"Izsūtīja no rezerves kulaku ģimenes"
Jānis Riekstiņš

Operatīvās grupas un to patvaļa 1949.gada 25.marta deportācijā

Kad PSRS Ministru Padome 1949.gada 29.janvārī pieņēma savu pilnīgi slepeno lēmumu, ar kuru Valsts drošības ministrijai uzdeva laika posmā no 20. līdz 25.martam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtīt 29 000 ģimeņu - "kulakus ar ģimenēm, tādu bandītu, nacionālistu ģimenes, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, nošauti bruņotās sadursmēs, notiesāto bandītu ģimenes, legalizējušos bandītus, kuri turpina naidīgu darbību, un viņu ģimenes, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimenes", šī represīvā iestāde deportāciju sagatavošanā un īstenošanā bija jau uzkrājusi lielu pieredzi un labi zināja, kā tādas lietas ir jādara.
Lielā steigā, galvenokārt februāra beigās un marta pirmajā pusē, tika iekārtotas izsūtāmo uzskaites lietas, apstiprināti slēdzieni par ģimeņu izsūtīšanu un sagatavoti izsūtāmo saraksti. Pa to laiku Latvijā ieradās arī PSRS Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka daļas. Uz apriņķiem nosūtītie Valsts drošības ministrijas pilnvarotie izstrādāja konkrētus reģionālo deportāciju plānus, kas bija kopējā republikas plāna sastāvdaļa. Cilvēku izsūtīšanā galvenā un noteicošā loma tika ierādīta t.s. operatīvajām grupām, kuras lielā skaitā saformēja katrā apriņķī un lielākajās pilsētās. To priekšgalā atradās kāds Valsts drošības ministrijas virsnieks no Latvijas vai kādas citas republikas. Zināmu skaitu operatīvo grupu saformēja arī LPSR Iekšlietu ministrija.
Tieši šīs operatīvās grupas, vietējo aktīvistu pavadītas, kuru galvenais uzdevums bija uzskaitīt un aprakstīt aizvesto palikušo mantu, tad arī 25.martā iebruka zemnieku sētās un pilsētnieku dzīvokļos, lai saskaņā ar viņiem līdzi iedotajiem dokumentiem, sarakstos minētās ģimenes izdzītu no saviem mājokļiem, nogādātu uz t.s. iekraušanas punktiem un nodotu ešelonu priekšniekiem.
Pēc "uzdevuma izpildes" operatīvo grupu priekšnieki iesniedza ziņojumus Valsts drošības ministrijas apriņķa daļu priekšniekiem, kuri savukārt par deportācijas gaitu rakstiski ziņoja LPSR valsts drošības ministram A.Novikam.
Par to, kā izsūtīšana notikusi, kā arī par operatīvo grupu patvaļu, liecina arī turpmāk publicētie dokumenti. No tiem redzams, ka izsūtīti arī tie, kuri izsūtīšanas dokumentos nemaz nav bijuši ierakstīti. Kopējā šās patvaļas aina būs redzama tad, kad Latvijas Valsts arhīva darbinieki būs sagatavojuši datu bāzi par šo genocīda noziegumu.

LPSR Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieka majora Koroļova ziņojums par Gruzdiņu ģimenes izsūtīšanu

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam

Raports

Ziņoju, ka, veicot kulaka Edvarda Jāņa dēla Gruzdiņa, viņa sievas Mildas Kārļa meitas Gruzdiņas un viņu 1938.gadā dzimušās meitas Ārijas Eduarda meitas Gruzdiņas, kuri dzīvoja Limbažu apriņķa Stienes pagastā Kanteņos, izsūtīšanas operāciju, pēdējās, t.i., minēto kulaku meitas Ārijas Eduarda meitas Gruzdiņas, mājās nebija. Iztaujājot Eduardu un Mildu Gruzdiņus, uz jautājumu, kur atrodas viņu meita Ārija, viņi atbildēja, ka viņu meita Ārija mācās un atrodas skolā Stienes pagastā. Izdarot pārbaudi skolā, tika noskaidrots, ka Ārija Eduarda meita Gruzdiņa patiešām ir Stienes skolas skolniece, taču sakarā ar to, ka skolotāji bija mobilizēti izsūtāmo kulaku mantas aprakstīšanai, neviens no skolotājiem skolā neatradās, bērni, tajā skaitā Ārija Eduarda meita Gruzdiņa, izklīda pa mājām.
Sakarā ar to, ka A.E.Gruzdiņas skolā nebija, Eduards Gruzdiņš un Milda Gruzdiņa tika pakļauti papildu iztaujāšanai. Uz jautājumu, kur viņi noslēpuši savu meitu Āriju, Eduards un Milda Gruzdiņi atbildēja, ka viņa ir skolā un tūdaļ pat paziņoja, ka viņi - Ārijas tēvs un māte - negrib ņemt viņu līdzi, ka viņa ir vēl maza, ka viņai jāmācās savā dzimtajā valodā.
Eduards Jāņa dēls Gruzdiņš un Milda Kārļa meita Gruzdiņa neatzinās, kur viņi ir paslēpuši savu meitu Āriju.
Sakarā ar augstāk teikto, Ārija Eduarda meita Gruzdiņa nav izņemta izsūtīšanai uz specnometinājumu.

Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieks majors Koroļovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 12424.l., 7., 7.a.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Jēkabpils apriņķa VDM daļas priekšnieka majora Sokolova ziņojums par A.Brieža ģimenes izsūtīšanu 
1949.gada 31.martā Pilnīgi slepeni

Latv. PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam Rīgā

Raports

1949.gada martā mēs noformējām uzskaites lietu Nr.11041 par kulaka Alberta Viļa dēla Brieža, dzimuša 1904.gadā, ģimeni, kurš dzīvo Latv. PSR Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā Čuksteļos.
Viņa saimniecību Jēkabpils apriņķa komiteja par valsts sagādes neizpildīšanu un nodokļu nenomaksāšanu izpārdeva, bet pašu kulaku A.V.Briedi kopā ar ģimeni ar apriņķa izpildu komitejas lēmumu izsūtīja uz Jēkabpils apriņķa Seces pagastu.
Ar Latv. PSR [VDM] 2 N daļas priekšnieka rīkojumu uzskaites lieta Nr.11041 par kulaku Albertu Viļa dēlu Briedi tika izslēgta no veicamo pasākumu saraksta, bet pati uzskaites lieta nosūtīta uz LPSR VDM 2 N daļu.
Par to tika paziņots operatīvajam pilnvarotajam jaunākajam leitnantam Gorbunovam, kurš apkalpo Sēlpils pagastu. Taču Latv. PSR VDM Jēkabpils apriņķa daļas pilnvarotais jaunākais leitnants Mekšs, kurš agrāk noformēja lietu par kulaka Brieža ģimeni, viņu atrada Jēkabpils apriņķa Seces pagasta Staltmaņu mājās un, tā kā viņam nebija izsūtīšanas plāna, bez daļas vadības ziņas izņēma ģimenes galvu Albertu Viļa dēlu Briedi un izsūtīja uz Padomju Savienības attāliem apgabaliem. Pārējie Alberta Viļa dēla Brieža ģimenes locekļi netika izņemti un izsūtīti, jo prata noslēpties.
Par Brieža izsūtīšanu VDM apriņķa daļai kļuva zināms tikai 1949.gada 29.martā.

Latv. PSR VDM apriņķa daļas priekšnieks majors Sokolovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 7778.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Operatīvās grupas Nr.14 priekšnieka kapteiņa Briļeva ziņojums par Alberta Veigura ģimenes izsūtīšanu

Daugavpils VDM pilsētas daļas priekšniekam majoram biedram Moisejevam

Raports

Ziņoju, ka 1949.gada 25.martā es izņēmu izsūtīšanai paredzēto kulaka Alberta Jura dēla Veigura, dzimuša 1904.gadā, ģimeni, kura dzīvoja Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Mālnieku sādžā. Tā sastāvēja no 9 cilvēkiem: kulaka A.J.Veigura, viņa māsas Teklas Jura meitas Veigures, dz. 1890.g., viņa brāļa Andreja Jura dēla Veigura, dz. 1895.g., brāļa sievas - Genovefas Jāņa meitas Veigures, dz.1920.g., otra brāļa sievas Antonijas Aloiza meitas Veigures, dz.1910.g., brāļa dēla Paula Ignata dēla Veigura, dz.1938.g., brāļa meitas Marijas Ignata meitas Veigures, dz.1939.g., brāļa meitas Irinas Ignata meitas Veigures, dz. 1944.g., brāļa meitas Regīnas Ignata meitas Veigures, dz. 1945.g., kura dzīvoja vienā ģimenē ar izsūtīšanai paredzēto. Tā kā pēdējie 7 cilvēki izsūtāmo sarakstā nebija iekļauti, es uz Latv. PSR valsts drošības ministra vārda uzrakstīju īpašu raportu par viņu izsūtīšanas apstiprināšanu. A.J.Veigura brālis - Ignats Jura dēls Veigurs izņemts netika, jo nebija mājās.
Tādējādi ir izņemti - vīrieši - 2; sievietes - 3; bērni - 4.

Daugavpils VDM pilsētas daļas 14.operatīvās grupas Nr.14 priekšnieks kapteinis Briļevs

LVA, 1894f., 1.apr., 7659.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Alūksnes apriņķa VDM daļas priekšnieka vecākā leitnanta Galkina ziņojums par E.Kalekaura ģimenes izsūtīšanu

Latvijas PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam

Raports

Līdz ar šo ziņoju, ka Edgara Pētera dēla Kalekaura ģimenes izņemšanas un izsūtīšanas aiz Latvijas PSR robežām momentā paša ģimenes galvas mājās nebija, tādēļ aptaujas lapā kā ģimenes galva tika norādīts uzskaites lietā Nr.2495 esošais viņa tēvs Pēteris Jēkaba dēls Kalekaurs un pārējie Edgara Pētera dēla Kalekaura ģimenes locekļi, kuri skaitījās šajā pašā uzskaites lietā.
Pēc Edgara Pētera dēla Kalekaura ģimenes izņemšanas savākšanas punktā ieradās pats šīs ģimenes galva Edgars Pētera dēls Kalekaurs, kurš šā iemesla dēļ aptaujas lapā tika ierakstīts papildus, kā pēdējais pēc kārtas no izsūtāmo ģimenes locekļiem.
Bez tam izņemtā Edgara Pētera dēla Kalekaura meita Dzintra, dzimusi 1947.gadā, kura agrāk [sarakstā] nebija iekļauta.

Latvijas PSR VDM apriņķa daļas priekšnieks vecākais leitnants Galkins

LVA, 1984.f., 1.apr., 768.l., 14.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieka majora Koroļova ziņojums par Neivalda ģimenes izsūtīšanu

Latvijas PSR valsts drošības ministram ģenerālmajoram biedram Novikam Rīgā

Raports

Saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes un VDM lēmumu 1949.gada 25/III operatīvās grupas Nr.108 vecākais operatīvais pilnvarotais majors Semeņins izsūtīja no rezerves kulaka Augusta Pētera dēla Neivalda, dzimuša 1894.g., dzimuša un dzīvojuša Latv. PSR Limbažu apriņķa Viļķenes pagasta Lejasstabeņu mājās, ģimeni.
Pēc saraksta ģimene skaitījās 5 cilvēku sastāvā: divi vīrieši, divas sievietes un meita. Pie izsūtīšanas izrādījās, ka ģimene sastāv no 7 cilvēkiem.
Nebija ierakstīti divi bērni: Vaira Ivana meita Bērziņa, dz.1938.g., Agris Ivana dēls Bērziņš, dz.1939.g. - radinieku bāreņi, kuri atradās ģimenes galvas audzināšanā. Es viņus iekļāvu aptaujas lapā un pakļāvu izsūtīšanai.
Bez tam sarakstā skaitījās māsas meita Minna Eduarda meita Auniņa, dz. 1943.gadā, patiesībā viņa ir dzimusi 1913.gadā.

Limbažu apriņķa VDM daļas priekšnieks majors Koroļovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 10223.l., 5.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Pavisam 1949.gada 25.martā no Latvijas tika izsūtītas vairāk nekā 13 000 ģimenes un gandrīz par visām tika sastādīti šādi ziņojumi. Tie, tāpat kā citi ar deportāciju saistītie dokumenti, atklāj gan katras izsūtītās ģimenes traģēdiju, gan arī operatīvo grupu patvaļu.