Norādes uz dažiem
rakstiem Latvijas presē 2005. gadā
Filmā intervēs gulbenieti
Gulbenes pilsētas dome ir piekritusi ar 100 latiem atbalstīt sabiedriskā fonda "Sibīrijas bērni" iniciatīvu, veidojot interviju ciklu par 1941.gada 14.jūnijā deportācijās cietušajiem. Gulbenē paredzēts intervēt Veltu Jurjāni.
(Dzirkstele, 09.04.2005, Diāna Odumiņa)
Tā būs grāmata kā piemineklis
Jau vairākus gadus bez īpašas reklāmas Latvijas Valsts arhīvā notiek rūpīgs darbs pie elektroniskas datu bāzes, kuras uzdevums ir apkopot ziņas par 1949. gadā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
(Latvijas Avīze, 04.04.2005, VIESTURS SPRŪDE)
Saeima pieņem okupācijas nosodījuma deklarāciju [papildināta]
(Apollo portāls, 12.05.2005, LETA)
Patiesības meklējumos
Jelgavas Latviešu biedrības biedri uzrakstījuši rezolūciju, kurā akcentē
domu, ka "pasaules sabiedrībai jāuzzina patiesība par padomju un nacistu
okupāciju nodarīto postu latviešu tautai un tās genofondam.
(Latvijas Avīze, 20.05.2005, ILZE BRINKMANE)
Vai Krievijai vienā nedēļā ir divas piektdienas?
Šādu jautājumu mums gribot negribot uzdod šīs savā darbībā nekonsekventās
lielvalsts rīcība. Šī jautājuma pamatošanai minēsim dažus Krievijas
nekonsekventās rīcības faktus.
(Latvijas Avīze, 13.05.2005, Jānis Zieds)
Okupācijas atzīšana kā vienīgais nacionālais mērķis
Saeima vakardien pēc vairāku stundu debatēm pieņēma PSRS totalitārā
komunisma noziegumu nosodījuma deklarāciju.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 13.05.2005, Juris PAIDERS)
Stāstu sabrukums. II
Otrā pasaules kara atbalsis vēl nav norimušas. Kā raksta vēsturnieks Etjēns
Fransuā, cīņa par atmiņām līdz pat šodienai saglabā savu eksplozīvo
raksturu.
(Diena, 14.05.2005, Profesors Dr. Etjēns Fransuā, vēsturnieks, Francijas
centra vadītājs Berlīnes Tehniskajā universitātē)
Mūs saprot
Eiroparlamenta rezolūcija iedzen Ždanoku histērijā.
(Diena, 14.05.2005, Askolds Rodins)
Dmitrijs Mironovs: Vēstures līkločos
(Apollo portāls, 14.05.2005)
Deklarācija kā mudinājums <apzināt okupācijas bilanci>
(Apollo portāls, 20.05.2005, LETA)
ASV Senāts aicina Krieviju atvainoties par Baltijas valstu okupāciju
(Apollo portāls, 22.05.2005, LETA)
Pieprasa nosodīt Baltijas okupāciju
ASV kongresa augšpalātā senāts pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa
Krievijai atzīt, ka Padomju Savienība okupējusi Baltijas valstis, un šo okupāciju
nosodīt. (Latvijas Avīze, 23.05.2005, BNS)
ASV Senāts pieprasa Krievijai atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju
ASV Kongresa augšpalāta Senāts pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa
Krievijai atzīt, ka Padomju Savienība okupējusi Baltijas valstis, un šo okupāciju
nosodīt. (Diena, 23.05.2005, BNS)
ASV Senāts pieņēmis rezolūciju, aicinot Krievijas valdību atzīt un
atvainoties par nelikumīgo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju un
aneksiju.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 23.05.2005, LETA)
ASV Senāts aicina Krieviju atvainoties par Baltijas valstu okupāciju
(Apollo portāls, 22.05.2005, LETA)
Aicina aizsargāt deportācijas pieminekļus
ES valstu kultūras ministri Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru
padomes sanāksmē apsprieda EP un Ministru padomes lēmumu par programmā
"Kultūra 2007" plānoto atbalstu kā nacisma un holokausta, tā
padomju deportāciju piemiņas vietu saglabāšanai.
(Latvijas Avīze, 24.05.2005, Linda Kusiņa)
Kā iegūt kompensāciju
Pēdējā laikā presē parādījušās vairākas pazīstamu personu, tajā skaitā Eiroparlamenta deputātu no Latvijas, intervijas un raksti par to, ka Latvijai un tās pilsoņiem vajadzētu iegūt kompensāciju par divu okupācijas varu radītajiem zaudējumiem.
(Latvijas Avīze, 18.05.2005, Juris Bojārs, profesors, Dr. h. jur. , akadēmiķis)
Demakova Eiropas kultūras ministriem nosūtījusi vēsturnieku rakstu krājumu par Latvijas okupācijām
(BNS, 20.05.2005)
Aicina aizsargāt deportācijas pieminekļus
ES valstu kultūras ministri Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes sanāksmē apsprieda EP un Ministru padomes lēmumu par programmā "Kultūra 2007" plānoto atbalstu kā nacisma un holokausta, tā padomju deportāciju piemiņas vietu saglabāšanai.
(Latvijas Avīze, 24.05.2005, Linda Kusiņa)
ASV Kongresa rezolūcija
ASV Kongresa augšpalāta. Senāts pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa Krievijai atzīt, ka Padomju Savienība okupējusi Baltijas valstis, un šo okupāciju nosodīt.
(Latvijas Avīze, 24.05.2005)
Paegle: nebiedējiet ar deportācijām!
Laikraksta "Vesti segodņa" žurnālists Abiks Elkins uz sarunu aicinājis Tautas partijas deputāti, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Vairu Paegli.
(Latvijas Avīze, 24.05.2005, Kristaps Baņķis)
ASV Senāta rezolūcija par Baltijas okupāciju - stiprs politisks signāls Krievijai
Pagājušajā nedēļā ASV Kongresa augšpalātā Senātā vienbalsīgi pieņemtā rezolūcija, kas pieprasa Krievijai atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju, ir stiprs politisks signāls Krievijai un morāls gandarījums baltiešiem.
(Diena, 24.05.2005, Sanita Upleja)
Embassy fund memorial for communism victims
The Lithuanian Embassy transferred $1,000 to the Victims of Communism Memorial Foundation in Washington after inking a cooperation agreement with foundation chairman Lee Edwards..
(The Baltic Times, 26.05.2005, Wire Reports, VILNIUS)
Vai Karostas izstāde dos stimulu objektīvākam skatam?
Pēc izstādes Nevainīguma prezumpcija Karostas Laicīgās mākslas galerijā apmeklēšanas es jutos ļoti neērti.
(Diena, 28.05.2005, Mārtiņš Urdze)
Krievija jāapstādina!
Okupācija un aneksija bija - nav ko turpināt stostīties un vāvuļot -, tad nebūtu priekšlaikus, jau 1939. gadā izdoto padomju karšu, kur Baltija jau bija iekļauta PSRS teritorijā.
(Latvijas Avīze, 30.05.2005, Gunārs Terinks)
Skolotāja Pētera Gustava piemiņai
Piecdesmit gadu ilgais padomju okupācijas laiks atstājis daudzus varai nevēlamu upuru kapus, kuru vietas nav zināmas.
(Zemgales Ziņas, 03.06.2005, Aldis Egils Hartmanis)
Eiropa gatavojas komunisma nosodīšanai
Piektdien uzdevumā vākt pamatojošus materiālus ziņojumam "Starptautiskas komunisma nosodīšanas nepieciešamība" Rīgā bija ieradies EPPA Politisko lietu komitejas loceklis Jērans Lindblads (Zviedrijas Tautas partija).
(Latvijas Avīze, 06.06.2005, Viesturs Sprūde)
Atgādinās par okupācijas šausmām
Politiski represētie un patriotiskie jaunieši sēru dienās plāno rīkot dažādus
sabiedriskus pasākumus. Par tiem informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību
un informācijas nodaļā.
(Latvijas Avīze, 07.06.2005, Raivis Dzintars)
Informācija par Jura Kulakova komponēto kantāti "Sarkanais
vilciens"
(BNS, 07.06.2005)
Mūzika. 3 lietas, ko nepalaid garām
Sarkanais vilciens. Jura Kulakova dramatiskā kantāte ar Pētera Aigara vārdiem
- latviešu rekviēms deportāciju upuriem.
(Diena, 10.06.2005)
Ķuzes ģimenes traģēdija
1940. gada 17. jūnijā Latvijā pēkšņi iebruka PSRS sarkanā armija, savos
vezumos līdzi atvezdama arī iecerētās "jaunās brālīgās
republikas" sovjetizācijas un boļševizācijas stutes.
(Mājas Viesis, 10.06.2005, Jānis Riekstiņš)
<Mēs ar brāli gribējām atriebt>
14. jūnijā pulksten 16 Svētbirzē atkal notiks nu jau par tradīciju kļuvušais
piemiņas brīdis komunistisko represiju upuriem.
(Zemgales Ziņas, 10.06.2005, Gaitis Grūtups
Rekviēms deportāciju upuriem
Pirmdien, 13. jūnijā, pulksten 18.00 Rīgas Kongresu namā notiks komunistiskā
genocīda upuru piemiņas pasākums - dramatiskās kantātes <Sarkanais
vilciens> pirmatskaņojums.
(Rīgas Balss, 10.06.2005, Dace Judina)
European Parliament to debate Soviet totalitarian communism
(BNS (EN), 10.06.2005, BNS)
Komunistiskā genocīda upuru piemiņai
13. jūnijā Latvijas Televīzijas koncertstudijā pulksten 10 1941. gada deportācijās
cietušo piemiņas konference Sibīrija - reiz bija?
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 11.06.2005, Līvija DŪMIŅA)
Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā
14. jūnijs - Komunistiskā terora upuru piemiņas diena.
(Latvijas Avīze, 13.06.2005, Iveta Šķiņķe, Latvijas Valsts arhīvs,
projekta "Aizvestie" vadītāja)
Lai nebrauc sarkanais vilciens
Pēteris Tērmanis rosinājis Juri Kulakovu komponēt kantāti deportāciju
upuriem.
(Diena, 13.06.2005, Inese Lūsiņa)
Latvju sāpju dziesminieks
Šis darbs sasaucas ar Lūcijas Garūtas Dievs, tava zeme deg!
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 13.06.2005, Santa RAITA)
Kulakovs un Laiks
Ar Jura Kulakova dramatisko kantāti <Sarkanais vilciens>, kuras pirmatskaņojums
notiek šodien pulksten 18.00 Rīgas Kongresu namā, Rīga piemin komunistiskā
genocīda deportāciju upurus.
(Rīgas Balss, 13.06.2005, Dace Judina)
Traģēdijas atcere. Ne tikai skumjas
14. jūnijs tautas vēsturē ir emocionāli piesātinātākā sēru diena, jo
laikam gan nav latviešu ģimenes, kuras atmiņās vēl nebūtu dzīva 1941. gadā
notikusī deportāciju traģēdija.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 14.06.2005, Anita DAUKŠTE)
Toreiz, 1941. gada 14. jūnijā
Padomju vara 1940. gada vasarā Latvijā ienāca ar plānotām represijām,
apcietināšanām, teroru pret Latvijas armiju, policiju, aizsargiem, nacionālām
organizācijām - Latvijas vanagiem, studentu korporācijām, mazpulkiem,
skautiem, gaidām u. c.
(Latvijas Avīze, 14.06.2005, Tālivaldis Pētersons, Kurzemes rajona Politiski
represēto kluba valdes priekšsēdētājs)
Aizvesto sāpes gulst grāmatā
Izsūtījuma lietu skopās rindiņas ir neizsakāmi emocionālas, atklāj smagos
likteņus.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 14.06.2005, Gunta TABORE)
Čekistu baleta viesizrāde Rīgā
Pirmās padomju okupācijas represiju kulminācijas dienās 1941. gada jūnijā
vietējo komunistu centrālorgāns <Cīņa> trīsreiz rakstīja par NKVD*
dziesmu un deju ansambļa <jaukām humora dzirkstīm piebārstīto>
uzvedumu <Pa dzimto zemi>.
(Rīgas Balss, 14.06.2005, Arnis Kluinis)
Latvijas vēsturnieki: lai arī karastāvokļa nebija, par okupāciju liecina
daudzi fakti
<Ne mazāko iemeslu sarkanarmiešu iebrukumam un varas darbiem mūsu robežsargi
nav devuši>.
(Diena, 14.06.2005, Gunta Sloga)
Latvian president calls not to forget Communist genocide crimes
(BNS (EN), 14.06.2005, BNS)
Eiropa Savienība atbalstīs staļinisma upuru pieminekļus
(BNS, 14.06.2005)
ES atbalstīs gan nacisma, gan staļinisma upuru pieminekļus
(Apollo portāls, 14.06.2005,)
Atceras izsūtīšanu šausmas
<Represētie ir uzvarētāji, jo totalitārā sistēma ir iznīkusi.>
Vakar visā Latvijā iedzīvotāji pieminēja 1941. gada 14. jūnija deportācijas
un atminējās šausmas, kuras latviešu tautai nesa padomju vara.
(Latvijas Avīze, 15.06.2005, Raivis Dzintars)
Igaunija piemin upurus
Igaunija vakar pieminēja 1941. gada jūnija deportācijas, kurās uz Sibīriju
tika izvesti vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Premjerministrs Andruss
Ansips un parlamenta spīkere Ene Ergma piedalījās ceremonijā Tallinas centrā.
(Latvijas Avīze, 15.06.2005, Valdis Bērziņš, pēc LETA)
Kārtējā rezolūcija par Baltijas okupāciju Eiroparlamentā nerod atbalstu
Tikai mēnesi pēc Otrā pasaules kara beigu gadadienas divējādo nozīmi atzīstošās
rezolūcijas pieņemšanas Eiroparlamentā, kurā netieši atzīta Baltijas okupācija,
vairāki Lietuvas, Latvijas un Igaunijas deputāti iesnieguši nākamo prasību.
(Diena, 15.06.2005, Sanita Jemberga Briselē)
Latvija izcīna Eiropas Savienības naudu arī komunisma upuru piemiņai
Latvija izcīnījusi mazu, taču sev svarīgu diplomātisku uzvaru, šonedēļ pārliecinot
Eiropas valstis, ka nepieciešams atvēlēt ES naudu ne tikai nacisma, bet arī
komunisma un deportāciju upuru piemiņas vietām.
(Diena, 15.06.2005, Sanita Jemberga Briselē)
Visā Latvijā vakar godināja komunistiskā terora upurus
Rīgā pie Brīvības pieminekļa un citās Latvijas pilsētās pulcējās tūkstošiem
cilvēku, laigodinātu komunistiskā režīma deportāciju upurus.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2005)
Valsts prezidente pie Brīvības pieminekļa
Augsti godātie represētie un viņu tuvinieki! Augsti godātie valdības un
diplomātiskā korpusa pārstāvji! Mīļie tautieši!
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2005)
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 14.jūnijā
Par trimdā mirušo savu latviešu cilvēku godināšanu Dānijā.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2005)
1940. gads. Pastāsts tiem, kuri <nesaprot>...
Ir 1970. gada februāris, esmu ieradies toreizējā Ļeņingradā, lai celtu
savu ārsta kvalifikāciju, un veru istabas durvis uz man ierādīto gultasvietu
Pārņevas prospekta kopmītnē.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 16.06.2005, Ivars Silārs, 5. Saeimas
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs)
Melnu nevar padarīt par baltu
1941. gada Līgo vakars nebija tāds kā iepriekšējos gadus, jo tikko bija sācies
karš, bet pirms 10 dienām, naktī uz 14. jūniju, 14 - 16 tūkstošus Latvijas
iedzīvotāju sadzina lopu vagonos, lai aizvestu tālā un nezināmā ceļā uz
Sibīriju vergu darbos.
(ZiemeļLatvija, 16.06.2005, Aldis Dubļāns)
Artistic quest ignites historic fire
The unlikely exhibit is housed in an unlikely place - Karosta, erstwhile czarist
naval port in the southwestern city of Liepaja, where an entire Russian fleet
departed a little over a century ago to meet its destruction at the hands of the
Japanese.
(The Baltic Times, 16.06.2005, Aaron Eglitis, KAROSTA)
Balts mark Day of Mourning and Hope
The Baltic states commemorated the 1941 deportations this week, with leaders
decrying Russia's attempts to whitewash Soviet history and calling on Moscow to
pay reparations to victims of the deportations.
(The Baltic Times, 16.06.2005, Staff And Wire Reports, VILNIUS)
Piemiņas brīdī atceras nāvei nolemtos
14. jūnijā visā Latvijā tradicionāli atceramies 1941. gada komunistiskā
terora upurus. Pie Limbažu kultūras nama, kur piemiņas akmens politiski
represētajiem, otrdienas pirmspusdienā pulcējās īpaši daudz cilvēku.
(Auseklis, 16.06.2005, Skaidrīte BALDIŅA)
Latvijas likteni izlēma citi
Šodien kalendāra lapiņā rakstīts "Latvijas Republikas okupācijas
diena". Var teikt, šī ir Latvijas vismelnākā diena, jo tautas turpmākās
traģēdijas saknes meklējamas tieši šajā datumā.
(Druva, 17.06.2005, Jānis Gabrāns)
Latvijas okupācijas dienā pie Krievijas vēstniecības pulcējas vairāk
nekā 100 protestētāju
(BNS, 17.06.2005)
Baltijas sīkie huligāni
Krievijas televīzijas kanālā "1. kanāls" 14. jūnijā, kas īpaši
Latvijai ir vēsturiski nozīmīga diena, raidījumā "Nakts laiks"
viesojušies divi eksperti.
(Latvijas Avīze, 18.06.2005, ĢIRTS KONDRĀTS)
Raksta par deportētajiem
Odzienas pamatskolas absolvente Laima Ukermarka iekļuva starptautiskā skolēnu
pētniecisko darbu konkursa "Vēsture ap mums" pusfinālā un ieguva
atzinību.
(Staburags, 18.06.2005)
Ēzeļa ausīm par spīti
Komunistiskā genocīda upuru pieminēšana 14. jūnijā un 1940. gada okupāciju
atgādinošais 17. jūnijs daudziem lasītājiem uzjundījis senos pārdzīvojumus
un atmiņas par izsūtījumā nomocītājiem radiniekiem, paziņām, kaimiņiem.
(Latvijas Avīze, 21.06.2005, LĪKSMA BEBRE)
Eirodeputātiem - vairāk patiesības
Katrs eiroparlamentārietis saņēmis Latvijas vēsturnieku komisijas sarakstīto
grāmatu "Apslēptā un aizliegtā vēsture. Latvija no 1940. līdz 1991.
gadam". (Latvijas Avīze, 22.06.2005, Aija Cālīte)
Eiroparlamentā atceras Baltijas okupācijas sākumu
Eiroparlamenta priekšsēdis Josē Borels šīs nedēļas sēdi Briselē atklāja
ar atgādinājumu, ka pirms 65 gadiem šajās dienās Baltija zaudēja neatkarību
okupācijas rezultātā. (Diena, 25.06.2005)
Eiroparlaments piemin Baltijas okupāciju
Valstis, kuras aizmirst savu vēsturi, riskē to atkārtot. 1940. gada jūnijā
Lietuva, Latvija un Igaunija zaudēja savu neatkarību padomju varmācīgas okupācijas
dēļ. (Latvijas Avīze, 25.06.2005, Ansis Bogustovs, "LA" speciālkorespondents
Briselē)
Skumju salas
Šogad vasarā paiet 60 gadi, kopš PSRS okupēja četras salas, kas vienmēr
bijušas Japānas ziemeļu teritorija un kur vienmēr dzīvojuši japāņi. No
17 tūkstošiem vietējo, ko izsūtīja uz īpašu nometni Sahalīnā, joprojām
dzīvi ir vairāk nekā astoņi tūkstoši.
(Diena, 02.07.2005, Juris Tihonovs)
Latvijas okupācija un represijas
3. turpinājums. Sākums 21. jūnijā. Izglītības iestādēs tika nomainīta
daļa skolu pārziņu, t.i., direktoru, arī daudzi pedagogi.
(Kurzemnieks, 12.07.2005)
Latvijas okupācija un represijas
3. turpinājums. Sākums 21. jūnijā. Izglītības iestādēs tika nomainīta
daļa skolu pārziņu, t.i., direktoru, arī daudzi pedagogi.
(Kurzemnieks, 12.07.2005)
Staļina diktāts Potsdamā
Potsdamas konferencei - 60. Potsdamas (Berlīnes) konference bija trešā un pēdējā
sabiedroto lielvalstu (ASV, Lielbritānijas un PSRS) galotņu tikšanās Otrā
pasaules kara laikā.
(Mājas Viesis, 15.07.2005, Inesis Feldmanis, LU profesors, Dr. hab. hist.,
akadēmiķis)
Vēlreiz par Okupācijas dienu
Satraucošs bija 12. jūlija "Latvijas Avīzes" raksts "17. jūnijs
- diena ārpus likuma".
(Latvijas Avīze, 19.07.2005, Jānis Liepiņš)
Baltijas jēdziens laikmetu lokos
Turpinājums. Sākums - "LV", 12.07., 14.07., 15.07.2005. Staļina
laikā notika plašas represijas, civiliedzīvotāju, īpaši turīgo aprindu,
inteliģentu un zemnieku deportācijas. (Latvijas Vēstnesis, 19.07.2005, Jānis
Stradiņš, Prof. , Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis)
ASV Kongress pieprasa Krievijai atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju
(BNS, 22.07.2005)
Mājiens Krievijai, stimuls Latvijai
ASV Kongresa pārstāvju palātā pieņemta rezolūcija, kas pieprasa Krievijai
atzīt Padomju Savienības okupāciju Baltijas valstīs, kā arī to nosodīt.
Jautājām politiķiem, kā viņi vērtē rezolūcijas pieņemšanu un cik nozīmīga,
tā ir Latvijai.
(Latvijas Avīze, 26.07.2005, Jana Kralliša)
No Eiropas Komisijas projekta realizēšanai Latvijas Okupācijas muzejs saņems
33 000 eiro
(BNS, 28.07.2005)
Okupācijas muzejs vāks video liecības par deportācijās cietušajiem
(BNS, 28.07.2005)
Vāks liecības par deportācijām
Okupācijas muzejs Eiropas Komisijas projektu konkursā ieguvis 33 tūkstošus
eiro (23,2 tūkstošus latu) video liecību vākšanai par cilvēkiem, kas cietuši
deportācijās, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists
Kristaps Kārkliņš.
(Latvijas Avīze, 29.07.2005)
Apkopos deportācijās cietušo videoliecības
Saņemta Eiropas Komisijas ziņa, ka Latvijas Okupācijas muzeja iesniegtais
projekts "Video liecību vākšana par cilvēkiem, kas cietuši deportācijās"
guvis EK Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta finansiālu atbalstu 33
000 eiru apmērā.
(Latvijas Vēstnesis, 29.07.2005)
Ne jau naudas dēļ jārēķina
Okupācijas režīma radīto zaudējumu aprēķins vajadzīgs ne tikai, lai prasītu
kompensācijas.
(Latvijas Avīze, 30.07.2005, MĀRIS ANTONEVIČS)
Cits karš Baltijā. Skats no Krievijas
Reti kurš vēsturnieks Krievijā interesējas par objektīvu skatījumu uz
Baltijas 20. gadsimta vēsturi.
(Latvijas Avīze, 01.08.2005, BORISS ŅEŠKINS)
Latvijas okupācija un represijas
(6. turpinājums. Sākums 21. jūnijā.). Vērienīgi risināja to personu īpašumu
likteņus, kas bija vācu okupantu līdzskrējēji un kopā ar tiem aizbēguši
no Latvijas PSR teritorijas.
(Kurzemnieks, 02.08.2005)
Apkopos atmiņas par padomju deportācijām Cēsu novadā
(BNS, 02.08.2005)
Lai izraktos līdz patiesībai
Var tikai apbrīnot autoru, kas veselus četrus gadus veltījis arhīvu izpētei,
vēl dzīvo liecinieku iztaujāšanai un daudzviet izkaisīto faktu skrupulozai
caurskatei. (Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 03.08.2005, Voldemārs
HERMANIS)
Valsts kanceleja vadīs okupācijas zaudējumus vērtējošo komisiju8
Valdībā otrdien izveidotajai komisijai, kurai būs jāaplēš padomju okupācijas
režīma nodarītie zaudējumi, atvēlēti trīs mēneši, lai izvērtētu citu
valstu pieredzi un izstrādātu iespējamo kompensāciju aplēšanas mehānismu.
(Diena, 03.08.2005, Gunta Sloga)
No Krievijas prasāmo kompensāciju lēsīs ilgi
Valdība vakar izveidoja komisiju, kas aplēsīs okupācijas nodarītos zaudējumus.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 03.08.2005, Agnese MARGĒVIČA)
Viedokļu sadursmē vienprātību grūti atrast
Vairākās lasītāju vēstulēs par vēsturisku faktu pausti dažādi viedokļi.
Sniedzam to apkopojumu.
(Bauskas Dzīve, 03.08.2005, Daina Cīrule)
Latvija varētu izvērtēt Lietuvas pieredzi komunisma režīma radīto zaudējumu
aprēķināšanā
(BNS, 03.08.2005)
Skaitīs, cik parādā Krievija. Valdība izveidojusi komisiju, kas noteiks
PSRS totalitārā režīma nodarītos zaudējumus Latvijai un tās iedzīvotājiem.
(Ogres Ziņas, 04.08.2005)
Nauda Salaspils memoriālam piešķirta
Neatkarīgā no Kultūras ministrijas saņēmusi ziņojumu, ka 30. jūnijā
memoriāla renovācijai un restaurācijai piešķirtais 10 000 latu papildu
finansējums pārskaitīts Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domei.
(Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 05.08.2005, Jānis ZVĒRS)
Projektā izzinās tautas vēsturi
Cēsu dome ir saņēmusi finansējumu projektam "Atgūstot mūsu atmiņu:
zudušie stāsti par padomju deportācijām" par Sibīrijas gaitās izsūtītajiem
latviešiem 1941. - 1949. gadā.
(Druva, 09.08.2005, Sarmīte Feldmane)
Latvijas okupācija un represijas
Herberta Kneta pētījuma fragmenti. Turpinājums. Sākums 21. jūnijā.
(Kurzemnieks, 09.08.2005)
Okupācijas zaudējumu komisija noslēpumaina
Vakar Ministru kabineta telpās uz pirmo sēdi sanāca valdības izveidotā
komisija, kuras uzdevums ir aprēķināt PSRS okupācijas režīma Latvijai
nodarītos zaudējumus.
(Latvijas Avīze, 12.08.2005, Viesturs Sprūde)
Okupācijas zaudējumu novērtēšanu sāks ar arhīvu pētīšanu
Valdības izveidotā komisija padomju okupācijas režīma radītā kaitējuma
novērtēšanai, kas ceturtdien pulcējās uz pirmo sēdi, pirms ķerties pie rēķināšanas,
nolēmusi iepazīties ar Lietuvas un Igaunijas pieredzi šajā jomā.
(Diena, 12.08.2005, Gunta Sloga)
Par darāmo okupācijas radīto seku noteikšanai
Ceturtdien, 11.augustā, notika pirmā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas
režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai.
(Latvijas Vēstnesis, 12.08.2005, Valsts kancelejas Komunikācijas departaments)
Kaļužnijs neredz nepieciešamību Latvijai apzināt PSRS represijās bojāgājušos
(BNS, 13.08.2005)
Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijai - miljardos dolāru
Oficiāli darbu sākusi PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotā
komisija, kas jau pirmajā sēdē paziņoja, ka komisijas darbs būs visai grūts
un sarežģīts.
(Nedēļa, 15.08.2005, Elmārs Barkāns, Dace Balode)
Politiski represētie aicina valdību prasīt no Krievijas kompensācijas
(Apollo portāls, 19.08.2005, LETA)
Kā dzīvo Rubiks 14 gadus pēc puča
(Apollo portāls, 20.08.2005, Elita Veidemane, Brīvdienu žurnāls <Vakara
Ziņas>)
Krievijā interpretē Molotova-Ribentropa paktu staļiniskā garā
(Apollo portāls, 23.08.2005, LETA)
Par institūciju ciešāku sadarbību okupācijas seku izvērēšanā
Komisijas locekļi tika iepazīstināti ar Ārlietu ministrijas iegūto informāciju
par Lietuvas, Igaunijas un Polijas pieredzi līdzīgu jautājumu risināšanā.
(Latvijas Vēstnesis, 06.09.2005, Valsts kancelejas Komunikācijas departaments)
Var apskatīt pioniera formu un izjust padomju sadzīvi
Tirzas pamatskolas 20 skolēnu vēstures skolotājas Svetlanas Ziepnieces vadībā
visu vasaru čakli strādāja novadpētniecības materiālu krātuves iekārtošanā
bijušajā pagasta dispečeru telpā.
(Dzirkstele, 08.09.2005, Diāna Odumiņa)
Ko neparedzēja hercogs Jēkabs
Jau ilgāku laiku gan Jelgavas Latviešu biedrībā, gan politiski represēto
apvienībā <Staburadze> un citās aprindās cilvēki runā, ka vajadzētu
kaut kā iemūžināt savas liecības par Jelgavu un tās apkārtni, par šeit pārdzīvoto.
(Zemgales Ziņas, 09.09.2005, Gaitis Grūtups)
Vai baigais gads ir mīts?
Latvijas Universitātes doktorands Kaspars Zellis, kurš raksta disertāciju par
nacionālsociālistiskās Vācijas propagandu okupētajā Latvijas teritorijā
1941. - 1945. gadā, laikraksta "Diena" ielikumā "Kultūras
Diena" publicējis rakstu.
(Latvijas Avīze, 16.09.2005, Kristaps Baņķis)
No Ļeņina līdz debesīm
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savu otro simtgadi uzsāk ar jaunu pēckara
mākslas ekspozīciju izstāžu zālē ''Arsenāls'', kas būs skatāma līdz
2006. gada 30. jūlijam. (Mājas Viesis, 23.09.2005, Baiba Sprance)
Paliekoša velte "Letonikas" pirmajam kongresam
2002.gada 29.augustā - 10.decembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā skatījām
bagātu literatūras un dokumentu izstādi "Latviešu likteņi Krievijā".
(Latvijas Vēstnesis, 27.09.2005, Saulvedis Cimermanis, LZA akadēmiķis)
Piemiņas vieta pārtop kompleksā
Pašlaik tiek izstrādāts projekts komunistiskā terora upuru piemiņas
kompleksam Tukumā. Tā pirmajai kārtai jābūt gatavai līdz nākamā gada 14.
jūnijam, bet vēl pēc gada piemiņas vietā jāatklāj monuments.
(Latvijas Avīze, 03.10.2005, ANITA BANZIŅA)
Par okupācijas seku aprēķināšanas darba grupas sēdi
Komisijas locekļi pārrunāja Lietuvas un Igaunijas pieredzi līdzīgu jautājumu
risināšanā, izmantoto metodoloģiju pētījumu un aprēķinu veikšanā.
(Latvijas Vēstnesis, 05.10.2005, Valsts kancelejas Komunikācijas departaments)
Pieraksta dzimtu stāstus
Cēsīs sācies apjomīgs darbs - latviešu dzimtu, kuras skārušas padomju
represijas, likteņstāstu apkopošana.
(Druva, 07.10.2005, Mairita Kaņepe)
Bezbailīgie "Vilkači" Sēlijā
Nacionālo partizānu karš, kas Latvijā turpinājās līdz pat pagājušā
gadsimta 50. gadu vidum un aptvēra lielu daļu tās teritorijas, negāja garām
arī Sēlijas novadam.
(Mājas Viesis, 14.10.2005, Uldis Neiburgs, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks)
Uzsver nepieciešamību turpināt politiski represēto iedzīvotāju datu bāzes
izveidi
(BNS, 14.10.2005)
Berija Latvijā - draugs vai ienaidnieks
Pēc Staļina nāves Kremlī sākās nežēlīga cīņa par varu. NKVD šefs
Berija meklēja sabiedrotos nacionālajās republikās. Kā viņam veicās, izpētījis
vēsturnieks Viljams Prige. (Diena, 15.10.2005)
Mētelim savs Ļeņins, Markss un Staļins
Kuldīdznieks Meinards Mētelis uz bijušā kolhoza <Cīņa> zemes plāno
izveidot muzeju, kurā būs apskatāmi padomju laika pieminekļi, tehnika, ieroči
un padomju atribūtika.
(Vakara Avīze Vakara Ziņas, 19.10.2005, Ģirts Vikmanis)
Iestājoties par skaidru pagātnes redzējumu
Pagājušajā nedēļā vizītē Latvijā viesojās pazīstamais ASV
kongresmenis Džons Šimkus. Republikānis Džons Šimkus ir līdzpriekšsēdētājs
Baltijas valstu atbalsta grupai ASV augstākajā likumdošanas orgānā.
(Latvijas Vēstnesis, 20.10.2005, Jānis Ūdris, "LV")
Par PSRS nodarīto zaudējumu konstatēšanas jomām
Sēdes laikā pārrunāta Ministru kabinetam iesniedzamā informatīvā ziņojuma
struktūra un saturiskie jautājumi, kā arī vērtēti komisijas pārstāvju
iesniegtie priekšlikumi par zaudējumu konstatēšanas pozīcijām.
(Latvijas Vēstnesis, 27.10.2005, Valsts kancelejas Komunikācijas departaments)
Tiem, kas neatbild par saviem vārdiem
Grūti noticēt, ka vēl aizvien (bet varbūt jau) atrodas cilvēki, kas
somnambuliski apgalvo, ka nekādas Latvijas okupācijas neesot bijis. Dzirdot
tik absurdus izteikumus, visi argumenti it kā zaudē spēku.
(Latvijas Avīze, 03.11.2005, ANDA LĪCE)
<Petroleju šauros kaklos nelej> Ikdiena Staļina ellē
Turpinām publikāciju sēriju "Ikdienas dzīves vēsture". Sākumu
sk. "Mājas Viesa" 2005. gada 9. septembra numurā - Jura Pavloviča
raksts "No kirzas zābakiem līdz kita desai - ikdiena Hruščova laikmetā".
(Mājas Viesis, 04.11.2005, Juris Pavlovičs, LU Vēstures institūta pētnieks)
Prezidente Francijā runā par Latvijas vēsturi
Sākot valsts vizīti Francijā, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja
lejasnormandijas pilsētas Kānas muzeju memoriālu, kur runāja par Latvijas
20. gadsimta vēstures lappusēm.
(Latvijas Avīze, 07.11.2005, Ināra Mūrniece, Kānā)
Vēstures skolotājs - ienaidnieks numur viens
Kā tad īsti bija un ir mācīt vēsturi? Kā agrāk un kā tagad skolu
jaunatne uztver un saprot vēsturi un Latvijas neatkarības ideju?
(Nedēļa, 14.11.2005, Elmārs Barkāns)
No <agrārā piedēkļa> par <sociālisma priekšposteni>
Priekšstats par ekonomisko uzplaukumu Latvijas PSR ir mākslīgi radīts.
(Latvijas Avīze, 14.11.2005, Gatis Krūmiņš)
Dzīvās vēstures glabātājs
Par latviešiem vērotāji no malas bieži saka - viņiem patīk sērot, viņi
netiek vaļā no pagātnes rēgiem. Rīgā ir vieta, kur var meklēt atbildi, kāpēc
tā, - Latvijas Okupācijas muzejs.
(Latvijas Vēstnesis, 16.11.2005, Līga Strazda)
Cik spēcīga sakne, tik stiprs koks - mūsu valsts
Latvijas Politiski represēto apvienība ir viena no nedaudzajām sabiedriskajām
organizācijām, kuras darbība lielā mērā saistās ar valstiskuma,
patriotisma ideju kopšanu. (Auseklis, 17.11.2005, Skaidrīte BALDIŅA)
Pirmās Adventes sveces iedegšana - cēsnieku veltījums tautiešiem Sibīrijā
(BNS, 22.11.2005)
Par tiesībām un morāli
No 1940. līdz 1990. gadam latvieši pārdzīvoja trīs okupācijas periodus. Viņi
bija spiesti pat karot savā starpā okupantu interešu labā. Deportācijas un
politiskās slepkavības bija mūsu liktenis.
(Zemgales Ziņas, 23.11.2005, Arvīds Ērglis)
Vilcina genocīda pret armēņiem atzīšanu
Saeimas gaiteņos iestrēgusi jau aprīlī izskatīšanai Ārlietu komisijai
nodotā deklarācija par armēņu genocīdu, jo komisija izvairās no deklarācijas
apspriešanas, atrunājoties ar to, ka deklarācijas projekts nopietni jāizvērtē.
(Latvijas Avīze, 08.12.2005, Ilze Kuzmina)
Piemiņas vietas izveidei represijās cietušajiem cēsniekiem Cēsīs atvēlēti
6580 lati
(BNS, 11.12.2005)
<Baltijas nacisms> jau gatavs. Kad taps <Krievijas nacisms>?
<Šī filma ir noziedzīga,> gluži kā atgaiņājoties no nelabā, teic kāda
žurnāliste. <Šī filma ir aicinājums uz diskusiju,> apgalvo Saeimas
deputāts Nikolajs Kabanovs (PCTVL).
(Vakara Avīze Vakara Ziņas, 15.12.2005, Elita Veidemane)
Latvian parlt foreign committee chair confused about film shown by leftists
(BNS (EN), 15.12.2005)
Latvian formin criticizes Russian documentary for distortion of history
(BNS (EN), 15.12.2005, BNS)
Russian ambassador to Latvia declines to comment on controversial documentary
(BNS (EN), 26.12.2005, BNS)
Russian documentary handed to Latvian Security Police for evaluation
(BNS (EN), 27.12.2005, BNS)
|