreju tautas genocīda upurus - 1941. gada 4. jūlijā, piektdienas vakarā, sākoties sabatam, Rīgā tika nodedzinātas vismaz trīs sinagogas.
(Lauku Avīze, 03.07.2003, Ineta Lipša)

Čekas maisu smaka
Artis Drēziņš, Lauku Avīze, 2003. gada 26. jūlijs
Redakcijā viesojās Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs INDULIS ZĀLĪTE. Par čekas maisiem un dažādiem vēstures aspektiem viņu iztaujāja "Lauku Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Artis Drēziņš.

Jaunu vēstures koncepciju meklējumos
Ineta Lipša, Lauku Avīze, 2003. gada 29. jūlijs
Nupat jūnijā vairākus jaunus dokumentus Vācijas arhīvos atrada vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors INESIS FELDMANIS.

Latvijas Centrālā padome "sarkanā zirnekļa tīklos"
Dzintars Ērglis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta asistents, Lauku Avīze, 2003. gada 15. augusts
Šogad aprit 60 gadu, kopš Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās 4. Saeimas četru lielāko politisko partiju pārstāvji 1943. gada 13. augustā izveidoja Latvijas Centrālo padomi.

Genocīds kā starptautisks noziegums
Kari, revolūcijas un dažādi etniskie konflikti raksturo visu cilvēces vēsturi. Neraugoties uz sasniegumiem zinātnē, konfliktu risināšanas, arī karu formas un metodes nebūt nav kļuvušas humānākas, kas nereti rada smagus starptautisko tiesību pārkāpumus.
(Latvijas Vēstnesis, 16.09.2003, IEVA KALNIŅA, DEBORA PĀVILA)

Par Lielo teroru pret latviešiem
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
(Latvijas Vēstnesis, 16.09.2003)
Par teroru pēc Lielā terora Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim” 2003. gada 18.septembris Nr. 128 (2893)

Kas ir noziegumi pret cilvēci
Iepriekšējos rakstos, kas bija ievietoti "JV", autori ir centušies vispārējās līnijās ieskicēt starptautisko krimināltiesību galvenos jēdzienus un norādīt to savstarpējo saistību, kā arī sīkāk analizēt visu starptautisko noziegumu noziegumu - genocīdu. (Latvijas Vēstnesis, 23.09.2003, MĀRTIŅŠ PAPARINSKIS, LU Juridiskās fakultātes students, "Sorainen Law Offices" jurista palīgs, - "Latvijas Vēstnesim")

Neaprakstītās lapas otra puse
Anda Līce, Lauku Avīze, 2003. gada 27. septembris
Tas, ka Okupācijas muzejam ar līkumu iet Latvijā iebraukušās Krievijas (un ne tikai) amatpersonas, ir parasta lieta.

Priekšnojautu varā
Valters Ščerbinskis, Lauku Avīze, 2003. gada 03. oktobris
Pēc 1939. gada 23. augusta Molotova — Ribentropa pakta, kurā Padomju Savienība un Vācija sadalīja savā starpā Austrumeiropu, par Maskavas un Berlīnes nodomiem zināja vai nojauta tikai neliels cilvēku loks.

Lai atvainojas Latvijas tautai
Leopolds Ozoliņš, 8. Saeimas ZZS frakcijas deputāts, Lauku Avīze, 2003. gada 04. oktobris
Latvijas Republikas ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei. Par Izraēlas kneseta spīkera V. E. Reuvensa (Rubija) Rivlina runu Saeimā šā gada 18. septembrī.

Par genocīdu - pieci gadi
Zemgales apgabaltiesa nolasījusi spriedumu Nikolajam Larionovam un atzinusi viņu par vainīgu noziegumos pret cilvēci, piespriežot piecus gadus slēgtā cietumā.
(Kurzemnieks, 07.10.2003, Edgars Liepiņš)

Satraukums par vēstures mācīšanu ir pamatots
Latviešu virsnieku apvienība, pilnībā piekrītot RB 29. septembrī publicētajam T. Pētersona rakstam <Latvijas valsts noniecina savu vēsturi>, ar atklātu vēstuli par vēstures mācīšanu Latvijas skolās griežas pie izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska.
(Rīgas Balss, 08.10.2003, T. Bērziņš)

ASV deportēs kara noziegumos apsūdzētu lietuvieti
ASV Imigrācijas apelāciju padome atbalstījusi ASV Imigrācijas tiesas lēmumu par lietuviešu izcelsmes ASV iedzīvotāja Aļģimanta Dailides deportāciju uz Lietuvu, kur viņu tiesās par dalību ebreju vajāšanā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 11.10.2003)

Lennarta Meri brālēnu vaino genocīdā
Igaunijas tiesas priekšā jau tuvākajā laikā var stāties pirmais ar Padomju savienības varoņa titulu apbalvotais igaunis - Lennarta Meri brālēns.
(Diena, 13.10.2003, Kristaps Pētersons Tallinā)

Latgales apgabaltiesai nospļauties par Latvijas okupācijas faktu
Tas, ko redzēju Krievijas tālrādē un dzirdēju Rīgas tāldzirdē par tiesas procesu pret kara noziedznieku Kononovu, kurš tika atbrīvots, ir viens no vistumšākajiem traipiem jau tā apķēzītajā Latvijas tiesu mundierī.
(Lauku Avīze, 14.10.2003, Zigurds Mežavilks, Tēvijas kara ordeņa I šķiras kavalieris)

Uzvarētājus netiesā
Sanākot apmēram simts Latvijas Sociālistiskās partijas biedriem un atbalstītājiem, Pārdaugavā pie pieminekļa padomju karavīriem tika atzīmēta 59. gadadiena, kopš Rīga atbrīvota no fašistiskajiem iebrucējiem.
(Jaunā Avīze, 17.10.2003, Mārtiņš Kossovičs)

Vairāk gara spēka!
Aldis Saulītis, Liepājā, Lauku Avīze, 2003. gada 18. oktobris
Pēdējā laikā uzkrītoši bieži visādi starptautiski komisāri brauc kontrolēt Latviju. Daudz runā par integrāciju, naturalizāciju, asimilāciju, bet vairās no vārdiem okupācija, repatriācija.

Okupācija un cilvēktiesības
Jolanta Bogustova, ''LA'' korespondente Briselē, Lauku Avīze, 2003. gada 18. oktobris
Vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa, spriežot par Sļivenko sūdzību, ignorēja Latvijas okupācijas faktu?

Latvijas Vēstures komisija 23. oktobrī, rīko kopsēdi ar saviem ārzemju locekļiem. Paredzēts apspriest arhīvu stāvokli un problēmas, kas saistītas ar pieeju vēstures avotiem. (..) Par holokaustu Latvijā: 1941. - 1945.
(Latvijas Vēstnesis, 22.10.2003, Aivars Stranga)

Mēģinot notvert mežabrāļus, izmanto visciniskākos veidus
Turpinot iepriekšējā publikācijā (<Bauskas Dzīve>, 31. oktobris) iesākto tēmu, šoreiz vairāk pievērsīšos padomju represīvo iestāžu darbībai, kuru dēļ pamazām tika apslāpēta bruņota pretošanās okupantiem.
(Bauskas Dzīve, 28.11.2003, R. ĀBELNIEKS, vēsturnieks)

Par tiekšanos uz vienotām vērtībām
Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Dr.h.hist. asoc.prof. Antonijs Zunda: Šo gadu laikā publicēti deviņi komisijas rakstu sējumi, tajā skaitā viens par deportācijām un divi par holokaustu.
(Latvijas Vēstnesis, 03.12.2003