Latvijas Robežsardzes vēstures mazpētītās un traģiskās lappuses
Arvīds Turlais, robežsardzes rezerves majors, Valsts robežsardzes preses dienests

Latvijas Republikas Robežsardzes vēstures izpētei līdz šim nav pievērsušies profesionāli vēsturnieki, bet gan amatieri. Viens no pētniekiem ir arī bijušais robežsardzes majors Arvīds Turlais, kas, veicot Latvijas Republikas Robežsardzes vēstures izpēti Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī vācot bijušo Latvijas robežsargu un to piederīgo atmiņas, ir apkopojis plašu faktu materiālu.

Pēc Latvija brīvvalsts okupācijas, tiklīdz Rēzeknes politiskās pārvaldes rajonā varu savās rokās pārņēma bijušais robežpārkāpējs — par pretvalstisku darbību agrāk sodītais Jāzeps Trukšāns, sākās pirmie robežsargu aresti.

Tā jau 1940. gada 17. augustā Rēzeknes NKVD (čekas) nodaļas operatīvajam pilnvarotajam Pāvelam Sondoram tika uzdots apcietināt 2. Zilupes bataljona 3. rotas 1. sardzes priekšnieku seržantu Jāni Birzi, jo pēdējais bija politiskās pārvaldes uzdevumā uzraudzījis Jāzepu Trukšānu. Apcietināšanā aktīvi piedalījās bataljona politiskais vadītājs Isaks Černobrovs, kurš faktiski komandēja bataljonu un vizinājās ar bataljona komandiera pulkvežleitnanta M. Kalniņa dienesta automašīnu. Pēc aresta J. Birze tika turēts Rēzeknes cietumā. Dienu un nakti kamerā bija dzirdami kliedzieni, taču robežsargs fiziski netika iespaidots, jo par to bija gādājis pats NKVD priekšnieks. J. Birze mājās atgriezās pēc septiņpadsmit gulaga nometnēs apcietinājumā pavadītajiem gadiem.

1940. gada 20. augustā operpilnvarotais Djuba apcietināja tā paša bataljona vada komandieri kapteiņleitnantu Rūdolfu Jēkabu Radzi. R. J. Radze bija Brīvības cīņu dalībnieks un dienēja robežsardzē no 1924. gada. Dēlam Gunāram tobrīd bija desmit gadu, tēvu viņam vairs nebija lemts redzēt, jo tas tika nošauts 1942. gada 14. aprīlī.

1940. gada 18. augustā Rēzeknes operatīvais pilnvarotais Pāvels Sondors 1. Dagdas bataljona štāba mītnē apcietināja 2. rotas komandieri kapteini Pēteri Gaidamoviču. Kā liecinieks aizturēšanā un kratīšanā tika pieaicināts bataljona komandieris Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvežleitnants Jānis Lapsa. Šodien rada izbrīnu, kā NKVD darbinieki bez jebkādiem paskaidrojumiem varēja apcietināt rotas komandieri bataljonā, kurā bija 300 labi apbruņotu un apmācītu armijas virsnieku un instruktoru.

Kapteinim Pēterim Gaidamovičam netika piedota Mērdzenes pagasta komunistu pagrīdes organizācijas likvidēšana 1932. gadā. Pēteris Gaidamovičs tika nošauts Baltezerā 1941. gada jūnijā.

1940. gada 17. augustā Balvu pagastā Abrenes NKVD darbinieks Podčurskis apcietināja no dienesta atvaļināto robežsargu kapteini Jāni Birnbaumu, kurš jaunās varas pārstāvjiem 1940. gada jūnija dienās atteicās dot atslēgas no robežsargu sporta laukuma tribīnēm Indrā, kuri Longina Avdjukeviča vadībā tur bija sadomājuši uzvilkt sarkano karogu. Kapteinis J. Birnbaums atteicās arī piedalīties vēlēšanu farsā, kurš notika 1940. gada jūlijā. Savas rotas robežsargiem ierindas priekšā viņš teica šādus vārdus: " Balsojiet tā, kā jums liek to darīt sava sirdsapziņa, taču es savu tautu nodot neiešu. " Atskaitē robežsargu brigādes štābam par piedalīšanos vēlēšanās ierakstīts, ka Dagdas bataljonā nobalsojuši visi, izņemot kapteini J. Birnbaumu.

1940. gada 5. septembra un 13. septembra ziņojumos 1. Dagdas robežsargu bataljona 3. rotas komandieris kapteinis Roberts Jānis Erniņš bija rakstījis, ka vietējie iedzīvotāji robežsargus uzskatījuši par ienaidniekiem un Ulmaņa varas kalpiem. Robežsargu likumīgās prasības tika uzskatītas par apvainojumu. Vietējie iedzīvotāji, tanī skaitā arī jaunieceltās pagastu amatpersonas un milicijas palīgdienests, kaut gan pēdējiem vajadzēja būt par paraugu pārējiem, daudz lietoja alkoholu.

Par tā laika notikumiem Indrā runā arī citāts no 1987. gadā Rīgā izdevniecībā "Avots" izdotās grāmatas " Stāsti par čekistiem ", kuras autori ir J. Lapsa, N. Kokorevičs un L. Vāczemnieks:

" Indras sporta laukumā notika mītiņš. Tieši no lauka basām kājām atskrēja Jānis Kuļikovs, pagrāba skolas aktu zālē ģipsī lietu vadoņa krūšu tēlu un ienira demonstrantu kolonnā. Šajā brīdī netālu no tribīnes Kuļikovu Jānis trieca pret zemi Ulmaņa krūšutēlu. Turpat Indras skolā pagrīdnieki sanāca uz pirmo puslegālo partijas sapulci. Darba kārtībā viens jautājums — varas pārņemšana. Kopš šī brīža kalēja māceklis Longins Avdjukevičs kļuva par pagasta izpildkomitejas locekli. Ar jaunievēlēto pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju Vladimiru Jonovu priekšgalā puiši devās uz pagasta valdi pārņemt varu. Dzelzs jākaļ, kamēr tā karsta. Pagasta vecākais Kalniņš, izbijušais baltgvards, sēdēja savā rezidencē manāmi satrūcies, jo gandrīz visi Indras iedzīvotāji soļoja aiz lozunga "Nost Ulmaņa valdību!". Atnācām pārņemt pagasta varu, lūdzu zīmogu un atslēgas no seifa piedevām. Jonovs sabāza rokas bikšu kabatās un noklakšķināja pirkstu. Izklausījās gandrīz pēc pistoles knikšķa (32.–34.lpp.) ."

Jāpiezīmē, ka tas bija rakstīts pavisam nesen, īsi pirms trešās atmodas. Kā bija noticis īstenībā un ko tai laikā bija jutuši, redzēdami jaunās varas pārstāvju huligāniskās izdarības, Indras policijas vecākais kārtībnieks Sils, robežsargu rotas komandieris kapteinis Jānis Birnbaums, nav grūti iedomāties. Laikam jau vakardienas ballīšu kaušļi tikai ar pirkstu klakšķināšanu kabatās droši vien nebija aprobežojušies. Tomēr minētās grāmatas autoriem aprakstīt izbijušu baltgvardu, aizsargu, robežsargu apcietināšanu nebija vērts, jo vairums no sagūstītajiem nomira labošanas darbu nometnēs.

Divas tiesas un izsūtījumus pārdzīvojušais 1. Dagdas bataljona 1. rotas 1. sardzes priekšnieks Piedrujā kaprālis A. Martinsons, cenzdamies panākt reabilitāciju, bija ticies ar VDK ģenerāli L. Avdjukeviču, taču reabilitācija viņam tika atteikta, jo viņš bija ieminējies, ka ir dienējis Indras robežsargu rotā, līdz ar to jautājums bija skaidrs.

Par notikušo Latvijas robežsardzē no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam savā ziņojumā 1942. gada 31. decembrī ģenerālim R. Bangerskim bijušais robežsargu brigādes štāba adjutants kapteinis A. Strazdiņš rakstīja: " Uz Jūsu jautājumiem Robežsargu brigādes likvidācijas lietā paskaidroju sekojošo. Pēc ģenerāļa L. Bolšteina nāves (21.06.40.) par robežsargu brigādes a. p. i. ar tiešo pienākumu veikšanu iecēla brigādes štāba priekšnieku pulkvedi Voldemāru Kalniņu, kādā amatā pēdējais sabija līdz 1940. gada jūlija mēneša beigām, kad viņu pēc paša lūguma no brigādes komandiera pienākumiem atbrīvoja, un turpmāk viņš veica tikai štāba priekšnieka pienākumus. Pulkvedis Voldemārs Kalniņš no brigādes komandiera amata atlūdzās tādēļ, ka par komandieri skaitījās tikai de jure, bet de fakto brigādi komandēja komandiera palīgs.

Par brigādes komandiera palīgu iekšlietu ministrs Vilis Lācis iecēla Ernestu Jauno. Vēlāk noskaidrojās, ka viņa īstais vārds bija kapteinis Lobanovs, kurš atradās NKVD dienestā kā speciālās daļas priekšnieks un veica abus amatus. Pēc pulkveža V. Kalniņa atbrīvošanas no brigādes komandiera amata E. Jaunais, respektīvi, Lobanovs, uzņēmās brigādes komandēšanu. Domāju, ka šādu amatpersonu no čekas ieskaitīja brigādes sastāvā ar nolūku, lai sagatavotu lietas brigādes karavīru arestiem."

R. Bangerskis grāmatā "Mana mūža atmiņas" rakstīja, ka par brigādes politisko armijas vadītāju Bruno Kalniņš iecēlis Olģertu Krastiņu, kurš nesājis pulkveža ārējās nozīmes.

O. Krastiņš iecelšanas laikā atradās obligātajā kara dienestā un skaitījās sapieru pulka sarakstos. Viņš bija beidzis instruktoru rotu, virsnieka vietnieku kursus un gandrīz pabeidzis rezerves virsnieku kursus, jo sakarā ar iecelšanu politiskā vadītāja amatā nebija paspējis dažus pēdējos pārbaudījumus nokārtot. Pēc paša izteicieniem, kopš sešpadsmitā dzīvības gada O. Krastiņš bija strādājis pagrīdē. No Jelgavas ģimnāzijas pēdējās klases viņš par nelegālu darbību bijis izslēgts, bet tūlīt pēc tam atkal uzņemts Aglonas ģimnāzijā, kuru bija beidzis. Acīmredzot armijas štāba informācijas daļai tomēr nav bijis nekādu datu par viņu, par ko liecināja tas, ka O. Krastiņš tika uzņemts virsnieka vietnieka un rezerves virsnieku kursos. O. Krastiņš tika ievēlēts arī Latvijas PSR Augstākajā padomē. Kad robežsargu brigāde tika likvidēta un uz komunistu noteikumiem tika nodibināta robežapsardzība (Gjuhfyj[hfyf Kfndbqcrjq CCH), O. Krastiņš tika iecelts par robežapsardzības priekšnieku un nēsāja majora ārējās nozīmes.

Par brigādes bataljonu politiskajiem vadītājiem tika iecelti: 1. Dagdas bataljonā — ebrejs Leons Kleinmanis un 2. Zilupes bataljonā — ebrejs Isaks Černobrovs, kuri bija Spānijas kara dalībnieki sarkano pusē, bet 3. Abrenes bataljonā — latvietis Aleksandrs Kalnavārna, kurš ap 1930. gadu bija atkomandēts no PSRS uz Latviju veikt pagrīdes darbību. Viņu pie Rītupes bija aizturējuši Latvijas robežsargi, vēlāk kā komunistu notiesāja spaidu darbos apmēram uz četriem gadiem.

Ceturtajā apvienotajā bataljonā, kurā bija 12 atsevišķas rotas uz Igaunijas un Lietuvas robežas, par politisko vadītāju tika iecelts latvietis J. Niedra, bijušais Zemgales apgabala nelegālās komjaunatnes vadītājs, bet 5. Krāslavas bataljonā par politisko vadītāju tika iecelts latvietis Voldemārs Aire, kurš bija Spānijas kara dalībnieks sarkano pusē. Visi bataljonu politiskie vadītāji nēsāja pulkvežleitnantu ārējās nozīmes.

Brigādes štābs savās telpās palika līdz 1940. gada 15. decembrim, pēc tam tika pārcelts uz Alberta ielu 13, bet 1941. gada maija mēneša pirmajā pusē, jau kā robežapsardzības štābs, tika pārvietots uz Raiņa bulvāri 6. Brigādes štābs oficiāli netika likvidēts, tikai daļēji tika mainīts tā personālais sastāvs. Pārveidotajā sastāvā robežapsardzībā turpināja darboties ceturtais apvienotais bataljons, tikai tajā vēlāk rotas tika pārdēvētas par rajoniem.

 

Četru robežsargu bataljonu likvidācija uz austrumu robežas tika pabeigta dažās dienās. 1940. gada 8. oktobrī likvidatori izbrauca uz robežu, kur tie 9. oktobrī veica robežsargu atvaļināšanu un arestēšanu, un jau ar 10. oktobri šo bataljonu viss personālais sastāvs tika svītrots no robežsargu sarakstiem.

Vēl dažas dienas tika turpināta robežsargu brigādes bataljonu likvidēšana. Pakāpeniski arī no ceturtā apvienotā bataljona tika arestēti visi tie virsnieki, kuri savā laikā bija kalpojuši uz PSRS robežas. Komunistiem ienākot, visas robežsargu brigādes štāba slepenās lietas tika sadedzinātas. Bataljonu karogi tika nodoti NKVD. Robežsargu veikalus jau pirms bataljonu likvidēšanas bija pārņēmis "Spectorgs" un vēlāk tos pēc bilances bija nodevis "Turībai".

Viss 5. Krāslavas bataljons bija izvietojies īrētās telpās. Tāpat arī 4. apvienotais bataljons tika izvietots īrētās telpās (5. un 8. atsevišķo rotu komandieru mītnes bija Iekšlietu ministrijas īpašums). 1. Dagdas, 2. Zilupes un 3. Abrenes bataljona vienības tika izvietotas valsts ēkās, no kurām lielāko daļu bija uzbūvējuši paši robežsargi.

Pavisam robežsargiem bija trīs bataljonu štābi, 11 rotu komandieru mītnes, 32 vadu komandieru mītnes un 108 sardžu mītnes. Bez šīm mītnēm robežsargu brigāde bija uzbūvējusi piecus tautas namus kultūras dzīves veicināšanai pierobežā — Kacēnos, Goliševā, Krivandā, Šķaunē un Indrā, pēdējo nepabeidza. Tautas nami bija apgādāti ar vajadzīgo inventāru, tajos bija izbūvētas skatuves ar nepieciešamajām dekorācijām, tur bija arī klavieres. Visi tautas nami skaitījās robežsargu sporta kluba īpašums. Gruntsgabalu Kacēnu tautas nama būvei uz 30 gadiem bija iznomājusi Pokrovas pareizticīgo draudze. Goliševas tautas nams bija uzcelts uz Iekšlietu ministrijai piederošās zemes. Krivandas tautas nams bija celts uz meža resoru zemes. Šķaunes tautas nams bija celts uz gruntsgabala, ko vietējā valde bija dāvājusi robežsargu sporta klubam. Indras tautas nama celšanai Iekšlietu ministrija iegādājās gruntsgabalu Indrā, kurš vēlāk tika apmainīts ar muitas īpašumā esošo gruntsgabalu, tā panākot tautas namam izdevīgāku atrašanās vietu. Bez šiem tautas namiem robežsargu brigāde bija uzbūvējusi trīs sporta laukumus ar sporta paviljoniem Abrenē, Zilupē un Indrā, kuri visi bija robežsargu sporta kluba īpašums.

Tā 1942. gada 31. decembrī paskaidrojumā ģenerālim R. Bangerskim bija rakstījis bijušais robežsargu brigādes štāba adjutants kapteinis A. Strazdiņš. Bet Rūdolfs Bangerskis grāmatas "Mana mūža atmiņas" 2. daļas 191. —196. lpp. rakstīja, ka 1940. gada 20. jūlijā tika uzdots robežsargu mītnēs un iestādēs turpmāk atstāt tikai militāra satura uzrakstus; 1940. gada 23. jūlijā tika saņemta pavēle, kas aizliedza izvest valūtu un dārgakmeņus ārpus Latvijas; 1940. gada 24. jūlijā robežsargu brigādē tika ieviesti politisko vadītāju amati, pavisam seši: viens pulkveža amats brigādes štābā un pieci pulkvežleitnantu amati bataljonos. Budžets tika papildināts atsevišķajā rotā par 24,63 tūkstošiem latu, kas bija nepieciešams politisko vadītāju pamatatalgojumam, ģimenes piemaksām, ietērpam un 20 procentu piemaksām.

Pētot vēstures materiālus par robežsardzi, ir iegūta informācija par dažu 1940. gada robežsargu struktūrvienību politisko vadītāju likteņiem:

1917. gada 23. decembrī dzimušais Oļģerts Krastiņš, kurš no 1934. gada bija nodarbojies ar pretvalstisku darbību, 1941. gada jūlijā bēgot nošauts Igaunijā.

Politvadītājs Voldemārs Aire tika sagūstīts kara pirmajās dienās un arī tika nošauts.

Isaks Černobrovs pēc kara bija dzīvojis Rīgā. Kur bija palikuši politinstruktori — no 2. Zilupes bataljona — Voldemārs Inka, no 1. Dagdas bataljona — Leons Kleimanis, no 3. Abrenes bataljona — Aleksandrs Kalnavārna, kā arī no 5. Krāslavas bataljona — Volfs Abramsons — nav izdevies noskaidrot.

1940. gada 2. jūlijā visi bataljonu komandieri un robežapsardzības apgabalu priekšnieki bija saņēmuši robežsargu brigādes komandiera a. p. i. pulkveža Voldemāra Kalniņa pavēli, kurā tika uzdots robežsargiem darbā stingri turēties pie jaunās Latvijas Republikas valdības deklarācijas izteiktajiem principiem un pie dažādu jautājumu izlemšanas respektēt deklarācijā paredzētās pilsoņu brīvības, kā arī veicināt Latvijas un PSRS tautu un to karavīru draudzību. Nekavējoties pārtraucama politisku ziņu vākšana un pieņemšana, kā arī izbeidzamas visas attiecības un saistības atsevišķajā rotā līdzšinējiem ziņotājiem politiskās lietās. Nelegāla robežas pāreja apkarojama visiem līdzekļiem, un pārkāpēji nododami politiskās pārvaldes rīcībā (f.1373. apr.2. lieta 2195. lpp.1).

1940. gada 10. jūlijā no Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktora Legzdiņa tika saņemta telefonogramma n–135, kurā tika paziņots, ka "Robežsargu brigādei, pamatojoties uz likuma "Par ārzemju pasēm" 5. panta prasībām: "Latvijas pilsoņiem turpmāk noliegts izceļot uz ārvalstīm ar ārzemju pasi, kas izdota, pagarināta vai pārbaudīta pirms šā gada 10. jūlija, izņemot tādiem pilsoņiem, kuru pasēs ir Iekšlietu ministrijas Pasu nodaļas iespiestas ar parakstu un zīmoga nospiedumu apstiprinātas atzīmes par pases reģistrāciju." Administratīvais departaments lūdz neatļaut turpmāk izceļot no Latvijas tiem pilsoņiem, kuru ārzemju pases izdotas, pagarinātas vai pārbaudītas pirms 10. jūlija un nav reģistrētas Iekšlietu ministrijā." (LVVA f.1373 apr. 2.lpp.)

No 1940. gada 18. jūlija atsevišķajās rotās uz Igaunijas un Lietuvas robežām sāka ņemt nost zirgus un to vietā lika iegādāties vasarai divriteņus un ziemai slēpes.

1940. gada 7. augustā no brigādes štāba tika saņemta pavēle, kurā tika noteikts, ka turpmāk robežsargu vienību telpas ārpusē un iekšpusē dekorējamas tikai ar PSRS karogu.

1940. gada 9. augustā tika pavēlēts noņemt Latvijas kokardi — ģerboni — un tās vietā izmantot sarkano zvaigzni. Rotās sāka iznākt sienas avīzes, notika politnodarbības, tika lasīti referāti par kapitālismu un sociālismu, Staļina konstitūciju, notika sarīkojumi komjauniešiem. Neviens arī neprotestēja, ja jau padomju varai ir nepieciešamas tādas lietas kā sarkanie stūrīši, sociālistiskā sacensība, soļošana ar sarkaniem karogiem, tad arī robežsargi pildīja visu, ko pavēlēja, jo atalgojums bija jāatstrādā un ģimenes bija jāuztur. Tā vadu komandieri sāka mācīt robežsargiem krievu valodu, krievu armijas dienesta pakāpes, reglamentus un daudzas citas svešas un nevajadzīgas lietas. Vēl jau paši robežsargi nesaprata, ka drīz visas šīs izdarības kļūs nevajadzīgas.

Redzēdami, kādā situācijā nonākuši, no dienesta sāka atvaļināties paši vai arī tika atvaļināti dienesta interešu labā: 1. Dagdas bataljonā 1. rotas komandieris kapteinis Jānis Birnbaums un 2. rotas vada komandieris virsleitnants Kārlis Reiznieks; 2. Zilupes bataljonā uz savu dienesta vietu pēc īslaicīga atvaļinājuma vairs neatbrauca vada komandieris virsleitnants Jānis Olšanskis; 3. Abrenes bataljonā no dienesta tika atvaļināti bataljona komandieris pulkvežleitnants Oskars Jansons, rotas komandieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kapteinis Eižens Vanags, vada komandieris Vjačeslavs Vildmanis. Bataljonu politvadītāji bija tie, kuri izlēma, kurus no robežsargiem bija nepieciešams atvaļināt vai apcietināt. Daudzās robežsargu krimināllietās viens no apcietināšanas iemesliem bija tas, ka politvadītājam netika izdota aģentūra, kura strādāja robežsargu labā, kā arī bija politvadītājam adresēti ziņojumi vai arī paši politvadītāji ar savu roku rakstītās zīmītēs bija informējuši NKVD operatīvos dienestus.

Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda 1373 lietā n–2193 saglabājusies 2. Zilupes bataljona politinstruktora Isaka Černobrova rakstīta plāna kopija par 2. Zilupes bataljona likvidēšanu krievu valodā ar atzīmi "sevišķi slepeni". Lasot šo dokumentu, kurš nejaušības dēļ bija saglabājies, rodas priekšstats par 60 gadus seniem notikumiem, kaut gan maz ticams, ka vēl ir dzīvs kāds no šīs NKVD rūpīgi izplānotās akcijas veicējiem un cietušajiem.

2. Zilupes robežsargu bataljona izformēšanas plāns.

Bataljona kopējais skaitliskais sastāvs — 324 cilvēki. Komandējošais sastāvs — 13 cilvēki. Izbraukšanas laiks — 1940. gada oktobris. Dienai un stundai atstāta brīva vieta. Tālāk seko ierašanās Ļucinā (ar to jāsaprot Ludza), atstāta brīva vieta. Pulkveža Golovko ļaudis ierodas Ļucinā 1940. gada 6. oktobrī plkst. 11 no rīta, kopskaitā 25 cilvēki četrās automašīnās. Bataljonā operācijai paredzēti 26 cilvēki, 10 no viņiem lēmumi uzrakstīti, pārējiem tiek gatavoti. Operācijai paredzētās personas tiek izsauktas uz Ļucinu 1940. gada 6. oktobrī plkst. 11 no rīta, kur tiek arestētas, izņēmums ir 3. rota, uz kurieni izbrauc operatīvā grupa ar pulkveža Golovko ļaudīm, kopskaitā 10 cilvēki. Visi apcietinātie tiek nosūtīti uz cietumu Daugavpilī. Mantas un inventāra sadalīšanu veic operatīvā grupa uz vietas, izlemjot, kas nododams PSRS robežapsardzībai, kas paliek LPSR NKVD rīcībā. Nododamo ieroču, personīgo un valsts mantas apsardzību nodrošina PSRS robežsargi. PSRS robežapsardzībai nododamos ieročus un mantas nogādā pie sevis padomju robežsargi. Par nodotajām mantām un vērtībām tiek sastādīti akti. Palīgā opergrupai tiek norīkoti 4 cilvēki no Daugavpils, 3 cilvēki no Ļucinas pilsētu NKVD nodaļām. Plāna kopijas apakšā parakstījušies: 2. Zilupes bataljona robežsargu politvadītājs Isaks Černobrovs un LPSR NKVD administratīvi saimnieciskās daļas priekšnieks valsts drošības leitnants Ivanovs.

Jāpiezīmē, ka acīmredzot pulkvedis Golovko un Heinriha Stroda grāmatā "Latvijas nacionālo partizāņu karš" minētais ģenerālmajors Golovko pēckara gados Baltijas kara apgabala IeTK iekšējā karaspēka priekšnieks ir viena un tā pati persona.

Alfona Novika pavēle n–6 ar atzīmi "sevišķi slepeni" no 1940. gada 3. oktobra "Par robežapsardzības likvidēšanu uz bijušās PSRS robežas" Zilupes bataljonā saņemta 1940. gada 8. oktobrī, par ko liecina komandiera un politvadītāja paraksti uz tās. Acīmredzot arī pārējos bataljonos pavēle tika saņemta pēdējā dienā. Informācija par gaidāmo robežsardzes likvidēšanu tika turēta lielā slepenībā, pat oktobra pirmajās dienās vēl tika pieņemti darbā jauni robežsargi, personālsastāva vidū gan klīda baumas par atvaļināšanu no dienesta. Robežsargi bija nonākuši divdomīgā situācijā, jo faktiski apsargāja vienu mazu kameru lielā tautu cietumā, jo Latvija jau bija pievienota PSRS. Latvijas robežsargi bija kļuvuši par NKVD palīgiem vārda tiešā nozīmē, jo viņiem tagad bija jāmeklē gan no nometnēm izbēgušie bijušās Polijas pavalstnieki — Polijas armijas un robežsargu virsnieki, kurus pēc aizturēšanas gaidīja droša nāve NKVD moku kambaros, — gan arī tie, kuri slēpās no jaunās varas.

No robežsargiem, kurus apcietināja 1940. gada 9. oktobrī, vienīgais Latvijas neatkarību sagaidīja 1. Dagdas bataljona 1. rotas 1. sardzes priekšnieks kaprālis Arnolds Martinsons. Savās atmiņās viņš rakstīja: "Bataljona politvadītājs Leons Kleinmanis bija nepatīkams cilvēks. Dažas reizes apmeklēja arī Piedrujas sardzi, tikās ar sargiem, kuri nebija tie paši labākie.

1940. gada 8. oktobrī man piezvanīja rotas komandieris virsleitnants Jansons un uzdeva sardzē esošos ieročus — patšauteni, mašīnpistoli, šautenes un granātas — robežsarga pavadībā pajūgā nogādāt uz rotas nometni Indrā. Tas tika izdarīts tanī pašā dienā. Palika tikai personīgie šaujamieroči — pistoles, medību bises, mazkalibra šautenes.

1940. gada 9. oktobrī tika pavēlēts ierasties Indras skolā saņemt pēdējo algu un atvaļinājuma zīmi. Braucām ar velosipēdiem. Skola bija pretim dzelzceļa stacijai četrstāvu ēkā. Skolas pagalmā stāvēja četras smagās automašīnas. Pirmā stāva gaitenī satiku sarkanarmieti, kurš bija bruņots ar šauteni un iegāja vienā no klasēm. Robežsargi bija sapulcināti aktu zālē un pa vienam saukti blakus telpā, atpakaļ zālē vairs nenāca, bet laukā gāja pa otrajām durvīm uz kāpņu telpu. Iesauca arī mani, saucējs bija ģērbies privātos svārkos un armijas parauga biksēs. Klasē bija kādi septiņi cilvēki. Politvadītājs lika atdot pistoli. Saņemot algu, ievēroju, ka man uzvārds algas sarakstā atzīmēts ar sarkanu zīmuli. Man uzdeva jautājumu, vai es gribu turpināt dienestu. Teicu, ka gribu, un tiku aicināts ieiet blakus klasē, lai vēlāk aprunātos. Ieejot norādītajā telpā, man kļuva skaidrs, ka esmu apcietināts. Klases solos sēdēja kādi 15 robežsargi, un klases stūros stāvēja bruņoti sarkanarmieši. Līdz vakaram pie mums ieveda vēl kādus 15 robežsargus. Lielāko daļu no viņiem es pazinu, pārsvarā tie bija sardžu priekšnieki no 1. un 2. rotas. Bija daži ierindas robežsargi. Vakarā, kad palika tumšs, mūs nelielās grupiņās noveda lejā uz automašīnām nu jau stingrā apsardzībā, katrā kāpņu laukumā stāvēja zaldāti. Naktī mūs aizveda uz Daugavpils cietumu. Cietumā no formas noplēsa atšķirības zīmes. Pratināja kādas divas nedēļas. Izmeklētājs bija ebrejs, latviski nerunāja, es arī krievu valodu nezināju, tāpēc nekāda saruna nesanāca. Tikai, kad pārveda uz Rīgas centrālcietumu, mani nopratināja izmeklētājs latvietis. Tā sākās mani nebrīves gadi."

1940. gada 9. oktobrī apcietināto robežsargu saraksts

1. Dagdas bataljons

1. Jānis Olafs Lapsa, Dagdas bataljona komandieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, pulkvežleitnants, dzimis 1893. gada 7. novembrī Svitenes pagastā. Beidzis 2. Pēterhofas virsniekvietnieku skolu.

Cariskās Krievijas armijā no 1915. gada. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka leitnants. Apbalvots ar Krievijas 4. šķiras Svētās Annas ordeni. Latvijas Republikas Bruņotajos spēkos no 1918. gada 24. decembra. Brīvības cīņu dalībnieks. Kalpaka bataljona Neatkarības rotas komandieris, vēlāk 1. Liepājas un 12. Bauskas kājnieku pulku bataljona komandieris. No armijas atvaļināts 1921. gada maijā. Apbalvots ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni, 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 3. šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.

Robežapsardzībā no 1927. gada kā Ludzas robežapsardzības apgabala grupas priekšnieks, vēlāk rajona priekšnieks Ilūkstes un Zilupes robežapsardzības apgabalā. No 1938. gada 1. Dagdas bataljona komandieris. Apcietināts 1940. gada 10. oktobrī Navļānos. Tiesāts Sevišķajā apspriedē (SA) 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. SA tiesu aizmuguriski sprieda paši čekisti, nepieaicinot tiesājamo vai lieciniekus. Miris Osohlagā 1952. gada 5. decembrī. VDK lieta Nr. p6173.

2. Eižens Leske, bataljona rakstvedis, dzimis 1898. gada 11. decembrī Valmieras apriņķa Svētes pagasta Jaundambjos. Pirmajā pasaules karā apakšvirsnieks latviešu strēlnieku pulkos. Brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijā no 1919. gada 28. maija. 1. atsevišķā Ziemeļlatvijas eskadrona vecākais rakstvedis, vēlāk Vidzemes divīzijas štābā. No 1921. gada 11. aprīļa dienējis 2. robežsargu pulkā vecākā rakstveža amatā. Atvaļināts 1922. gada 1. jūlijā. Virsdienestā no 1922. gada 15. novembra Vidzemes divīzijas štābā. Atvaļināts 1923. g. 15. martā. Strādājis no 1924. gada līdz 1927. gadam Latgales apgabaltiesā par vecāko kancelejas ierēdni.

Robežapsardzībā no 1929. gada 2. janvāra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Lēmumu par arestu pieņēmuši Simons Šustins un Jercevs. 1940. gada 28. oktobrī viņu pratinājis izmeklētājs Jercevs. Apsūdzība uzrādīta 1940. gada 18. novembrī. Savu vainu neatzīst. 1941. gada 24. martā laika posmā no plkst. 23:00 līdz plkst. 2:25 naktī pratinājis Gončarovs. Atkal sevi par vainīgu nav atzinis. 1940. gada 8. martā un 8. aprīlī konfrontēts ar apcietinājumā esošo bijušo Dagdas robežapsardzības apgabala priekšnieku Jāzepu Spergu, kurš liecina uz Leski. Atkal savu vainu neatzina. Pratināšanā sevi par vainīgu nav atzinis, visas apsūdzības noliedzis, lai gan slepenos dokumentus bija iznīcinājis. Tiesāts SA 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Miris 1941. gada 22. septembrī Magadanā. VDK lieta Nr. p7031. Precējies, sieva Marija Paulīne, dzimusi Purvinskis, meita Ivanda Laimdota, dzimusi 1923. gada 27. septembrī, brālis Roberts.

3. Arvīds Kaspars Ligers, 1. rotas rakstvedis — seržants, dzimis 1905. gada 27. aprīlī Tukuma apriņķa Džūkstē. Dzīvojis Indrā, Rīgas ielā 3.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija kā robežsargs Zilupes robežapsardzības apgabalā. No 1930. gada aprīļa Dagdas robežapsardzības apgabala 2. rajona rakstvedis. No 1932. gada aprīļa līdz 1936. gada 16. maijam rakstvedis 1. rotā. Tad pārcelts uz 2. Zilupes bataljona 2. rotu par sardzes priekšnieku. No 1936. gada 18. augusta atkal 1. Dagdas bataljona 1. rotā par rakstvedi. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Pratinājis izmeklētājs Vamža 1940. gada 26. oktobrī.

Apsūdzēts par to, ka 12 gadus dienējis robežsardzē, pildījis sarga, sardzes priekšnieka, rotas rakstveža pienākumus. Vedis J. Birnbauma slepeno saraksti, formējis naudas izmaksas aģentiem, aizturējis un pratinājis robežpārkāpējus, zinājis par spiegu sūtīšanu uz PSRS. Pirms Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā, pildot J. Birnbauma pavēli, iznīcinājis 1. rotas slepenos dokumentus. Sadarbojies ar bijušo 3. daļas priekšnieku Bergmani, zināja vietējo un Krievijā darbojošos aģentūru. Par vainīgu sevi neatzina. Lietisko pierādījumu lietā nav. Tiesāts SA 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā 1943. gada 12. janvārī Habarovskas novada, Kolimas apgabala Magadanā. VDK lieta Nr. p8369 l. Pamatojoties uz sūdzību, 1967. gadā veikta lietas pārbaude, kuras gaitā konstatēts, ka Ligers kā sociāli bīstams elements notiesāts pareizi un nav reabilitējams. Precējies, sieva — Serafima, meita Rimma, dzimusi 1933. gada 28. jūlijā.

4. Jānis Laurinovičs , rotas rezerves sardzes priekšnieks Indrā, seržants, dzimis 1902. gada 12. maijā Abrenes apriņķa Tilžas pagastā.

Robežapsardzībā no 1928. gada. Dienējis Kuļbovā, Maksimovā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Līdz arestam dzīvojis Indrā, Tirgus ielā 11. Izmeklētāji Melans, Savenko. VDK krimināllieta Nr. p6288. Tiesāts SA 1941. gada 19. aprīlī ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1943. gadā 29. augustā Komi apgabalā.

5. Vsevolods Gotšalks , 1. vada komandieris Ganusovā, virsleitnants, dzimis 1899. gada 15. augustā Ilūkstē, vācietis.

Robežapsardzībā no 1929. gada kā grupas priekšnieks Dagdas robežapsardzības apgabala 2. rajonā. 1. Dagdas bataljona 1. rotas 1. vada komandieris no 1936. gada 10. oktobra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Izraidīts no PSRS 1941. gada martā. Otrā pasaules kara laikā kritis gūstā pie Staļingradas. Tiesāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Ziņu par atbrīvošanu nav.

6. Augusts Bremze , 1. Dagdas bataljona 1. rotas mītnes robežsargs, dzimis 1902. gada 31. oktobrī Kacēnu pagastā.

Robežapsardzībā no 1928. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Krimināllietu izmeklējis Morozovs. Apsūdzēts komunistu sišanā. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā atsevišķajā rotā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris ieslodzījumā 1942. gada 25. septembrī. Precējies, sieva Monika, dēls Alfons, meitas Ārija un Aina. VDK krimināllieta Nr. p9870.

7. Donats Vanags , 1. Dagdas bataljona 1. rotas mītnes robežsargs, dzimis 1907. gada 5. martā Līvānu pagastā.

Robežapsardzībā no 1929. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Pratinātāji Daugavpils cietumā izmeklētājs Vamža, Melans, vēlāk Jenisejskā — Gavars. Apsūdzēts robežpārkāpēja Krūmiņa nošaušanā. Apsūdzības liecinieks Magarašs Zeliks. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 7. martā ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem Noriļlagā. Ziņu par atbrīvošanu nav.

8. Arnolds Martinsons , 1. Dagdas bataljona 1. sardzes priekšnieks Piedrujā, kaprālis, dzimis 1911. gada 28. oktobrī Valmieras apriņķa Katvaru pagasta Priedēs. 8. Daugavpils kājnieku pulka kaprālis.

Robežapsardzībā no 1937. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Izmeklētāji Vamža un Melans. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Sodu — 6 gadus — izcietis Magadanas apgabala Pevekā. Atbrīvots 1948. decembrī. Otro reizi apcietināts 1950. gada 11. maijā, izmeklētājs kapteinis Muižnieks. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1950. gada 29. jūlijā ar mūža nometinājumu Novosibirskas apgabalā. Atbrīvots 1957. gadā. Miris 1993. gadā. Apglabāts Saulkrastu kapos.

9. Augusts Kučers , 1. Dagdas bataljona 2. sardzes priekšnieks Lupandos, seržants, dzimis 1898. gada 22. martā Zentenes pagasta Kučeros. Latvijas armijā no 1919. gada līdz 1922. gadam. Brīvības cīņu dalībnieks.

Robežapsardzībā no 1922. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Izmeklētājs Jercevs un Morozovs. Apsūdzēts spiegošanā, sadarbībā ar politpārvaldi un komunistiski noskaņoto iedzīvotāju izsekošanā. Bijis sakaros ar aģentiem Pēteri Bužinski, Staneviču, Staņislavu Keuzelu, Jāzepu Zarakovski un Gaideli. Tiesāts kara tribunālā 1941. gada 12. februārī ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Ziņu par atbrīvošanu nav. VDK lieta Nr. p7418. Tēvs Kārlis miris 1932. gadā Zentenes pagasta Kučeros. Precējies, sieva Marija, dzimusi 1905. gadā, meitas Mirdza, dzimusi 1923. gadā, un Dzidra, dzimusi 1925. gadā.

10. Aleksandrs Okrašinskis, 1. Dagdas bataljona 3. sardzes priekšnieks Koškavcos, seržants, dzimis 1901. gada Cēsu apriņķī.

No 1926. gada robežpolicijā Jaunlatgales apriņķī, no 1932. gada Dagdas robežapsardzības apgabalā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Izmeklētājs Kaplans un Melans. Apsūdzēts par cīņu ar komunistisko kustību Latvijā, spiegu sūtīšanā uz PSRS. Sitis aizturētos, liecinieki Hermanis Balodis un Konstantīns Plesņa. Tiesāts SA 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1944. gada 23. maijā Kraslagā. VDK lieta Nr. p8364. Precējies, sieva Olga, dzimusi 1902. gadā, meita Minjona, dzimusi 1930. gadā, dēls Valdis, dzimis 1928. gada 23. decembrī.

11. Jānis Zīverts, 1. Dagdas bataljona 2. vada komandiera a. p. i. , virsnieka vietnieks, dzimis 1908. gadā Aizputes apriņķī.

Robežapsardzībā no 1934. gada 11. aprīļa. No 1935. gada augusta sardzes priekšnieks, no 1940. gada 1. septembra vada komandieris Indrā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Dzīvojis Asūnes pagasta Pizānos. Lieta izmeklēta Jenisejskā, izmeklētāji Savickis un Gavars. Apsūdzēts aģentu vervēšanā, sadarbībā ar politpārvaldi. 1942. gada 11. februārī Sevišķajā apspriedē notiesāts ar nāves sodu. Nošauts 1942. gada 10. martā. Precējies, sieva Alise, dzimusi 1916. gada 16. jūlijā, meita Austra, dzimusi 1936. gada 15. martā, un dēls Viesturs, dzimis 1939. gadā.

12. Pēteris Ozoliņš, 1. Dagdas bataljona 4. ,5. dubultsardzes priekšnieks Kuļbovā, seržants, dzimis 1899. gada 17. maijā Jūrkalnes pagastā. Brīvības cīņu dalībnieks. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Tiesāts, miris ieslodzījumā Čukotkā, lieta Nr. p2904.

13. Jānis Grišāns , 1. Dagdas bataljona 1. rotas 6. sardzes robežsargs Saveikos, dzimis 1909. gadā Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Apsūdzēts par cīņu pret komunistisko kustību. Tiesāts 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris ieslodzījumā Krasnojarskas apgabalā 1942. gadā. Precējies, sieva Marija. VDK krimināllieta Nr. p7022.

14. Verners Alfons Seržāns , 1. Dagdas bataljona 7. sardzes priekšnieks Mateikos, kaprālis, dzimis 1910. gada 28. augustā Madonas apriņķa Lubānas pagasta Lakstiņos.

Obligātajā dienestā Armijas štāba rotas grupas komandieris.

Robežapsardzībā no 1935. gada 9. maija. Sardzes priekšnieks no 1937. gada 2. rotā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Izmeklētājs Segliņš. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Ziņu par atbrīvošanu nav. VDK lieta Nr. 383. Precējies, sieva Alma, dzimusi 1908. gada 1. martā, dēls Guntis, dzimis 1940. gada jūnijā.

15. Aleksandrs Kļešniks , 1. Dagdas bataljona 8. sardzes robežsargs Mateikos, kaprālis, dzimis 1911. gada 2. janvārī Ciblas pagastā.

Robežapsardzībā no 1929. gada septembra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Apsūdzēts par divu robežpārkāpēju aizturēšanu 1931. gadā. Krimināllietu izmeklējis Morozovs no Daugavpils NKVD. Tiesāts 1941. gada SA 1941. gada 4. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Sodu izcietis dubultīgi. Atbrīvots 1956. gada 2. aprīlī, dzīvojis Siguldā. Miris 1976. gada 29. maijā. Apglabāts Siguldas kapos. Precējies, sieva Apolonija, dēli Voldemārs, dzimis 1937. gada 8. martā, un Osvalds, dzimis 1941. gada 2. jūlijā. Brālis Vaclavs, dzimis 1911. gadā, robežsargs 2. rotā. Apcietināts 1949. gada 18. jūnijā.

16. Jānis Mateisons , 1. Dagdas bataljona 8. sardzes robežsargs Mateikos, dzimis 1903. gada 28. februārī Silajāņu pagastā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts kontrrevolucionārā darbībā. Tiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Miris ieslodzījumā 1948. gadā. Precējies, meitas Lūcija un Lidija.

17. Artūrs Irbnieks–Točs , 1. Dagdas bataljona 9. sardzes priekšnieks Maksimovā, seržants, dzimis 1904. gadā Stendē. Brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijā brīvprātīgi no 1920. gada 28. novembra.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija kā sargs 5. Possovas postenī Dagdas robežapsardzības apgabala 2. rajonā, no 1933. gada 1. jūlija Pizānos. No 1935. gada 1. jūlija sardzes priekšnieks Piedrujā. Pēc incidenta ar vietējiem krieviem 1940. gada 8. februārī pārcelts par sardzes priekšnieku uz Maksimovas 9. sardzi. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā, pamatojoties uz Simona Šustina lēmumu. Izmeklētājs Jercevs. Apsūdzēts par spiegošanu pret PSRS un sadarbību ar politpārvaldi, aģentu vervēšanā. Tiesāts kara tribunālā 1941. gada 12. februārī ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. VDK lieta Nr. p2232. Atbrīvots 1950. gadā. Miris Rīgā 1985. gadā. Apglabāts Rīgā. Precējies, meita Ārija un dēls Jānis.

18. Kostāns Kovaļevskis , 1. Dagdas bataljona 10. sardzes robežsargs, dzimis 1906. gadā Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.

Robežapsardzībā no 1929. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Apsūdzēts vietējo iedzīvotāju krievu piekaušanā. Krimināllietu izmeklējis Savickis no Daugavpils NKVD. Atbrīvots no Daugavpils NKVD cietuma n–5 1941. gada 29. aprīlī pierādījumu trūkuma dēļ. Tālākais liktenis nav zināms. Precējies, sieva Nadežda, dēli Elmārs, dzimis 1936. gadā, un Dzintars, dzimis 1937. gadā.

19. Otto Jaunzems , kaprālis, dzimis 1910. gada 3. augustā Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.

Robežapsardzībā no 1935. gada 8. februāra. Sācis dienēt par sargu 1. Dagdas bataljona 3. rotas 7. sardzē, vēlāk 4. sardzē. No 1939. gada sardzes priekšnieks 7. sardzē. No 1940. gada 1. septembra 1. rotas 3. vada komandieris. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Tiesāts 1941. gada 24. maijā Sevišķajā apspriedē ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Precējies, sieva Hermīne, meita Māra.

20. Jāzeps Girvičs, 1. Dagdas bataljona 2. rotas rezerves sardzes robežsargs, dzimis 1905. gada 9. oktobrī Ilūkstes apriņķa Grīvā.

Robežapsardzībā no 1927. gada 20. novembra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Precējies, sieva Anna, dzimusi 1912. gadā, meita Valentīna, dzimusi 1933. gadā. Izmeklētājs Morozovs no Daugavpils NKVD. Apsūdzēts komunistu aizturēšanā un sišanā. Tiesāts 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris ieslodzījumā.

21. Pēteris Poikāns, 1. Dagdas bataljona 1. sardzes priekšnieks Pihteļevā, seržants, dzimis 1901. gada 25. maijā Kārsavas pagasta Mičuru sādžā.

Robežapsardzībā no 1925. gada. Posteņa priekšnieks no 1930. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. NKVD izmeklētāji Savickis un Šulupovs. Krimināllieta Nr. p5593. Apsūdzēts spiegošanā. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 19. aprīlī ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1942. gada 2. septembrī Noriļskā. Precējies, sieva Janīna, dzimusi 1910. gadā, meita Anita, dzimusi 1933. gadā, dēli Edgars, dzimis 1935. gadā, un Oskars, dzimis 1938. gadā.

22. Pēteris Ziemelis, 1. Dagdas bataljona 3. sardzes priekšnieks Masānos, virsnieka vietnieks, dzimis 1899. gada 12. maijā. Brīvības cīņu dalībnieks. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. VDK krimināllieta Nr. p5950. Tiesāts SA 1941. gada 24. maijā. Miris 1942. gada 2. augustā Svobodinas cietumā. Precējies, sieva un meitas Rita, Brigita, Skaidrīte un Dzidra.

23. Kārlis Strupausis , 1. Dagdas bataljona 4. sardzes priekšnieks Vorzovā, dzimis 1907. gadā Valkas apriņķa Sinoles pagastā.

Robežapsardzībā no 1930. gada 21. oktobra. Sardzes priekšnieks no 1938. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Krimināllietu izmeklējis Savickis no Daugavpils NKVD. VDK krimināllieta Nr. p6983. Tiesāts 1941. gada 24. maijā Sevišķajā apspriedē ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1941. gada 24. oktobrī. Precējies, sieva Marija, dzimusi 1888. gadā.

24. Alfreds Behšteters , 5. sardzes priekšnieks Vorzovā, virsnieka vietnieks, dzimis 1897. gada 14. janvārī Liepājā. Brīvības cīņu dalībnieks.

Robežapsardzībā no 1922. gada 9. marta. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Krimināllietu izmeklējis Daugavpils NKVD izmeklētājs Pahomovs. Apsūdzēts par cīņu pret komunistisko kustību. Tiesāts jau pēc bojāejas 1942. gada 11. februārī ar nāves sodu nošaujot. Precējies, sieva Alvīne, dzimusi 1904. gadā, meita Vera, dzimusi 1929. gada 8. augustā.

25. Voldemārs Švarcs , 1. Dagdas bataljona 7. sardzes priekšnieks Miesniekos, virsnieka vietnieks, dzimis 1900. gadā.

Latvijas armijā no 1920. gada februāra Tukuma pulka vecākais rakstvedis līdz 1922. gadam.

Robežapsardzībā no 1922. gada. 1. Dagdas bataljona 2. rotas 7. sardzes priekšnieks. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Izmeklētājs Pahomovs. Apsūdzēts aģentu vervēšanā. Mutiski ziņojis seržants Kalniņš. Trīs reizes sūtījis aģentus Staņislavu Kevzeli, Boļeslavu Urbānu Vitāliju Naruševicu uz Krieviju. Arestējis komunisti Albīni Pinto, saņēmis 12 granātas, pistoli un 500 patronas cīņai ar krievu iebrucējiem. Sadedzinājis aģentūras dokumentus. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā. Miris 1942. gada 27. septembrī Kanskā. Dēls Džems.

26. Viktors Ginevičs, 1. Dagdas bataljona 7. sardzes robežsargs Miesniekos, dzimis 1908. gada 21. janvārī Sventes pagastā.

Robežapsardzībā no 1930. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Apsūdzēts par cīņu pret komunistisko kustību. Apsūdzība balstās uz Magaraša Zelika liecībām. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā. Precējies, meita Marija.

27. Roberts Erniņš , kapteinis, dzimis 1898. gada 28. oktobrī Krustpils pagastā.

1. Dagdas robežsargu bataljona 3. rotas komandieris. Brīvības cīņu dalībnieks, piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1919. gadā no 8. oktobra līdz 13. novembrim. Kurzemes atbrīvošanas kaujās pie Iecavas upes 1919. gadā no 16. līdz 29. novembrim. Latgales frontē kaujās no 1920. gada 8. jūnija līdz 11. augustam. Atvaļināts 1920. gada 10. oktobrī. No 1922. gada 1. aprīļa 10. Aizputes kājnieku pulkā. 1922. gada 1. decembrī piešķirta dienesta pakāpe — virsleitnants, 1926. gada 21. martā kapteiņleitnants. 1929. gada 3. augustā apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1933. gada 7. decembra dienē Zemgales artilērijas pulkā. Atvaļināts 1934. gada 6. augustā.

Robežapsardzībā no 1935. gada 5. novembra kā Jaunlatgales bataljona 2. rotas a. p. i. līdz 1936. gada 16. martam, vēlāk vada komandieris tanī pašā rotā. 1939. gada 16. jūnijā pārcelts uz 1. Dagdas bataljonu par 3. rotas komandieri. 1939. gadā komandēts uz rotu komandieru kursiem, kursi pārtraukti, atgriezies rotā. 1940. gada 3. janvārī komandēts uz rotu komandieru kursiem, atkomandēts 1940. gada 16. maijā. 1940. gada 11. maijā apbalvots ar 5. šķiras Viestura ordeni. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 8. martā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Sodu izcietis Vorkutlagā. Atbrīvots 1953. gada 27. septembrī.

28. Aleksandrs Grothers , 1. Dagdas bataljona 1. sardzes priekšnieks Leimaņos, dzimis 1902. gadā Daugavpilī.

Robežpolicijā no 1924. gada 1. oktobra. Daugavpils apriņķa Dagdas rajonā no 1932. gada posteņa priekšnieks. Precējies, sieva Marija, meita Janīna, dzimusi 1925. gada 24. jūnijā, dēls Aleksandrs, dzimis 1926. gada 14. jūlijā. Tiesāts 1942. gada 2. februārī Sevišķajā apspriedē par spiegošanu, notiesāts ar nāves sodu. Nošauts 1942. gada 24. februārī.

29. Jānis Dreimanis , 1. Dagdas bataljona 2. sardzes priekšnieks Leimaņos, seržants, dzimis 1896. gadā Talsu apriņķa Kandavas pagasta Diružu mājās.

Dienējis latviešu strēlniekos, vēlāk Robežsargu divīzijas 3. pulkā.

Robežapsardzībā no 1928. gada 24. maija. Posteņa priekšnieks no 1931. gada 1. septembra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Tiesāts 1942. gada 2. janvārī Sevišķajā apspriedē ar nāves sodu. Ziņu par soda izpildi nav.

30 . Kārlis Taube, 1. Dagdas bataljona 3. sardzes priekšnieks Ceplīšos, kaprālis, dzimis 1906. gadā Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā. 1. Dagdas bataljona 3. rotas 3. sardzes priekšnieks. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Pratinājis Vamža. Apsūdzēts aģentu iesūtīšanā PSRS. Tiesāts 1941. gada 19. aprīlī Sevišķajā apspriedē ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Otro reizi apcietināts 1949. gada 14. oktobrī. Atbrīvots 1956. gada 3. janvārī. Miris Gulbenē 1977. gada 26. oktobrī. Apglabāts Gulbenes kapos. Precējies, sieva Anna, dzimusi 1903. gadā, dēli Jānis, dzimis 1936. gadā, un Vilis, dzimis 1940. gadā.

31. Voldemārs Rubenis , 1. Dagdas bataljona 4. sardzes robežsargs Andžānos, dzimis 1904. gadā Ikšķiles pagastā.

Robežapsardzībā no 1932. gada aprīļa. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Krimināllietu izmeklējis Morozovs no Daugavpils NKVD. Apsūdzēts robežpārkāpēja Boļeslava Urtāna nošaušanā 1932. gada rudenī. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris Sevvostlagā. Dēls Jānis un meita Gaida.

32. Vilis Arturs Pētersons, 1. Dagdas bataljona 5. sardzes priekšnieks Šķaunē, virsseržants, dzimis 1901. gada 14. novembrī Rīgā.

Robežapsardzībā no 1932. gada 7. jūnija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Precējies, sieva Marija, meitas Ilga, dzimusi 1930. gada 4. janvārī, un Dzidra, dzimusi 1928. gada 4. aprīlī.

33. Ludvigs Niedra , 1. Dagdas bataljona 6. sardzes priekšnieks Borkuicos, kaprālis, dzimis 1913. gadā Bauskas apriņķa Brunavas pagastā.

Robežapsardzībā no 1937. gada 5. aprīļa. Sardzes priekšnieks no 1940. gada 18. jūnija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Turēts aizdomās par personīgo ieroču nenodošanu tautas milicijai, pretpadomju aģitācijā. Pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots 1941. gada 9. aprīlī. Tālākais liktenis nav zināms.

34. Pēteris Līcītis , 1. Dagdas bataljona 9. sardzes priekšnieks Suržos, seržants, dzimis 1910. gadā Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.

Robežapsardzībā no 1934. gada 7. novembra. 1939. gadā iecelts par sardzes priekšnieku. Apcietināts Šķaunē 1940. gada 9. oktobrī. Pratinājis NKVD izmeklētājs Morozovs no Daugavpils NKVD. Turēts aizdomās par kreisi noskaņoto krievu piekaušanu. P. Līcītis atbrīvots no Daugavpils NKVD cietuma n–5 1941. gada 5. jūnijā. Kritis sadursmē ar krieviem 1941. gada 2. jūlijā netālu no Dzelzavas stacijas un apglabāts Dzelzavas kapos.

35 . Miķelis Zariņš, 1. Dagdas bataljona 3. vada komandieris Seškos, virsleitnants, dzimis 1892. gada 30. jūlijā Liepājā.

Dienējis cariskās Krievijas armijā no 1912. gada 1. septembra līdz 1918. gada 26. martam leitnanta dienesta pakāpē.

Robežapsardzībā no 1928. gada 7. jūnija kā posteņa priekšnieks Zilupes robežapsardzības apgabalā. No 1933. gada 16. jūlija robežuzraugs Bauskas robežapsardzības apgabalā. No 1935. gada 14. jūlija vada komandieris. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Šķaunē. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 8. martā ar brīvības atņemšanu uz 8. gadiem. Miris 1944. gada 13. februārī Vorkutlagā. Precējies, sieva Olga, dēls Miķelis, dzimis 1919. gada 23. maijā, meitas Ksenija, dzimusi 1930. gada 25. augustā, un Tatjana, dzimusi 1934. gada 13. aprīlī.

Jāpiemin arī Jānis Birnbaums , 1. Dagdas bataljona 1. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1893. gada 3. jūnijā Balvu pagastā. 1917. gadā beidzis Gatčinas virsniekvietnieku skolu. Cara armijas leitnants. Brīvības cīņu dalībnieks. Latgales partizāņu pulka 12. rotas komandieris. Apbalvots ar 4. šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.

Robežapsardzībā no 1931. gada 8. janvāra kā posteņa priekšnieks Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 2. rajonā. No 1932. gada 1. aprīļa grupas priekšnieks Dagdas robežapsardzības apgabala 2. rajonā. No 1936. gada 1. marta 1. Dagdas bataljona 1. rotas komandieris. Pēc okupācijas atteicies pats un aicinājis nebalsot savus padotos vēlēšanās. 1940. gada 16. augustā nodevis rotas komandēšanu. Apcietināts 1940. gada 18. septembrī Balvu pagastā. Apsūdzēts spiegošanā kopā ar Indras skolas direktoru Dailoni Zālīti, Eduardu Namovīru (miris 1941. gada 26. decembrī) un skolnieku Valentīnu Višnevski (miris 16 gadu vecumā 1942. gada 8. jūnijā). Dažus mēnešus vēlāk, 25. augustā, mirst arī kapteinis Jānis Birnbaums. Notiesā vienu pašu Dailoni Zālīti. Tā čekistiem izjuka spiegu lieta par Indras skolā darbojošos slepenu spiegu apmācības centru, kuru vada robežsargi un aizsargi. Acīmredzot izmeklētāji pārcentās, pārvērtēja latviešu patriotu izturību.

2. Zilupes robežsargu bataljons

1. Gustavs Treimanis , 2. Zilupes robežsargu bataljona 1. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1890. gada 27. aprīlī Valkas apriņķa Kārķu pagastā. Beidzis Irkutskas kara skolu. Piedalījās Pirmajā pasaules karā 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka sastāvā. Brīvības cīņu dalībnieks. Robežapsardzībā no 1935. gada 11. maija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Krimināllietu izmeklējis Morozovs no Daugavpils NKVD. Apsūdzēts aģentu iesūtīšanā PSRS. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 11. februārī ar nāves sodu. G. Treimanis nošauts 1942. gada 13. martā. VDK lieta Nr. p8568. Dēls Valdis, dzimis 1920. gada 8. septembrī, meitas Mirdza, dzimusi 1922. gada 10. februārī, un Ligija, dzimusi 1930. gada 10. maijā. Laulība ar sievu Alīnu šķirta 1938. gada 4. janvārī.

2. Pēteris Pakalns , 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. sardzes priekšnieks, dzimis 1904. gada 1. februārī Valkā.

Armijā dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, iegūstot dižkareivja dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1928. gada 31. maija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts par cīņu pret komunistisko kustību pierobežā. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1942,gada 11. martā ar nāves sodu, bet nošauts jau 1942. gada 10. martā. VDK lieta Nr. p6096. Precējies, sieva Janīna, dzimusi 1911. gada 7. jūlijā, meitas Ārija, dzimusi 1935. gada 19. februārī, un Renāte, dzimusi 1938. gada 20. oktobrī.

3. Aleksandrs Bāliņš , 2. Zilupes robežsargu bataljona 5. sardzes priekšnieks, virsnieka vietnieks, dzimis 1895. gada 26. novembrī Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.

Armijā dienējis Sapieru pulkā, iegūstot virsnieka vietnieka dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1930. gada 3. septembra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķā apspriedē 1942. gada 19. februārī ar nāves sodu. A. Bāliņš nošauts 1942. gada 10. martā. VDK lieta Nr. p7867. Precējies, sieva Alma, meita Aija Irma, dzimusi 1936. gada 18. decembrī.

4. Gustavs Genģis , 2. Zilupes robešsargu bataljona 7. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1902. gada 3. oktobrī Ezeres pagastā.

Robežapsardzībā no 1924. gada 5. maija. 1930. gada 1. aprīlī iecelts par sardzes priekšnieku. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Aresta orderis izdots NKVD darbiniekiem Blinovam un Doronkinam. Apsūdzēts par spiegošanu un to personu piekaušanu, kuras simpatizējušas PSRS. Krimināllietu izmeklējis NKVD darbinieks Savickis no Daugavpils NKVD. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 7. martā ar nāves sodu. G. Genģis nošauts 1947. gada 14. aprīlī. VDK lieta Nr. p5988.

5. Eižens Dombrovskis , 2. Zilupes robežsargu bataljona 1. rotas robežsargs–veikala pārzinis, dzimis 1903. gada 27. jūlijā Seces pagastā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts robežpārkāpeju–komunistu piekaušanā. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā. VDK lieta Nr. p2062. E. Dombrovskis atbrīvots pēc soda izciešanas 1948. gada 14. aprīlī un palicis dzīvot Krasnojarskas apgabalā. Precējies, sieva – Vilma, dzimusi 1904. gada 24. augustā, meita Ērika, dzimusi 1926. gada 2. aprīlī.

6. Maksimilians Ercdorfs–Kupfers , 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1892. gada 29. novembrī Cēsīs, vācietis. Pirmā pasaules kara dalībnieks.

Latvijas armijā 13. Tukuma kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Zilupes laika posmā no 1920. gada jūnija līdz augustam. Vēlāk dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā. Atvaļināts no armijas 1925. gada 16. decembrī.

Robežapsardzībā no 1928. gada 10. jūnija kā posteņa priekšnieks Bauskas robežapsardzības apgabalā. 1929. gadā iecelts par Dagdas robežapsardzības apgabala 1. rajona grupas priekšnieku. 1932. gada 1. jūlijā piešķirta kārtēja dienesta pakāpe — kapteinis. 1933. gada 1. septembrī iecelts par Zilupes robežapsardzības apgabala 1. rajona vada komandieri un no 1935. gada 6. aprīļa dienēja 4. rotā. 1936. gada 18. novembrī apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1938. gada 5. marta iecelts par 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas komandieri. Precējies, sieva Jūlija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Miris 1941. gada 6. martā cietumā. VDK lieta Nr. p7263l.

7. Miķelis Jūrdžs , 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas 4. sardzes robežsargs, dzimis 1901. gadā Nautrēnu pagastā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. M. Jūrdžs apsūdzēts par sadarbību ar Latvijas politisko policiju. VDK lieta Nr. p10117.

8. Mārtiņš Norietis , 2. Zilupes robežsargu bataljona 7. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1903. gadā Jaunjelgavā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķajā apspriede 1942. gada 11. februārī ar nāves sodu. Nošauts 1942. gada 10. martā.

9. Arnolds Suitiņš , 2. Zilupes robežsargu bataljona 3. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1899. gada 9. februārī Daugmales pagastā. Beidzis kara skolu 1917. gadā.

5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās no 1917. gada 25. augusta līdz 7. novembrim, vēlāk Sarkanajā armijā iecelts par 5. Latviešu strēlnieku pulka 2. bataljona komandieri. 1919. gada 1. novembrī apbalvots ar zelta pulksteni. Piedalījies visās 5. Latviešu strēlnieku pulka kaujās Sarkanās armijas rindās. Atvaļināts rezervē 1921. gada 28. aprīlī. Atgriezies Latvijā 1921. gada vasarā.

Robežapsardzībā no 1922. gada kā posteņa priekšnieks, vēlāk grupas, vada un rotas komandieris. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Miris apcietinājumā 1942. gada ziemā Magadanas apgabalā. Precējies, sieva Olga, dzimusi 1900. gada 7. jūlijā (laulību liecinieks 1919. gada 4. februārī pulka komandieris Jānis Gregors).

10. Kārlis Rotkājs , 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. sardzes priekšnieks kaprālis, dzimis 1901. gada 24. februārī Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.

Obligāto dienestu dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1929. gada 4. jūnija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. K. Rotkāju apcietinājuši NKVD darbinieki Segliņš un Makedonskis. Apsūdzēts par spiegu iesūtīšanu PSRS. VDK lieta Nr. p6986.

11. Indriķis Zinģis , 2. Zilupes robežsargu bataljona 6. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1905. gadā Kalvenes pagastā. I. Zinģis apcienāts par pretizlūkošanu pierobežas joslā. VDK lieta Nr. p7008.

12. Matīss Skalde , 2. Zilupes robežsargu bataljona 7. sardzes priekšnieks, virsseržants, dzimis 1899. gada 22. martā Lietuvā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī un tiesāts kara tribunālā 1941. gada 20. februārī. VDK lieta Nr. 7419.

13. Rūdolfs Siliņš , 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas mītnes sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1901. gadā Lietuvā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Atbrīvots no ieslodzījuma 1941. gada 14. aprīlī.

14. Hermanis Auterhofs , dzimis 1897. gada 1. martā Liepājā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas robežsargs, Brīvības cīņu dalībnieks.

Robežapsardzībā no 1926. gada 1. augusta. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 7. februārī ar nāves sodu. A. Hermanis nošauts 1942. gada 13. martā Jeņiseiskā. VDK lieta Nr. p8718. Meita Lidija dzimusi 1927. gada 21. aprīlī un dēls Visvaldis dzimis 1929. gada 18. maijā.

15. Andrejs Bečs , 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas 3. vada robežsargs. Robežapsardzībā no 1925. gada 16. marta. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts aizturēto komunistu piekaušanā. VDK lieta Nr. p1653.

16. Juris Naglis , 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas 1. sardzes robežsargs, dzimis 1905. gadā Kārsavas pagastā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. VDK lieta Nr. p6733.

17. Boļeslavs Peļņa , 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas 3. sardzes robežsargs, dzimis Kaunatas pagastā. Robežapsardzībā no 1923. gada. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. VDK lieta Nr. p6952.

 3. Abrenes bataljons

 1. Oskars Jansons , 3. Abrenes bataljona komandieris, pulkvežleitnants, dzimis 1893. gada 5. decembrī (23. novembrī) Daugavpilī. 1912. gadā beidzis ģimnāziju Harkovā. No 1912. gada līdz 1914. gadam studējis Kēnigsbergas universitātē. 1915. gada novembrī beidzis Vladimira kara skolu Petrogradā.

1914. gada septembrī mobilizēts Krievijas cara armijā un ieskaitīts leibgvardes Izmailovas pulkā. Kaujās pie Vladimiras–Volinskas 1916. gada novembrī kontuzēts. Atvaļināts no armijas 1917. gada decembrī. Latvijas armijā no 1918. gada decembra virsnieku rezerves rotā, vēlāk firsta Līvena krievu nodaļā. Kapteiņa pakāpe piešķirta 1920. gada aprīlī. No 1919. gada augusta 1. Liepājas kājnieku pulkā. Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija kā Jaunlatgales robežapsardzības apgabala priekšnieks, vēlāk 3. Abrenes bataljona komandieris. 1940. gada augustā atvaļināts, bet 7. septembrī apcietināts. Kara tribunāls 1941. gada 5. martā piespriedis nāves sodu, kurš vēlāk nomainīts ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Apbalvots ar 4. šķiras un 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 3. šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem, Igaunijas 4. šķiras Ērgļa ordeni un Krievijas 4. šķiras Svētās Annas ordeni. Precējies ar Alīdu Pērli, dzimušu 1899. gadā, dēls Gunārs dzimis 1926. gada 19. oktobrī, dēls Ilgvars dzimis 1928. gada 7. septembrī.

2. Ēriks Paeglis , 3. Abrenes bataljona 1. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1897. gada 4. novembrī Rīgā. 1916. gada 1. oktobrī beidzis Lielkņaza Konstantīna kara skolu Kijevā.

Pirmā pasaules kara laikā piedalījies 2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulka sastāvā kaujās Rīgas frontē. Apbalvots par varonību kaujās ar 3. šķiras un 4. šķiras Svētā Staņislava ordeni ar šķēpiem un banti. No 1918. gada 14. aprīļa Dienvidkrievijā cīnījās pret lieliniekiem.

Robežapsardzībā no 1928. gada 12. jūnija kā posteņa priekšnieks Ilūkstes robežapsardzības apgabala 3. rajonā, no 1931. gada 1. februāra grupas priekšnieks Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 2. rajonā. 1937. gada 1. decembrī iecelts par 1. Dagdas bataljona 3. rotas 2. vada komandieri. 1938. gada 16. novembrī apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. No 1939. gada 25. oktobra 3. Abrenes bataljona 1. rotas komandiera p. i., no 1940. gada 1. janvāra apstiprināts rotas komandiera amatā. No 1940. gada 3. janvāra līdz 1. maijam mācījies un sekmīgi beidzis rotu komandieru kursus Augstākajā kara skolā. Apcietināts 1940. gada 13. oktobrī pēc rotas nodošanas. VDK lieta Nr. p8376.

3. Kārlis–Heinrihs Mednis , 3. Abrenes bataljona 1. rotas 1. vada komandieris, virsleitnants, dzimis 1900. gada 13. augustā Igaunijā, Viru apriņķī.

Latvijas armijā no 1919. gada 24. februāra brīvprātīgi. Brīvības cīņu dalībnieks 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā. Strādājis Daugavpilī muitā no 1922. gada līdz 1924. gadam.

Robežapsardzībā no 1928. gada 21. jūlija kā Valkas robežapsardzības apgabala posteņa priekšnieks un no 1930. gada 15. maija Zilupes robežapsardzības apgabala 4. rajonā. 1930. gada 31. jūlijā iecelts par grupas priekšnieku Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 4. rajonā. 1937. gada 6. novembrī iecelts par 3. Abrenes bataljona 3. rotas 1. vada komandieri. Robežsargu sporta kluba Abrenes nodaļas priekšnieks. No 1939. gada 28. marta dienēja 3. Abrenes bataljona 1. rotā par vada komandieri. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Krimināllietu izmeklējis Savickis no Daugavpils NKVD. Tiesāts 1942. gada 11. februārī Sevišķajā apspriedē ar nāves sodu. Nošauts 1942. gada 10. martā. VDK lieta Nr. p9961.

4. Jānis Blakšenieks , 3. Abrenes bataljona 1. rotas sardzes priekšnieks, kaprālis, dzimis 1900. gada 28. februārī Biržu pagasta Saušu mājās.

Obligāto dienestu dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1925. gada 23. aprīļa. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķajā apspriedē1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1943. gada 9. septembrī. Precējies, sieva Jadviga dzimusi 1905. gada 25. decembrī. VDK lieta Nr. p6962.

5. Jānis Nīmanis , 3. Abrenes bataljona 1. rotas 4. sardzes priekšnieks Augšpilī, seržants, dzimis 1903. gada 23. septembrī Valkas apriņķa Aumeistaru pagastā.

Obligāto dienestu dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, iegūstot dienesta pakāpi kaprālis.

Robežapsardzībā no 1929. gada 6. jūlija. Sardzes priekšnieks no 1932. gada 1. janvāra 3. rajonā. No 1939. gada 1. rotas 7. sardzes priekšnieks. No 1940. gada 8. augusta 10. sardzes priekšnieks. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts 1941. gada 24. martā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Precējies, sieva Marija dzimusi 1917. gada 5. augustā. VDK lieta Nr. p5890.

6. Eižens Egle , 3. Abrenes bataljona 1. rotas 9. sardzes priekšnieks Labiešos, virsnieka vietnieks, dzimis 1906. gada 19. aprīlī Mālupes pagastā. Beidzis Alūksnes vidusskolu. No 1925. gada 27. septembra kadets kara skolā.

Jātnieku nodaļas likvidēšanas dēļ pārcelts dienestā uz jātnieku pulku. Sevišķi labs šāvējs ar ložmetēju.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūlija kā sargs Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 1. rajonā. 1929. gada 1. jūnijā paaugstināts par posteņa priekšnieku. 1926. gada 10. septembrī apbalvots ar Somijas 1. pakāpes Baltās rozes medaļu ar zelta krustu, bet 1933. gada janvārī ar 1. pakāpes Viestura ordeņa goda zīmi. Apcietināts 1940. gad 9. oktobrī. Pratinājis izmeklētājs Melans no Daugavpils NKVD. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 19. septembrī ar nāves sodu. Precējies, sieva Marta. Mātei Lizetei sākumā paziņots, ka dēls E. Egle miris no plaušu karsoņa. VDK lieta Nr. p8704.

7. Ernests Alberts Miezītis–Miezis , 3. Abrenes bataljona 1. rotas 10. sardzes priekšnieks, dzimis 1912. gada 30. oktobrī Skrundas pagasta Smelteru mājās. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 1. decembrī ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. VDK lieta Nr. p7577.

8. Aleksandrs Agrums , 3. Abrenes bataljona 1. rotas robežsargs, dzimis 1914. gada 26. martā Purmsātu pagastā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Precējies, sieva Elza Austra, dēls Jānis, dzimis 1936. gada 14. novembrī. VDK lieta Nr. p6965.

9. Ādams Bečs , 3. Abrenes bataljona 1. rotas robežsargs, dzimis 1905. gada 6. janvārī Preiļu pagastā.

Dienējis 11. Dobeles kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1932. gada 7. aprīļa. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts par cīņu pret komunistisko kustību un robežpārkāpēja nošaušanu. A. Bečs atbrīvots no apcietinājuma 1941. gada martā pierādījumu trūkuma dēļ. Precējies, sieva Helēna dzimusi 1915. gadā. VDK lieta Nr. p1653.

10. Rūdolfs Grīslis , 3. Abrenes bataljona 2. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1895. gada 15. oktobrī Rīgā.

Robežapsardzībā no 1925. gada, dienestu sācis Daugavpils apriņķa Robežpolicijā. 1926. gada 26. jūnijā pārcelts dienestā uz Jaunlatgales apriņķi. No 1927. gada februāra dienējis Ludzas apriņķa robežpolicijā, no 1931. gada — Jaunlatgales robežapsardzības apgabalā un no 1934. gada iecelts par rajona priekšnieku. Apcietināts 1940. gada 14. oktobrī. Aresta orderis izdots NKVD darbiniekam Lobanovam. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 11. februārī ar augstāko soda mēru. R. Grīslis nošauts 1942. gada 10. martā Krasnojarskā. Precējies, sieva Marianna dzimusi 1899. gadā. VDK lieta Nr. p9960.

11. Kārlis Šics , 3. Abrenes bataljona 2. rotas 1. vada komandieris, kapteinis, dzimis 1895. gada 16. jūnijā Valmieras apriņķa Ipiķu pagastā.

Cariskās Krievijas armijā brīvprātīgi no 1912. gada 19. septembra. Piedalījies Pirmajā pasaules karā 118. Šuiskas, 70. Rjažskas un 313. Balašovas kājnieku pulka sastāvā cīņā pret vāciešiem un austriešiem. Ievainots 1914. gada 7. augustā pie Gumbinenes Rītprūsijā, 24. septembrī pie Razvadovas Austrijā, 1915. gada 23. janvārī starp Brusas un Vislas upēm. Kontuzēts 1915. gada 10. jūlijā pie Pultuskas, ievainots 29. jūlijā aiz Belostokas pie Malkinas stacijas. Demobilizēts 1918. gada 1. martā. Ieradies Latvijā 1921. gada 30. septembrī.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija kā robežuzraugs 2. atsevišķā rotā. Ļoti sekmīgi beidzis robežsargu virsnieku kursus. 1938. gada 1. februārī paaugstināts par 2. Zilupes robežsargu bataljona 3. rotas sardzes priekšnieku. 1938. gada 1. jūlijā pārcelts dienestā uz 5. Ilūkstes robežsargu bataljona 15. atsevišķo rotu par vada komandieri. 1939. gada 16. jūnijā iecelts par 3. Abrenes bataljona 2. rotas vada komandieri. Apcietināts. VDK lieta Nr. p6949.

12. Kārlis Ešmits , 3. Abrenes bataljona 2. rotas 1. sardzes priekšnieks, virsseržants, dzimis 1903. gada 13. augustā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā. Beidzis Mazsalacas vidusskolu.

Obligāto dienestu dienējis 6. Rīgas kājnieku pulkā, iegūstot kaprāļa dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1930. gada 17. jūnijā, sākot dienestu 3. rajona 8. postenī. 1935. gada 16. februārī iecelts par 2. rajona 3. posteņa priekšnieku, vēlāk 2. sardzes priekšnieks. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 16. decembrī ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Miris ieslodzījumā 1942. gada 13. martā. Precējies, sieva Alma dzimusi 1907. gada 11. decembrī, dēls Edgars Kārlis dzimis 1936. gada 31. maijā un Andris dzimis 1940. gada 30. martā. VDK lieta Nr. p8037.

13. Staņislavs Dovgjalo , 3. Abrenes bataljona 2. rotas 1. sardzes robežsargs, dzimis 1903. gadā Demenes pagastā, polis.

Obligāto dienestu dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija. 1933. gadā 9. sardzes 3. rajona 1. postenī. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī par robežpārkāpēja komunista aizturēšanu. Apcietināšanā piedalījās NKVD darbinieki Vasilijs Morozovs, Georgijs Krilovs un Fjodorovs. Krimināllietu izmeklējis Melans no Daugavpils NKVD, vēlāk Jeņiseiskā — Bundulis. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 12. septembrī ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. 1957. gada 25. augustā S. Dovgjalo atbrīvots no apcietinājuma. Precējies, meitas Ilga un Spodra. VDK lieta Nr. p4979.

14. Jānis Voldemārs Roze , 3. Abrenes bataljona 2. rotas 9. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1904. gada 29. jūnijā Liepājā.

Obligāto dienestu dienējis Aviācijas divizionā.

Robežapsardzībā no 1926. gada 4. decembra. 1931. gada 1. septembrī no Ludzas apriņķa pārcelts dienestā uz Dagdas robežapsardzības apgabalu par 1. rajona 2. posteņa priekšnieku Suržu ciemā. 1934. gada 1. jūlijā pārcelts dienestā uz Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 2. rajona 2. grupu. 1934. gada 28. decembrī iecelts par 3. rajona 1. posteņa priekšnieku. Ģimenes apstākļu dēļ pārcelts dienestā uz 9. sardzi Sauliešos. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts 1941. gada 24. aprīlī ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. J. V. Roze atbrīvots no apcietinājuma 1956. gada 18. aprīlī. Precējies, sieva Aleksandra dzimusi 1908. gadā, dēls Leonīds, dzimis 1932. gada 8. septembrī. VDK lieta Nr. p8373.

15. Pēteris Rukša , 3. Abrenes bataljona 2. rotas sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1908. gada 6. augustā Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta.

Obligāto dienestu dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā no 1922. gada 1. maija līdz 1923. gada 2. augustam.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija. 1929. gada 1. jūnijā iecelts par posteņa priekšnieku. 1940. gada 9. oktobrī apcietināts. Precējies, sieva Anna, meita Regīna dzimusi 1926. gada 1. jūlijā, dēls Vilhelms dzimis 1932. gada 4. novembrī, Alberts — 1940. gada 22. jūnijā. VDK lieta Nr. p8351.

16. Alfreds Vāvere , 3. Abrenes bataljona 2. rotas 10. sardzes priekšnieks, dzimis 1901. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.

Piedalījies Pilsoņu kara cīņās Krievijā Latviešu divīzijas sastāvā. Atgriezies Latvijā 1921. gadā.

Dienējis robežsargu divīzijā no 1921. gada 9. novembra līdz 1922. gada 16. martam. Palicis virsdienestā artilērijas laboratorijas apsardzes rotā un Kara slimnīcā Liepājā. 1930. gadā pārcelts dienēt 12. Bauskas kājnieku pulkā. 1932. gada 17. jūnijā atvaļināts no armijas.

Robežapsardzībā no 1934. gada 11. aprīļa. 1938. gadā iecelts par 1. rotas sardzes priekšnieku un 1938. gada 16. jūlijā par 2. rotas 7. sardzes priekšnieku. 1940. gada 12. septembrī atvaļināts no dienesta kā nepiemērots dienestam robežsardzē. Iekārtojies darbā Olaines kūdras fabrikā par darbu uzraugu. Apcietināšanā piedalījies Bauskas NKVD darbinieks Borodavka. Apsūdzēts kā naidīgs padomju varai. 1940. gada jūlijā dienu pirms vēlēšanām padzinis no rotas aģitatorus. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1942. gada 22. maijā Novosibirskas apgabalā. Precējies, sieva Amālija, dēls Mārtiņš dzimis 1939. gadā. VDK lieta Nr. p5375.

17. Jānis Vēzis , 3. Abrenes bataljona 1. rotas 7. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1901. gadā Svitenes pagastā. Brīvības cīņu dalībnieks.

Obligāto dienestu dienējis 12. Bauskas kājnieku pulkā, iegūstot kaprāļa dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūlija kā sargs Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 4. rajonā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts komunistu apcietināšanās. Miris ieslodzījumā. Precējies, sieva Raisa. VDK lieta Nr. p8088.

18. Jānis Kalniņš , 3. Abrenes bataljona 3. rotas 1. vada komandieris, kapteiņleitnants, dzimis 1893. gada 30. jūlijā Valmieras apriņķa Bauņu pagastā. 1917. gada 27. martā beidzis 1. Maskavas praporščiku skolu. Cariskās Krievijas armijas poručiks.

Latvijas bruņotajos spēkos no 1919. gada 1. augusta. Brīvības cīņu dalībnieks. 1922. gada 1. martā atvaļināts no armijas.

Robežapsardzībā no 1929. gada 6. februāra kā posteņa priekšnieks Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 3. rajonā. 1930. gada 1. jūlijā iecelts par Dagdas robežapsardzības apgabala 3. rajona grupas priekšnieku. 1935. gada 6. aprīlī paaugstināts par 1. Dagdas bataljona 1. rotas 2. vada komandieri. Apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1940. gada 10. augustā pārcelts dienesta interešu labā uz 3. Abrenes bataljonu par 3. rotas 1. vada komandieri. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Upmales pagasta Dzintaros. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 19. aprīlī ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Ziņu par viņa atbrīvošanu no apcietinājuma nav. Precējies, sieva Milda dzimusi 1896. gadā, meita Milda dzimusi 1919. gada 31. martā, dēli Edgars, dzimis 1922. gada 18. jūlijā, un Miervaldis, dzimis 1924. gada 18. janvārī. VDK lieta Nr. 10649.

19. Antons Senkovskis , 3. Abrenes bataljona 3. rotas 1. sardzes robežsargs, dzimis 1915. gada 7. janvarī Dvietes pagasta Ezeriņos.

Obligāto dienestu dienējis no 1937. gada 15. aprīļa līdz 1938. gada 15. oktobrim armijas štāba bataljonā.

Robežapsardzībā no 1939. gada 6. decembra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts teroristiskā noskaņojumā, naidīgi noskaņots pret PSRS. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. VDK lieta Nr. p6953.

20. Mārtiņš Krieviņš , 3. Abrenes bataljona 3. rotas 5. sardzes robežsargs, dzimis 1901. gada 23. janvārī Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.

Obligāto dienestu dienējis no 1920. gada 20. janvāra līdz 1922. gada 16. decembrim Robežsargu divīzijā un 1. Liepājas kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1926. gada 26. marta. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Precējies, sieva Marija dzimusi 1896. gadā, meita Līna Biruta un dēls Uldis Helmanis, dzimis 1934. gada 22. oktobrī. VDK lieta Nr. p6900.

Turpinājums no 29.lpp.

21. Fricis Ziemelis , 3. Abrenes bataljona 3. rotas 5. sardzes priekšnieks, seržants (rezerves virsleitnants), dzimis 1897. gada 26. aprīlī Sarkanmuižas pagastā.

Brīvības cīņu dalībnieks, 2. eskadrona seržants. Latvijas armijā no 1919. gada 5. novembra.

Robežapsardzībā no 1929. gada kā posteņa priekšnieks 4. rajona 8. postenī. 1937. gadā paaugstināts par 3. rotas 5. sardzes priekšnieku. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts par pretpadomju noskaņojumu. Precējies, sieva Zelma, meita Helēna dzimusi 1927. gada 15. aprīlī. VDK lieta Nr. p7872.

22. Paulis Edgars Skrieders , 3. Abrenes bataljona 3. rotas 6. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1902. gada 3. novembrī Liepājā.

Obligāto dienestu dienējis no 1923. gada 1. marta līdz 1924. gada 11. jūnijam 1. Liepājas kājnieku pulkā, iegūstot kaprāļa dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1928. gada jūnija kā sargs Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 3. rajonā. No 1929. gada 16. jūlija paaugstināts par posteņa priekšnieku. No 1935. gada 6. aprīļa dienējis 3. rotā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. VDK lieta Nr. p6964.

23. Jānis Strautiņš , 3. Abrenes bataljona 3. rotas 7. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1896. gada 9. oktobrī Liepājas apriņķa Priekulē. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts par sadarbību ar Latvijas izlūkdienestu. Precējies, sieva Zelma. VDK lieta Nr. p7028.

24. Paulis Oskars Polis , 3. Abrenes bataljona 4. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1898. gada 9. janvārī Valkas pagastā. Beidzis komercskolu un kara skolu 1920. gadā.

Brīvības cīņu dalībnieks no 1919. gada 24. maija. Atvaļināts 1926. gada 1. jūlijā.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija kā posteņa priekšnieks Valmieras un Zilupes robežapsardzības apgabalā. No 1935. gada 6. aprīļa paaugstināts par vada komandieri 2. rotā, tajā pašā gadā iecelts par 1. Dagdas bataljona 1. rotas 2. vada komandieri. 1939. gada 1. novembrī pārcelts dienēt uz 3. Abrenes robežsargu bataljonu un iecelts par 4. rotas 1. vada komandieri. 1940. gadā iecelts par 3. Abrenes bataljona 4. rotas komandieri. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. VDK lieta Nr. p6072.

25. Kārlis Līkums , 3. Abrenes bataljona 4. rotas 1. vada komandieris, virsleitnants, dzimis 1903. gadā Rīgā. Beidzis kara skolu 1924. gadā.

Dienējis Smagās artilērijas pulkā. Atvaļināts rezervē 1932. gada 14. martā.

Robežapsardzībā no 1933. gada 14. decembra kā posteņa priekšnieks. 1934. gada 1. augustā paaugstināts par 1. rajona grupas priekšnieku, vēlāk — par 3. Abrenes bataljona 4. rotas 1. vada komandieri. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts spiegošanā pret PSRS, nav izpildījis politvadītāja rīkojumu izdot aģentūru. Krimināllietu izmeklējuši NKVD darbinieki Melans un Morozovs. Notiesājusi Sevišķā apspriede 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Precējies, sieva Olga dzimusi 1897. gada 30. augustā, meitas Mirdza, dzimusi 1935. gadā, un Līvija, dēls Uldis. VDK lieta Nr. p8365.

26. Ernests Pūris , 3. Abrenes bataljona 4. rotas 1. sardzes priekšnieks, seržants, dzimis 1899. gada 13. oktobrī Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.

No 1919. gada līdz 1927. gadam dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, iegūstot seržanta dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1928. gada 10. oktobra kā sargs Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 2. rajonā. 1933. gada 1. jūlijā paaugstināts par 3. rajona posteņa priekšnieku. No 1935. gada iecelts par 2. rotas 1. sardzes priekšnieku un no 1936. gada 13. augusta — par 4. rotas 1. sardzes priekšnieku. Precējies, sieva Eiženija dzimusi 1910. gada 28. martā, dēls Uldis dzimis 1936. gada 30. maijā, meita Līvija dzimusi 1939. gada 27. februārī. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Tiesāts kara tribunālā. VDK lieta Nr. p8053.

27. Jānis Garguns , 3. Abrenes bataljona 4. rotas 7. sardzes priekšnieks, kaprālis, dzimis 1913. gada 14. aprīlī Vecpiebalgā.

Obligāto dienestu dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulka instruktoru rotā.

Robežapsardzībā no 1936. gada 10. jūnija kā sargs 3. rotas 7. sardzē. 1939. gada 14. novembrī paaugstināts par sardzes priekšnieku. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts kā naidīgi noskaņots elements pret PSRS, devis solījumu sadarboties ar krievu robežsargiem, taču to nav pildījis. Notiesājusi Sevišķā apspriede 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Sodu izcietis, no apcietinājuma atbrīvots 1946. gada 21. augustā un dzīvojis Valmierā. VDK lieta Nr. p6985.

5. Krāslavas  robežsargu bataljons

1. Eduards Jaunozoliņš , 5. Krāslavas bataljona komandieris, pulkvežleitnants, dzimis 1898. gada 18. aprīlī Valkas apriņķa Aumeistaru pagastā. Beidzis tirdzniecības skolu.

Krievijas armijā no 1917. gada februāra. 1917. gada jūlijā beidzis Oranienbaumas praporsčiku skolu, dienējis Petrogradas kara priekšnieka kancelejā. 1919. gada martā atvaļināts no armijas. 4. martā Valkā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, dienējis 1. Valmieras kājnieku pulkā. No Latvijas armijas atvaļināts 1922. gada 7. aprīlī kapteiņa dienesta pakāpē.

Robežapsardzībā sākumā dienējis Valkas apriņķa robežpolicijas Apes rajonā par uzraugu. No 1926. gada Jēkabpils apriņķa robežpolicijas 1. rajona priekšnieks. 1927. gadā iecelts par Jēkabpils apriņķa robežpolicijas 2. rajona priekšnieku. No 1928. gada līdz 1931. gadam bijis par Jēkabpils robežapsardzības apgabala priekšnieku. 1931. gadā un 1936. gadā beidzis robežsargu virsnieku kursus. No 1935. gada 3. Jaunlatgales robežsargu bataljona rotas komandieris, no 1939. gada oktobra 5. Krāslavas bataljona komandieris. 1940. gada 10. oktobrī atvaļināts no dienesta robežsardzē un apcietināts. 1941. gada jūlijā aizvests uz Jeņiseiskas cietumu Krasnojarskas novadā. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 7. februārī. Nošauts 1942. gada 13. martā. Ticis apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 5. šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem. 1923. gadā apprecējies ar Emmu Vimbu, dzimušu 1898. gada 18. oktobrī, meita Rasma dzimusi 1925. gada 18. martā, un dēls Jānis dzimis 1930. gada 25. jūnijā. VDK lieta Nr. p6628.

2. Andrejs Lemps , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 1. rotas rezerves sardzes priekšnieks, kaprālis, dzimis 1904. gadā Rēzeknes apriņķī.

Obligāto dienestu dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija Jaunlatgales robežapsardzības apgabalā kā robežsargs. No 1939. gada rudens iecelts par sardzes priekšnieku. Aresta orderis izdots NKVD operatīvajam pilnvarotajam Ceicānam. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Pratinājis izmeklētājs Smirnovs. Apsūdzēts kā padomju varas ienaidnieks, spiegu vervētājs un to sūtītājs uz PSRS. Precējies, sieva Helena dzimusi 1908. gadā. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 19. aprīlī ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Sodu izcietis Komi APSR. Atbrīvots no apcietinājuma 1946. gada 8. aprīlī. Pēc kara strādājis Rēzeknes slimnīcā.

1969. gadā rakstījis vēstuli VDK iestādēm ar prasību reabilitēt. Paskaidrojis, ka atzīšanās panākta ar draudiem ievietot kamerā pie trakajiem, turot vieninieku kamerā. VDK darbinieks Saulītis pēc veiktās pārbaudes devis slēdzienu atteikt reabilitācijā, jo notiesāts pareizi. Saulītis pārbaudes gaitā atkārtoti pratinājis pierobežas iedzīvotājus par to, vai A. Lemps, būdams robežsargs, sitis brāļus Jonovus ar gumijas nūju, akcentējot savu interesi tikai uz robežsarga rīcību. Saulīti nemaz nav interesējis fakts, ka brāļi Jonovi, būdami piedzērušies, kāvušies, lietojot aukstos ieročus. Robežsargs, tikai sargājot tādu pašu pudeles brāļu veselību, izsitis no dauzoņas rokas nazi. NKVD safabricētajās krimināllietās tādi vīri kā brāļi Jonovi, spiegi Berkoviči un citas Latvijai naidīgi noskaņotas personas tika dēvētas par komunistiem simpatizējošiem daudz cietušajiem vietējiem iedzīvotājiem, par kuriem ņirgājās baltie robežsargi. Tas pats attiecināms uz šinī lietā figurējošo Alekseju Kristoforovu, dzimušu 1900. gadā, kurš sadarbojies ar padomju robežsargiem, aizturēts, pārejot robežu, un 1930. gada 25. novembrī tiesāts kara tribunālā. Saulītim nepatīk arī uz Krieviju aizbēgušo brāļu Puškarevu piederīgo izraidīšana no pierobežas joslas. Taču tas, ka viens no brāļiem bēgot ievainojis robežsargu Pīgozni, izmeklētāju nemaz neuztrauc. Jo visa Latvijas neatkarīgā valsts līdz ar tās ierēdņiem ir pasludināta ārpus likuma. No 1940. gada 17. jūnija jebkurš pierobežas huligāns, aizmirstot latviešu valodu uz visiem laikiem, varēja droši teikt: "savējie atnākuši" un noraut policistam vai robežsargam no galvas cepuri, kā arī iemīt to dubļos. VDK lieta Nr. 2295.

3. Francis Gercs , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 1. rotas 6. sardzes priekšnieks, virsnieka vietnieks (rezerves virsleitnants), dzimis 1896. gada 1. oktobrī, vācietis.

1915. gadā iestājies Poltavas kara skolā. Cariskās Krievijas armijas poručiks. No 1918. gada brīvprātīgi iestājies landesvērā, vēlāk — Judeniča armijā kā rotas komandieris štāba kapteiņa pakāpē.

Robežapsardzībā no 1929. gada, būdams posteņa priekšnieks Dagdas robežapsardzības apgabalā. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī, 5. Krāslavas robežsargu bataljona 1. rotas kancelejā saņemot algu. Kratīšanu dzīvesvietā Demenes pagastā veicis NKVD operatīvais pilnvarotais Ceicāns. Krimināllietu izmeklējis Smirnovs no Daugavpils NKVD. Tiesāts Sevišķajā apspriedē 1942. gada 7. martā, piespriežot nāves sodu. Nošauts 1942. gada 14. aprīlī. Precējies, sieva Irma dzimusi 1899. gadā, meita Valtraute dzimusi 1924. gadā, dēli Haralds, dzimis 1932. gadā, un Zigfrīds, dzimis 1937. gadā. VDK lieta Nr. p9973.

4. Nikolajs Fimberis , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 2. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1898. gada 2. martā Lielauces pagastā.

Mobilizēts cariskās Krievijas armijā 1915. gadā Kostromā, vēlāk nosūtīts uz Šuju dienēt 88. čečenu bataljonā. 1916. gadā beidzis 4. Maskavas praporščiku skolu un Oranienbaumas strēlnieku virsnieku kursus. 1917. gadā dienējis ģenerāļu Filatova un Millera komandētajās armijās. 183. Pultuskas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Luckas.

Latvijas armijā no 1921. gada 31. jūlija. Sākumā dienējis 2. Valmieras kājnieku pulkā, 1926. gada 1. decembrī iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka 1. rotas vada komandieri. Atvaļināts no dienesta 1929. gada 22. oktobrī un tūlīt no tās pašas dienas iestājies robežapsardzībā Jaunlatgales robežapsardzības apgabalā. 1932. gada 16. decembrī iecelts par 3. rajona priekšnieku. 1934. gada 1. augustā pārcelts dienestā uz Ilūkstes robežapsardzības apgabalu par 2. rajona priekšnieku. 1935. gada 6. aprīlī iecelts par 14. atsevišķās rotas komandieri. No 1936. gada 6. marta komandējis 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas vadu, bet no 1936. gada 15. septembra — tā 3. rotu. 1939. gada 9. novembrī apbalvots ar 5. šķiras Viestura ordeni. 1940. gada 1. jūlijā iecelts par 5. Krāslavas robežsargu bataljona 2. rotas komandieri.

Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī, pamatojoties uz politvadītāja Voldemāra Aires ziņojumu. Apcietinot atņemtas divas Brauninga pistoles, mazkalibra šautene, virsnieka zobens. Izmeklētājs Habarins. Apsūdzēts par cīņu pret Sarkano armiju, par provokāciju organizēšanu sadarbībā ar Gaidamoviču. 1941. gada 13. martā kara tribunāls piespriedis nāves sodu. Nošauts 1941. gada 21. maijā. VDK lieta Nr. 9325.

5. Jānis Vanags , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 2. rotas 2. vada komandieris, virsleitnants, dzimis 1894. gada 22. novembrī Liepājas apriņķī. Cariskās Krievijas armijā no 1915. gada. 1918. gadā Novgorodā, būdams 8. latviešu strēlnieku pulka podporučiks, demobilizējies. Vēlāk mobilizēts Sarkanajā armijā, kur līdz 1921. gadam dienējis 170. pulkā.

No 1922. gada līdz 1926. gadam strādājis par cietuma priekšnieka vietnieku Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā. Kādu laiku strādājis pie brāļa Andreja par satiksmes autobusa vadītāju.

Robežapsardzībā no 1928. gada kā Jaunlatgales robežapsardzības apgabala 3. rajona 1. grupas priekšnieks. 1935. gada 12. septembrī pārcelts uz Zilupes robežapsardzības apgabalu par 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas 2. vada komandieri. Pēdējā dzīvesvieta pirms aresta bijusi Silenes pagasta Borovkas ciemā, Pasta ielā 11a. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Kratīšanu dzīvesvietā 10. oktobrī veikuši tautas miliči Borovskis, Samohvalovs, Makarijs, NKVD operatīvā pilnvarotā B. Grāmatnieka un vecākā leitnanta Rozova vadībā, bez saimnieka klātbūtnes. Kā lietiskie pierādījumi izņemtas divas personīgās pistoles, matu cērpjamā mašīna, auto vadītāja tiesības, virsnieka siksna, divi zīmogi, robežsargu brigādes krūšu nozīme, galda pulkstenis, dažādi dokumenti, 1 kilograms juhtādas un 10 grāmatas. Tajā pašā dienā aprakstītas arī dzīvoklī esošās mantas, mēbeles un citas lietas.

1940. gada 15. oktobrī, jau Daugavpils NKVD cietumā, J. Vanagu pratinājis izmeklētājs Morozovs. J. Vanags apsūdzēts gan par spiegošanu dienesta laikā, gan par izteikumiem pret padomju varu. Apsūdzībā minēts arī fakts, ka J. Vanags licis Silenes pagasta sekretāram Vīcupam 1940. gada 21. jūnijā noņemt izkārto sarkano karogu. Kopā ar seržantu Kārli Lasmani un robežsargu Jāzepu Kivlenieku J. Vanags karogu atņēmis un licis Vīcupam atdot arī komunistisko literatūru (laikrakstus "Izvestija" un PSRS ģeogrāfijas grāmatu). Apsūdzības uzturēšanai izmantots arī tas, ka J. Vanags uzturējis sakarus ar 1940. gada 1. augustā apcietināto politpārvaldes priekšnieku Staņislavu Dilānu, jo abi bijuši Veco latviešu strēlnieku biedrības biedri. Nav ticis aizmirsts arī tas, ka 1932. gadā personīgi J. Vanags apcietinājis komunistu Berkoviču, kurš vēlāk notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, kā arī 1940. gada oktobra sākumā politnodarbību laikā izteiktā kritika par PSRS komunistiskās partijas vēstures īsā kursa tulkojumu latviešu valodā. Tiesāts 1940. gada 24. maijā. Miris 1942. gada 27. februārī Kraslagā. Precējies, sieva Marta, dzimusi 1900. gada 10. martā, dēls Elmārs dzimis 1927. gada 2. martā. VDK lieta Nr. p69324.

6. Vasilijs Juhno–Juhņevičs , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 2. rotas 3. vada komandieris , kapteinis, dzimis 1897. gada 16. maijā Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā, krievs.

1917. gadā beidzis Irkutskas praporsčiku skolu. Dienējis 56. Žitomiras kājnieku pulkā. No 1919. gada 10. februāra līdz 1919. gada 10. jūlijam dienējis ģenerāļa Vrangeļa armijā.

Robežapsardzībā no 1928. gada 1. jūnija, kā sargs Dagdas robežapsardzības apgabalā. 1928. gada 1. septembrī iecelts par posteņa priekšnieku, 1935. gada sākumā par 2. rotas sardzes priekšnieku. 1935. gada 1. maijā pārcelts dienēt uz 3. rotu. 1938. gada 1. februārī nozīmēts uz 3. Abrenes robežsargu bataljonu un 1938. gada 8. februārī iecelts par 3. rotas 3. vada komandieri. 1940. gada 1. septembrī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 5. Krāslavas robežsargu bataljonu par 2. rotas 3. vada komandieri. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Tiesāts 1941. gada 19. martā. Nošauts 1941. gada 21. jūnijā. Precējies, sieva Helēna Geikins dzimusi 1904. gada 9. janvārī. VDK lieta Nr. 7784.

7. Tenis Ratnieks , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 3. rotas 10. sardzes priekšnieks, kaprālis, dzimis 1904. gadā Pāles pagastā.

Obligāto dienestu aizvadījis 4. Valmieras kājnieku pulkā, iegūstot kaprāļa dienesta pakāpi.

Robežapsardzībā no 1930. gada. 1939. gada 1. novembrī paaugstināts par sardzes priekšnieku. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Krāslavā, Rēzeknes ielā 4. Kratīšanu veicis NKVD darbinieks Varšavčiks un politvadītājs Volfs Abramsons. Tikusi izņemta pistole, formas tērps, palags, kā arī 32 fotogrāfijas. Krimināllietu izmeklējuši Pahomovs un Savickis no Daugavpils NKVD. Pierādījumu trūkuma dēļ 1941. gada 11. jūnijā T. Ratnieks atbrīvots no Daugavpils cietuma. Tālākais liktenis nav zināms. Precējies, meita Marta dzimusi 1923. gada 4. martā, dēls Romans dzimis 1928. gada 1. janvārī. VDK lieta Nr. p3839.

8. Boļeslavs Indrašis , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 3. rotas sardzes priekšnieks, kaprālis, dzimis 1904. gadā Lašu pagastā.

Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Apsūdzēts sadarbībā ar Latvijas izlūkdienestu. VDK lieta Nr. p8349.

9. Leonards Bernāns , 5. Krāslavas robežsargu bataljona 3. rotas 4. sardzes robežsargs, dzimis 1914. gadā.

Robežapsardzībā no 1940. gada 23. jūlija. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī. Turēts aizdomās par sadarbību ar armijas izlūku Broņislavu Pukstu. Apcietināšanā piedalījušies NKVD operatīvais pilnvarotais Cesvans un politvadītājs Volfs Abramsons. Atbrīvots 1941. gada 29. martā pierādījumu trūkuma dēļ. Tālākais liktenis nav zināms. VDK lieta Nr. p1652.

 Pēc 1940. gada NKVD vērienīgās akcijas robežsargu apcietināšanas turpinās.

1940. gadā apcietināja:

18. oktobrī — kapteini Kārli Libertu ,

30. oktobrī — pulkvežleitnantu Jāni Krūzi , kapteiņus Krišjāni Brāli un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Pēteri Īvanu ,

12. novembrī — kapteini Paulu Stranti ,

13. novembrī — kapteini Nikolaju Hausmani un virsleitnantu Jāni Vīksni ,

23. decembrī — kapteini Kārli Burkeviču ;

1941. gadā apcietināja:

7. februārī Daugavpilī politvadītājs V. Abramsons arestēja kapteini Albertu Sakeli ,

11. februārī — kapteini Pēteri Doredi ,

5. martā — virsleitnantu Arturu Veckalniņu ,

13. martā — pulkvežleitnantu Mārtiņu Kalniņu un kapteini Kārli Holanderi ,

10. aprīlī — kapteini Alfredu Freiju ,

14. jūnijā — bijušo robežsargu brigādes štāba priekšnieku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri pulkvedi Voldemāru Kalniņu , kapteiņus Kārli Mucenieku , Kārli Roni , virsleitnantu Jāni Olšanski , Teodoru Purviņu , kurš mēģina 28. jūnijā lēģerī izdarīt pašnāvību, pārgriežot ar nazi sev vēderu;

 1944. gada 10. novembrī apcietināja leitnantu Arturu Šlosbergu ;

1946. gada 24. augustā apcietināja virsleitnantu Ēvaldu Gulbi ;

1947. gada 16. septembrī apcietināja virsleitnantu Kārli Reiznieku ;

1949. gada 4. maijā apcietināja kapteini Mārtiņu Baumani .

 Ļoti daudzi represētie Latvijas brīvvalsts robežsargi nošauti tagadējās Krievijas Federācijas teritorijā. K. Holanders nošauts bez tiesas sprieduma Valkā. Baltezerā nošauti K. Brālis , P. Gaidamovičs , P. Doreda un J. Ērglis . No Centrālcietuma 1941. gada 2. jūlijā kapteini K. Burkeviču atbrīvo vācu okupanti. No apcietinājuma atgriezās M. Baumanis un A. Šlosbergs . Kapteiņa Jāņa Vanaga vārdi, ka lielinieku vara kritīs, jo sāksies karš, piepildījās. Kapteinis Jānis Ola krita sadursmē ar bēgošajiem kara sākumā, apbedīts Priekulē.

 Nav zināms arī, kas noticis ar šādiem robežsargu virsniekiem:

Dagdas robežsargu bataljona virsnieki:

1. Roberts Dišlers , dzimis 1893. gadā Jelgavā, 1. Dagdas robežsargu bataljona 2. rotas vada komandieris,

2. Jānis Elmuts–Helmuts , dzimis 1896. gadā Liepājā, 1. Dagdas robežsargu bataljona 3. rotas vada komandieris,

3. Ēvalds Gulbis , dzimis 1903. gadā Pabažu pagastā, 1. Dagdas robežsargu bataljona 3. rotas vada komandieris,

4. Žanis Jansons , dzimis 1907. gadā Liepājā, 1. Dagdas robežsargu bataljona 1. rotas komandieris,

Zilupes robežsargu bataljona virsnieki:

5. Jānis Indulēns , dzimis 1902. gadā Cēsīs, 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas komandieris, atvaļināts no dienesta 1941. gada 14. maijā kā nepiemērots dienestam robežapsardzībā,

6. Elmārs Jākobsons , dzimis 1904. gadā Rīgā, dienējis 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas 2. vadā, atvaļināts no dienesta 1940. gada 9. oktobrī,

7. Pēteris Mikelāns , dzimis 1894. gadā Rīgā, 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas 2. vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 9. oktobrī,

8. Helmūts Panders , dzimis 1905. gadā Rīgā, 2. Zilupes robežsargu bataljona 4. rotas vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 9. oktobrī,

9. Aleksis Sadikovs , dzimis 1889. gadā Ārlavas pagastā, 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas komandieris, atvaļināts no dienesta 1937. gada 17. augustā,

10. Arturs Skrīvers , dzimis 1896. gadā Cesvaines pagastā, 2. Zilupes robežsargu bataljona 1. rotas vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1941. gada 1. martā,

11. Voldemārs Treimanis , dzimis 1905. gadā Nīgrandes pagastā, dienējis 2. Zilupes robežsargu bataljonā, atvaļināts no dienesta 1940. gada 9. oktobrī.

Abrenes robežsargu bataljona virsnieki:

12. Nikolajs Gislers , dzimis 1890. gadā Rīgā, 3. Abrenes robežsargu bataljona 4. rotas 3. vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1939. gadā,

13. Kārlis Pēteris Lukins , dzimis 1904. gadā Valmieras apriņķī, 3. Abrenes robežsargu bataljona 4. rotas 2. vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 10. oktobrī;

14. Pauls Novickis , dzimis 1896. gadā Ventspilī, 3. Abrenes robežsargu bataljona 2. rotas vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 10. oktobrī;

15. Mārtiņš Robiņš , dzimis 1907. gadā Liepājā, 3. Abrenes robežsargu bataljona 4. rotas vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 10. oktobrī;

16. Silvestrs Skurulis , dzimis 1906. gadā Varakļānu pagastā, 3. Abrenes robežsargu bataljona 2. rotas 3. vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 10. oktobrī;

17. Vjačeslavs Vildmanis , dzimis 1905. gadā Liepājā, 3. Abrenes robežsargu bataljona 3. rotas vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1940. gada 23. augustā kā nepiemērots dienestam,

18. Voldemārs Zamuēlis , dzimis 1901. gadā Rīgā, 3. Abrenes robežsargu bataljona 1. rotas 3. vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1938. gada 14. jūlijā;

Apvienotā robežsargu bataljona virsnieki:

19. Haralds Līcis , dzimis 1889. gadā Rīgā, 4. apvienota robežsargu bataljona 1. atsevišķas rotas komandieris, atvaļināts no dienesta 1941. gadā,

20. Aleksandrs Sils, dzimis 1893. gadā, dienējis 4. apvienotā robežsargu bataljonā.

Krāslavas robežsargu bataljona virsnieki:

21. Augusts Budevics , dzimis 1886. gadā Balvu pagastā, 5. Krāslavas robežsargu bataljona vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1936. gadā,

22. Kārlis Burkevics , dzimis 1896. gadā Kuldīgā, dienējis 5. Krāslavas robežsargu bataljonā un atvaļināts no dienesta 1935. gadā. Atbrīvots no Centrālālcietuma 1941. gada 2. jūlijā,

23. Arturs Kalnmeijers , dzimis 1889. gadā Liepājā, 5. Krāslavas robežsargu bataljona vada komandieris, atvaļināts no dienesta 1939. gadā,

24. Juris Kociņš , dzimis 1896. gadā Volinījas guberņā, 5. Krāslavas robežsargu bataljona 3. rotas komandieris, atvaļināts no dienesta 1941. gada 6. maijā.

 Represijām tika pakļauti arī sardžu priekšnieki un ierindas robežsargi:

1940. gadā apcietināja:

8. oktobrī — Jāni Zvirgzdiņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

17. oktobrī — Indriķi Blaumani no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

21. oktobrī — Rūdolfu Siliņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

24. oktobrī — Kārli Birznieku no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

5. novembrī — Heinrihu Gricmani no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

20. decembrī — Hugo Dalbiņu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona. 

1941. gadā apcietināja:

14. janvārī — Oto Štrausu no no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

25. janvārī — Vitāliju Slesaru no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

16. martā — Žani Jauzemu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

10. aprīlī — Andrievu Rancānu no no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

14. jūnijā — Jūliju Aizpurvu no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

Teodoru Altenburgu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

Seimani Bļasu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

Ignatiju Grižimalo no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

Jāni Jakoviču 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

Leonīdu Klosinski no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

Kārli Ozoliņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

Vili Piebalgu no 4. apvienotā robežsargu bataljona.

 1944. gadā apcietināja:

9. augustā — Antonu Žukovski no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

13. augustā — Alfredu Kristiņu 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

17. augustā – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Eduardu Bruži no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

19. augustā — Eduardu Akotu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

21. augustā — Staņislavu Rožinski no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

25. augustā — Ādolfu Deperi no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

6. septembrī — Klementiju Bivalovu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

8. septembrī — Jāni Dergaču no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

11. septembrī — Augustu Zariņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

19. septembrī — Solomonu Valteru no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

21. septembrī — Oto Brālīti no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

30. septembrī — Boļeslavu Loginu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

24. oktobrī — Broņislavu Bukovski no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

21. novembrī — Jāni Pūci no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

17. decembrī — Zigfrīdu Grīsli no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

22. decembrī — Eduardu Špakovski no 2. Zilupes robežsargu bataljona.

 1945. gadā apcietināja:

16. janvārī — Valdi Bandoru no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

21. janvārī — Kārli Zanderu no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

24. janvārī — Albīnu Grozu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

27. janvārī — Antonu Juškeviču no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

29. janvārī — Ēriku Koškinu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

26. janvārī — Kārli Burkānu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

29. janvārī — Jāni Daugavieti no 3. Abrenes robežsargu bataljona un Arnoldu Siliņu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

3. februārī — Izidoru Krupenko no 2. Zilupes robežsargu bataljona un Donatu Paulicanu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

5. februārī — Boleslavu Teivišu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

6. februārī — Franci Korsaku no 1. Dagdas robežsargu bataljona un Donatu Svoku no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

7. februārī — Jāni Viesi no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

8. februārī — Jāni Cauni no 1. Dagdas robežsargu bataljona un Donatu Škaparu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

9. februārī — Eduardu Aramoviču no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

10. februārī — Arnoldu Garo no 3. Abrenes robežsargu bataljona un Robertu Goldbergu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

14. februārī — Jāni Barkānu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

19. februārī — Jāni Zvirbuli no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

20. februārī — Kazimiru Kambalu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

26. februārī — Grigoriju Ševeli no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

28. februārī — Donatu Biču un Jāzepu Melni no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

3. aprīlī — Arturu Liepiņu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

25. aprīlī — Ignatu Runču no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

27. aprīlī — Ansi Valdmani no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

21. maijā — Jēkabu Siliņu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

22. maijā — Miķeli Kaulu no 3. Abrenes robežsargu bataljona un Boļeslavu Petuškeviču no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

25. maijā — Staņislavu Putānu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

26. maijā — Franci Pekšu ,

28. maijā — Voldemāru Grantu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

11. jūnijā — Arnoldu Toču no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

21. jūnijā — Alfrēdu Riku no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

6. jūlijā — Arturu Bičku no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

13. jūlijā — Miķeli Laipenieku no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

15. augustā — Arturu Linderu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

29. augustā — Rūdolfu Kalniņu no 1. Dagdas robežsargu bataljona un Eduardu Paukšti no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

22. septembrī — Jāni Utānu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

9. oktobrī — Jāni Bērziņu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

25. oktobrī — Pēteri Škaparu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

6. novembrī — Jāni Pēteri Dortānu no 3. Abrenes robežsargu bataljona.

 1946 gadā apcietināja:

9. janvārī — Pēteri Elksni no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

18. janvārī — Frīdrihu Jansonu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

20. janvārī — Pēteri Deini no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

7. februārī — Pēteri Breidaku no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

2. jūlijā — Aloizu Bukovski no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

19. jūlijā — Antonu Belkovski no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

21. jūlijā — Antonu Nešporu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

29. jūlijā vai 5. augustā — Pēteri Vaikuli no 5. Krāslavas robežsargu bataljona un Artūru Akmentiņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

2. septembrī — Voldemāru Zvirbuli no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

20. septembrī — Nikolaju Betigu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

17. oktobrī — Pēteri Konošonoku no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

31. oktobrī — Krišjāni Bucenieku no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

22. novembrī — Dionisiju Kazakovu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona.

 

1947. gadā apcietināja:

2. janvārī — Danielu Zaharānu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

1. februārī — Kārli Brikšķi no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

20. maijā — Jāni Dalbiņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

20. jūnijā — Kazimiru Tračunu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

4. augustā — Eduardu Grausu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

2. augustā — Valdi Smildziņu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

12. augustā — Jūliju Graumani no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

16. augustā — Emīlu Čuņčiņu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

18. augustā — Miķeli Smago no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

6. septembrī — Antonu Buli no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

1. novembrī — Artūru Kārkliņu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

13. novembrī — Kārli Kampiņu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

13. decembrī — Jāni Apsīti no 5. Krāslavas robežsargu bataljona.

 

1948. gadā apcietināja:

7. janvārī — Augustu Nikenu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

9. janvārī — Jāni Muginu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

12. janvārī — Donatu Bukovski no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

16. janvārī — Arturu Rozentālu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

23. janvārī — Jāzepu Lapčenoku no 1. Dagdas robežsargu bataljona un Pēteri Rizgi no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

27. martā — Antonu Ozoliņu no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

29. martā — Jēzupu Poikānu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

23. aprīlī — Augustu Irbi no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

1. jūnijā — Staņislavu Janu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

29. jūnijā — Edgaru Gaili no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

1. decembrī — Jāni Tarto no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

22. decembrī — Andreju Adamanu no 2. Zilupes robežsargu bataljona.

 1949. gadā apcietināja:

24. janvārī — Žani Smeteru no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

8. februārī — Alfrēdu Putrāli no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

10. februārī — Staņislavu Jonānu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

31. maijā — Arturu Upelnieku no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

9. jūnijā — Voldemāru Regzdiņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

18. jūnijā — Vaclavu Klešniku no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

2. jūlijā — Edgaru Dragonu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

10. augustā — Ignatu Plociņu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

12. augustā — Jāzepu Gailumu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

5. oktobrī — Jēkabu Pīlēnu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

4. oktobrī — Jāni Tilihu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

13. oktobrī — Paulu Zeltiņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

31. oktobrī — Kārli Brasmani no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

7. decembrī — Jūliju Tunkunu no 4. apvienotā robežsargu bataljona,

23. decembrī — Frici Kupši no 5. Krāslavas robežsargu bataljona.

 

1950. gadā apcietināja:

24. aprīlī — Robertu Cinīti no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

10. jūnijā — Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Donatu Ķeiri no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

13. septembrī — Kārli Girtbāni—Pretnieku no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

21. oktobrī — Ciprijanu Birkeviču no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

25. oktobrī — Vladislavu Veržboviču no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

21. novembrī — Aleksandru Vācieti no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

27. novembrī — Žani Krieviņu no 3. Abrenes robežsargu bataljona.

 1951. gadā apcietināja:

10. janvārī — Alfrēdu Kukliču no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

15. janvārī — Donatu Avišānu no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

6. februārī — Jāni Persidski no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

17. martā — Antonu Poču no 5. Krāslavas robežsargu bataljona,

18. aprīlī — Žani Grīnšponu no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

9. jūnijā — Vili Buteviču no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

15. augustā — Jāni Kuzmanu no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

19. oktobrī — Jāni Lipuru no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

8. novembrī — Andreju Veitu no 3. Abrenes robežsargu bataljona,

22. novembrī — Edvardu Mucenieku no 1. Dagdas robežsargu bataljona,

28. decembrī — Vaclavu Dudaru no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

 

1952. gadā apcietināja:

29. janvārī Augustu Freimani no 2. Zilupes robežsargu bataljona,

20. decembrī Tomu Kukuku no 1. Dagdas robežsargu bataljona.

 

1954. gada 24. maijā apcietināja Kārli Kaklautiņu no 2. Zilupes robežsargu bataljona.

1959. gada 22. janvārī apcietināja Jāni Ludboržu no 2. Zilupes robežsargu bataljona.

1965. gada 31. jūlijā apcietināja Pēteri Mucenieku no 1. Dagdas robežsargu bataljona.

1966. gada 30. jūlijā otro reizi apcietināja Kazimiru Tračumu no 1. Dagdas robežsargu bataljona.

1967. gada 22. aprīlī otro reizi apcietināja Arnoldu Toču no 2. Zilupes robežsargu bataljona.

1972. gada 23. februārī apcietināja Miķeli Skuju no 5. Krāslavas robežsargu bataljona.

1972. gada 6. decembrī otro reizi apcietināja Miķeli Smago no 3. Abrenes robežsargu bataljona. 

Represijām tika pakļauti arī robežsardzes aģenti:

1940. gadā apcietināja:

12. augustā — Antonu Livčanu no Indras pagasta,

16. augustā — Ivanu Bikovski no Pasienas pagasta,

26. augustā — Ivanu Kifitoviču no Pasienes pagasta,

9. septembrī — Vikentiju Makņu no Piedrujas pagasta,

16. septembrī — Jāzepu Makņu no Piedrujas pagasta un Isaku Pivovarenoku no Indras pagasta.

18. septembrī pirmo reizi un 1950. gada 13. jūlijā otro reizi — Nikodemu Peļniku no Indras pagasta,

18. septembrī — Pāvelu Stepanovu no Indras pagasta,

30. septembrī — Florianu Andžanovski un Ivanu Timofejevu no Mērdzenes pagasta,

6. oktobrī — Vasiliju Kļuškovu no Mērdzenes pagasta,

8. oktobrī — Antonu Kevrelu no Piedrujas pagasta,

17. oktobrī — Rūdolfu Asari no Ainažu pagasta,

19. oktobrī — Jāni Bezbaili no Salacgrīvas,

5. novembrī — Ignatu Jaškuli un Lucijanu Putru no Pustiņas pagasta,

13. novembrī — Robertu Spili no Asūnes pagasta,

21. novembrī — Eduardu Namovīru no Indras pagasta,

24. novembrī — Juliānu Parliņu no Asūnes pagasta,

26. novembrī — Fjodoru Staņeviču no Indras pagasta.

 1941. gadā apcietināja:

12. martā — Boļeslavu Pleiko no Pustiņas,

13. martā — Ivanu Vaitoviču no Piedrujas pagasta,

26. martā — Pēteri Cingeli no Pustiņas pagasta un Albertu Livčanu no Indras pagasta,

18. aprīlī — Semjonu Mošenkovu no Brigu pagasta,

10. maijā — Aleksandru Aleksejevu no Mērdzenes pagasta,

13. maijā — Aleksandru Skadiņu no Asūnes pagasta,

14. jūnijā — Nikolaju Lapoško no Piedrujas pagasta, Kārli Ozoliņu no Aizputes un Robertu Niedru no Ventspils.

Valsts robežsardze vāc un apkopo visus vēstures materiālus, kas saistīti ar Latvijas robežsardzi līdz Otrajam pasaules karam. Lūdzam cilvēkus, kuriem ir informācija par tālaika robežsardzi, griezties Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē Rīgā, Rūdolfa ielā 5, vai arī tuvākajās Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs.

Latvijas Vēstnesis, 02.11.2000  Nr. 390 (2301), 17.11.2000  Nr. 413/417 (2324/2328)