11. maijā 1960. gadā
Izraēlas slepenā dienesta "Mossad" aģenti Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā nolaupa un vēlāk slepeni aizved uz Izraēlu bijušo nacistiskās Vācijas "ebreju lietu" pārzinātāju Ādolfu Eihmani.
(Latvijas Avīze, 11.05.2004, Viesturs Sprūde)

Deportētos aizveda 33 ešelonos
Laikraksta "LV" š. g. 15.aprīlī publicētajā prof., Dr. habil.hist. R.Treija rakstā, kur aplūkoti Vēsturnieku komisijas 10.sējumā "Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1959.gadā" publicētie raksti, manu uzmanību visvairāk piesaistīja šādas rindas.
(Latvijas Vēstnesis, 22.04.2004, Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents)

Vēstures liecības
Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs sadarbībā ar izdevniecību Jumava ir realizējis ļoti vajadzīgu projektu, publicējot fotodokumentu albumu Saglabāt sudrabā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 22.04.2004, Antonijs Zunda, LU profesors)

Ko svinam - politiķa vai rakstnieka jubileju?
Pirms 100 gadiem dzimis Vilis Lācis. Rakstnieks, politiķis. Pretrunīgs cilvēks. Jau ilgi pirms šodienas sākušās debates, vai simtgade svinama. (Druva, 12.05.2004, Verners Rudzītis)

"Angļu spiegu" lieta
"PSRS Valsts drošības ministrijas iekšējā cietumā arestētos sāka sist no 1952.gada decembra".
(Latvijas Vēstnesis, 14.05.2004, Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents)

18. maijā 1944. gadā
Pēc PSRS diktatora Josifa Staļina rīkojuma Krimā agri no rīta sākās tatāru nacionalitātes iedzīvotāju deportācija uz Vidusāziju. Izvešana ilga līdz pat 20. maija vakaram.
(Latvijas Avīze, 18.05.2004, Viesturs Sprūde)

Pasaulē
Vairāk nekā 20 tūkstoši Krimas pussalā dzīvojošo tatāru otrdien izgāja Simferopoles ielās, pieminot 60. gadadienu kopš šīs etniskās grupas deportācijas. Padomju diktators Josifs Staļins 1944. gadā pavēlēja deportēt visus Krimā dzīvojošos tatārus.
(Auseklis, 20.05.2004)

Jāturpina pētīt padomju laika pēdas
Pie Valsts prezidenta kancelejas izveidotā Vēsturnieku komisija 21. maijā sabiedrības vērtējumam nodeva jau 11. tās darbības laikā tapušo sējumu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 22.05.2004)

Valsts prezidente - Vēsturnieku komisijas XI rakstu sējuma atvēršanā Rīgas pilī 2004.gada 21.maijā
(Latvijas Vēstnesis, 25.05.2004, Valsts prezidenta preses dienests)

 "Neuzticamie gvardi"
Arhīvu dokumenti apliecina, ka latviešu tautības karavīriem J.Staļina režīms tā īsti uzticējies nav nekad.
(Latvijas Vēstnesis, 01.06.2004, Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents)

Vecvecāku, vecāku un arī mūsu laiks
Latvijas vēsturnieku grupa - Inesis Feldmanis, Ilgvars Butulis, Aivars Stranga, Antonijs Zunda un Daina Bleiere - pabeiguši darbu pie grāmatas "Latvijas vēsture. XX gadsimts".
(Latvijas Vēstnesis, 09.06.2004, Antonijs Zunda)

Aizvesto piemiņai
13. jūnijā Salaspils Bībeles studija aicina ikvienu uz izsūtīto piemiņas dievkalpojumu.
(Rīgas Apriņķa Avīze, 10.06.2004, Raivis Bahšteins)

Par briesmām nojautām, bet tādu necilvēcību pat iedomāties nevarējām
Zem ziedošiem ceriņiem, netālu bezrūpīgi trallinot lakstīgalai, vīterojot citiem pavasara putniem, aizsākas mūsu saruna ar kādu sievieti cienījamos gados, kura šoreiz nevēlas atklāt savu vārdu.
(Auseklis, 12.06.2004, Ilga TAIMIŅA)

Filma atgādina
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni" informē par fonda saistībā ar 14. jūniju - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu - organizētajiem pasākumiem.
(Staburags, 12.06.2004)

 Tautas sāpju dienu atceroties
Ar aizlūgumu Cēsu sv. Jāņa baznīcā svētdien sākās atceres pasākums latviešu melnajai sāpju dienai. Pēc dievkalpojuma piemiņas pasākums turpinājās Cēsu dzelzceļa malā pie piemiņas akmens.
(Druva, 15.06.2004, Valda Rozenberga

Igaunijā piemin deportāciju gadskārtu
Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma un premjerministrs Juhans Partss nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu saistībā ar 63. gadadienu kopš valsts iedzīvotāju deportācijas uz Sibīriju.
(Latvijas Avīze, 15.06.2004)

Godina komunistiskā režīma upurus
Vējš un stiprais lietus vakar nekavēja teju simtu dažādu paaudžu cilvēkus pulcēties Torņakalna stacijā, lai godinātu tautiešus, kurus pirms 63 gadiem - 1941. gada 14. jūnijā - no šīs vietas aizveda trimdā.
(Rīgas Balss, 15.06.2004, Zane Atlāce

Torņakalnā raud cilvēki un debesis
Latvijā pirmdien pieminēja 14.jūnija masu deportācijās nomocītos.
(Diena, 15.06.2004, Ilze Grīnuma)

Genocīds, kuram nav noilguma
Represijas bija staļinisma politikas būtiska sastāvdaļa. Mūs tādējādi centās iebaidīt, centās salauzt, padarīt par padomju režīmam paklausīgām skrūvītēm.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2004)

Jaunība, kādu nevēlos...
Pieredzētais kara laikā un gūstā filtrācijas nometnēs Igaunijā, Kohtla-Jervē, un Čerepovecā Volokolamskas apgabalā, kur pavadīju skaudrus mēnešus no 1944. gada jūlija līdz 1945. gada oktobrim, nāk atmiņā ikreiz, kad atceramies 14. jūniju.
(Bauskas Dzīve, 16.06.2004)

Pasaulei jāuzzina patiesība
Vairāki mūsu rajona iedzīvotāji, skarbo 1941. gada 14. jūnija notikumu aculiecinieki un cietušie, sēru dienā bija devušies uz galvaspilsētu, lai piedalītos atceres sarīkojumos.
(Bauskas Dzīve, 16.06.2004, DAINA ZIEMELE)

Benefit certificates distributed to occupation victims
The first of the long-awaited occupation-victim certificates that provide access to a number of benefits were ceremonially distributed last week at the Occupation Museum in Tallinn.
(The Baltic Times, 17.06.2004, Aleksei Gunter, TALLINN)

Ar reiz iegūtām tiesībām
Mēs visi esam kaut kā mantinieki. Pirmās, otrās vai vēl kādas tālākas pakāpes.
(Diena, 17.06.2004, Anda Līce, rakstniece)

Stāsta bijušie Sibīrijas bērni
Daudz raksta par politiski represētajiem, bet kā ir ar izsūtīto bērniem? Par Sibīrijas gadiem stāsta Ikšķiles vidusskolas fizikas skolotājs Andris Jaunbergs un svešvalodu skolotāja Maija Korotkeviča (toreiz Klētniece).
(Ogres Ziņas, 17.06.2004, Aiva Stauža)

Latvija piemin nošautos un nomocītos
Katru gadu pirmsjāņu dienās sarkanbaltsarkanie karogi plīvo, sēru lentīšu ieskauti. Arvien mazāk ir to cilvēku, kas atceras 1941.gada 14.jūnija baisos notikumus.
(Latvijas Vēstnesis, 17.06.2004)

Vēlētāji iemācījušies prognozēt
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena un aizvadītās Eiroparlamenta vēlēšanas bija galvenie jautājumi, kas pirmdien raisīja pārdomas "Latvijas Avīzes" lasītājos.
(Latvijas Avīze, 19.06.2004, Ineta Lipša)

Valsts atbildība pret starptautisko kopienu
Saskaņā ar klasiskajām starptautiskajām tiesībām, kas bija izteikti divpusējas, vienīgi valsts, kura tieši cietusi no starptautisko tiesību pārkāpuma, bija tiesīga prasīt vainīgās valsts atbildību par šo pārkāpumu.
(Latvijas Vēstnesis, 06.07.2004, Debora Pāvila, Dipl. iur. , "Jurista Vārdam")

Izoldes Mirtas Gailītes 15 gadi Sibīrijā
Dzērbenes draudzes skolā 2002. gadā pulcējās pirmās atmodas darbinieku, skolotāju Toma un Paulīnes Gailīšu trešās, ceturtās, piektās, pat sestās paaudzes pārstāvji.
(Druva, 07.07.2004, Spodra Ergarde)

Lai izvairītos no pazemojuma
Pēdējā laikā gan no Krievijas, gan tepat Latvijā izskanējuši aicinājumi politiski nerunāt par Latvijas okupāciju, bet atstāt to tikai vēsturnieku diskusijām.
(Latvijas Avīze, 12.07.2004, Leopolds Ozoliņš, 8. Saeimas deputāts)

Vācijas okupācijas režīms un tā plāni Latvijā
No grāmatas "Latvijas vēsture. XX gadsimts". Turpinājums. 7. Latviešu SS leģiona cīņas frontē. 1944. gada 15. oktobrī padomju spēki uzsāka pirmo lieluzbrukumu Kurzemes cietoksnī. Trieciena pamatvirziens bija no Dobeles uz Džūksti.
(Latvijas Vēstnesis, 11.08.2004, Antonijs Zunda) 

Izsūtījumā: kam bērni - tam bēdas
Ar 1949.gada 25.marta deportāciju klajš genocīda noziegums tika izdarīts pret visiem izsūtītajiem, taču, kā liecina arhīva dokumenti, vissmagākajos apstākļos Sibīrijas "mūža nometinājumā" nokļuvuši gados veci, slimi un vientuļi cilvēki, kā arī bērni.
(Latvijas Vēstnesis, 19.08.2004, Jānis Riekstiņš)

Pakts, kura sekas jūtam vēl šodien
Pirms 65 gadiem divi tirāni - Staļins un Hitlers - parakstīja "vācu-padomju" neuzbrukšanas līgumu.
(Druva, 21.08.2004, Māris Niklass, kādreizējais LTF Cēsu rajona nodaļas līdzpriekšsēdētājs)

ASV "The Wall Street Journal": "Jaunatklātā informācija liecina, ka Staļins gribējis izprovocēt Hitleru uz Otro pasaules karu, lai izraisītu vispasaules revolūciju un iegūtu kontroli pār Eiropu.
(Latvijas Vēstnesis, 24.08.2004)

 "Toreiz mums bija ap divdesmit"
Šajās dienās aprit 60 gadu kopš Mores kaujas Siguldas pagastā. No 1944.gada 25. līdz 30.septembrim Latviešu leģiona 19.divīzija sīvās kaujās aizstāvēja savas pozīcijas pie Mores pagasta valdes un Kartužiem pret lielā pārspēkā uzbrūkošo pretinieku.
(Latvijas Vēstnesis, 30.09.2004, Andris Kļaviņš

Nasta ražošanas spēku sadales aizsegā
Latvijas Valsts arhīvs nupat laidis klajā grāmatu "Migranti Latvijā. 1944-1989. Dokumenti". Jaunizdevums var lieti noderēt ikvienam, kas vēlas dziļāk izprast notikumus mūsu zemes jaunāko laiku vēsturē.
(Latvijas Vēstnesis, 08.10.2004, Andris Sproģis, "LV")

Lai komunistiskā režīma upuri var mierīgi dusēt
Profesors Antonijs Zunda, Valsts prezidentes padomnieks, intervijā "Latvijas Vēstnesim" pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes Kazahstānā.
(Latvijas Vēstnesis, 13.10.2004)

Staļina drūmā statistika
Šogad grāmatu plauktos nonākuši vairāki izdevumi, kur plaši aprakstīti mūsu vēstures tumšākie brīži - padomju gadi.
(Druva, 06.11.2004, Jānis Gabrāns)

Krievija nosoda spriedumu Tesam
Maskava nosodījusi Latvijas Augstākās tiesas spriedumu.
(Latvijas Avīze, 19.11.2004,)

Par ES finansējumu arī komunistisko režīmu upuru piemiņai
Vakar, 16.novembrī, kultūras ministre Helēna Demakova ES Ministru padomē iestājās par ES finansējuma piešķiršanu pasākumiem, kas saistīti ar padomju režīma noziegumu upuru piemiņu.
(Latvijas Vēstnesis, 17.11.2004)

Tesam - divi gadi nosacīti
Augstākā tiesa ceturtdien atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru 83 gadus vecajam Krievijas pilsonim Nikolajam Tesam piespriests divu gadu nosacīts cietumsods.
(Diena, 12.11.2004)

Soviet genocide suspect denies guilt
The Russian citizen Nikolai Tess pleaded not guilty to charges of genocide and crimes against humanity in postwar Latvia at a hearing in the Latvian Supreme Court on Nov. 9, claiming that the case against him had been fabricated.
(The Baltic Times, 11.11.2004, Baltic News Service, RIGA)

Tas, ko mēs šodien saucam par franču grupu 
Francijas Kultūras centrā Rīgā, Elizabetes ielā 59 atklāta izstāde Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons. Izstāde apskatāma līdz 17. decembrim. (Neatkarīgā Rīta avīze, 03.12.2004, Ieva Grantiņa)

Vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uz vienu roku ar čekistiem? 
3. decembrī Latviju sasniedza ziņa, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: par genocīdu notiesātā Mihaila Farbtuha dzīves apstākļi, izciešot sodu Matīsa cietumā, bijuši cilvēka cieņu pazemojoši. (Vakara Avīze Vakara Ziņas, 06.12.2004, Elita Veidemane)

Cietsirdīgā Latvija 
Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu, kas liedz cietsirdīgi vai pazemojoši izturēties pret cilvēku - teikts ECT lēmumā. (Ogres Ziņas, 07.12.2004, Līga Treznovska, žurnāliste)

 State loses another human rights case in Strasbourg
The European Court of Human Rights ruled last week that Latvia should pay 6,000 euros to Mikhail Farbtukh, 88, a former Soviet official convicted on charges of genocide. (The Baltic Times, 09.12.2004, Wire reports, RIGA)

Latvija ar <budjonovku> - Briselē
Latvijas Politiski represēto apvienība uzskata, ka nacistiskās Vācijas kara noziedznieku nodarījumi ir izvērtēti un vainīgie ir saņēmuši sodu, savukārt Padomju Savienības kompartijas noziegumi nav ne izprasti, ne apjausti, vēl jo vairāk - iztiesāti. (Vakara Avīze Vakara Ziņas, 10.12.2004, Elita Veidemane)

"Latviešu operācija" - noziegums, bet vai genocīds?
Pagājušajā svētdienā vairākums kristiešu svinēja otro adventi. Vienlaikus Latvijā oficiāli atzīmēja vēl citu kalendārā ierakstītu dienu - Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu.
(Diena, 08.12.2004, Metjū (Matīss) Kots, Upsalas universitātes zinātniskais līdzstrādnieks)