DAŽI RAKSTI LATVIJAS PRESĒ. 2001. gads.
Ebreji brīdina par Kalēja mēģinājumiem
izvairīties no izdošanas
Ebreju līderi brīdinājusi Austrālijas federālo valdību par kara
noziegumos aizdomas turētā Konrāda Kalēja iespējamiem mēģinājumiem
izmantot slikto veselības stāvokli, lai izvairītos no izdošanas Latvijai.
(Rīgas Balss, 02.01.2001, Jānis OZOLIŅŠ, pēc ziņu aģentūru materiāliem)
Brīdina par Kalēja mēģinājumiem izvairīties
no izdošanas
Ebreji brīdina Austrālijas valdību par kara noziegumos aizdomas turētā
Konrāda Kalēja iespējamiem mēģinājumiem izmantot slikto veselības stāvokli,
lai izvairītos no izdošanas Latvijai, informē Austrālijas mediji.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 03.01.2001)
Tatāri cīnās par tiesībām
prokrieviskaja Krimā
Lai gan kopš astoņdesmito gadu beigām Krimā ir atgriezusies vairāk
neka puse represētas Krimas tatāru tautas, tai joprojām jāturpina cīnīties
par pilnīgu sava vēsturiska statusa atjaunošanu.
(Diena, 06.01.2001, Atis Kļimovičs)
Krievijas vara nemana antisemītismu
Pēdējo gadu laika Krievija antisemītiski izteikumi ne tikai sadzīviskas
situācijas, bet ari no politiku mutes kļuvusi par ikdienišķu parādību.
(Diena, 10.01.2001, Pavels Sirovs Maskava
Sākta izmeklēšana pret Miloseviču
Belgradas prokuratūra sakusi izmeklēšanu bijušā Dienvidslāvijas
diktatora Slobodana Miloševiča lieta, taču pagaidām nav nekādas informācijas
par iespējamām apsūdzībām, ziņo laikraksts Glas Javnosti.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 08.01.2001, Māris Krūmiņš
Igauņi godina represētos diplomātus
Pusgadu pirms 1941.gada 14.junija
deportāciju 60.gadskartas Igaunijas Ārlietu ministrija pirmdien tika atklāta
pieminas plāksne okupācijas varu dēļ cietušajiem ministrijas
darbiniekiem.
(Diena, 16.01.2001, Sanita Upleja Tallina)
Vallenbergam Maskavā atklās pieminekli
Zviedru diplomātam Raulam Vallenbergam, kurs 2. pasaules kara laika no
nacistiem izglāba vairākus tūkstošus ebreju, 18. janvāri Maskava tiks
atklāts piemineklis.
(Lauku Avīze, 16.01.2001, BNS)
Kad visu nākotne ir atkarīga no katra izvēles
Alberta Einšteina institūta (ASV) profesors DZINS SARPS: Jūs, latvieši,
paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.
(Latvijas Vēstnesis, 25.01.2001, DžINS SARPS, Artis Nigals)
Salidojums un konference Sibīrijas bērni
Šogad aprit 60 gadi kops pirmajam deportācijām Latvijā. Lai pievērstu
sabiedrības uzmanību šim notikumam, ir iecerēta konference ar plašu
programmu.
(Jēkabpils Vēstnesis, 23.01.2001)
Atklāj piemiņas akmeni no Hannoveres izsūtītajiem
ebrejiem
Lai godinātu Otrajā pasaules kara uz Rīgas geto deportēto piemiņu,
Hannoveres pilsētas mērs Herberts Smalstigs Jaunajos ebreju kapos atklāja
piemiņas akmeni. (NRA, 27.01.2001, Evija CERA)
Ar cirvi neizcirtīs
"Kas uz papīra uzrakstīts, to ar cirvi neizcirtis" - šis
sakāmvārds nāk prata, atverot trimdas latvieša Anša Reinharda sastādīto
un Latvijas Nacionālās bibliotēkas franču valoda izdoto grāmatu "Lettonie
- Russie". (Latvijas Vēstnesis, 26.01.2001, Aivars Jansons)
Liepajā Okupacijas muzejs
(NRA, 20.01.2001, Ita CERMANE)
Burvība piezogas no nekurienes
Terezienštates geto aktīvo mūzikas dzīvi bieži vien traucēja deportācijas.
(Diena, 02.02.2001, Vita Matīsa, speciāli Dienai)
Rauls Valenbergs: starp zvaigzni un krustu
2000. gada decembrī Krievijas prokuratūra pieņēma lēmumu par zviedra
Raula Valenberga reabilitāciju, jo viņš kādreiz «ticis represēts
politisku motīvu dēļ». (Neatkarīgā Rīta avīze, 27.01.2001, Voldemārs
HERMANIS)
Igaunija izveido komisiju deportāciju
upuriem
Igaunijas valdība otrdien izveidoja komisiju, kura šovasar organizēs
pasākumus, godinot 1941. gada komunistiskas deportācijas upuru piemiņu.
(Lauku Avīze, 01.02.2001, LETA)
Tā nomira arī mans tēvs, čekas
terora upuris
Bija 1945. gada 27. janvāris. Mūsu ģimene gatavojās sestdienas nakts
mieram. Pēkšņi dzirdējām šauteņu laidņu triecienus pa dzīvokļa durvīm.
Ko tas nozīmē? Vai tiešām Rīgā atkal notiek cilvēku medības?
(Latvijas Vēstnesis, 06.02.2001, Gunārs Preinbergs - "Latvijas Vēstnesim")
Represēto piemineklis ierauts valstiska līmeņa
ķīviņos
Komunistiskā terora upuru piemineklis jāuzstāda līdz šā gada 14. jūnijam,
kad aprit tieši 60 gadu kopš pirmajām deportācijām
(Rīgas Balss, 05.02.2001, Antra GABRE)
Ko dara Vēstures komisija?
Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda sarunā
ar Viesturu Serdānu un Uldi Šmitu.
(Lauku Avīze, 10.02.2001, Uldis Šmits, Viesturs Serdāns)
Izvērtēs padomju okupācijas laika sekas
12. un 13. jūnijā Vēsturnieku komisija, kas darbojas Valsts prezidenta
institūcijas paspārnē, sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu rīko
konferenci 1941. gada deportācija: noziegumi pret cilvēci.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.02.2001)
Atceres nedēļa
2001.gada 14.jūnijā apritēs 60 gadi kopš pirmās masveida
Latvijas pilsoņu deportācijas uz Sibīriju un Staļina nāves nometnēm
Vjatlagā un Soļikamskā.
(Diena, 21.02.2001, Alfreds Egils Puškevičs)
Pret V. Aivara paziņojumu
Mēs, Rīgas politiski represēto biedrības pārstāvji, kategoriski
protestējam pret Latvijas politiski represēto apvienības vadītāja V.
Aivara paziņojumu šā gada 3. februāra radioraidījumā.
(Vakara Ziņas, 20.02.2001)
Notiesā SS vadoni
Francijas maģistrātu tiesa aizmuguriski piespriedusi mūža ieslodzījumu
bijušajam nacistu SS militārā korpusa komandierim Aloizam Brunneram par
noziegumiem pret cilvēci.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 03.03.2001, Juris SVARIŅŠ, pēc ziņu aģentūru
materiāliem)
Aizmuguriski notiesā Eihmana palīgu
Parīze. Francijas tiesa piektdien aizmuguriski piespriedusi mūža
ieslodzījumu vienam no vēl dzīvajiem augstākās militārās pakāpes
nacistu virsniekiem Aloizam Brunneram.
(Diena, 03.03.2001)
Pret Stinga koncertu igauņu sēru dienā
ASV igauņu kopiena protestē pret ieceri rīkot Stinga koncertu Tallinas
centrā tieši igauņu tautas sēru dienā 14. jūnijā masu deportācijas
50. gadskārtā.
(Lauku Avīze, 01.03.2001, BNS)
Apsūdzība
Pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas Valsts arhīva zinātniskie
darbinieki stājās pie padomju okupācijas dokumentu atlases, izvērtēšanas
un publicēšanas, izmantojot šim nolūkam kā presi, tā arī izdodot grāmatas.
(Lauku Avīze, 15.03.2001, Rihards Treijs, profesors)
Deportāciju sešdesmitgadei
Tuvojoties 60. gadskārtai kopš 1941. gada 14. jūnija pirmās masveida
Latvijas iedzīvotāju deportācijas, ierosinu...
(Lauku Avīze, 15.03.2001, H. Kārkliņš)
Sibīrijas bērni
14. jūnijā apritēs 60 gadi kopš pirmajām deportācijām Latvijā.
(Druva, 13.03.2001, Zigrīda Perevalova, politiski represēto Cēsu nodaļas
priekšsēdētāja)
Krievu vēsturnieks: Maskavai jāatvainojas
Baltijas valstīm
Boriss Sokolovs par Otrā pasaules kara noslēpumiem.
(Lauku Avīze, 17.03.2001, Bonifācijs Daukšts, Boriss Sokolovs)
25. marts tautas sāpju diena
Tuvojas 25. marts. Diena, kad pirms 52 gadiem tūkstošiem latviešu sākās
moku ceļš uz Sibīriju.
(Druva, 21.03.2001, Zigrīda Perevalova, PRA Cēsu nodaļas priekšsēdētāja)
Atklāta vēstule Mavrikam Vulfsonam
Tuvojas datums, kad ebreji visās valstīs, kur viņi dzīvo, atzīmē to
šausmīgo katastrofu, kuru izraisīja Hitlera režīms, un to nosauca angļu
vārdā Holocaust.
(Jaunā Avīze, 22.03.2001, Naums Lifšics)
Gulaga brūces nav sadzijušas
Atkal nāk 25. marts - viena no latviešu tautas sēru dienām. Īstenojot
kārtējās Latvijas pilsoņu deportācijas 1949. gada martā, komunistisko
benžu režīms gulagu nometņu nebūtībā aizrāva tūkstošiem cilvēku dzīvību.
(Rīgas Balss, 23.03.2001, Jānis RIMŠĀNS, RB komentētājs)
Sēru dienas pārdomas
Vārds "pieminēs" gan šeit nav īsti vietā, jo nešaubos
ne mirkli vismaz trešdaļa mūsu valsts iedzīvotāju noteikti no rīta,
izejot uz ielas, pavaicās: kam tad atkal par godu sēru lentes karinām?
(Vakara Ziņas, 24.03.2001, Ainars Vladimirovs, »VZ« GALVENā REDAKTORA V.
I.)
Aizvestie atgriežas Latvijā
Varbūt viss, kas noticis ar viņas vecākiem un vecvecākiem, mudināja
Dainu pievērsties vēstures pētīšanai. "Ne tikai skaits mums
bija svarīgs, vajadzēja izpētīt arī veidu, kā notika deportācijas".
(Vakara Ziņas, 24.03.2001, Elita Veidemane, SPECIĀLI »VZ«)
Tautas sāpju diena
Šogad atzīmēsim 52. atceres gadadienu kopš latviešu tautas uzticamo dēlu,
meitu un viņu ģimeņu neģēlīgajām un jau iepriekš rūpīgi izplānotajām
masveida deportācijām.
(Kurzemnieks, 24.03.2001, Jānis Puķe)
Atklājas jauni fakti par 14.jūnija izvešanu
Atzīmējot 60 gadus kopš 1941.gada masu deportācijas, jūnija vidū
klajā nāks plašs dokumentu krājums Aizvestie, kurā būs apkopots Valsts
arhīva ilga un rūpīga darba rezultāts.
(Diena, 24.03.2001, Evita Prokopova)
Komunistiskā terora upuru atcerei
Komunistiskā terora upuru atcerei. 24.martā. Rīgā. 14.00 atceres
koncerts Ave sol koncertzālē, piedalās koris Motus, bērnu vokālais
ansamblis Magonīte, vada aktrise Lilita Ozoliņa.
(Diena, 24.03.2001)
Precizēti dati par deportētajiem
Latvijas vēsturnieku komisija, kas tika izveidota 1998. gadā Latvijas vēstures
drūmāko gadu izvērtēšanai, izpētījusi, ka ir vairāk nekā tūkstoš
1941. gada 14. jūnijā izsūtītu cilvēku, kas līdz šim nefigurēja izsūtīto
sarakstos.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 24.03.2001, Aija LULLE)
Politiski represētie atceras Golgatas ceļu
Piemiņas diena ir vajadzīga visai sabiedrībai. Alūksnē represēto
klubu "Sarma" izveidoja 1989.gadā. Rajonā ir apmēram 700
politiski represēto, bet ar katru gadu viņu kļūst mazāk.
(Alūksnes Ziņas, 24.03.2001, Mārīte Dzene)
CK un ČK. LKP loma 1949. gada deportācijā
Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālā Komiteja.
Stingri slepeni.
(Lauku Avīze, 24.03.2001, Ojārs Niedre, dr. habil. hist.)
Piemin Sibīrijas moku ceļos izsūtītos
Ar sēru lentēm rotātiem karogiem un piemiņas pasākumiem svētdien visā
Latvijā tika pieminēti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, kuri 1949.gada
25.martā kļuva par padomju varas nežēlīgo masveida deportāciju upuriem
un lopu vagonos tika izsūtīti uz Sibīriju.
(Diena, 26.03.2001, Dace Plato
Piemin komunisma upurus
25. martā apritēja 52 gadi kopš Latvijas iedzīvotāju masu deportācijām
uz Sibīriju: 1949. gada 25. martā pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem
un bez tiesas tika arestēti un uz Sibīriju izsūtīti aptuveni 50 tūkstoši
cilvēku.
Jaunā Avīze, 26.03.2001, Linda Spakovica, speciāli «Jaunajai Avīzei»)
Piemin masu deportācijas
Šogad aprit 52 gadi kopš Latvijas iedzīvotāju masu deportācijām uz Sibīriju.
25. marts sēru diena, kad pieminam tos 42 133 Latvijas iedzīvotājus,
kurus 1949. gada 25. martā aizdzina svešumā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 26.03.2001, Dace ANKIPĀNE, Ita CĒRMANE)
Piemin komunistiskā terora upurus
Visā Latvijā vakar pieminēja komunistiskā genocīda upurus, atceroties
apmēram 42 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri bez tiesas sprieduma tika deklarēti
kā noziedznieki un izsūtīti uz Sibīriju 1949. gadā.
(Rīgas Balss, 26.03.2001, Jānis ĀBOLTIŅŠ)
Grāmatai par represētajiem literātiem
25. marts un 14. jūnijs šie sāpīgie datumi nāk ar jaunu apjausmas
gaismu. Deportācijas nav tikai vēsture, tās dod vielu mūsdienu politikas mācībstundām.
(Lauku Avīze, 27.03.2001, I. Bērsons)
Kopā ar Valsts prezidenti piemin izsūtītos
Svētdien, 25. martā, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā represēto
atceres vietās kopā ar kuldīdzniekiem un skrundeniekiem bija mūsu
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
(Kurzemnieks, 27.03.2001, Evija Hauka, Vita Eglīte)
Ir latviešu tauta, kaut ar rētām dvēselē
Svētdien, 25.martā, - Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā Latvijā.
(Latvijas Vēstnesis, 27.03.2001)
Par topošo dokumentu krājumu
"Aizvestie"
Šovasar apritēs sešdesmit gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas.
(Latvijas Vēstnesis, 27.03.2001, Aina Rozeniece, "LV"nozares
redaktore)
Par atceres nedēļu
2001. gada 14. jūnijā apritēs 60 gadu, kopš notika pirmā masveida
Latvijas pilsoņu deportācija uz Sibīrijas un Staļina nāves nometnēm
Vjatlagā un Soļikamskā.
(Zemgales Ziņas, 29.03.2001, Alfreds Egils Puškevičs)
Piemineklis nav komforta sastāvdaļa
Sekojot publikācijām par jaunceļamo pieminekli padomju totalitārisma
upuriem (t.s. pieminekli represētajiem), uzklausot daudzos argumentus par
labu vienam vai otram viedoklim...
(Diena, 03.04.2001, Eduards Kļaviņš, profesors)
Miloševičs aizturēts. Kā ar pārējiem?
Arī Serbijas Rakstnieku savienības adrese varētu būt nacionālistiska
vājprāta simbols.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 03.04.2001, Laima ŽIHARE-LOIDLA)
Leģionāru rezerve ir armijā ir armijā
Aprit desmit gadi, kopš darbojas Latvijas Nacionālā karavīru biedrība.
(Lauku Avīze, 03.04.2001, Artis Drēziņš)
Pieņem pieteikumus nacistiskā režīma represēto kompensācijas saņemšanai
Aizvakar, 2. aprīlī, sākās pieteikumu pieņemšana no cilvēkiem, kuri
cietuši no nacistiskā režīma vardarbības.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.04.2001, Vladislavs Podnieks)
Vēl viena apsūdzība genocīdā
Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu izmeklēšanas nodaļa par
noziegumiem pret cilvēci un genocīdu uzrādījusi apsūdzību bijušajam
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas 2. nodaļas operatīvajam
pilnvarotajam Nikolajam Tesam.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.04.2001, Evija CERA)
Par genocīdu jau devītā
krimināllieta
Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu par noziegumiem
pret cilvēci un genocīdu jau pret devīto bijušo PSRS drošības iestāžu
darbinieku
Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoni Nikolaju Tessu.
(Diena, 04.04.2001, Dita Arāja)
Celta kārtējā apsūdzība par genocīdu
Bijušajam Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas operatīvajam
pilnvarotajam Nikolajam Tesam Ģenerālprokuratūra pagājušajā mēnesī uzrādījusi
apsūdzību par noziegumiem pret cilvēci un genocīdu.
(Rīgas Balss, 04.04.2001, Kristīne KALNIŅA)
Ģenerālprokuratūra uzrāda apsūdzību par kara noziegumiem un genocīdu
Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu izmeklēšanas nodaļa par
noziegumiem pret cilvēci un genocīdu uzrādījusi apsūdzību bijušajam
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas 2. nodaļas operatīvajam
pilnvarotajam Nikolajam Tesam.
(Lauku Avīze, 05.04.2001, LETA)
Ministru kabineta 10. aprīļa sēdē
Turpinājums. Pieņemta zināšanai informācija par 1941.gada deportāciju
60.gadadienas atceres nedēļu no 2001.gada 11.jūnija līdz 17.jūnijam.
(Latvijas Vēstnesis, 12.04.2001, Valdības preses departaments)
Represēto piemiņu nomelno strīdi
Īpaša Rīgas domes izveidota komisija vakar vēl neizlēma, kurai firmai
uzticēt tēlnieka Paula Jaunzema veidotā represēto pieminekļa uzstādīšanu;
paredzēts, ka uzvarētāja vārdu varētu nosaukt rīt
11. aprīlī.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 10.04.2001, Aija LULLE)
Pieminēs 1941. gada deportāciju
Ministru kabinets iecerējis šogad no 11. līdz 17. jūnijam izsludināt
1941. gada deportāciju 60. gadadienas atceres nedēļu.
(Lauku Avīze, 10.04.2001, LETA)
Represētie šogad var nesagaidīt pieminekli
Jaunievēlētais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs
Aivars Kreituss sarunā ar RB izteica pieņēmumu, ka jaunais pašvaldības
deputātu korpuss varētu vēlreiz pārskatīt represēto pieminekļa uzstādīšanas
lietderību Esplanādē.
(Rīgas Balss, 09.04.2001, Antra GABRE)
Par maz argumentu
Pieminekļa autora viedoklis. Vispirms dziļā cieņā pateicos visiem,
kas šī pieminekļa diskusijā piedalījušies patiesu motīvu un pārliecības,
nevis kāda aizvainojuma vai aizspriedumu vadīti.
(Diena, 09.04.2001)
Jāapsver arī citas iespējas
Atbalstāma ir Dienā (30.III) vēstuļu slejā izteiktā ideja par represētajiem
veltītā pieminekļa izvietošanu brīvajā laukumā pie Pētera baznīcas,
Skārņu ielas pusē.
(Diena, 09.04.2001, Venedikts Tjurins, ainavu arhitekts)
Nepieciešams Piemiņas memoriāls
Par okupācijas laika represijās bojāgājušo Latvijas iedzīvotāju
piemiņas iemūžināšanu.
(Diena, 25.04.2001)
Par okupācijas laika represijās bojā gājušo Latvijas iedzīvotāju
piemiņas iemūžināšanu
Lai gan kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši desmit
gadi, mēs neesam pienācīgi iemūžinājuši to daudzo desmittūkstošu cilvēku
piemiņu, kas Latvijas okupācijas laikā nogalināti vai aizgājuši bojā
necilvēciskos apstākļos tālā svešumā.
(Lauku Avīze, 26.04.2001)
Represēto pieminekli sola uzstādīt Torņakalnā
Sabiedrības un kolēģu kritiskā vērtējuma pārliecināti, komunistiskā
terora upuru pieminekļa autori vērsušies Rīgas domē ar lūgumu izvērtēt
tā novietošanu nevis Esplanādē, bet vēsturiskajā izsūtīšanu vietā
pie Torņa kalna stacijas.
(Diena, 02.05.2001, Evita Prokopova)
Represēto piemineklis, iespējams, ir politiski nevēlams
Pieminekli represētajiem līdz šā gada 14. jūnijam
1941. gada deportāciju atceres 60. gadadienai
vairs neizdosies uzstādīt, atzīst tā autori.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.05.2001, Aija LULLE)
Slepenās lietas par PSRS
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde tikko atslepenojusi arhīvu
dokumentu kārtējo klāstu, dodot vērtīgu ieskatu aukstā kara aizkulisēs
līdz pat PSRS un ASV tuvināšanās sākumam jeb saspīlējuma atslābumam.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 05.05.2001, Āris JANSONS)
Gaidām pieminekli
Tuvojas latviešu tautas sēru diena - 14. jūnijs. Daudzi politiski
represētie, tajā skaitā arī nacionālie karavīri, gaida solītā pieminekļa
uzstādīšanu un atklāšanu Esplanādē.
(Latvijas Vēstnesis, 04.05.2001, Tālivaldis Pētersons, Oļģerts Bunga,
Aleksandrs Caune)
Piemineklis piedrazotā vidē
Pirms represēto pieminekļa uzstādīšanas būtu jāsakopj nolaistais
Arkādija parks.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 17.05.2001, Aija LULLE)
Tikai nelgas var nievāt Ulmaņa piemiņu
2. maijā RB «Ekspresī» varējām lasīt M. Oša žultaino repliku par
K. Ulmani, kuru viņš nosauc par «gļēvuli». Replikas autors sevi lepni dēvē
par «pedagogu», taču viņam piemērotāks epitets būtu «analfabēts vēstures
jautājumos».
(Rīgas Balss, 17.05.2001)
Sāpju un pazemojumu 60. gadadiena
Par 1941. gada 14. jūnija Latvijas pilsoņu izsūtīšanu vēl ilgi runās
vēsturnieki, cilājot «lietas».
(Zemgales Ziņas, 18.05.2001)
Atsaucieties, 1941. gada bērni!
Kopš pirmajām deportācijām Latvijā 14. jūnijā paiet 60 gadu.
(Bauskas Dzīve, 16.05.2001, PRK «Rēta» valde)
RB telefonakcija
Kur, jūsuprāt,būtu jāatrodas represēto piemineklim?
(Rīgas Balss, 16.05.2001)
Straume pret oficiāliem atceres pasākumiem
Saeima negatavojas rīkot oficiālus 1941. gada deportāciju 60.
gadadienas atceres pasākumus, pastāstīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis
Straume.
(Lauku Avīze, 22.05.2001, LETA)
Represēto piemineklis atradīsies Torņakalnā
Rīgas domnieki otrdien noteica, ka jau izgatavotais Komunistiskā
terora upuru piemineklis jānovieto Torņakalnā, nevis Esplanādē, kā tas sākotnēji
bija iecerēts.
(Diena, 23.05.2001, Dzintra Āboliņa)
Gaidām pieminekli!
Tuvojas latviešu tautas sēru diena
14. jūnijs. Daudzi politiski represētie, tajā skaitā arī nacionālie
karavīri, gaida solītā pieminekļa uzstādīšanu un atklāšanu Esplanādē.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 23.05.2001, Aleksandrs Caune, Oļgerts Bunga, Tālivaldis
Pētersons)
Indulis Zālīte: «Čekas ziņojumi ir laikmeta liecības»
Pēdējās dienās vārds «čeka» atkal parādās avīžu pirmajās
lapās, jo tiek plaši pārrunāts protokols par sadarbību, ko savulaik
parakstīja bijušais Augstākās padomes deputāts Pēteris Simsons un Valsts
drošības komitejas pārstāvis.
(Rīgas Balss, 23.05.2001, Kristīne KALNIŅA)
Deportācijas okupācijas
sekas
Katru gadu laika posms no 11. jūnija līdz 17. jūnijam ir nosakāms par
Latvijas valsts okupācijas un deportāciju atceres nedēļu.
Lauku Avīze, 24.05.2001, K. Gailums)
Igaunijā lems par komunisma nosodīšanu
Igaunijas politiskā partija «Tēvzemes savienība» nākusi klajā
ar ierosinājumu Igaunijas parlamentam apsvērt iespēju pasludināt
komunistiskās organizācijas par noziedzīgām.
(Rīgas Balss, 24.05.2001, Edgars STANGA)
Sāpju ceļu zīme centrā
Represēto pieminekli Rīgas dome nolēmusi uzstādīt nevis Esplanādē,
bet Arkādijas parkā, jo no Torņakalna stacijas sākušies daudzu Latvijas
iedzīvotāju sāpju ceļi.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 26.05.2001, Edgars Vimba)
Lai skatāmies pagātnei acīs
Nāk 14. jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
(Latvijas Vēstnesis, 31.05.2001, Valentīns SILAMIĶELIS, bijušais gulaga
politieslodzītais)
Nolemj izdot Konrādu Kalēju
Austrālijas tiesa nolēmusi, ka Konrādu Kalēju, kuru tur aizdomās par
kara noziegumu izdarīšanu nacistu okupācijas laikā, var izdot Latvijai,
kur pret viņu ir izvirzītas apsūdzības kara noziegumos un genocīdā.
(Rīgas Balss, 29.05.2001)
Izdota grāmata aizvesto piemiņai
Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 11. jūnijā tiks atvērta
Latvijas Valsts arhīva darbinieku sagatavota grāmata «Aizvestie. 1941. gada
14. jūnijs».
(Bauskas Dzīve, 01.06.2001)
Igaunijā nevēlas nosodīt komunismu
Tikai divi Igaunijas parlamenta Centra partijas deputāti atbalstījuši
valdošās Tēvzemes savienības un Moderātu partijas iesniegto
likumprojektu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 01.06.2001, LETAETA)
Austrālija izdod Kalēju
Austrālijas tiesa nolēma Latvijai izdot kara noziegumos apsūdzēto
latvieti Konrādu Kalēju.
(Jaunā Avīze, 30.05.2001, Jugita Cīrule)
Nomirt dzimtenē
Šis tiesneses Hannanas lēmums nenozīmē, ka patlaban Otrā pasaules
kara veterāns un "Arāja komandas" virsnieks Kalējs kaut kur
stratosfērā un ekonomiskajā klasē ietur maltīti.
(Vakara Ziņas, 30.05.2001, Aivars Tarvids »VZ« GALVENĀ REDAKTORA
VIETNIEKS)
Prokuratūrai esot pierādījumi Kalēja lietā
Latvijas Ģenerālprokuratūra ir apmierināta ar Austrālijas tiesas lēmumu
par Konrāda Kalēja izdošanu Latvijai.
(Vakara Ziņas, 30.05.2001, Agnese Meiere »VZ« REPORTIERE)
Torņakalns svētvieta
Torņakalns ir izveidojies kā Latvijas svētvieta, kaut arī šeit
nav uzbūvēts monumentāls piemineklis kā Salaspilī.
(Diena, 28.05.2001, Uģis Šēnbergs, arhitekts)
Aicinājums
Strauji tuvojas mūsu tautai traģiskais 14. jūnijs, kad pirms 60 gadiem
komunistiskais padomju okupācijas režīms ar pirmajām iedzīvotāju masu
deportācijām aizsāka nežēlīgu genocīdu pret Latvijas tautu.
(Lauku Avīze, 29.05.2001)
Deportāciju atceres pasākumi Rīgā
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni"
1941. gada deportāciju atceres pasākumu sarīkošanai izlietos 17 897,71
latu, informēja fonda direktors Gunārs Toms.
(Lauku Avīze, 29.05.2001, LETA)
Meri godinās represētos
Igaunijas prezidents Lennarts Meri vakar sāka triju nedēļu ilgo
braucienu pa valsti, lai, godinot 1941. gada 14. jūnija komunistiskā režīma
sarīkotās cilvēku deportācijas upuru piemiņu.
(Lauku Avīze, 29.05.2001, LETA)
Pieminot Baigo gadu
14. jūnijā apritēs 60 gadi, kopš sākās pirmās lielākās deportācijas
Latvijā.
(Druva, 05.06.2001, Zigrīda Perevalova, PRA Cēsu nodaļas priekšsēdētāja)
Dievs, tava zeme deg!
1941. gada 14. jūnija upuru piemiņai.
(Druva, 06.06.2001, Māra Baķe)
Pasākumi deportāciju
60.gadadienas atcerei
Nākamnedēļ Latvijā
risināsies vairāki pasākumi 1941.gada deportāciju 60.gadadienas atcerei.
(Diena, 06.06.2001)
Sibīrijā vēl dzird latvju
dziesmas
Šodien Okupācijas
muzejā filmu producents Ingvars Leitis iepazīstina sabiedrību, dāvina skolām
un bibliotēkām Latvijā pirmo interaktīvo uzziņu krājumu kompaktdiska
formātā par noziegumiem pret cilvēci, latviešu tautu, valsti un nāciju.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 06.06.2001, Aija LULLE)
Sibīrijas bērni
TV DOKUMENTALA FILMA. Diena pirms 60 gadiem
1941.gada 14. jūnijs atmiņā
iecirsta pamatīgi, kā granītā.
(Diena, 07.06.2001, Aiva Kalve)
Latvijā atcerēsies deportāciju sešdesmito gadadienu
Nākamnedēļ Latvijā norisināsies vairāki pasākumi 1941.gada deportāciju
60. gadadienas atcerei.
(Rīgas Balss, 06.06.2001, BNS)
Trešā deportāciju kārta
Visiem ir zināms, cik cilvēku izsūtīja no Latvijas 1941. gadā, cik
1949. gadā.
(Lauku Avīze, 07.06.2001, J. Andrēns)
Interaktīvais uzziņu krājums par noziegumiem pret cilvēci
Vakar Okupācijas muzejā tika demonstrētas 1941. gada 14. jūnija sešdesmitgadei
veltītais Latvijā pirmais interaktīvais uzziņu krājums CD formātā par
noziegumiem pret cilvēci, latviešu tautu un valsti.
(Lauku Avīze, 07.06.2001, Uldis Šmits)
Par tiem, kas skaitījās "padomju iekārtai sveši elementi"
14. jūnijā Rīgā tiks atklāta izstāde "Ārlietu ministrijas
darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940.gada okupācijas".
(Latvijas Vēstnesis, 07.06.2001, Aina Rozeniece, "LV" nozares
redaktore)
Terora atplūdos, destaļinizācijā
Padomju Savienības komunistiskā partija un PSRS valdība plašas, ilgstošas
un nežēlīgas represijas pret atsevišķiem cilvēkiem, sabiedrības slāņiem
un pat pret veselām tautām uzskatīja par sava režīma funkcionēšanas un
nostiprināšanas nepieciešamu apstākli.
(Latvijas Vēstnesis, 07.06.2001, JĀNIS RIEKSTIŅŠ, Latvijas Valsts arhīva
vecākais referents)
Liecinās par padomju noziegumiem
Lai piedalītos konferencē «14.06.1941.g. deportācija: noziegumi pret
cilvēci», kas notiks Rīgā 12. un 13. jūnijā, vakar Rīgā ieradās Triju
Zvaigžņu ordeņa kavalieris Naums Lifšics.
(Jaunā Avīze, 08.06.2001)
Sibīrijā apjausta dzīves vērtība
No aptiekāra Ausekļa Krauksta ģimenes, ko izveda uz Krasnojarskas
apgabalu, izdzīvoja tikai jaunākā meita.
(Diena, 09.06.2001, Gunita Nagle)
Atceres pasākumi
11.jūnijā. 15.00 grāmatas Aizvestie prezentācija Rīgas Latviešu
biedrības Lielajā zālē.
(Diena, 09.06.2001)
Traģiskā statistika
1941.gada 14.jūnijā no Latvijas tika deportēti 15 424 cilvēki
0,79% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
(Diena, 09.06.2001)
Pasākumi Latvijā 1941. gada 14. jūnija
deportāciju atcerei
"Ciešanu un atmiņu krustcelēs. Tikšanās ar represētajiem".
(Lauku Avīze, 09.06.2001)
Sākas aizvesto atceres nedēļa
Šodien, 11. jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Valsts arhīva
darbinieku sagatavotās grāmatas «Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs» atvēršana.
(Bauskas Dzīve, 11.06.2001)
Pieminēs deportāciju gadadienu
Latvijā norisināsies vairāki pasākumi 1941. gada deportāciju 60.
gadadienas atcerei.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 11.06.2001)
Ar sāpi par aizvestajiem. Ar piemiņas
ziedu
Vakar Latviešu biedrības namā tika atvērta grāmata "Aizvestie",
atgādinot 1941.gada 14.jūnija deportācijas.
(Latvijas Vēstnesis, 12.06.2001, Daina Kļaviņa, Latvijas Valsts arhīva
direktore)
Ar sāpi par aizvestajiem. Ar piemiņas
ziedu
Vakar Latviešu biedrības namā tika atvērta grāmata
"Aizvestie", atgādinot 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Grāmata,
kas satur 15 424 latviešu likteņus.
(Latvijas Vēstnesis, 12.06.2001, Mintauts Ducmanis, "LV" nozares
redaktors)
Ar sāpi par aizvestajiem. Ar piemiņas
ziedu
Vakar Latviešu biedrības namā tika atvērta grāmata
"Aizvestie", atgādinot 1941.gada 14.jūnija deportācijas.
(Latvijas Vēstnesis, 12.06.2001)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Vakar Valsts prezidente tikās ar vēsturnieku komisiju 14. jūnija deportācijas
izpētes kontekstā.
(Latvijas Vēstnesis, 12.06.2001, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas
redaktors)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Vakar Valsts prezidente tikās ar vēsturnieku komisiju 14. jūnija deportācijas
izpētes kontekstā. Vakar žurnālistiem Rīgas pilī bija iespēja tikties
arī ar Starptautiskās vēsturnieku komisijas locekļiem.
(Latvijas Vēstnesis, 12.06.2001, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas
redaktors)
Prezidente atklās konferenci par 1941.
gada deportācijām
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga rīt Latvijas Universitātes Lielajā
aulā atklās vēsturnieku komisijas organizētu divu dienu starptautisku
konferenci, kurā tiks nolasīti apmēram 30 referāti par 1941. gada deportācijām
Latvijā.
(Rīgas Balss, 11.06.2001, BNS)
P.Vaska Mesas pirmatskaņojums Sibīrijas
bērniem
Manuprāt, tieši bērni un viņu vecāki, kurus drausmīgajā 1941.gada naktī
no 13. uz 14.jūniju izrāva no gultiņām un izsūtīja uz Sibīriju drošā
nāvē, bija lielākie mūsu tautas varoņi.
(Diena, 12.06.2001, Inese Lūsiņa)
15 424 aizvestie
Vakar Rīgā, Latviešu biedrības namā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
svinīgi un reizē ar zināmām skumjām vēra vaļā Latvijas Valsts arhīva
ar vēsturnieku komisijas atbalstu sagatavotu apjomīgu grāmatu sārtos vākos
ar melnu lenti "Aizvestie".
(Lauku Avīze, 12.06.2001, Vita Krauja)
Vēlreiz Jūrmalā
Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas savstarpējiem tirdznieciskiem
sakariem ir jābūt izdevīgiem, taču tos, kā secināja "Baltijas forumā",
nelabvēlīgi ietekmējot politiskas manipulācijas.
(Lauku Avīze, 12.06.2001, Valdis Bērziņš)
Sāpju ceļš
1941. gada deportācijas agrāk nepublicēti dokumenti un fakti.
(Lauku Avīze, 12.06.2001, Jānis Vasiļevskis, SAB Totalitārisma seku
dokumentēšanas centra speciālists)
Neviens nav aizmirsts
Rīgas Latviešu biedrības namā notika grāmatas «Aizvestie» atvēršanas
pasākums un piemiņas brīdis 1941. gada 14. jūnija atcerei.
(Jaunā Avīze, 12.06.2001, Liene Veide, speciāli «Jaunajai Avīzei»)
Atcerēsies šausmas pirms 60 gadiem
14. jūnijā aprit 60 gadi kopš 1941. gada jūnija deportācijām.
Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu atzīmēs visā Latvijā, arī mūsu
rajonā.
(Kurzemnieks, 12.06.2001, Daiga Bitiniece)
Okupācijas noziegumi vēl jāpēta
Komisija trijos gados atklājusi jaunus faktus, prezidente uzskata, ka
darbs vēl jāturpina
(Diena, 12.06.2001, Evita Prokopova)
Atklās pieminekli deportāciju upuriem
Deportāciju upuriem veltītā pieminekļu ansambļa atklāšana pie Torņakalna
dzelzceļa stacijas notiks 14.jūnijā pulksten 17, informē Rīgas domes
informācijas nodaļa.
(Diena, 12.06.2001)
Piemineklis iekalts Aizvesto lapās
Deportācijas tieši vai netieši ir skārušas gandrīz katru ģimeni
Latvijā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 12.06.2001, Aija LULLE)
Izjūtu šo darbu kā dzīves jēgu
Pavisam maz ir to latviešu, kuru ģimenes, dzimtas, radus vai draugus neskāra
1941. un 1949.gada deportācijas.
(Diena, 13.06.2001, Tekla Šaitere)
Jūnija krāsas
Katram mēnesim ir savs krāsu spektrs. Jūnijam ir pat trīs - melnā,
baltā un zaļā. Lai cik nemīlīgs un lietains ir šis jūnijs, dziļi atmiņās
un zemapziņā vīd šīs krāsas.
(Druva, 13.06.2001, Osvalds Mauriņš)
Desmitgadīga Brunavas zēna pārdzīvotais 1941. gada 14. jūnijā
Šogad aprit 60 gadu kopš Latvijas iedzīvotāju pirmās masveidīgās
deportācijas. Toreiz «sarkanie okupanti» ar vieglu roku parakstīja pavēles,
ar kurām tika izsūtīti un nāvei nolemti tūkstoši nevainīgu dažādu
paaudžu cilvēku.
(Bauskas Dzīve, 13.06.2001, R. ĀBELNIEKS)
Saulainā vasaras rītā pārtrauktā bērnība
Kinorežisore Dzintra Geka 1979. gadā beigusi Ļeņingradas Valsts teātra,
mūzikas un kinematogrāfijas institūtu.
(Bauskas Dzīve, 13.06.2001, AINA UŠČA)
Konferencē analizē 14.jūnija deportācijas
Starptautiskajās tiesībās genocīdam nav paredzēts noilgums, tādēļ
vēl tagad drīkst tiesāt tos padomju represīvo iestāžu darbiniekus, kas
organizējuši deportācijas, pirms spēkā stājušies genocīdu aizliedzošie
starptautiskie tiesību dokumenti.
(Diena, 13.06.2001, Dita Arāja)
Atceres pasākumi
1941.gada deportāciju 60.gadadienas atcerei.
(Diena, 13.06.2001)
Diskutē par genocīdu un holokaustu
Par deportācijām dažādās valstīs runāja arī Lietuvas,
Igaunijas, Ukrainas, Moldovas un Krievijas pētnieki.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 13.06.2001, Aija LULLE)
15 424 un citi
Rakstu piemineklis latviešu traģēdijai.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2001, Viktors AVOTIŅŠ)
Deportāciju atcerei
Šajā nedēļa tiek rīkoti vairāki pasākumi atceroties pirms 60 gadiem
notikušo izsūtīšanu, kas lika doties nezināmā moku ceļā vairākiem tūkstošiem
nevainīgu Latvijas cilvēku, gan pieaugušiem, gan bērniem.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2001, Ilze Zveja)
Pārdzīvotais ir visdrošākā liecība
Latviešu pētnieku grāmatu pieminējis pat NATO virspavēlnieks.
Tiesa, tā bijusi par lietuviešiem.
(Diena, 14.06.2001, Egīls Zirnis)
ĪSZIŅAS
Rīgā pasākumos, kas veltīti sešdesmitgadei kopš pirmajām deportācijām
Latvijā, piedalās arī Kuldīgas politiski represēto nodaļas pārstāvji.
(Kurzemnieks, 14.06.2001)
Vilks neredz aitas asaras
Vilka ēstgribai neredzēja gala, kamēr nebija iznīcināti un pazemoti tūkstošiem
cilvēku.
(Kurzemnieks, 14.06.2001)
Atgādināt un pieminēt
Neviens nezināja, ka jau 1939. gada 11. oktobrī ar pavēli nr. 001223 čekas
ģenerālis Serovs ir parakstījis instrukciju, kurā sīki norādīts, kā jāveic
masu deportācijas no Baltijas republikām.
(Kurzemnieks, 14.06.2001, Arnolds Gilba)
NEPALAID GARĀM!
Novada muzejā. 14.VI 13.00 1941.
gada 14. jūnija deportāciju 60. atceres dienas izstādes Tā nav
dziesma, tie ir vaidi.
(Kurzemnieks, 14.06.2001)
Deportācijas un noliegumi
Krievija turpina uzsvērt, ka Igaunija, Latvija un Lietuva bija leģitīmas
PSRS sastāvdaļas.
(Diena, 14.06.2001, Pols Goubls, Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība)
Pirms 60 gadiem 14.jūnija rītā
Par iespaidiem, atmiņām un izjūtām, kas saistītas ar pirmajām
Latvijas iedzīvotāju deportācijām, gribu pastāstīt arī es, toreiz 12
gadu vecs pusaudzis, ko no izvešanu otrā viļņa paglāba vācu armijas
straujā ofensīva.
(Diena, 14.06.2001, Olafs Laukmanis)
Deportāciju izpētē
dzelzs priekškars
Latvija atšķirībā no abām Baltijas kaimiņvalstīm
nevar lepoties ne ar tādu trofeju kā «Staļina mape», ne arī ar plašām
ekspedīcijām pa Krievijas arhīviem.
(Diena, 14.06.2001, Aušra Radzevičūte Viļņā, Edijs Bošs Tallinā,
Gunita Nagle)
Rūgtākais kauss
«Mums iet labi, bieži ciemos atnāk onkulis Bac,» vēstulēs uz
Latviju radiem krievu valodā rakstīja zēns no Sibīrijas.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2001)
Paturēt sirdī piederību tautai
Prezidente uzrunā Krievijā dzīvojošos latviešus un visus, kuri
atgriezās.
(Jaunā Avīze, 14.06.2001, Una Upe)
Atceras represētos diplomātus
14. jūnijā Rīgas domes telpās atklās izstādi Latvijas Ārlietu
ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940. gada okupācijas.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2001, Aija LULLE)
Piemiņas zīmes gulagu zemē
Komi Republika, kas atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, ir gulagos
nomocīto cilvēku kaulu pārpilna.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.06.2001, Voldemārs HERMANIS)
Latvijas Valsts prezidente: es jums teikšu godīgi
Šajās dienās, savas prezidentūras puslaikā,
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī atbildēja uz
"Lauku Avīzes" galvenā redaktora VIESTURA SERDĀNA un žurnālistes
VITAS KRAUJAS jautājumiem.
(Lauku Avīze, 14.06.2001, Vita Krauja)
Deportācijas notikušās
un plānotās
Lielā deportācija 1941. gada 14. jūnijā nebija pati pirmā.
(Lauku Avīze, 14.06.2001, Ojārs Niedre, dr. habil. hist.)
Vai PSRS īstenoja genocīdu Baltijā?
Šis neviena neizteiktais jautājums tomēr radīja uzskatu sadursmi vakar
un aizvakar notikušajā, citādi bez īpašiem akadēmiskiem strīdiem aizritējušajā
starptautiskajā konferencē "1941. gada 14. jūnija deportācijas:
noziegumi pret cilvēci".
(Lauku Avīze, 14.06.2001, Uldis Šmits)
Prezidentes vēstule tautiešiem Krievijā
Vakar pēcpusdienā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas vēstniecības
Krievijā atašejam Laumai Vlasovai nodeva vēstuli tautiešiem Krievijā un
kaseti ar videoierakstu, kurā prezidente šo savu uzrunu pati lasa.
(Lauku Avīze, 14.06.2001, Vaira Vīķe-Freiberga)
Igaunijā var apskatīt čekas moku kambarus
Godinot 1941. gada 14. jūnija komunistisko masveida deportāciju upuru
piemiņu, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā padomju režīma vajātajiem cilvēkiem
trešdien un ceturtdien atļauts apmeklēt bijušos čekas moku kambarus.
(Lauku Avīze, 14.06.2001, LETA)
Deportāciju piemiņai veltītie pasākumi
10.00 Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek komunistiskā
genocīda upuru piemiņas 60. gadadienas dievkalpojums.
(Lauku Avīze, 14.06.2001, LETA)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Šodien, 13.jūnijā, noslēdzas vēsturnieku divu dienu konference par
1941.gada deportācijām.
(Latvijas Vēstnesis, 13.06.2001, Mintauts Ducmanis, "LV" nozares
redaktors)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Šodien, 13.jūnijā, noslēdzas vēsturnieku divu dienu konference par
1941.gada deportācijām. Valsts prezidentes uzruna, atklājot 3.
starptautisko vēsturnieku konferenci Latvijas Universitātē 2001.gada
12.junijā.
(Latvijas Vēstnesis, 13.06.2001)
Valsts prezidente: - intervija Latvijas Radio vakar, 12. jūnijā
- Šonedēļ Latvijā tiek pieminēti 60 gadi kopš pirmajām plašajām
deportācijām 1941.gada jūnijā, vakar tika publiskota Latvijas vēsturnieku
sagatavota grāmata "Aizvestie".
(Latvijas Vēstnesis, 13.06.2001)
Latviešu tautas traģēdijas diena
Lūcijas Garūtas kantātē "Dievs, tava zeme deg!" izdziedāta
latviešu tautas traģēdija, kas sākās 1941. gada 14. jūnija naktī, kad tūkstošiem
vīru un sievu ar maziem bērniem un zīdaiņiem tika izrauti no nakts miega,
lai dotos nežēlīgā braucienā.
(Valmieras Ziņas, 15.06.2001, Aija Pupila)
Dīvainas atmiņas
Mani nepatīkami pārsteidza un sarūgtināja Dienas intervija ar represēto
Margaritu Sideri (Diena, 9.VI 2001.).
(Diena, 16.06.2001, Rihards Beitāns)
Latviešu tautas traģēdijas diena
Lūcijas Garūtas kantātē "Dievs, tava zeme deg!" izdziedāta
latviešu tautas traģēdija, kas sākās 1941. gada 14. jūnija naktī, kad tūkstošiem
vīru un sievu ar maziem bērniem un zīdaiņiem tika izrauti no nakts miega.
(Dzirkstele, 14.06.2001, Aija Pupila)
Būs grāmatas atvēršanas svētki
Šodien pulksten 19.00 Jēkabpils tautas namā Komunistiskā terora upuru
piemiņas dienai veltītais koncerts papildināts ar grāmatas atvēršanas svētku
brīdi.
(Jēkabpils Vēstnesis, 14.06.2001, Agita Pleiko)
Bija represijas arī pret mājās palikušajiem
Paaudzes nomaina paaudzi, attālinās laiks, kad Latvija piedzīvoja
deportācijas un izsūtīšanu.
(Jēkabpils Vēstnesis, 14.06.2001, Jolanta Kalniņa)
Un es lasu: "Jūs, kas mokās svēti būsat
tautai savai!
Valsts prezidentes vārdi represēto latviešu virsnieku kapu pieminekļa atklāšanas
pasākumam Litenē 2001. gada 14. jūnijā.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001)
Un es lasu: "Jūs, kas mokās svēti būsit
tautai savai!
Valsts prezidente uzrunā pie Okupācijas muzeja Rīgā 2001. gada 14. jūnijā.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001)
Kad kliedz klusums ar rētām akmenī un
atmiņā
Vakar, 14. jūnijā, pie Torņakalna stacijas atklāja pieminekli komunistiskā
terora upuru piemiņai.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Andris Sproģis, "LV" nozaru
virsredaktors)
Aizrestotie ešeloni, liekas aizgājāt pār
sirdi
Viņu tumšo dunēšanu, dvēsele, nu mūžam dzirdi...
Valsts prezidentes uzruna represēto apvienību pārstāvjiem Rīgas pilī
2001.gada 14.jūnijā.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001)
Aizrestotie ešeloni, liekas aizgājāt pār
sirdi
Viņu tumšo dunēšanu, dvēsele, nu mūžam dzirdi...
Ārlietu ministrs Indulis BĒRZIŅŠ: Mēs esam pulcējušies šeit, lai godinātu
to ārlietu dienesta darbinieku piemiņu, kuru dzīve un darbs tika varmācīgi
pārtraukti represijās un deportācijās pēc 1940. gada jūnija.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001)
Aizrestotie ešeloni, liekas aizgājāt pār
sirdi
Viņu tumšo dunēšanu, dvēsele, nu mūžam dzirdi...
Vakar, 14. jūnijā, Rīgas domes vestibilā tika atklāta izstāde
"Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc
1940. gada okupācijas".
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Aina Rozeniece, "LV" nozares
redaktore)
Aizrestotie ešeloni, liekas aizgājāt pār
sirdi
Viņu tumšo dunēšanu, dvēsele, nu mūžam dzirdi...
Vakar dienas vidū Latvijas Okupācijas muzejā tika atklāta 1941. gada
14. jūnija deportācijas piemiņai veltīta izstāde.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Mintauts Ducmanis, "LV" nozares
redaktors)
Aizrestotie ešeloni, liekas aizgājāt pār
sirdi
Viņu tumšo dunēšanu, dvēsele, nu mūžam dzirdi...
Vakar, 14. jūnijā, Sanktpēterburgas Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
notika atceres pasākums, veltīts 1941. gada 14. jūnija Latvijas, Lietuvas
un Igaunijas iedzīvotāju masveida deportācijas 60. gadskārtai.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Sanktpēterburgas ģenerālkonsulāts)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Jānis
RIEKSTIŅŠ, Latvijas Valsts arhīvs, Latvija: 1941. gada 14. jūnija deportācija
Latvijā.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Jānis RIEKSTIŅŠ)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
phil. ARVĪDS ANUŠAUSKS, Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības izpētes
centrs, Lietuva: Deportācijas - noziegumi pret cil.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, ARVĪDS ANUŠAUSKS)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. I. ZĀLĪTE,
S. EGLĪTE, SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, Latvija:
1941.gada 14.jūnija deportācijas struktūranalīze.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Indulis ZĀLĪTE, Sindija EGLĪTE)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
habil. hist. Natālija Ļebedeva, Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās
vēstures institūts, Krievija.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Natālija Ļebedeva)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
hist. Anatolijs Rusnačenko: Deportācijas no Rietumukrainas 1939. 1940.
gadā.
(Latvijas Vēstnesis, 15.06.2001, Anatolijs Rusnačenko)
Latviešu tautas traģēdijas diena
Lūcijas Garūtas kantātē Dievs, tava zeme deg! izdziedāta latviešu
tautas traģēdija, kas sākās 1941. gada 14. jūnija naktī, kad tūkstošiem
vīru un sievu ar maziem bērniem un zīdaiņiem tika izrauti no nakts miega,
lai dotos nežēlīgā braucienā.
(Madonas Ziņas, 14.06.2001, Aija Pupila)
Vai, jūsuprāt, komunistiskā genocīda
upuru piemiņas diena būs aktuāla arī nākotnē?
Madoniete Dzintra Livmane: - Jaunā paaudze, kuru tuviniekus nav skārušas
1941.gada deportācijas, šo dienu varbūt arī neizjūt.
(Madonas Ziņas, 14.06.2001)
Instrukcija
Par antipadomju elementu deportāciju veikšanu no Lietuvas, Latvijas un
Igaunijas.
(Rīgas Balss, 14.06.2001)
Latvijas laukakmenī iecirstas izsūtīto sāpes
Latviešu masveida deportāciju 60. gadadienā vakar, 14. jūnijā, pie
Torņakalna stacijas Rīgā atklāts tēlnieka Paula Jaunzema piemineklis «Putenī».
(Bauskas Dzīve, 15.06.2001, VILNIS AUZĀNS)
Nedēļas malks
Partiju sasaukšanos, budžeta pārdali, pat Hanzas dienu raibumus šonedēļ
pārklāja vārdos nenosaucamas izjūtas, kad skaudras atmiņas mijas ar cerībām
varbūt pasaule mūs sapratīs.
(Bauskas Dzīve, 15.06.2001, DAINA CĪRULE)
Latvija piemin genocīda upurus
Vakar visā Latvijā cilvēki pulcējās kapos un piemiņas vietās, lai
pieminētu 1941. gadā izsūtītos.
(Jaunā Avīze, 15.06.2001, Lāsma Amoliņa)
14.jūnijs ēna pār Latviju
Kā gribētos redzēt Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā
Krievijas vēstnieku Latvijā ar sarkanbaltsarkaniem ziediem Brīvības
pieminekļa pakājē!
(Diena, 15.06.2001, Artis Pabriks)
Piemin baisākās dienas tautas vēsturē
Visā Latvijā vakar pieminēja 1941. gada 14. jūnija deportāciju sešdesmito
gadskārtu. Torņakalna stacijā beidzot tika atklāts piemineklis komunistiskā
terora upuriem.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 15.06.2001, Aija LULLE, Inga PAPARDE, Ita CĒRMANE,
Anna GAVARE, Irēna VEMBRE)
Piemiņas brīdī piemineklis pulcē tūkstošus
Klātesot vairākiem tūkstošiem cilvēku, ceturtdien, 60.gadadienā
kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām, pie Torņakalna stacijas atklāja tēlnieka
Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidoto Komunistiskā terora upuru
pieminekli.
(Diena, 15.06.2001)
Mēs katrs varējām būt viņu vidū
Vaira VĪĶEFREIBERGA, Latvijas Valsts prezidente, - speciāli
"Latvijas Vēstnesim".
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas
redaktors)
Lai atceramies, lai pieminam
Latvijas goda ģenerālkonsuls Austrālijā un Jaunzēlandē EMĪLS DĒLIŅŠ.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001, Emīls Dēliņš)
Valsts prezidente: - vēstulē tautiešiem,
kam saknes ārpus Latvijas
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 13.jūnijā, Rīgas pilī
tikās ar LR vēstniecības Maskavā atašeju Laumu Vlasovu.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001, Valsts prezidenta preses dienests)
Starptautiskā konference noslēguma
dokuments
Starptautiskā konference "1941. gada 14. jūnija deportācija:
noziegumi pret cilvēci" Rīga, 2001. gada 12. - 13. jūnijs. Noslēguma
dokuments.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001)
Valsts prezidente: - vēstulē tautiešiem,
kam saknes ārpus Latvijas
Mīļie tautieši Krievijā, visos tālos plašumos un tālās vietās,
es sūtu jums sveicienus kā Latvijas Valsts prezidente. Un vēlos jums
apliecināt, ka Latvijā, jūsu dzimtajā zemē jeb jūsu senču zemē, jūs
nebūt neesat aizmirsti.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001, Vaira VīķeFreiberga)
Par Latvijas diplomātiem, pirmajiem
represiju upuriem
Ar šodienu Rīgas domes namā skatāma izstāde "Latvijas Ārlietu
ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940.gada okupācijas".
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001, Aina Rozeniece, "LV" nozares
redaktore)
Par piemiņas pasākumiem
Berlīnē. Berlīnē 14. jūnijā tiks atklāta masu deportāciju 60.
gadadienai veltīta piemiņas izstāde.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001, Latvijas vēstniecība Vācijā)
Plenārsēdes stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis
Straume.
(Latvijas Vēstnesis, 14.06.2001)
51 likteņstāsts
14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Rīgas domes
vestibilā K. Valdemāra ielā 3, bijušajā Ārlietu ministrijas ēkā notika
izstādes "Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un
represijās pēc 1940. gada okupācijas" atklāšana.
(Lauku Avīze, 16.06.2001, Silvija Križevica, Ārlietu ministrijas arhīva
nodaļas vecākā referente)
Ciešanu ceļš gēnos un piemineklī
Ceturtdien, 60. gadadienā kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām, Rīgā
pie Torņakalna stacijas atklāja memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai.
(Lauku Avīze, 16.06.2001, Zenta Briede)
Godina represijās nomocītos karavīrus
Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona virsnieki un karavīri piedalījās
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumos Gulbenes stacijā un
Litenes kapos.
(Alūksnes Ziņas, 19.06.2001, Mārīte Dzene)
Valsts prezidente Austrijā: - tiekoties ar
grāmatas "Saulespuķe" autoru
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 18. jūnijā, Vīnes
dokumentācijas centrā tikās ar grāmatas "Saulespuķe" autoru
Simonu Vīzentālu.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2001, Valsts prezidenta preses dienests)
Valsts prezidente Austrijā: - konferencē
par demokrātiju mūsdienu pasaulē
Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga
svētdien, 17.jūnijā, Zalcburgā piedalījās
konferencē "Sustaining Democracy in the Modern World" ("Demokrātijas
uzturēšana modernajā pasaulē").
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2001, Valsts prezidenta preses dienests)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Prof. Pāvels
POĻANS, Krievija: 1941. gada 14. jūnija deportācijas padomju deportāciju
politikas kontekstā.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2001, Pāvels POĻANS)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Kalju
Metiks, Igaunijas padomju perioda izpētes centrs (Scentrs),
Igaunija: Kompensācija par okupantu
noziegumiem.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2001, Kalju Metiks)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
Zinaīda Sitņika, Moldova: Deportāciju drāma Besarābijā: terora mašīnas
mehānisms.
(Latvijas Vēstnesis, 19.06.2001, Zinaīda Sitņika)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par
Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Andrejs
Lepse, Latvijas Satversmes tiesas tiesnesis, Latvija: 1941. gada 14. jūnija
deportācijas starptautiskā skatījumā.
Latvijas Vēstnesis, 19.06.2001, Andrejs Lepse)
Vēsture cilvēku likteņos
14. jūnijā Kuldīgas novada muzejā atklāja izstādi, veltītu 1941.
gada deportācijām Tā
nav dziesma, tie ir vaidi, vaid tur latvju dvēseles.
(Kurzemnieks, 19.06.2001, Iveta Grīniņa)
Igaunijas parlaments atliek paziņojumu par
komunisma noziegumiem
Igaunijas parlaments nolēmis atlikt līdz rudenim paziņojuma par
komunistiskā režīma noziegumiem pieņemšanu. Par šo lēmumu balsoja 51
deputāts, pret 39 deputāti.
(Lauku Avīze, 19.06.2001, BNS)
Pieminot 14. jūnija deportācijas
Lielbritānijas latviešu organizācijas
Latvijas Nacionālā padome un "Daugavas vanagi" gādājuši
par īpašām atklātnēm, pieminot pirms 60 gadiem piedzīvotās šausmas un
pārestības.
(Lauku Avīze, 19.06.2001, R. Ruska)
Pateicība vēsturniekiem
14. jūnija deportāciju 60. gadadienā Latvijas Politiski represēto
apvienība pateicas Valsts prezidentei, Latvijas Valsts arhīva darbiniekiem,
Valsts prezidentes vēsturnieku komisijai.
(Lauku Avīze, 19.06.2001, Visvaldis Aivars, Latvijas Politiski represēto
apvienības priekšsēdis)
Vīķe-Freiberga tikusies ar Vīzentālu
Vakar beidzās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas triju dienu darba
vizīte Austrijā.
(Lauku Avīze, 21.06.2001, Vita Krauja)
Ludmila Azarova: "Latvietim izvēle ir
būt nacionālistam."
Esmu iecerējusi atdzejot krievu valodā un sastādīt antoloģiju,
kurā ievietotu dzejoļus, kas tapuši latviešu tautas smagākajos brīžos.
(Lauku Avīze, 21.06.2001, Dace Kokareviča)
NEPALAID GARĀM!
Novada muzejā. Skatāma 1941. gada 14. jūnija deportāciju 60. atceres
dienas izstāde Tā nav dziesma, tie ir vaidi, vaid tur latvju dvēseles.
(Kurzemnieks, 21.06.2001)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Ainārs
Lerhis, LU Latvijas Vēstures institūts, Latvija: Latvijas Republikas ārlietu
darbinieku likteņi padomju gulaga nometnēs.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Ainārs Lerhis)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Iveta
ŠĶIŅĶE, Latvijas Valsts arhīvs, Latvija: 1941. gada 14.jūnija deportācijā
arestētās un izsūtītās sievietes.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Iveta ŠĶIŅĶE)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Uldis
Lasmanis, politiski represētais, Latvija: 1941. gada represijas Jēkabpils
apriņķī (tā laika robežās).
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Uldis Lasmanis)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā.
Dr.geogr. PĒTERIS ŠĶIŅĶIS, Latvijas Universitāte, Latvija: Deportāciju
ietekme uz Latvijas lauku sabiedrības attīstību.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, PĒTERIS ŠĶIŅĶIS)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr. oec.
Naums LIFŠICS, padomju holokaustu pārcietušais, ASV: 1941.gada 14.jūnija
deportācija - padomju holokausta sastāvdaļa.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Naums LIFŠICS)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Prof.
Dovs Levins, Izraēla: Latvijas ebreju deportācija uz PSRS attāliem
apgabaliem 1941. gada jūnijā.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Dovs Levins)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Linards
MUCIŅŠ, Latvija: Represēto personu tiesiskā reabilitācija Latvijā pēc
1990.gada, tās rezultāti un perspektīva.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Linards MUCIŅŠ)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā.
Dzintars Ērglis, LU Latvijas Vēstures institūts, Latvija: 1941. gada 14. jūnijs
Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Dzintars Ērglis)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Ainārs
Bambals, Latvija: 1941. gada 14.jūnijā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju arhīva
lietu dokumenti kā vēstures avots.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Ainārs Bambals)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Elmārs
Pelkaus, Latvija: 1941.gada 14.jūnija deportācijas atspoguļojums Latvijas
Komunistiskās partijas dokumentos.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Elmārs Pelkaus)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
hist. Irēne Šneidere, Latvija: 1941. gada jūnijā arestēto Latgales
civiliedzīvotāju likteņi nometnēs un cietumos.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Irēne Šneidere)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. PĒTERIS
ZVIDRIŅŠ, EDVĪNS VĪTOLIŅŠ, Latvija: 1941.gada 14.jūnija deportācijas
tiešās un netiešās demogrāfiskās sekas.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, PĒTERIS ZVIDRIŅŠ, EDVĪNS VĪTOLIŅŠ)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Arturs
Žvinklis, Latvija: Padomju varas represijas pret Latvijas Republikas
parlamentāriešiem 1940.-1941. gadā.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Arturs Žvinklis)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
hist. Ēriks Jēkabsons, LU Latvijas Vēstures institūts, Latvija: 1941. gada
14. jūnijs 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Ēriks Jēkabsons)
Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju
Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā. Dr.
hist. Elga ZĀLĪTE, Amerikas Savienotās Valstis: Dēmonizācijas un deportācijas:
propagandas kari Latvijā 1941.gadā.
(Latvijas Vēstnesis, 21.06.2001, Elga ZĀLĪTE)
"Karogs" - pienākumu zīmē
Jūnija žurnāls iznāk zem atgādinātājzīmes - pirms 60 gadiem bija 1941.
gada 13. 14. jūnijnakts, kas piecēla kājās lielus un mazus, izrāva no mājokļiem
un nosūtīja uz tālu, svešu un aukstu zemi, no kurienes tik daudziem vairs
nebija atgriešanās.
(Druva, 27.06.2001)
NEPALAID GARĀM!
Novada muzejā. Skatāma 1941. gada 14. jūnija deportāciju 60. atceres
dienas izstāde Tā nav dziesma, tie ir vaidi, vaid tur latvju dvēsele.
(Kurzemnieks, 28.06.2001)
Nopietni padarīts darbs
Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Latvijas Valsts arhīvs, Nordik,
2001., 806 lpp.
(Diena, 28.06.2001, Aivars Stranga, speciāli Dienai)
Nekas nav beidzies
Bērnu acis, kuras vēl nepazina šausmu. Bērnu acis, kuras redzēja tuvumā
nāvi. Acis, kuras apsūdz arī pēc sešdesmit gadiem.
(Literatūra un Māksla, 28.06.2001, Anda Līce)
Rietumi apsveic Miloševiča izdošanu
Lielākā daļa rietumvalstu un starptautisko organizāciju atzinīgi novērtējušas
bijušā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča negaidīto izdošanu
ANO starptautiskajai tiesai.
(Diena, 30.06.2001, Jānis Vēvers)
Uz apsūdzēto sola jāsēž arī starptautiskajai sabiedrībai
Pirms desmit gadiem sākās Belgradas agresija.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 30.06.2001, Laima ŽIHARE-LOIDLA)
«Baigais gads» Latvijas medicīnā
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā sanāca 4.Latviešu ārstu kongress,
kas pulcēja latviešu mediķus no visas pasaules.
(Diena, 29.06.2001, Valdis Zatlers, ārsts)
NEPALAID GARĀM!
Novada muzejā. Skatāma 1941. gada 14. jūnija deportāciju 60. atceres
dienas izstāde Tā nav dziesma, tie ir vaidi, vaid tur latvju dvēseles.
(Kurzemnieks, 12.07.2001)
"Helsinki 86". Viņi sāka atmodu
Piecpadsmit gadu mūs šķir no tās trauksmainās vasaras, kad sākās mūsu
tautas trešā atmoda.
(Lauku Avīze, 14.07.2001, Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja direktora
vietnieks)
Atbildīgi upuru priekšā
ANO starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušās Dienvidslāvijas lietās
vēl pirms gada bija neefektīva institūcija, taču S.Miloševiča nonākšana
uz apsūdzēto sola Hāgā pilnībā mainījusi situāciju.
(Diena, 06.07.2001, Jānis Vēvers)
Miloševičs ignorē Hāgas tribunālu
Ar nicinošo attieksmi un atteikšanos sadarboties Miloševičs panāk tiesas pārtraukšanu.
(Diena, 04.07.2001, Jānis Vēvers)
Miloševičs ignorē Hāgas tribunālu
Diktators atsakās no advokāta palīdzības. Prāvas izskatīšanu atliek līdz
augustam.
(Jaunā Avīze, 04.07.2001, Ingūna Berga)
Miloševičs Hāgā klusē
Bijušais Dienvidslāvijas prezidents Hāgas kara tribunālā atsakās atbildēt
uz jautājumiem.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 04.07.2001, Māris KRŪMIŅŠ, pēc ziņu aģentūru
materiāliem)
Miloševičs tiesā atsakās runāt par savu vainu kara noziegumos
Bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs vakar Hāgas
starptautiskajā kara tribunālā atteicās atbildēt uz tiesneša jautājumu,
vai viņš atzīst savu vainu inkriminētajos kara noziegumos Kosovā.
(Vakara Ziņas, 04.07.2001, »VZ« ārzemju nodaļa PĒC LETA MATERIĀLIEM)
Miloševičs Hāgas tribunālu nosauc par nelikumīgu
Vakar Hāgā bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs pirmo
reizi stājās ANO starptautiskā kara noziegumu tribunāla priekšā.
(Rīgas Balss, 04.07.2001, Ingus KUPLAIS)
Igauņi izvērtē atbildību par holokaustu
Starptautiska komisija secina, ka vācu okupācijas upuru skaits Igaunijā ir
mazāks, nekā uzskatīts līdz šim.
(Diena, 05.07.2001, Sanita Upleja Tallinā)
Demokrātijas un taisnīguma vārdā
Šodien ANO starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla
priekšā stāsies pēdējā Eiropas autoritārā režīma vadonis Slobodans
Miloševičs.
(Zemgales Ziņas, 03.07.2001, Mārtiņš Kaprāns)
Komunistu pazudinātais Rauls Vallenbergs
Ebreju glābēja likteni izlēma arī Latvijas okupācijas vadītāji.
(Lauku Avīze, 30.06.2001, Bonifācijs Daukšts)
Rolanda Kalniņa akmeņainais ceļš
Viņš ir viens no vispusīgākajiem latviešu kinomeistariem ar pašu
dramatiskāko režisora biogrāfiju.
(Lauku Avīze, 30.06.2001, Egīls Jurisons)
Baldzēns atzīst: Lejam ir vēsturiskā taisnība
Kā zināms, Saeimas sociāldemokrātu deputāts J.Leja pagājšnedēļ,
Eiropas Savienības komisāram G.Ferhoigenam viesojoties Latvijā, kopā ar
tagad pazīstamo grāmatizdevēju A.Gardu un četrām Kultūras akadēmijas
studentēm komisāram nosūtīja vēstuli.
(Lauku Avīze, 24.07.2001, Egils Līcītis)
Atklāta vēstule Eiropas Komisijas komisāram paplašināšanās jautājumos
Ginteram Ferhoigenam
A. god. Ferhoigena kungs! Visai pasaules sabiedrībai ir zināms, ka 1940.
gadā PSRS okupēja Latviju, Lietuvu un Igauniju. Padomju Savienības oficiālajai
mantiniecei Krievijai pietiek nekaunības joprojām noliegt šo faktu.
(Lauku Avīze, 24.07.2001)
Vislatvijas 3. politiski represēto salidojums
21. jūlijā Ikšķilē uz savu 3. salidojumu no visas Latvijas pulcējās
3500 represēto. Jelgavas «Staburadzi» pārstāvēja 40 biedri. Kārtējo
reizi tikās tie, kurus vieno 1941. un 1949. gadu deportācijas un neatkarības
cīnītāju takas.
(Zemgales Ziņas, 24.07.2001, Alfreds Egils Puškevičs)
Brīvības pieminekļa atjaunošana un latvieši ārzemēs
Pirmās atmiņas par Brīvības pieminekli man ir no 1945.gada, kad bēgļu
nometnē Vācijā sāku iet skolā un redzēju pieminekļa attēlu.
(Diena, 24.07.2001, Andrejs Ozoliņš, PBLA valdes priekšsēdis)
Atklātā vēstule
A. god. Ferhoigena kungs! Visai pasaules sabiedrībai ir zināms, ka 1940.
gadā PSRS okupēja Latviju, Lietuvu un Igauniju. Padomju Savienības oficiālajai
mantiniecei Krievijai pietiek nekaunības joprojām noliegt šo faktu.
(Jaunā Avīze, 24.07.2001)
Vēl līdz augustam iespējams pieteikties nacistiskā režīma represēto
Līdz 11. augustam joprojām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
filiālē pieņem pieteikumus no nacistiskā režīma spaidu darbos nodarbinātajām
personām kompensāciju saņemšanai no Vācijas Federālā fonda "Atmiņa,
atbildība un nākotne".
(Dzirkstele, 19.07.2001, Aija Pupila)
Par mūsu arhīviem un šodienu
Jaunais gads nāca ar pārmaiņām Latvijas arhīvu sistēmā, jo no
1.janvāra stājās spēkā 2000.gada 23. novembrī pieņemtie grozījumi
likumā "Par arhīviem", kas paredz arhīvus pārraugošo ministriju
maiņu.
(Latvijas Vēstnesis, 18.07.2001, Katrīna Ducmane)
Latvijas cietumos pirms 60 gadiem
1941. gada 22. jūnija rītā Ā. Hitlers, apsteidzot J. Staļinu par 20
dienām (sarkanarmijas uzbrukums Vācijai, domājams, bija paredzēts 1941.
gada 12. jūlijā), uzbruka Krievijai, ko toreiz sauca par PSRS.
(Lauku Avīze, 19.07.2001)
Latvijas armijas deportācijas plāns 1940. gada 9. jūnijā
"Sociālistiskās revolūcijas 61. gadadienu" Latvijā vēsturnieki
sagaida ar jaunām darba uzvarām. Jaunatklātie dokumentālie materiāli
arvien vairāk apliecina, ka "sociālistiskā revolūcija Latvijā"
organizēta Maskavā.
(Lauku Avīze, 19.07.2001, Heinrihs Strods, Profesors)
Stāsta par tautas ciešanām
Latvijas Kara muzejā dažam leģionāram vakar noritēja asara,
piedaloties nu jau aizsaulē aizgājušā cīņu biedra Jura Barkāna dienasgrāmatas
prezentācijā.
(Jaunā Avīze, 31.07.2001, Jugita Cīrule)
Holokausta izvērtējums satriec lietuviešus
Lietuvieši pastrādājuši tādas zvērības pret ebrejiem, kuras neesot
iespējams attaisnot.
(Diena, 26.07.2001, Aušra Radzevičūte Viļņā)
Nepārdosim latvietību
Sprādziens pie izdevniecības "Vieda" durvīm, krievu nacionālboļševiku
pikets pie Rīgas domes ar ultimatīvu prasību pārdēvēt Dudajeva ielu
Gagarina vārdā, vicinot plakātu ar saukli "
Riga buģet naša".
(Lauku Avīze, 26.07.2001, A. Caune, Rīgas Politiski represēto biedrības
valdes priekšsēdētājs)
Par kalpu dvēselēm
Nesen izlasīju Stokholmā 1978. gadā izdoto vācu okupācijas laika
Nacionālā teātra direktora Jūlija Rozes atmiņu grāmatu
"Latvijas rītausmā, saulrietā".
(Lauku Avīze, 26.07.2001)
Dažās Āfrikas valstīs mīl arī Hitleru
Demonstratīva jebkuras dāvanas nepieņemšana ir apvainojums. Vēl jo vairāk,
ja nepieņemšana saistīta ar pamācību
lūk, ar šo dāvanu labāk vajadzētu darīt to un šito.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 02.08.2001, R. Ērglis)
Notiesā Bosnijas serbu
Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls otrdien
piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem Bosnijas serbam Stefanam
Todorovičam, kurš atzina savu vainu noziegumos pret cilvēci.
(Lauku Avīze, 02.08.2001, BNS)
Par K.Ulmaņa pieminekli
Es gribu uzsvērt vienu apstākli, kas īpaši izceļ K.Ulmaņa
popularitāti tautā. Viņa pēdējie tautai teiktie vārdi bija: «Es palieku
savā vietā, jūs palieciet savās!» Par šiem vārdiem ir bijis daudz
diskusiju.
(Diena, 06.08.2001, Raimonds Dūšelis Burtniekos)
Dekolonizācija? «Ja
ein!»
Kas tas par svešādu ķeburu virsrakstā? Tas no bagātajiem
vāciešiem uz brītiņu patapināts.
(Rīgas Balss, 06.08.2001, Jānis RIMŠĀNS)
Pie Latvijas zelta, sudraba un naudas
Lai arī pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas un tās sovjetizēšanas sākuma
pagājis jau vairāk nekā 60 gadu, tomēr nav pamata apgalvot, ka šīs
dramatisma un daudzu traģēdiju pilnās dienas būtu rūpīgi izpētītas un
zinātniskās publikācijās aprakstītas.
(Latvijas Vēstnesis, 10.08.2001, Jānis RIEKSTIŅŠ
Oļģerts Kroders:
Dzīve man liekas
ļoti interesanta
Oļģerta Krodera liktenī ir daudz negaidītu dzīves
sižeta pavērsienu. Pazīstamā teātra kritiķa un tulkotāja Roberta Krodera
dēls Oļģerts pirmās recenzijas publicē jau Latvijas brīvvalsts laikā.
(Literatūra un Māksla, 09.08.2001, Viesturs Avots)
Nodod
lūgumu par 14.jūnija deportāciju
Lai no starptautisko tiesību viedokļa definētu 1941.g. deportāciju
Latvijā, aicinājumu Saeimai izveidot juristu un vēsturnieku komisiju jūnijā
notikušās konferences 1941.g. 14.jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci
dalībnieki izteica gala dokumentā.
(Diena, 14.08.2001)
Aicina veidot komisiju deportāciju definēšanai
Saeimas Prezidijs saņēmis konferences 1941. gada 14. jūnija deportācija:
noziegumi pret cilvēci noslēguma dokumentu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 14.08.2001)
Tekstus par deportācijām atzīst par bērniem nepiemērotiem
Gan vairāki vecāki, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji atzīst,
ka 2. klases latviešu valodas mācību grāmatā «Vārds» iekļautie teksti
par Latvijas iedzīvotāju izvešanu 1941. un 1945. gadā šāda vecuma bērniem
ir pārāk smagi un nepiemēroti.
(Rīgas Balss, 20.08.2001, LETA)
Ilgais ceļš kāpās ir vēstures falsifikācija
Vēl dzīvā atmiņā 1941.g. 14.jūnija deportāciju 60 gadu atceres dienas,
kas no jauna daudziem prātā atsauca tās nakts drausmos notikumus.
(Diena, 21.08.2001, Anda Burtniece)
Baņķieri cietumā, cenzūra, rindas pēc desas
2001. gada augusts. Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs Alfrēds
Rubiks svinīgi atklāj Rīgā Janajeva ielu, kas tā nosaukta par godu padomju
varas atkalatjaunošanas 10. gadadienai.
(Vakara Ziņas, 20.08.2001, Māris Puķītis »VZ« ŽURNĀLISTS)
23. augusts viena no svarīgākajām dienām
mūsu valsts vēsturē
23. augusts. Viena no svarīgākajām dienām mūsu valsts vēsturē. Tai dienā,
liekas, nevienu nenošāva, nevienu nenogalināja, tik noslēdza bēdīgi
slaveno Molotova Ribentropa līgumu.
(Zemgales Ziņas, 22.08.2001, Guntars Bullis)
Tā nebija tautas izvēle, tas bija mūsu
liktenis, cerība, pārbaudījums
Ministru prezidents Andris BĒRZIŅŠ: Kad vēsture nav nolemtība.
(Latvijas Vēstnesis, 22.08.2001)
Jauna Krievijas impērijas ekspansija Baltijā
jau sākusies
Čečenu interneta ziņu lapa «Kavkaz.org» informēja, ka jau sākusies
jauna Krievijas impēriskā ekspansija Baltijas valstīs, tādēļ to vēlme līdz
ar iestāšanos NATO nodrošināties pret jaunu Maskavas okupācijas režīmu ir
pilnīgi dabiska.
(Rīgas Balss, 22.08.2001, Ingus KUPLAIS)
Magadanā sapņo par polārlapsas apkakli
Beļavas pagasta iedzīvotājas Lonijas Kurpnieces sapnis ir piepildījies.
(Dzirkstele, 23.08.2001)
Uz kurieni deportēt tautas pagātni?
Ja cilvēks jūtas esam izaudzis par zelta gaili un tomēr dzīvē nejūtas
īsti drošs, tad viņam gribas nemitīgi sevi pierādīt.
(Literatūra un Māksla, 23.08.2001, Aija Lāce)
NEPALAID GARĀM!
Novada muzejā. Valda Līcīša pasteļa gleznas, izstāde Garokalni:
Visvaldis akvareļi,
Gunārs gleznas, Andris rotas, izstāde
Zigfrīdu Kalniņu atceroties un 1941. gada 14. jūnija deportāciju 60. atceres
dienas izstāde.
(Kurzemnieks, 23.08.2001)
Vēsture neko saldāku par cilvēka brīvību
nav izdomājusi
Lauku Avīzes lasītāji bija pirmie, kuri 1999. gada 23. novembrī žurnālistu
E. Līcīša un V. Serdāna intervijā Pie avotiem atgriežoties no pārbūves
arhitekta Aleksandra Jakovļeva
uzzināja sensacionālus faktus no mūsu nesenās vēstures.
(Lauku Avīze, 23.08.2001, Valdis Bērziņš)
Miloševičs pretojas liktenim
Bijušais diktators mēģina pierādīt ANO starptautiskā tribunāla
nelikumību.
(Jaunā Avīze, 31.08.2001, Ingūna Berga)
Miloševičs kareivīgs pat Hāgā
Karla del Ponte atgādina par noziegumiem arī Bosnijā un Horvātijā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 31.08.2001, Māris KRŪMIŅŠ)
ASV grib izraidīt lietuvieti
ASV Tieslietu departaments cenšas panākt 80 gadu vecā Aļģimanta
Dailides deportāciju, turot viņu aizdomās par ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanu
Otrā pasaules kara laikā.
(Diena, 30.08.2001, Aušra Radzevičūte Viļņā)
Vēlreiz par dzīvi un pensijām
Rakstu pārdomās pēc 23.augustā publicētās V.Ceplītes vēstules
Neviens
nav rakstījis par Jēkabpils čekas zvērībām.
(Jēkabpils Vēstnesis, 04.09.2001, Gaida Ošāne)
Nīderlandes tiesa noraida Miloševiča prasību
Nīderlandes tiesa vakar noraidīja bijušā Dienvidslāvijas prezidenta
Slobodana Miloševiča advokātu prasību atbrīvot viņu no apcietinājuma ANO
Starptautiskā kara tribunāla cietumā Hāgā.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 01.09.2001, Māris KRŪMIŅŠ, pēc ziņu aģentūru
materiāliem)
Prezidente Durbanā stāsta par bijušās PSRS noziegumiem
Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā pagājšpiektdien sākās un līdz šīs
darba nedēļas beigām turpinās ANO konference par rasismu, rasu diskrimināciju
un citām neiecietības izpausmēm.
(Lauku Avīze, 04.09.2001, Raivis Būris)
Padomju domāšana Baltijā vēl dzīva
The Economist norāda uz Baltijas valstu problēmām.
(Diena, 04.09.2001, Jānis Vēvers)
Okupants mīl Latviju
Viņš atnāca šurp ar ieroci, tāpēc saka: Es saprotu, kāpēc
latvieši mūs sauca par okupantiem.
(Lauku Avīze, 01.09.2001, Ivars Andiņš)
Prezidente atbalsta cīņu pret neiecietību
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien Dienvidāfrikā, uzstājoties
ar runu ANO konferencē par rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un citām
neiecietības izpausmēm, izteikusi atbalstu starptautiskai cīņai pret dažādām
neiecietības izpausmēm.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 03.09.2001, Ainārs RUTKĒVIČS)
Tiesās par genocīdu
Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesai nodevusi krimināllietu, kurā par
noziegumiem pret cilvēci un genocīdu apsūdzēts bijušais Latvijas PSR Valsts
drošības ministrijas 2.nodaļas operatīvais pilnvarotais Nikolajs Tess.
(Rīgas Balss, 07.09.2001, LETA)
Aizmirstais genocīds
Bernē sākusies tiesa pret turku organizāciju pārstāvjiem, viņu
vidū arī Šveices turku apvienību prezidentu, kas noliedz 20. gadsimta sākumā
veikto armēņu genocīdu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 15.09.2001, Laima ŽIHARE-LOIDLA, NRA korespondente
Viduseiropā)
Stingra apņemšanās un ticība tuvina mērķim
Bauskas rajona politiski represēto klubs «Rēta» pēc vasaras brīvdienām
atsācis darbību.
(Bauskas Dzīve, 19.09.2001)
Ja jāraksta anketa Vācijas kompensācijas saņemšanai
20. augustā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sāka izsūtīt
izpildīšanai anketas tiem, kuri bija iesnieguši pieteikumu, lai saņemtu
kompensāciju par nacisma nodarīto un izciesto vardarbību.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 26.09.2001, Vladislavs Podnieks)
Apgāna piemiņas vagonu Torņakalna stacijā
Nenoskaidrotas personas sestdien Rīgā aprakstījušas un mēģinājušas
aizdedzināt Torņakalna stacijā novietoto 1941. gada deportāciju piemiņas
vagonu.
(Lauku Avīze, 25.09.2001, BNS)
Par terorismu jāsoda vai tas notiek Latvijā
vai Amerikā
Globālās terorisma spriedzes ēnā gandrīz pilnīgi nepamanīta ir palikusi
ziņa, pie kuras noteikti ir vērts atgriezties.
(Lauku Avīze, 25.09.2001, Uldis Šmits)
Torņakalnā apgāna deportāciju piemiņas vagonu
Nenoskaidrotas personas sestdien Rīgā aprakstījušas un mēģinājušas
aizdedzināt Torņakalna stacijā novietoto 1941. gada deportāciju piemiņas
vagonu, informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību
departamentā.
(Rīgas Balss, 25.09.2001)
Mūsu pēdējais sūtnis Padomju Savienībā
Friča Kociņa darbam Latvijas ārpolitiskajā dienestā ir divas raksturīgas
īpašības: pirmkārt, viņš kļuva par diplomātu pēc ilgstošas atrašanās
militārajā sfērā, vispirms Krievijas, pēc tam Latvijas Nacionālajos bruņotajos
spēkos.
(Latvijas Vēstnesis, 27.09.2001, Dr. habil. hist. Rihards Treijs -
"Latvijas Vēstnesim")
Integrācijas mērķis
krieviska Latvija
(..) Manuprāt, īstie kara kurinātāji
ir tie, kuri miera laikā gadu desmitiem ilgi gatavo konfliktu priekšnosacījumus.
(Jaunā Avīze, 29.09.2001, Zigurds Strīķis)
Vienu nakti mežabrāļos
Igauņi piedāvā ko īpašu ekstrēmā tūrisma cienītājiem
nakti var pārlaist mežabrāļu bunkurā.
(Diena, 29.09.2001, SANDRA VALTERE, ZDF, SPECIĀLI DIENAI)
Arī deportācija ir visīstākais terorisms
Kā vēstī LETA, amerikāņu kinorežisors Olivers Stouns tikko paziņojis
par saviem plāniem veidot reālistisku filmu par terorismu.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 12.10.2001, Santa RAITA)
Okupācijas muzeju pagaidām nenojauks
8 Rīgas domes deputāti vakar beidzot izteica konkrētus priekšlikumus par
Okupācijas muzeja ēkas turpmāko likteni.
(Rīgas Balss, 25.10.2001, Antra GABRE)
Fasāde mainās līdz ar mums
OM ēka ir kā brūce Vecrīgas arhitektoniskā sejā. Arhitektūra neizbēgami
ir vēstures lieciniece un Latvijas okupācija,
vairāk nekā 100 000 cilvēku nobendēšana vai deportācija, kā arī tūkstošu
cilvēku bēgļu gaitas ir vēsturiskā realitāte.
(Diena, 26.10.2001, Matiass Knolls, tulkotājs)
Pasargāt no šausmām
Arī es bērnībā ļoti daudz sapņoju par karu. Man vēl tagad ir tāda
izjūta, it kā es patiešām būtu pieredzējusi karu.
(Lauku Avīze, 01.11.2001, Ieva Gundare, Latvijas Okupācijas muzeja izglītības
programmas vadītāja)
Vai Latvijas intereses nepaslaucīs zem paklāja?
Amerikas tirgū drīz parādīšoties jauna datorspēle: ir 2008. gads,
Latvijā, Igaunijā un Lietuvā iebrūk Krievija.
(Lauku Avīze, 01.11.2001, Uldis Šmits)
Krievijas režisors uzņems filmu par deputāta Vidiņa traģisko bērnību
Lai apspriestu iespējas uzņemt mākslas filmu par totalitārisma gados izsūtīto
Latvijas bērnu bēgšanu no Sibīrijas atpakaļ uz dzimteni, Latvijā ieradies
Krievijas scenārists Vladimirs Goniks.
(Vakara Ziņas, 07.11.2001, Kaspars Funts »VZ« REPORTIERIS)
"Mana vizīte simbolizē Lielbritānijas enerģisko atbalstu"
Velsas princis Čārlzs par Baltijas valstīm: Teritorijā, kas pirms
divpadsmit gadiem bija Padomju Savienība, divi miljoni cilvēku izveidoja dzīvu
400 jūdžu ķēdi no Tallinas ziemeļos līdz Viļņai dienvidos.
(Latvijas Vēstnesis, 07.11.2001, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas
redaktors)
Pārdzīvojumu kulminācija
Sandra Kalniete pēc vecāku stāstījuma, dokumentiem un vēstures materiāliem
uzrakstījusi grāmatu par savas ģimenes deportāciju un ciešanām Sibīrijā.
Grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos izdevis apgāds Atēna.
(Diena, 13.11.2001, Ieva Puķe)
"Šī vizīte ir apliecinājums abu mūsu valstu attiecību noturīgumam"
Piektdien, 9.novembrī, ar Daugavpils novada apmeklējumu noslēdzās Viņa
karaliskās augstībasVelsas prinča Čārlza divu dienu vizīte Latvijā.
Velsas princis Latvijas okupācijas muzejā sarunā ar deportācijas un
holokaustu pārcietušajiem.
(Latvijas Vēstnesis, 13.11.2001)
Lai neteic, ka visi samierinājās
Harijs Veiss, kurš tika tiesāts, ka, brāļa iesaistīts, palīdzēja
1940.gadā padomju varai pretoties nolēmušajiem jauniešiem, tagad noskaidro
patiesību par notikumiem, kurus savulaik nesaprata.
(Diena, 15.11.2001, Nora Driķe Saldū)
Smalkajām aprindām svešais
Deviņas grāmatas un ap 260 publikāciju, kurās vairāk vai mazāk skarti
nacionālie jautājumi gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs, ļauj uzskatīt
Visvaldi Lāci par pietiekami lielu speciālistu šajā jomā.
(Lauku Avīze, 15.11.2001, Māris Antonevičs)
Politiski represēto kopsapulce
Izstāžu namā politiski represēto apvienības rajona nodaļas kopsapulcē
piedalījās 52 personas aktīvākie
biedri, kas maksā biedru naudu un piedalās pasākumos.
(Druva, 23.11.2001, Osvalds Mauriņš)
MolotovaRibentropa pakts, un tā
juridiskās sekas Baltijas valstīs
Nobeigums. (3) Pilsoņu statusa noteikšana Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām
katra suverēna valsts pati nosaka, kuru personu tā uzskata par savu pilsoni.
(Latvijas Vēstnesis, 23.11.2001, Dītrihs A. Lēbers (Loeber), Dr. iur. ,
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis)
Totalitārie režīmi vēsturnieku pētījumos
Nācis klajā 1998. gada novembrī Valsts prezidenta ierosmē izveidotās
Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu trešais sējums "Totalitārie režīmi
un to represijas Latvijā 1940. 1956. gadā".
(Lauku Avīze, 24.11.2001, Uldis Šmits)
Valsts esam mēs. Kā var sevi nemīlēt?
Manai mātei bija trīs vēlēšanās: atgriezties Latvijā, redzēt savus
brāļus un lai mūsu ģimenei būtu savs dzīvoklis. Tās visas ir piepildījušās.
Taču vēl tagad mana mamma mēdz mosties no drausmīga sapņa.
(Lauku Avīze, 27.11.2001, Eva Mārtuža)
Nenorakstāmais
Pēc S.Kalnietes grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos skolās
var mācīt vēsturi.
(Diena, 28.11.2001, Anda Līce, rakstniece)
Vēsturnieku komisija izvērtēs paveikto
Latvijas 20. gadsimta vēstures
īpaši totalitāro režīmu laika
izpēti, sabiedrības izglītošanu un informēšanu par mūsu valsts vēstures
svarīgākajiem jautājumiem par galveno veikumu atzīst Latvijas vēsturnieku
komisija.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 28.11.2001, Evija CERA)
Tas vairs nav smieklīgi!
Pieļauju, ka sestdienas vakars daudziem Latvijas televīzijas 1.
programmas skatītājiem izvērtās par varen jautri pavadītu laiku,
kā nekā latviešu aktierfilmu retrospektīvajā skatē kārta bija
pienākusi 1955. gadā tautās laistajai filmai Uz jauno krastu.
(Literatūra un Māksla, 06.12.2001, Gundega Saulīte)
Krievijas laikraksts vaino latviešu leģionārus
Latviešu un igauņu leģionāru dēļ Krievijai līdz šim neizdodas
uzlabot attiecības ar Baltijas valstīm, ceturtdien raksta Krievijas avīze
"Trud".
(Lauku Avīze, 01.12.2001, BNS)
Atceras brīvvalsts likumsargus
Šonedēļ, kad Valsts policija svinēja savu 83. gadadienu, rakstniece
Ilze Apine prezentēja savu grāmatu «Kā iznīcināja valsts policiju».
(Jaunā Avīze, 07.12.2001, Jugita Cīrule, Andris Petrovs)
Vēsturnieku komisija savā atskatā. Par paveikto
Pirms nedēļas, 28. novembrī, Latvijas vēsturnieku komisija, rezumējot
trīs gados paveikto un iezīmējot turpmākos uzdevumus, savā sēdē
apsprieda un akceptēja komisijas starpziņojumu jeb progresa ziņojumu.
(Latvijas Vēstnesis, 07.12.2001)
MolotovaRibentropa pakts, un tā
juridiskās sekas Baltijas valstīs
Nobeigums. (3) Pilsoņu statusa noteikšana Saskaņā ar starptautiskajām
tiesībām katra suverēna valsts pati nosaka, kuru personu tā uzskata par
savu pilsoni.
(Latvijas Vēstnesis, 23.11.2001, Dītrihs A. Lēbers (Loeber), Dr. iur. ,
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis)
Politiski represēto konferencē
Kuldīgas novada politiski represēto nodaļas vadītāja Cecīlija Kinda un vēl
divi biedri piedalījās Latvijas politiski represēto apvienības 13.
konferencē.
Kurzemnieks, 11.12.2001, Iveta Grīniņa
Prezidente atklāj ANO Bēgļu konvencijai veltīto konferenci
Atklājot ANO Bēgļu konvencijas 50. gadadienai veltīto ANO konferenci
Ženēvā, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsverusi, ka Latvija
savā vēstures gaitā ir piedzīvojusi nepieciešamību pēc šādas bēgļu
aizsardzības.
(Neatkarīgā Rīta avīze, 13.12.2001)