Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Prezidente iebilst kritikai
ULDIS RĀCENIS

25. MARTS.  Prezidentes kanceleja uzskata, ka Rīgas dome nav rīkojusies tā, lai piemineklim pienācīgi piekļūtu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka viņai adresētā kritika par Brīvības pieminekļa nožogojumu 25. martā ir nepelnīta, jo viņa personīgi esot vērsusies pie Rīgas mēra Aivara Aksenoka ar lūgumu atbrīvot pieminekli ziedu nolikšanai.

Sestdien pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa prezidente no vairākiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asus vārdus par žogu ap Brīvības pieminekli. Ļaudis prezidentei pārmeta, ka pieminekļa iežogošana bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri 16. martā vēlējušies godināt leģionāru piemiņu, gan arī tiem, kas sestdien gribēja pieminēt komunistiskā terora upurus. Kā vēsta "NRA", cilvēkiem, kas uzdrīkstējās viņu kritizēt, prezidente atbildēja paceltā balsī un sava sakāmā beigās piesita pirkstu pie deniņiem, norādot, ka "ar galvu vajaga domāt". "Prasiet tiem, kas to sētu nenoņēma, nevis tiem, kas cīnījās, lai to noņemtu," teikusi V. Vīķe-Freiberga.

Vakar vērsos Valsts prezidentes kancelejā, lai noskaidrotu, kā prezidente ir cīnījusies par Brīvības pieminekļa žoga novākšanu 25. martā. Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pastāstīja, ka piektdien īsi pēc pulksten 12 pēc prezidentes iniciatīvas notikusi telefona saruna ar Rīgas mēru Aivaru Aksenoku, kurā prezidente lūgusi Rīgas domi nodrošināt iespēju 25. martā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, novācot žogu.

"Ja reiz Rīgas dome nolēma pārtraukt remonta darbus 25. martā, tad, pēc prezidentes domām, jānodrošina arī tādi apstākļi, lai cilvēki pienācīgi varētu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Prezidente bija dziļi sašutusi par nekonsekventajiem lēmumiem, kas šķeļ represēto sabiedrības daļu. Vienu brīdi tika paziņots, ka Brīvības piemineklis ziedu nolikšanai 25. martā nebūs pieejams, un represēto grupas organizēja pasākumus citur, pēc tam Rīgas dome paziņoja, ka tomēr uz dažām stundām nodrošinās piekļuvi piemineklim. Pēc sazināšanās ar domes izpilddirektoru Ēriku Škaparu prezidentes kancelejai neradās pārliecība, ka tiks nodrošināta piekļuve piemineklim, lai ziedus noliktu pienācīgā un godpilnā veidā. Punktu pielika tas, ka 24. martā rīta pusē pie pieminekļa steidzami krāva ārā stalažas, ar tām aizbūvējot arī monumenta priekšu. Tāpēc prezidente sazinājās ar mēru, vaicājot, ko dome plāno darīt, lai 25. martā viss notiktu cienīgi. Mērs atrunājās, ka tur neko lielu nevarot izdarīt, apmēram – kā nu būs, tā būs. Kad televīzijas ieradās filmēt Brīvības pieminekli, mēs redzējām, ka stalažas no Brīvības pieminekļa priekšpuses ir noņemtas, kas liecināja par to, ka nekādi būtiskie darbi toreiz arī netika paredzēti. Mēs aicinājām, lai vieta, kur atrodas būvmateriāli un vagoniņi, tiktu nodalīta no pārējās Brīvības pieminekļa daļas un nerēgotos cauri un lai kaut cik pienācīgi izskatītos piemineklis. Prezidente bija ļoti neapmierināta ar attieksmi pret represēto piemiņas dienu. Mēs katru gadu 25. martā oficiāli noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa, tāpēc nožogojums izskatījās pēc provokācijas, lai šķeltu sabiedrību un raisītu nevajadzīgas emocijas," teica A. Rozenberga.

Uz jautājumu, vai prezidente līdzīgā veidā iebilda arī pret pieminekļa norobežošanu 16. martā, A. Rozenberga atbildēja, ka nē, jo toreiz bijusi pilnīgi cita situācija. "Tika saņemti daudzi signāli, kas liecināja, ka var izcelties provokācijas un sadursmes, kas var pārvērsties vardarbībā. Vai prezidente ir tā, kas var izvērtēt praktiskos drošības pasākumus? Tāpēc ir drošības eksperti, kas atbilstoši rīkojas," teica A. Rozenberga. Prezidente ne vien nav iebildusi pret žoga uzstādīšanu, bet pat atbalstījusi to. Piemēram, 16. marta TV3 ziņu izlaidumā prezidente par žogu teica: "Ja jau reiz vajadzēja viņu sākt [uzstādīt], tad šis ir īstais laiks, lai viņu uzliktu, galu galā, kāpēc gan ne?"

Rīgas mērs Aivars Aksenoks man apstiprināja, ka saruna ar prezidenti ir notikusi. "Attiecībā par sētu viss jau bija izlemts pirms 25. marta. Jau 21. marta preses konferencē es paziņoju, ka pieeja pie Brīvības pieminekļa būs, līdz ar to man šeit prezidente nevarēja neko ieteikt, varbūt viņa nebija sekojusi līdzi masu informācijas līdzekļos manis paustajam viedoklim. Viņa pauda savu sašutumu. Bet pirms tam jau viss bija izlemts, ka Brīvības piemineklis būs pieejams attiecīgajā datumā," skaidro A. Aksenoks. Viņš atgādināja, ka remonta darbi pie pieminekļa atlikti slikto laika apstākļu dēļ. "Jau uzsākot darbus, mēs teicām, ka pieeja piemineklim 25. martā būs, un es šeit nekādu nekonsekvenci neredzu," teica mērs. Tāpēc minētajā datumā uz četrām stundām žogu daļēji noņēma.

Pats A. Aksenoks 25. martā nolicis ziedus Brāļu kapos un apmeklējis koncertu Pēterbaznīcā, bet pie Brīvības pieminekļa nav devies. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja represēto pasākumus Slokā, Brāļu kapos un pie Brīvības pieminekļa.

Latvijas Avīze  
27. marts, 2006
Prezidente zaudē savaldību
Liene BARISA

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis sestdien pie Brīvības pieminekļa pēc ziedu nolikšanas pārvērtās asā diskusijā starp klātesošajiem un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Augstākā Latvijas amatpersona, neizturot ļaužu kritiku par nenoņemto žogu ap pieminekli, zaudēja iecietību un, liekot lietā arī žestu valodu, norādīja uz ļaužu nezināšanu un izpratnes trūkumu.

Pieminot 1949. gada notikumus, kad Latvijā no 25. līdz 28. martam 33 vilcienu ešelonos uz "speciālnomitinājuma" vietām, galvenokārt uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu, izsūtīja vairāk nekā 40 000 cilvēku, sestdien visā Latvijā notika komunistiskā terora upuriem veltīti piemiņas brīži. Rīgā centrālais pasākums norisinājās Brāļu kapos, taču vairāki simti cilvēku pulcējās arī pie Brīvības pieminekļa, kas gaidāmo remontdarbu dēļ ir apjozts ar žogu. Sestdien atvērta bija tikai daļa sētas, lai klātesošie varētu pieminekļa pakājē nolikt ziedus. Pirms pasākuma Brāļu kapos tur bija arī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.

Pēc ziedu nolikšanas viņa no vairākiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asu kritiku par nenoņemto žogu ap Brīvības pieminekli. Ļaudis prezidentei pārmeta, ka pieminekļa iežogošana bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri 16. martā vēlējušies godināt leģionāru piemiņu, gan arī tiem, kas sestdien gribēja pieminēt komunistiskā terora upurus. "Leģionāri nodrošināja jums iespēju aizbēgt uz ārzemēm, bet tagad jūs viņus noniecināt," no pūļa V. Vīķei-Freibergai sauca kāds pavecāks vīrs.

Cilvēkiem, kas uzdrīkstējās viņu kritizēt, prezidente atbildēja paceltā balsī un sava sakāmā beigās piesita pirkstu pie deniņiem, norādot, ka "ar galvu vajaga domāt". "Prasiet tiem, kas to sētu nenoņēma, nevis tiem, kas cīnījās, lai to noņemtu," sev zināmu sarunu un notikumu nezināšanu cilvēkiem pārmeta V. Vīķe-Freiberga. Taču šādā veidā prezidentei neizdevās pārliecināt klātesošos, un arī pēc asās diskusijas ļaužu neapmierinātība nemazinājās. Cilvēki joprojām bija pārliecināti, ka prezidentes pienākums bijis nodrošināt upuru piemiņu.

Politologs Andris Runcis vērtē, ka prezidentes izturēšanās un pirksta piesišana pie deniņiem ir augstākā mērā necieņas izrādīšana pret tautu un tautas apvainošana. "Šādi žesti nav pieņemami Valsts prezidentei. Nedrīkst zaudēt savaldību," sacīja A. Runcis. Viņš sprieda, ka būtu nepieciešama atvainošanās un, ja tā būtu cita līmeņa amatpersona, sankcija varētu būt pat amata zaudēšana.

Neatkarîgâ Rîta Avîze  27. marts, 2006


Prezidentei pie Brīvības pieminekļa izteikta nepelnīta kritika
LETA
Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 25.martā pie Brīvības pieminekļa izteiktā kritika par pieminekļa nožogošanu bija nepelnīta, jo prezidente tika darījusi visu iespējamo, lai risinātu radušos situāciju, sacīja viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Piektdien, 24.martā, prezidente telefoniski sazinājusies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku (JL) un paudusi neizpratni, kāpēc 24 stundas pirms Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas ap Brīvības pieminekli sākta stalažu celšana. Pēc prezidentes domām, nekādu loģisku labumu stalažu celšana tieši šajā diena nevarēja dot.

Pēc Rozenbergas teiktā, prezidente amatpersonām arī tika paudusi neizpratni par nekonsekventu rīcību, sākumā izziņojot, ka Brīvības piemineklis 25.martā būs slēgts, bet pēc tam informējot, ka viena daļa žoga tomēr tiks noņemta, ļaujot pie pieminekļa nolikt ziedus.

Prezidentei nerādās pārliecība, ka atsevišķu žoga posmu izņemšana nodrošinās godpilnu atceres brīdi, tāpēc Prezidenta kanceleja Rīgas domes izpilddirektoram Ērikam Škaparam (JL) jautājusi, kādā veidā dome varēs nodrošināt atbilstošu un cienīgu piekļuvi piemineklim un ko nozīmē pēkšņā stalažu būve. Pēc Rozenbergas vārdiem, pamatota atbilde no Škapara neesot saņemta.

Rozenberga uzsvēra, ka prezidente nevairījās pati atnākt un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa par godu represētajiem.

Vīķe-Freiberga pauž nožēlu, ka Rīgas domes rīcība izraisījusi nevajadzīgas sakāpinātas emocijas un veicinājusi sabiedrības šķelšanos šajā dienā. Pēc prezidentes domām, paši komunistiskā terora upuri 25.martā tika atvirzīti otrajā plānā.

Prezidentes rīcību, diskusijā pie Brīvības pieminekļa paceļot balsi un lietojot izteiksmīgus žestus, Rozenberga nekomentēja, uzsverot, ka katram ir tiesības paust savu viedokli. Pēc Rozenbergas vārdiem, prezidenti vajag saprast, jo iepriekšējā dienā viņa esot darījusi visu iespējamo, lai risinātu izveidojušos situāciju.

"Varbūt prezidentei vajadzēja padarīt savas darbības publiskākas, lai cilvēki neuzskata, ka viņa neko nav darījusi, un lai atbildīgās personas nevairītos no atbildības," piebilda prezidentes preses sekretāre.

Pēc pasākuma apvienība "Visu Latvijai!" ir izplatījusi paziņojumu, kurā par nožēlojamu nodēvē "valsts augstākās amatpersonas necienīgo izturēšanos pret politiski represētiem sirmgalvjiem".

"Mūsu vectēvu un vecmāmiņu paaudze uzskatāma par vienu no vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Līdz ar to tā prasa īpašu iecietību, sapratni un cieņu," norādīts apvienības priekšsēdētāja Raivja Dzintara izplatītajā paziņojumā.

"Visu Latvijai!" pauž izpratni par to, kāda atbildība un pienākumu nasta gulstas uz mūsu valsts prezidenti, kā arī to, ka ikviena amatpersona ir tikai cilvēks ar iespējām kļūdīties. Apvienība lūdz prezidenti atzīt savu kļūdu un "atvainoties sirmo latviešu tēvu un māmuļu priekšā".

Arī politologs Andris Runcis laikrakstam "Neatkarīgā" ir paudis viedokli, ka prezidentes izturēšanās un pirksta piesišana pie deniņiem ir augstākā mērā necieņas izrādīšana pret tautu un tautas apvainošana.

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš sacīja, ka šis atgadījums nav uzmanības vērts. Pēc viņa domām, ap pieminekli bija sapulcējušies neliels skaits indivīdu, kas vēlējušies iesaistīties diskusijā un izteikt apvainojumus. "Prezidente iekrita šajās lamatās, kas pierāda, ka viņa ir tikai cilvēks," teica Kaktiņš.

Kā ziņots, pieminot komunistiskā terora upurus, sestdien Rīgā vairāk nekā 400 cilvēki svinīgā gājienā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Gājienā no Okupācijas muzeja piedalījās bijušie izsūtītie un vecāka gadu gājuma cilvēki, kā arī jaunieši.

Pirms šā pasākuma ziedus pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies nolikt Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

Pēc ziedu nolikšanas prezidente no vairākiem klātesošajiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asu kritiku.

Vecāka gadu gājuma cilvēki prezidenti vainoja Brīvības pieminekļa iežogošanā, kas bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri vēlējušies godināt leģionāru piemiņu, gan arī tagad, kad cilvēki vēloties pieminēt komunistiskā terora upurus.

Kā novērojām, vairāki cilvēki izkliedza, ka viņiem "ir kauns par tādu prezidenti", "uzspļaut prezidentei" un "leģionāri nodrošināja jums iespēju aizbēgt uz ārzemēm, bet tagad jūs viņus noniecināt".

Vīķe-Freiberga, neizturot ļaužu kritiku par nenoņemto žogu ap pieminekli, zaudēja iecietību un, liekot lietā arī žestu valodu, norādīja uz ļaužu nezināšanu un izpratnes trūkumu. Cilvēkiem prezidente atbildēja paceltā balsī un sava sakāmā beigās piesita pirkstu pie deniņiem, norādot, ka "ar galvu vajag domāt".

Latvijas Avîze   27. marts, 2006

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home